Eiropas Komisija: Par kinematogrāfijas atbalsta kritēriju pagarināšanu
Eiropas Komisija 28.janvārī pieņēma paziņojumu, ar ko tā līdz 2012.gada 31.decembrim pagarina termiņu kritērijiem, ko tā piemēro, vērtējot valsts atbalstu filmu un audiovizuālo darbu ražošanai. Tie ir kritēriji, kas noteikti Komisijas 2001.gada paziņojumā un saskaņā ar kuriem Komisija apstiprina Eiropas valstu, reģionālās un vietējās atbalsta shēmas, pamatojoties uz ES valsts atbalsta noteikumiem. Jaunajā Komisijas paziņojumā ir aprakstītas vairākas tendences, kuras, iespējams, tiks skatītas nākamajā paziņojumā par kinematogrāfiju. Visā Eiropas Savienībā katru gadu tiek sniegts valsts atbalsts filmām aptuveni 1,6 miljardi eiro.
Konkurences komisāre Nēlī Krūsa šajā saistībā teica: “Eiropas kinematogrāfija ir viens no Eiropas kultūras stūrakmeņiem. ES konkurences noteikumos, jo īpaši noteikumos par valsts atbalsta kontroli, ir atzīta tās nozīme. Esmu gandarīta, ka, pagarinot Paziņojuma par kinematogrāfiju darbības laiku, es varēšu arī turpmāk apstiprināt dalībvalstu atbalstu Eiropas filmām. Mūsu noteikumi pierāda, ka konkurence un kultūra var labi sadzīvot un stiprināt viena otru.”
ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga teica: “Eiropas 2008.gada labākās filmas (Itālijas filmas “Gomorra”) lielie panākumi liecina par Eiropas kinematogrāfijas spēku un tās spēju iet pāri robežām un gūt panākumus. Lai radoši cilvēki Eiropā varētu izpaust sevi, viņiem ir vajadzīga stabila tiesiskā vide filmu nozarē. Tāpēc mēs šodien atkārtoti apstiprinām turpmākajiem trīs gadiem Komisijas pašreizējo pieeju valsts atbalstam kinematogrāfijai. Eiropas audiovizuālo darbu nozare saskaras ar jaunām problēmām strauji augošos tirgos. Tāpēc mums jāsāk arī diskusija par veidiem, kā pārvērst šīs problēmas iespējās, jo īpaši labāk izmantojot iekšējā tirgus dimensiju un raugoties pāri Eiropas robežām. Solis šajā virzienā ir nesenais Komisijas priekšlikums par “MEDIA Mundus” – programmu sadarbībai starp Eiropas un jaunattīstības valstu filmu veidotājiem.”
Šodienas lēmums paredz, ka Komisija, vērtējot dalībvalstu atbalsta shēmu saderīgumu ar EK līguma valsts atbalsta noteikumiem, turpinās piemērot kritērijus, kas minēti 2001.gada Paziņojumā par kinematogrāfiju, vismaz līdz 2012.gada 31.decembrim. Šo kritēriju darbības laiks iepriekš tika pagarināts 2004. un 2007.gadā.
Aktuālākās tendences, kas aprakstītas 28.janvāra paziņojumā, ietver atbalstu citiem pasākumiem, kas nav filmu un TV programmu ražošana (piemēram, filmu izplatīšana un digitālā projicēšana), lielāku skaitu filmu atbalsta shēmu reģionālā līmenī, kā arī konkurenci starp dažām dalībvalstīm, kuras izmanto valsts atbalstu, lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus no lielajiem, galvenokārt ASV, filmu ražošanas uzņēmumiem. Šo tendenču dēļ varētu būt vajadzīga valsts atbalsta kritēriju pilnveidošana. Tomēr šie jautājumi ir ļoti sarežģīti, un tāpēc Komisija tos vēlas apsvērt kopā ar dalībvalstīm, filmu atbalsta organizācijām un Eiropas filmu nozares pārstāvjiem.
Vispārīga informācija
Komisijas 2001.gada Paziņojumā par kinematogrāfiju ir noteikti četri īpaši saderīguma kritēriji, saskaņā ar kuriem atbalstu filmu un televīzijas filmu ražošanai var apstiprināt kā atbalstu kultūrai atbilstīgi EK līguma 87.panta 3.punkta d) apakšpunktam, vienlaikus pieprasot vispārējas likumības principa ievērošanu. Tie ir:
• atbalsts ir domāts kultūras vērtību radīšanai;
• producentam ir atļauts vismaz 20% no projekta budžeta tērēt citās dalībvalstīs, un saskaņā ar shēmu piešķirtais atbalsts netiks samazināts teritoriālu ierobežojumu dēļ;
• atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50% no projekta budžeta, izņemot sarežģītām un zema budžeta filmām, un
• nav atļauti atbalsta papildinājumi specifiskām filmu veidošanas darbībām.
Šo kritēriju darbības laikam bija jābeidzas 2009.gada 31.decembrī. Pēc 2008.gada oktobrī sāktās sabiedriskās apspriešanās par šo jautājumu Komisija 28.janvārī nolēma pagarināt to līdz 2012.gada 31.decembrim.
Eiropas Savienība atbalsta Eiropas filmu nozari ar programmu “Media 2007”, kas laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam paredz piešķirt 755 miljonus eiro mācībām un Eiropas filmu attīstībai un izplatīšanai pāri robežām. Pateicoties “Media” atbalstam, deviņas no desmit Eiropas filmām bija iespējams rādīt ārpus to ražošanas valsts.