Par 2008.gada Inovāciju progresa ziņojumu

22.janvārī tika publicēts 2008.gada Eiropas Inovāciju progresa ziņojums. Tas apliecina, ka pirms finanšu krīzes ES ir spējusi samazināt salīdzinošo atšķirību ar ASV un Japānu, īpaši novērojot daudzu jauno dalībvalstu, piemēram, Kipras, Rumānijas un Bulgārijas, straujo attīstību šajā jomā. Tomēr uzņēmumu veiktie ieguldījumi inovācijās joprojām ir salīdzinoši nelieli.

 “Krīze nav īstais brīdis, lai ieturētu pauzi pētniecības un inovāciju jomā. Šīs jomas Eiropai ir būtiski svarīgas, lai tā no ekonomiskās krīzes izkļūtu vēl spēcīgāka un lai tā varētu risināt klimata pārmaiņu un globalizācijas radītās problēmas. ES rīcībā ir daudz līdzekļu, jo īpaši aizvien pievilcīgāka Eiropas pētniecības telpa un aizvien pieaugoša inovāciju jauda. Tomēr vēl ir daudz darāmā, sevišķi tas attiecas uz salīdzinoši nelielu apjomu uzņēmumu ieguldījumiem inovācijās. Komisijas iniciatīvas uzlabot ES pētniecības efektivitāti, stimulēt inovācijas un attīstīt augsto tehnoloģiju tirgus ir pareizais ceļš,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens, kurš atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku, un pētniecības komisārs Janežs Potočniks.

Ziņojums liecina, ka Eiropas valstis pēc to panākumu līmeņa iedalāmas četrās grupās un ka praktiski visas valstis ir uzlabojušas savus rezultātus, lai gan šis uzlabojumu līmenis atšķiras:

• Šveice, Zviedrija, Somija, Vācija, Dānija un Apvienotā Karaliste ir inovāciju līderi, tajās inovācijas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju. No šīm valstīm Šveice un Vācija savus rezultātus uzlabo visātrāk;  

• Austrija, Īrija, Luksemburga, Beļģija, Francija un Nīderlande tām cieši seko, un arī šajās valstīs inovāciju līmenis ir virs ES vidējā. Visātrāk šajā grupā savus rezultātus uzlabojusi Īrija, kam seko Austrija;

• Kipra, Īslande, Igaunija, Slovēnija, Čehija, Norvēģija, Spānija, Portugāle, Grieķija un Itālija ir mērenie inovatori, kur inovācijas ir zem ES vidējā rādītāja. Kipra ir šīs grupas līdere, kam seko Portugāle;

• Latvija atrodas pēdējā valstu grupā kopā ar Maltu, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Lietuvu, Horvātiju, Rumāniju, Bulgāriju un Turciju, un šīs valstis ziņojumā dēvētas par atpalicējvalstīm, kurās inovācijas ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja. Lielākā daļa šo valstu tomēr strauji atgūst pozīcijas. Visātrākie uzlabojuma tempi vērojami Bulgārijā un Rumānijā.

Latvijas vērtējums

Latvija, kura ir viena no atpalicējvalstīm, inovāciju ziņā atrodas ievērojami aiz 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā rādītāja, lai gan inovāciju pieauguma ātrums ir virs ES-27 vidējā. Stiprās puses, salīdzinot ar valsts vidējo sniegumu, ir saistītas ar cilvēkresursu, finanšu un atbalsta jomu, bet vājākās vietas ir tīklu veidošana un uzņēmējdarbība, inovācijas procesā radītās intelektuālā īpašuma tiesības un inovatori.

Pēdējos piecus gadus inovāciju temps palielinājies, galvenokārt pateicoties cilvēkresursu, finanšu un atbalsta, uzņēmumu ieguldījumu un inovācijas procesā radīto intelektuālā īpašuma tiesību jomām, īpaši tādēļ, ka ievērojami palielinājies zinātņu un inženierzinātņu un sociālo un humanitāro zinātņu doktoru skaits (25,7%), privātie kredīti (23,4%), uzņēmēju izdevumi pētniecībai un attīstībai (12,7%), Kopienas zīmoli (29,4%) un Kopienas dizainparaugi (19,2%). Sniegums tīklu veidošanas un uzņēmējdarbības jomā ir pasliktinājies, īpaši sakarā ar samazinājumu uzņēmumu atjaunošanās daudzumā (-18,6%) un publiskā un privātā sektora kopīgās publikācijās (-8,1%).