Par Latvijai piešķirtajiem finansējuma avotiem un to atbilstīgu izmantošanu iecerētajiem mērķiem

Vēstule

Briselē, 2009.gada 26.janvāris

Godātais Ministru prezidenta kungs,

Godātais finanšu ministra kungs!

Padomes 2009.gada 20.janvāra lēmums, ar kuru tika izteikts atbalsts Komisijas priekšlikumiem par Eiropas Savienības vidēja termiņa finansiālo palīdzību Latvijai, skaidri apliecina visu dalībvalstu solidaritāti ar Latviju tās ekonomiskajās un finanšu grūtībās. Tās pamatā ir atbalsts un uzticēšanās Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai, kurā ir izvirzīti augsti mērķi un kuru 2008.gada 12.decembrī apstiprināja Saeima, ar ko es Latviju apsveicu.

Programma ir pirmais vērā ņemamais solis, lai novērstu samilzušo nelīdzsvarotību, kas novedusi pie maksājumu bilances finansēšanas vajadzībām, turklāt tā nosaka svarīgas finanšu un struktūrpolitikas izmaiņas un prasa īstenot ambiciozu fiskālo konsolidāciju. Latvijai ir ļoti svarīgi, lai programma tiktu īstenota pilnībā un ar maksimālu atdevi.

Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka prasītās izmaiņas atrisinās visas Latvijas problēmas, tomēr mēs uzskatām tās par nepieciešamām, lai atjaunotu virzību uz ilgstošu un stabilu izaugsmi un nākotnē beidzot izpildītu nepieciešamos nosacījumus eiro ieviešanai. Šajā nolūkā Komisija rūpīgi uzraudzīs, vai programma tiek īstenota pilnā apjomā.

Kā jums labi zināms, starptautiskās finansiālās palīdzības pakete, kuras ievērojamāko daļu nodrošina Eiropas Savienība, ir ļoti liela salīdzinājumā ar Latvijas ekonomiku. Šā iemesla dēļ finansējuma avotus, kurus darījusi pieejamus ES, SVF, Pasaules banka un ERAB, ir svarīgi izmantot pārdomāti.

Lieki piebilst, ka mēs gaidām rūpīgu saņemto līdzekļu pārvaldību un kontroli, kurā būtiska loma būtu jāatvēl neatkarīgām un efektīvi funkcionējošām revīzijas un pretkorupcijas institūcijām. Kopējam finansējuma apjomam ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstermiņa likviditāti un sekmētu attiecīgos ārējos pielāgojumus vidējā termiņā. Nosacījumi, ar kuriem tiek nodrošināta palīdzība ilgtermiņa stabilitātes atjaunošanai, ir vērsti uz banku un finanšu sektora regulējuma un pārraudzības pilnveidošanu, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un konkurētspējas uzlabošanu, saglabājot šaura koridora valūtas kursu, ko kā viennozīmīgu nosacījumu izvirzīja Latvijas valdība. Protams, nav obligāti jāizmanto viss pieejamais finansējums līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim, ja ekonomiskā un finanšu situācija uzlabojas straujāk, nekā prognozēts. Tiešām ir pamats domāt, ka Latvijai nevajadzēs izmantot visu pieejamo finansiālo palīdzību.

Lai stabilizācijas programma būtu sekmīga, ir svarīgi piešķirto finansējumu izmantot iecerētajiem nolūkiem. Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunojot uzticēšanos banku sektoram, un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas ietvēra 2009.–2011.gada valdības budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Nodomu protokolam un valdības parādu atmaksu (iekšējo un ārējo). Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Tomēr finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Runājot par ārvalstu rezervēm, to mērķis ir garantēt, ka bāzes nauda ir adekvāti nodrošināta ar starptautiskajām rezervēm, lai saglabātu valūtas kursa stabilitāti.

Ņemot vērā šos konkrētos mērķus, ir svarīgi neradīt nepamatotas cerības sabiedrībā un sociālajos partneros, kā arī nepieļaut jebkādus pārpratumus šajos jautājumos. Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni.

Nobeigumā vēlos uzsvērt mūsu pārliecību, ka ir nepieciešama abpusēja skaidra izpratne par maksājumu bilances atbalsta mērķiem, lai novērstu vēlākus pārpratumus. Tādēļ es lūdzu apliecināt jūsu izpratni un piekrišanu šajā svarīgajā jautājumā, parakstot šo vēstuli un atsūtot to man, tiklīdz tas ir iespējams.

Ar cieņu, –

Hoakins Almunja

Eiropas Komisijas loceklis

[Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs – Red.]

[Valsts kancelejas Komunikācijas departamneta neoficiāls vēstules tulkojums. Apliecinot vienoto izpratni par finansējuma izmantošanu, vēstuli parakstījuši Ministru prezidents I.Godmanis un finanšu ministrs A.Slakteris. – Red.]

Vēstule

Briselē, 2009.gada 30.janvārī

 Godātais Gavrilova kungs [Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents],

Cienījamā Egles kundze [Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore]!

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu kungs lūdzis mani pateikties Jums par 2008.gada 11.decembra vēstuli, kurā Jūs paužat satraukumu par Latvijas valdības attieksmi pret pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu (turpmāk – Programma).

Kā zināt, makroekonomiskā situācija Latvijā pagājušajā gadā ievērojami pasliktinājās, uzrādot ilgstošu nelīdzsvarotību, aizvien negatīvāku attieksmi pret augošiem tirgiem un ierobežotus starptautiskos kredītresursus, kas kopumā radījuši maksātspējas grūtības. Latvijas valdības uzdevums ir ar pārliecinošu rīcību atjaunot līdzsvaru, gan veicot ievērojamas izmaiņas likumdošanā, gan arī īstenojot vērienīgu fiskālo konsolidāciju. Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānu (EERP) dalībvalstīm, kas saskārušās ar nopietnu ārējo un iekšējo ekonomikas nelīdzsvarotību, pret to jāvēršas ar izmaiņām budžeta plānošanā. Tādējādi Latvijas Programma atbilst EERP vadlīnijām.

Komisija uzskata, ka ievērojamais budžeta ieņēmumu sarukums, arvien lielāki izdevumi un pieaugošas budžeta deficīta segšanas grūtības radījušas nepieciešamību pēc vērienīgas budžeta konsolidācijas, kā samazinot izdevumus, tā arī palielinot ienākumus. Kā Jūs zināt, Programma paredz ievērojami samazināt budžeta izdevumus, lai padarītu valsts pārvaldi efektīvāku un samazinātu atalgojuma līmeni visā ekonomikā, tā atjaunojot konkurētspēju. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju pieaugums savukārt ir instruments, kas ļauj palielināt budžeta ieņēmumus. Pašreizējā situācijā palielinātas PVN likmes ir “mazākais ļaunums”. Samazinot darbaspēka nodokļu slogu (samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 līdz 23%) un pārceļot to uz patēriņu (PVN), tiks radīts stimuls attīstīt eksportspējīgās nozares (iekšzemes PVN netiek piemērots eksportam). Visbeidzot, PVN pieaugums var samazināt tekošā konta deficītu, sadārdzinot importu. Jāatgādina, ka negatīva ārējās tirdzniecības bilance bija viens no galvenajiem iemesliem, kuru dēļ Latvijai radās nepieciešamība pēc finansiālas palīdzības.

Es piekrītu, ka, īstenojot šos pasākumus, ir svarīgi konsultēties ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm. Kaut gan tā ir Latvijas varas iestāžu kompetence, Komisija vienmēr aicina dalībvalstis, izstrādājot un īstenojot strukturālas reformas, iesaistīt ieinteresētās puses, kad vien iespējams un cik vien iespējams agrāk. Mūsu pieredze citās dalībvalstīs liecina, ka cieša sadarbība ar ieinteresētajām pusēm ne tikai uzlabo politikas kvalitāti, bet arī vairo sabiedrības atbalstu reformu īstenošanai. Tādēļ mēs priecājamies, ka mūsu vizītes laikā Rīgā 14.janvārī mums bija iespēja tikties ar sociālajiem partneriem un uzklausīt viņu viedokli par Programmu un Latvijai sniegto finansiālo palīdzību.

Ar cieņu, –

Elena Floresa

[Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta Dalībvalstu ekonomikas direktorāta direktore – Red.]

[Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā neoficiāls vēstules tulkojums – Red.]