— Latvijas Pašvaldību kongresā maija nogalē jūs sacījāt, ka pašvaldības varētu palīdzēt sakārtot valsti. Vakar notikušajā valdības sēdē jūs runājāt par reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepciju. Diskusija par šo jautājumu ilga simts minūtes.

— Un tā principā tika pieņemta. Līdz ar to man kā ministram pašlaik, ja tā var izteikties, ir valdības mandāts, lai ļoti konkrēti sagatavotu šo administratīvi teritoriālo reformu tieši tajos jautājumos, kas vispirms attiecas uz reģionālo reformu. Tas varbūt atbildīgajam ministram ir tas lielākais ieguvums. Un saistībā ar pieņemto koncepciju ir ļoti nopietni uzdevumi, jo ir daudz izmaiņu vairākos likumos vai likumu grupās. Mums ir jāizstrādā pilnīgi jauns reģionālo pašvaldību veidošanas likums, jāatjauno reģionālo pašvaldību vēlēšanu likums. Acīmredzot būs nepieciešami grozījumi likumos, kas šobrīd ir spēkā un kas attiecas uz pašvaldībām — gan pašā pamatlikumā par pašvaldībām, gan nodokļa un budžeta likumos, finansu izlīdzināšanas kārtībā un arī attiecīgo nozaru likumos, kas saistīti ar tām funkcijām, kuras reģioniem tiek paredzētas.

Koncepcijas apspriešanas gaitā arī man ir dots uzdevums precizēt šīs funkcijas. Taču galvenās funkciju grupas pašlaik jau koncepcijā ir iezīmētas. Tās ir: sabiedriskais transports, reģionālie ceļi, vidējā un vidējā profesionālā izglītība, speciālās sociālās aprūpes organizēšana, kā arī veselības aprūpes organizēšana, reģionālās attīstības plānošana un īstenošana. Reģioni arī varētu veikt valsts deleģēto funkciju izpildi tajos gadījumos, ja valdība uzskatīs, ka nav lietderīgi izveidot pašiem savas jaunas iestādes. Atsevišķu jautājumu risināšanu varētu nodot reģioniem.

Tomēr — konkrēti kuri būs tie uzdevumi, ko varētu deleģēt, cik precīzi un kādi katram šo funkciju grupā būs paredzētie uzdevumi, koncepcijas apspriešanu man uzdots precizēt līdz gada beigām. Protams, sadarbībā ar katru no iesaistītajām ministrijām. Tātad — galvenās no tām ir Satiksmes ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, kā arī visas tās ministrijas, kurām arī jārisina jautājumi, kas saistīti ar profesionālo izglītību un kurās varbūt ir atsevišķas lietas, kas varētu tikt nodotas reģioniem.

Reformas koncepcijas uzdevums ir arī kliedēt līdz šim bijušo neskaidrību par to, kādā virzienā valdība iecerējusi strādāt. Tādēļ mēs uzskatām, ka koncepcija kalpo arī kā dokuments, kas informē gan sabiedrību, gan valsts iestādes, lai tās varētu plānot savu darbu, gan arī informēt pašvaldības par to, kādas ir paredzamās reformas. Es gribētu uzsvērt, ka punktu visām šīm dažādajām iestādēm un reālo veidolu, kādas izskatīsies pašvaldības, nākamajā gadā pieliks Saeima. Jo reģioni tiks izveidoti, pamatojoties uz likumu. Tādēļ laikus, pirms sākušās diskusijas starp frakcijām un Saeimā, jāsāk skaidrot, kādēļ tieši šāds variants un kādēļ ne citāds, kāds ir šīs reģionālās reformas mērķis. Līdz šim par to visu, iespējams, ir pārāk maz runāts. Tādēļ arī reģionālās reformas mērķis ir iekļauts šajā vienkāršajā frāzē, ka jārada priekšnoteikumi līdzsvarotai attīstībai visā valsts teritorijā. Zināmā mērā tas ir domāts attīstības centram.

Reģionālā reforma ir paredzēta arī, lai veicinātu reģionu iesaistīšanos tiešos kontaktos ar citiem reģioniem, lai būtu lielāka efektivitāte, lai budžeti būtu lielāki. Nepārprotama ir arī nepieciešamība atslogot valdību no vietējo, reģionālo problēmu risināšanas, ko daudzos gadījumos pašvaldības veic jau tagad.

Valdības uzdevumi ir sarežģītāki, nekā tikai rūpēties par to, vai kādai atsevišķai ēkai jālabo jumts vai krāns. Diemžēl šādiem jautājumiem mēs tērējam pārāk daudz laika. Vakar valdības sēdē mēs precizējām reģionu statusu. Proti, reģionālās pašvaldības tika izveidotas deviņās teritorijās un tiek ievēlētas tiešās proporcionālās vēlēšanās. Turklāt vēlēšanu datumam ir jāsakrīt ar pašvaldību vēlēšanu datumu — tas ir 2001.gada marts. Līdz ar to laika sprīdis visu šo iespējamo funkciju deleģēšanai un finansu bāzes izveidošanai ir ļoti īss. Darbs būs ļoti intensīvs. Tas nozīmē, ka visu likumu pamatstruktūrai ir jābūt gatavai jau līdz šā gada beigām. Jo saskaņošanas darbi parasti paņem ļoti daudz laika. Arī diskusijas Saeimā prasīs daudz laika un enerģijas. Tā kā pirms nākamās vasaras, pirms Saeima aiziet atvaļinājumā, galveniem likumiem par reģionu izveidošanu, par reģionālām pašvaldību vēlēšanām jau ir jābūt Saeimā.

— Šonedēļ jūs piedalāties divos Eiropas Savienības "PHARE" programmas semināros.