Pašvaldības — līdzsvarotai attīstībai valstī

Jānis Bunkšs, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās, — "Latvijas Vēstnesim" 25. augustā

Turpinājums no 1.lpp.

— Šonedēļ jūs piedalāties divos Eiropas Savienības "PHARE" programmas semināros.

— Tas ir lielāks pasākums, kurā kopā tiek aicināti visi, kas šobrīd iesaistījušies vietējo pašvaldību reformā. Arī vakar notikušajā valdības sēdē viens no jautājumiem, un arī maniem uzdevumiem līdz gada beigām, bija sagatavot informāciju, kā manis pieminētā reģionālā reforma saistās ar vietējo pašvaldību reformu. Pašlaik vietējo pašvaldību reformu, pagastu un pilsētu reformu mēs īstenojam stingri saskaņā ar pērnā gada nogalē pieņemto likumu par reformu.

Tas nozīmē, ka šajā un arī iepriekšējā gadā mēs iesākām un pabeigsim septiņpadsmit rajonu izpēti. Un šo rajonu izpētes rezultātā tiks sniegts ne tikai pārskats un inventarizācija par to, kā rit pašvaldību darbs šajos rajonos, bet tiks iezīmētas arī iespējamās teritorijas, kurās saskaņā ar likumu valdība, izveidotā administratīvi teritoriālās reformas padome ieteiks veikt sadarbības vai apvienošanās projektus — tātad šajās divās formās. Darbs vēl pilnībā nav pabeigts, taču ir jau iegūta zināma pieredze. Piemēram, par to, kas attiecas uz PHARE līdzekļiem — pašlaik par ES naudu mēs deviņos rajonos veicam izpētes, četros rajonos šogad par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem notiek šī izpēte.

Iespējams, radušies arī neskaidri jautājumi no likumdevēju puses. Piemēram, ko nozīmē sadarbība tieši administratīvi teritoriālās reformas izpratnē? Teritoriālās reformas padome mēģina šo jautājumu skaidrot, un tāds ir arī tās uzdevums. No savas puses esam piedāvājuši sadarbības definīciju, lai gan tā vēl nav akceptēta. Par to arī diskutēsim šodien seminārā. Un vēl. Izpēte, kura tika veikta, pamatojās uz vienotu metodiku. Taču tā kā reformu padome tika izveidota pavasarī, bet PHARE projekta ietvaros pētījumi tika uzsākti jau agrāk, varbūt dažos gadījumos nav atbilstības starp metodiku, kas izmantota PHARE projekta ietvaros, un to, ko apstiprinājusi reformas padome.

— Cik lielas ir šīs atšķirības, cik tās ir būtiskas un kā pārvaramas?

— Principiālos jautājumus esam saskaņojuši, bet ir vēl daudz detaļu, kas jāskaidro. Turklāt metodika tika gatavota ar ļoti minimālu pieredzi, kas balstījās vienīgi uz pirmprojektiem. Projektu uzdevums saistījās ne tikai ar šo teritoriju apvienošanu vai sadarbību. Lielā mērā tā mērķis bija administratīvi teritoriālās reformas likuma sagatavošana. Manuprāt, dažos gadījumos metodika ir pārāk teorētiska un atrauta no prakses. Taču mūs nekas nekavē nākamajā gadā šo metodiku precizēt. Tādēļ mēs gribētu dzirdēt tieši pašu izpētes veicēju domas par to, cik daudz viņiem šī metodika ir palīdzējusi un kas būtu maināms, uzlabojams, lai nākamgad izpaliktu lieks darbs.

— Vai, jūsuprāt, informācija par reģionālās reformas mērķiem un nepieciešamību ir pietiekama?

— Kā rāda izpētes rezultāti, informācija ir ļoti pieticīga. Pašlaik ir skaidrs, ka valstij jāpievērš daudz lielāka uzmanība tieši informēšanas un izskaidrošanas darbam — gan par reformas mērķiem, gan procesu, kā šī reforma notiks. Attiecībā uz reģionālo reformu es gribētu uzsvērt, ka tās uzdevums nav tik daudz risināt jautājumus par to, kurā vietā tiks sniegts kāds pakalpojums. Šis jautājums būs reģionālās pašvaldības uzdevums. Reģionālās reformas uzdevums ir noskaidrot, kurā vietā atradīsies politiskā lēmējinstitūcija — tajā vai citā pilsētā. Tas ir galvenais jautājums. Kuri būs tie cilvēki, tie politiķi, kas lems par jautājumiem, kas reģionā ir būtiski: ceļu labošanu, sabiedriskā transporta organizēšanu u.c., un kur šī institūcija atradīsies.

Es gribētu kliedēt cilvēku bažas, ka, izveidojot reģionu centrus, zudīs kādi pakalpojumi. Nekas nezudīs. Tur, kur ir, teiksim, veco ļaužu pansionāts, cita sociālās aprūpes iestāde vai bāreņu nams, tur arī tā paliks. Arī masu informācijas līdzekļi diemžēl strādā pēc tirgus principiem un ar savu ieinteresētību, tādēļ valdība ne vienmēr var ar elementāru informāciju aizņemt vietu avīzēs. Cilvēki avīzes lasa, bet varbūt biežāk — nelasa, un tas viss pašlaik sarežģī izskaidrošanu. Viens no mūsu uzdevumiem ir šīs sarežģītās lietas skaidrot, lai par tām cilvēki uzzinātu.

Konkrēta reģiona vajadzībām piesaistītie līdzekļi būs lielāki. Un šādam lielākam reģionam ir lielākas cerības ar savu potenciālu tieši iesaistīties dažādās Eiropas Savienības programmās, un, es ceru, būs atvieglota arī ES fondu izmantošana. Tāds varētu būt ieguvums.

Armīda Priedīte,

"LV" nozares redaktore