|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 4. februāra rīkojums Nr. 90 "Par Pasākumu plānu administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2009., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187626
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru prezidenta rīkojums Nr.42Grozījumi Ministru prezidenta 2009.gada 4.februāra rīkojumā Nr.35 "Par M.Riekstiņa komandējumiem" Vēl šajā numurā11.02.2009., Nr. 23 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 90 Pieņemts: 04.02.2009. |
Ministru kabineta rīkojums Nr.90
Rīgā 2009.gada 4.februārī (prot. Nr.9 39.§)
1. Apstiprināt Pasākumu plānu administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu (turpmāk – pasākumu plāns).
2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām (turpmāk – atbildīgās institūcijas) atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt pasākumu plānā paredzēto uzdevumu izpildi noteiktajā termiņā.
3. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par pasākumu plānā paredzēto pasākumu izpildi:
3.1. līdz 2009.gada 13.februārim – par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos;
3.2. līdz 2009.gada 15.jūlijam – aktualizētu informāciju par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.
4. Ekonomikas ministrijai apkopot atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un līdz 2009.gada 1.aprīlim un 2009.gada 15.septembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus par pasākumu plāna izpildes gaitu.
Ministru prezidents I.Godmanis
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2009.gada 4.februāra rīkojumu Nr.90)
Saturs
1. Pasākuma plāna mērķis un uzdevumi
2. Darbības rezultāti
3. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība
4. Tiesību aktu caurskatīšana un tās saistība ar citiem direktīvas ieviešanas pasākumiem
4.1. Turpmāka tiesību aktu caurskatīšana
4.1.1. Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pants
4.1.2. Pakalpojumu direktīvas 25.pants
4.1.3. Koncepcijas izstrāde Vienas pieturas aģentūras principa un e-procedūru ieviešanai
4.1.4. Paziņošanas procedūras izveide
4.1.5. Administratīvās sadarbības veicināšana
5. Pasākumi un uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, termiņi pasākumu īstenošanai un par pasākumu īstenošanu atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas
1. Pasākuma plāna mērķis un uzdevumi
Latvijā pastāvīga normatīvo aktu caurskatīšana ar mērķi izvērtēt tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.-55.pantiem (komercdarbības tiesību un brīvas pakalpojumu sniegšanas jomā) tika uzsākta pirms valsts iestājas Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi. Tiesību aktu caurskatīšanas procesa rezultātā identificētajiem ierobežojumiem tika sniegts vērtējums, kā arī pamatojums to pārskatīšanai vai atcelšanai, lai uz iestāšanās brīdi nacionālais regulējums augstāk minētajās jomās, kā arī tā piemērošanas prakse būtu saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Rezultātā tika pārskatīts atsevišķās pakalpojumu nozarēs tolaik pastāvošais regulējums, atļaujas aizstājot ar komersantus mazāk ierobežojošām prasībām (piemēram, būvniecībā licencēšana tika aizstāta ar komersantu reģistrācijas prasību), vai vispār atceļot komersantiem prasības saņemt atsevišķa veida atļaujas saimnieciskās darbības uzsākšanai vai veikšanai (piemēram, licence autotransporta un traktortehnikas tirdzniecībai tika aizstāta ar tirdzniecības vietas reģistrācijas prasību).
Sistemātiska spēkā esošā valsts normatīvā regulējuma analīze pakalpojumu jomā tika turpināta arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004.gadā. Šādu pasākumu nepieciešamība un nozīme kopējā tirgus izveidei pakalpojumu jomā, kas aptver telpu bez iekšējām robežām, tika uzsvērta Eiropas Savienības līmenī. Piemēram, Vima Koka (Wim Kok) vadītās augsta līmeņa grupas 2004.gada novembra ziņojumā tika uzsvērts, cik svarīgi ir liberalizēt tirgus un likvidēt nevajadzīgu regulējumu, tajā skaitā pakalpojumu sektorā pastāvošus šķēršļus, lielākas konkurences veicināšanai. Ziņojumā rosināts sistemātiski pārskatīt regulējumu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā lieki netiek apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana1. Sekmējot šo mērķi, Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropadomes 2005.gada pavasara sanāksmei un atjauninātajā Lisabonas stratēģijā regulējuma uzlabošana konkurētspējīgu tirgu veicināšanai tika raksturota kā viens no galvenajiem turpmākā darba elementiem. Savukārt, Eiropadome 2005.gada marta sanāksmes secinājumos uzsvēra minētā uzdevuma nozīmi, aicinot dalībvalstis regulāri pārbaudīt valsts tiesību aktus saistībā ar to atbilstību Eiropas Savienības normām, lai likvidētu šķēršļus un veicinātu konkurenci iekšējā tirgū2.
Pakalpojumu sektorā vēl aizvien Eiropas Savienības dalībvalstis savā likumdošanas praksē mēdz noteikt dažādus ierobežojumus pakalpojumu brīvai sniegšanai vai tiesībām brīvi veikt komercdarbību. Pie tam, šādiem ierobežojumiem nav izteikta tieša efekta, kas ļauj tos viegli identificēt, bet gan pārsvarā netiešs raksturs – proti, dalībvalstis neliedz, piemēram, citu Eiropas Savienības dalībvalstu saimnieciskās darbības veicējiem sniegt īslaicīgus pakalpojumus to teritorijā vai arī reģistrēties tajās, lai veiktu pastāvīgu saimniecisko darbību, bet gan nosaka pēc būtības slēptus ierobežojumus, izvirzot nesamērīgas prasības atļaujas saņemšanas vai reģistrācijas veikšanas procesā. Tā valstis atsevišķos gadījumos cenšas padarīt reģistrācijas procedūras laikietilpīgas un apgrūtinošas – rezultātā piespiežot atļaujas (reģistrācijas) pieteicēju atteikties no nodoma izvērst savu saimniecisko darbību konkrētajā valstī. Rezultātā tas noved pie tā, ka pakalpojumu tirgū attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību situācija nav tik viennozīmīga un skaidra, kā preču tirgū. No šādiem ierobežojošiem pasākumiem pakalpojumu nozaru regulācijā cieš ne tikai pārrobežu ekonomiskās aktivitātes, kuras aizsargā Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.-55.pants, bet arī pašmāju komersanti, kas darbojas vietējā tirgū.
Saimnieciskās darbības vides sakārtošanas un administratīvo procedūru vienkāršošanas kontekstā būtiska nozīme ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – Pakalpojumu direktīva) savlaicīgai un korektai pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, jo tās mērķis ir administratīvā sloga mazināšana pakalpojumu darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī publiskās pārvaldes vienkāršošana un modernizēšana (skatīt 1.pielikumu).
Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes atbilst pasākumiem, kas noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:
– Deklarācija par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību:
1) Nodrošināt labāka regulējuma politikas īstenošanu, izvērtēt tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīt un vienkāršot birokrātiskās procedūras, ieviešot elektroniskos pakalpojumus un elektronisko dokumentu apriti un veikt nepieciešamos pasākumus visu valsts informācijas sistēmu savstarpējai savietojamībai un informācijas apmaiņai (1.13.punkts);
2) Nodrošināt reālu e-pārvaldes darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to iesniedz tikai vienā valsts iestādē (5.62.punkts).
– Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.684 “Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008.gadam”). 12.pamatnostādne – Iekšējā tirgus paplašināšana un padziļināšana – attīstīt pakalpojumu tirgus darbību, novērst atlikušos šķēršļus pārrobežu darījumiem. 14.pamatnostādne – Uzņēmējdarbības vides uzlabošana - uzlabot saimnieciskās darbības vidi, pilnveidojot tiesisko ietvaru, saskaņojot to ar Eiropas Savienības prasībām;
– Pasākumu plāns makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam (Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdes prot. Nr.24 43.§).
Plāna ietvaros tiek ieviesti pasākumi, ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi, veicināt saimnieciskās darbības uzsākšanu, finanšu pieejamību, eksportu, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci.
– Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2008.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija rīkojumu Nr.263 “Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam”). Tajā ietvertie 32 pasākumi paredz vienkāršot un uzlabot būvniecības procesu, vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, uzlabot publiskās pārvaldes pakalpojumus u.c.
– Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 “Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam”). Drošas un stabilas attīstības priekšnoteikumu 4.1.4. sadaļas Valsts pārvaldes darboties spējas stiprināšana 4.uzdevums paredz samazināt administratīvos šķēršļus komersantiem un iedzīvotājiem;
– Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.– 2013.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406 “Par Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.–2013.gadam”). 1.rīcības virziens - radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras.
Pasākumu plāna mērķis ir spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām. Šim nolūkam sagatavots priekšlikumu saraksts nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos administratīvo procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sektorā, ņemot vērā veikto tiesību aktu caurskatīšanas un analīzes rezultātus par Pakalpojumu direktīvas darbības jomā esošajām atļauju sistēmām (skatīt 2.pielikumu), lai panāktu nacionālā regulējuma atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām.
Pasākumu plāns nosaka šādus uzdevumus izvirzītā mērķa sasniegšanai:
– Normatīvo aktu grozījumi, kas saistīti ar atļauju prasību pārskatīšanu; administratīvo procedūru vienkāršošanu atļauju saņemšanai; kā arī iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu, ievērojot labas pārvaldības principu, Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās;
– Normatīvo aktu grozījumi, kas saistīti ar elektronisko dokumentu aprites ieviešanu starp publiskās pārvaldes institūcijām un komersantu Pakalpojumu direktīvas ietvarā esošajās pakalpojumu jomās.
Pasākumu plānā paredzēti darbības rezultāti, kā arī noteikti uzdevumi, to izpildes termiņi un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas.
Pasākumu plāns attiecas uz uzņēmējdarbības politiku.
Pasākumu plānam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.
2. Darbības rezultāti
Tiesību aktu caurskatīšanas rezultātā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir veikusi analīzi (skatīt 3.pielikumu) par identificēto 78 pakalpojumu atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām un sagatavojusi īsu kopsavilkumu veiktajam izvērtējumam, kas ietverts pasākumu plānā.
Tiesību aktu pārskatīšanas rezultāti tika sūtīti saskaņošanai Latvijas darba devēju konfederācijai, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvai padomei, Tautsaimniecības padomei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas tirgotāju asociācijai, Latvijas Biznesa Konsultantu Asociācijai, Latvijas atkritumu saimniecības asociācijai, Vides konsultatīvai padomei, Latvijas vides pārvaldes asociācijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Būvnieku asociācijai, Latvijas Arhitektu savienībai, Latvijas Jūrniecības savienībai, Latvijas Loģistikas asociācijai, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, Latvijas zivsaimnieku asociācijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei. Iebildumi vai priekšlikumi par Informatīvā ziņojuma projektu un tā pielikumiem netika saņemti.
Papildus rezultāti tika prezentēti 2008.gada 29.augusta Tautsaimniecības padomes sēdē (Prot. Nr.6), kā arī 2008.gada 29.augusta Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes sēdē (Prot. Nr.7). Ekonomikas ministrijas ziņojums tika pieņemts zināšanai, par ministrijas sniegto informāciju un paredzētajiem veicamajiem pasākumiem iebildumi netika saņemti.
Pēc konsultācijām apkopotie priekšlikumi tika iekļauti pasākumu plānā. Pie būtiskākajiem priekšlikumiem pieskaitāmi tādi pasākumi, kā:
– atļauju atcelšana atsevišķās pakalpojumu nozarēs;
– beztermiņa atļauju ieviešana spēkā esošo terminēto atļauju vietā;
– prasību pēc atļaujas aizstāšana ar reģistrācijas prasību;
– atļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu skaita pārskatīšana;
– personu resertifikācijas procedūru atvieglošana.
|
Darbības rezultāts |
Rezultatīvie rādītāji |
Rādītājs |
|
1. Pakalpojumu direktīvas darbības jomas analīze |
1.1. Sākotnēji identificētie pakalpojumi (pakalpojumu darbības, kas aptvertas un kas nav aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu – sk. 2.pielikumu) |
176 |
|
1.2. Identificētie pakalpojumi, kuru normatīvajam regulējumam ir jāveic izvērtēšana saistībā ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu (pakalpojumiem, kas aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu) |
78 |
|
|
2. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām (atļaujas, administratīvās procedūras un formalitātes) |
2.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvā regulējuma pamatojums, kā arī iespēja vienkāršot ar atļauju saņemšanu saistītās administratīvās procedūras un formalitātes |
78 |
|
2.2. Veikti grozījumi tiesību aktos |
27 |
|
|
3. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām (elektronisko dokumentu aprites ieviešana) |
3.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvais regulējums saistībā ar iespējām izpildīt noteiktās administratīvās procedūras un formalitātes elektroniskā formā |
78 |
|
3.2. Veikti grozījumi tiesību aktos |
42 |
3. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Par pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi būs atbildīgas nozaru ministrijas, bet uzdevumu izpildes uzraudzību un koordināciju nodrošinās Ekonomikas ministrija. Pasākumu plānā ir noteikti rezultatīvie rādītāji uzdevuma izpildei, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi.
Lai veiktu pasākumu plāna izpildes novērtējumu, atbildīgās institūcijas iesniegs Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par Plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu:
- līdz 2009.gada 13.februārim – par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos;
- līdz 2009.gada 15.jūlijam – par pārējiem pasākumiem, kā arī aktualizētu informāciju par pasākumiem, kuru izpildei nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Ekonomikas ministrija apkopoto informāciju par pasākumu plāna izpildi iesniegs Ministru kabinetā attiecīgi līdz 2009.gada 1.aprīlim un 2009.gada 15.septembrim. Pasākuma plānā ietvertos pasākumus atbildīgās nozaru ministrijas īstenos ministrijām kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību aktu caurskatīšana un tās saistība ar citiem direktīvas ieviešanas pasākumiem
4.1. Turpmāka tiesību aktu caurskatīšana
Ņemot vērā to, ka līdz šim tiesību aktu caurskatīšanas ietvaros uzmanība tika pievērsta normatīvo aktu regulējuma atbilstības izvērtējumam direktīvas 9.-13.panta prasībām, kā arī 14. un 15.panta prasībām, turpmāka tiesību aktu caurskatīšana būtu jāturpina šādos virzienos:
4.1.1. Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pants
Nepieciešams veikt identificēto pakalpojumu regulējošo normatīvo aktu atbilstību Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pantu prasībām, kas attiecas uz īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu direktīva šajā gadījumā neuzliek valstij par pienākumu ziņot Eiropas Komisijai par veiktajiem pasākumiem, saistībā ar nacionālā regulējuma pielāgošanu atbilstoši 16.-22.panta prasībām.
Ievērojot lietderīguma un efektivitātes principu grozījumu projektu izstrādē, priekšlikumus grozījumiem saistībā ar direktīvas 16.-22.pantu analīzes rezultātiem būtu svarīgi iestrādāt līdz ar grozījumu izstrādi atbilstoši Pasākuma plānam. Šim nolūkam par tiesību akta projekta izstrādi atbildīgajai iestādei būtu savlaicīgi, saistībā ar Pakalpojumu direktīvas 16.-22.pantu un 25.panta ieviešanu, projekts jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju.
4.1.2. Pakalpojumu direktīvas 25.pants
Nepieciešams veikt identificēto pakalpojumu darbību regulējošo normatīvo aktu atbilstību Pakalpojumu direktīvas 25.panta prasībām, kuras likvidē prasības, kas ierobežo dažādu pakalpojumu darbību apvienošanu vai to veikšanu partnerībā ar citām pakalpojumu darbībām, ja šādi ierobežojumi nav pamatoti, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek novērsti interešu konflikti un konkrētu darbību nesavietojamība un ka tiek nodrošināta atsevišķām pakalpojumu darbībām prasītā neatkarība un objektivitāte.
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 39.panta prasībām, informācija par veiktajiem pasākumiem direktīvas 25.panta ieviešanai ir sagatavojama iesniegšanai Eiropas Komisijā.
Līdz šim veicot tiesību aktu caurskatīšanu, šādi ierobežojumi spēkā esošajos tiesību aktos netika konstatēti.
4.1.3. Koncepcijas izstrāde Vienas pieturas aģentūras principa un e-procedūru ieviešanai
Nepieciešams pieņemt virkni lēmumu, tostarp organizatorisku lēmumu, lai izveidotu vienas pieturas aģentūras punktus un ieviestu elektroniskās procedūras. Piemēram, ir jāizlemj, kāda struktūra vai struktūras būs atbildīgas par vienas pieturas aģentūras punktu funkciju pildīšanu, jānosaka to darbības modelis (punktu skaits, darbības koordinēšana ar iesaistītajām kompetentajām institūcijām u.c.), kā arī jāievieš tehniski risinājumi procedūru un formalitāšu izpildei ar elektronisko līdzekļu starpniecību. Vajadzīgie pasākumi un struktūras ir jāizstrādā un jāievieš laikus pirms direktīvas ieviešanas termiņa beigām, lai būtu iespējams pārliecināties par to spēju darboties atbilstoši direktīvā noteiktajiem principiem un prasībām, nepieciešamības gadījumā veicot korektīvās darbības līdz 2009.gada beigām.
Tāpat vienotu kontaktpunktu sistēmas ieviešana neizbēgami ir saistāma ar spēkā esošas normatīvās bāzes atbilstības izvērtēšanu vienotu kontaktpunktu izveidei noteiktajiem principiem un prasībām, kā arī tās pielāgošanu Pakalpojumu direktīvas mērķa sasniegšanai attiecībā uz saimnieciskās darbības vides un administratīvo procedūru kārtošanas vienkāršošanu.
Pakalpojumu direktīvas ieviešanas darba grupā ir sagatavots koncepcijas projekts “Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū noteiktajām prasībām”, kas 2008.gada 13.novembrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1837).
4.1.4. Paziņošanas procedūras izveide
Lai pēc pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijā nodrošinātu, ka tās prasības, kas turpmāk tiks noteiktas pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstu Pakalpojumu direktīvas prasībām, tiks izveidota tiesību aktu paziņošanas procedūra Eiropas Komisijai saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.daļu. Par pamatu paziņošanas procedūras izveidei tiks izmantota Ministru kabineta 2004.gada 30.marta instrukcija Nr.1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes iesniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem”. Plānotais termiņš jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādei – 2009.gada beigas.
4.1.5. Administratīvās sadarbības veicināšana
Šobrīd ir uzsākts darbs pie administratīvās sadarbības sistēmas ieviešanas (IMI sistēma), kuras ieviešana paredzēta Pakalpojumu direktīvas VI nodaļā. Darbs pie IMI projekta tiek koordinēts no Eiropas Komisijas puses un šobrīd tās ekspertu vadībā tiek veikti priekšdarbi pilotprojekta uzsākšanai saistībā ar Pakalpojumu direktīvas prasību realizāciju administratīvās sadarbības starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzlabošanas jomā. Eiropas Komisijai uzsākot pilotprojekta izstrādi un realizāciju, būs nepieciešams pieņemt lēmumus par IMI sistēmas operatīvo struktūru, kā arī noteikt kompetentās iestādes, kurām jāpiedalās administratīvajā sadarbībā. Nacionālā koordinatora funkciju IMI sistēmas pilotprojekta sagatavošanas un realizācijas procesā šobrīd pilda Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktores vietniece.
5. Pasākumi un uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, termiņi pasākumu īstenošanai un par pasākumu īstenošanu atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas
|
Nr. p.k. |
Pakalpojuma darbība |
Veicamais pasākums |
Uzdevumi |
Izpildes termiņš (iesniegts MK) |
Atbildīgā/ līdzatbildīgā valsts iestāde |
|
1. |
Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) |
Spēkā esošo terminēto licenču atcelšana un beztermiņa licenču ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses). (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. |
Grozījumi Ieroču aprites likumā. |
31.10.2009. |
AM/ |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 23.09.2003. noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”. |
31.10.2009. |
AM/ |
||
|
2. |
Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana. |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 25.08.2008. noteikumos Nr.671 “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība”. |
31.10.2009. |
AM/ |
|
3. |
Ģeodēziskie darbi |
Saskaņā ar MK 20.11.2007. rīkojuma Nr.718 “Par Latvijas informācijas attīstības koncepciju” 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts “Ģeotelpiskās informācijas likums”, kas paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu saņemt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu un būt iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta otrā daļa). Izstrādājot MK noteikumu projektus likumā dotā deleģējuma (31.pants) izpildei, ir: Jānosaka sertifikācijas un resertifikācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz atļauju sistēmu pastāvēšanu un to elementiem. Noteikt reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrācijas procedūrām. |
Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu. |
31.10.2009.3 |
AM/ |
|
4. |
Kartogrāfiskie darbi |
Saskaņā ar MK 20.11.2007. rīkojuma Nr.718 “Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju” 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts “Ģeotelpiskās informācijas likums”, kas paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu būt iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta trešā daļa). Izstrādājot MK noteikumu projektus likumā dotā deleģējuma izpildei, ir: jānosaka reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrācijas procedūrām. |
Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu. |
31.10.2009.4 |
AM/ |
|
5. |
Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem |
Noteikt beztermiņa reģistrācijas ieviešanu saimnieciskās darbības veikšanai. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. |
Grozījumi MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība”. |
01.07.2009. |
FM/ EM |
|
6. |
Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope) |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
7. |
Zvērināta revidenta profesionālā darbība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 8.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
8. |
Muitas brokera darbība |
Izstrādāt likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, paredzot svītrot VI nodaļu Muitas brokeri - saskaņā ar Padomes regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 5.pantu jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei. Līdz ar to, lai veiktu muitas brokera darbību vairs nebūs jāsaņem atļauja. |
Grozījumi Muitas likumā (sestā nodaļa Muitas brokeri). |
01.07.2009. |
FM/ EM |
|
9. |
Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā |
Izstrādāt likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, paredzot svītrot Muitas likuma II nodaļu Muitas kontroles zona. |
Grozījumi Muitas likumā (otrā nodaļa Muitas kontroles zona). |
01.07.2009. |
FM/ EM |
|
10. |
Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi likumā “Alkoholisko dzērienu aprites likums”; Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. |
31.10.2009. |
FM/ EM/ ĪUMEPLS |
|
11. |
Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi likumā “Alkoholisko dzērienu aprites likums”; Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. |
31.10.2009. |
FM/ EM/ ĪUMEPLS |
|
12. |
Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība) |
Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
--- |
--- |
--- |
|
13. |
Būvkomersantu (būvuzņēmēju) darbība |
Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
--- |
--- |
--- |
|
14. |
Arhitekta prakse |
Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
--- |
--- |
--- |
|
15. |
Tūrisma pakalpojumi (Tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma mītnes) |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
16. |
Tūristu gidu pakalpojumi |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
17. |
Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība |
Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības kopija, VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē u.c.), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
Grozījumi MK 06.10.1998. noteikumos Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” |
31.10.2009. |
EM |
|
18. |
Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana |
Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
Grozījumi MK 22.11.2005. noteikumos Nr.874 “Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi”. |
31.10.2009. |
EM |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
|||||
|
19. |
Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība) |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
01.07.2009. |
EM/ ĪUMEPLS |
|
20. |
Siltumenerģijas tirdzniecība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
01.07.2009. |
EM/ ĪUMEPLS |
|
21. |
Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība) |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
01.07.2009. |
EM/ ĪUMEPLS |
|
22. |
Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
01.07.2009. |
EM/ ĪUMEPLS |
|
23. |
Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 16.10.2007. noteikumos Nr.711 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību”. |
01.07.2009. |
EM/ ĪUMEPLS |
|
24. |
Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, remonts; kā arī ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu – gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču realizācija un remonts |
Spēkā esošo terminēto licenču atcelšana un beztermiņa licenču ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses), kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. |
Grozījumi Ieroču aprites likums |
30.06.2009. |
IEM/ EM |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 23.09.2003. noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”. |
30.09.2009. |
IEM/EM, ĪUMEPLS |
||
|
25. |
Detektīvdarbības veikšana |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 17.04.2007. noteikumos Nr.260 “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi”. |
30.09.2009. |
IEM/EM, ĪUMEPLS |
|
26. |
Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi) - apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana; konsultāciju sniegšana apsardzes jautājumos |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 30.01.2007. noteikumos Nr.93 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”. |
30.09.2009. |
IEM/EM, ĪUMEPLS |
|
27. |
Šautuvju izveidošana |
Beztermiņa licenču ieviešana šautuvju darbībai, vienlaikus pārskatot šautuvju izveidotājiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. |
Grozījumi Ieroču aprites likumā. |
30.06.2009. |
IEM/EM, RAPLM |
|
Licences saņemšanas kārtības sakārtošana un vienkāršošana otrās kategorijas šautuvju (šaušanas stendu) izveidei, izslēdzot komersantam nepieciešamību atkārtoti griezties (iesniegums atļaujas saņemšanai) attiecīgajā pašvaldības iestādē (pēc šautuves izveides plāna saskaņošanas ar vietējo pašvaldību licenci izsniedz attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas pārvalde par to informējot pašvaldību, kurā iepriekš saskaņots šautuves izveides plāns). |
Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”. |
30.09.2009. |
IEM/EM, RAPLM |
||
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”. |
30.09.2009. |
IEM/EM, RAPLM, ĪUMEPLS |
||
|
28. |
Vispārējā izglītība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”; Grozījumi MK 23.11.2004. noteikumos Nr.965 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”. |
30.09.2009. |
IZM/ EM, ĪUMEPLS |
|
29. |
Profesionālā izglītība |
Noteikt beztermiņa licences profesionālās izglītības programmām. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. |
Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumi Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”. |
30.09.2009. |
IZM/ EM |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”; Grozījumi MK 23.11.2004. noteikumos Nr.965 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”. |
30.09.2009. |
IZM/ EM, ĪUMEPLS |
||
|
30. |
Augstākā izglītība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
31. |
Restaurācija pakalpojumi kultūras mantojuma jomā |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 26.08.2003. noteikumos Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. |
01.07.2009. |
KM/ EM, ĪUMEPLS |
|
32. |
Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
33. |
Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 01.02.2005. noteikumos Nr.78 “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”. |
30.09.2009. |
LM/EM, ĪUMEPLS |
|
34. |
Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses) |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
35. |
Transportlīdzekļu vadītāju teorētiskā apmācība (autoskolas) |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā; Grozījumi MK 15.02.2005. noteikumos Nr.131 “Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām”. |
30.06.2009. |
SAM/EM, ĪUMEPLS |
|
36. |
Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi”. |
30.06.2009. |
SAM/ EM, ĪUMEPLS |
|
37. |
Personu iekārtošana darbam uz kuģiem |
Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.874 “Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem”. |
30.06.2009. |
SAM/ EM, ĪUMEPLS |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.874 “Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem”. |
30.06.2009. |
SAM/ EM, ĪUMEPLS |
||
|
38. |
Speciālo aviācijas darbu veikšana |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 04.07.2006. noteikumos Nr.557 “Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība”; Grozījumi MK 05.05.2007. noteikumos Nr.309 “Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība”. |
30.06.2009. |
SAM/EM, ĪUMEPLS |
|
Noteikt beztermiņa licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt. |
Grozījumi MK 21.02.2006. noteikumos Nr.158 “Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība”. |
30.06.2009. |
SAM/EM |
||
|
39. |
Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare) |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
40. |
Izglītība jūrniecībā |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 13.11.2007. noteikumos Nr.748 “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību”; Grozījumi MK 13.11.2007. noteikumos Nr.767 “Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā”. |
31.07.2009. |
SAM/EM, ĪUMEPLS |
|
41. |
Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību”. |
31.07.2009. |
SAM/EM, ĪUMEPLS |
|
42. |
Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts. |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
43. |
Vispārējie pasta pakalpojumi |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
44. |
Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
45. |
Advokātu pakalpojumi |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
46. |
Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi (mērnieki) |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 30.10.2007. noteikumos Nr.734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”. |
30.09.2009. |
TM/EM, ĪUMEPLS |
|
47. |
Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 09.12.2002. noteikumos Nr.534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai”. |
30.09.2009. |
TM/EM, ĪUMEPLS |
|
48. |
Nekustamā īpašuma mākleru darbība |
Grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami (Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu profesionālās darbības uzraudzīšanai.) |
--- |
--- |
--- |
|
49. |
Maksātnespējas administratoru darbība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
50. |
Tiesu eksperta pakalpojumi |
Noteikt uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles mehānismu stiprināšanai. [Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)]. |
Izstrādāt MK noteikumu projektu “Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība”. |
--- |
TM/EM |
|
51. |
Publisko pasākumu organizēšana |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
52. |
Izdēvējdarbība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
53. |
Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana |
Pārskatīt un noteikt šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai. [Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu]. |
Grozījumi MK 15.05.2006. noteikumi Nr.399 “Kārtība, kādā izsniedzama licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai un maksājama valsts nodeva par tās saņemšanu”. |
01.11.2009. |
VM/EM |
|
Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
VM/EM |
||||
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
VM/EM, ĪUMEPLS |
||||
|
54. |
Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi |
Likuma “Par prekursoriem” 5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei izstrādāt kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles jomā. |
Izstrādāt. jaunu MK noteikumu projektu. |
30.09.2009. |
VM/EM. |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Izstrādāt. jaunu MK noteikumu projektu. |
30.09.2009 |
VM/EM, ĪUMEPLS |
||
|
55. |
Atkritumu apsaimniekošana |
Noteikt iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 29.07.2008. noteikumos Nr.613 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”. |
30.09.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
56. |
Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 09.07.2002. noteikumos Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. |
30.09.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
57. |
Ūdens resursu apsaimniekošana |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 23.12.2003.noteikumos Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”. |
30.09.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
58. |
Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai) |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 09.07.2002. noteikumos Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. |
31.10.2009. |
VIDM/ |
|
31.10.2009. |
VIDM/ EM |
||||
|
59. |
Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 21.06.2005. noteikumos Nr.448 “Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību”. |
30.09.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
60. |
Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā aukstuma aģentiem |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 06.09.2005. noteikumos Nr.688 “Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti”; Grozījumi MK 15.04.2003. noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem”; Grozījumi MK 03.04.2007. noteikumos Nr.231 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem”. |
30.09.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
61. |
Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības5 (norādītas likuma 2.pielikumā) |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 22.04.2004. noteikumos Nr.400 “Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība”. |
31.10.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
62. |
Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā |
Noteikt iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 19.06.2007. noteikumos Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”. |
30.09.2009. |
VIDM/ EM, ĪUMEPLS |
|
63. |
Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana |
Noteikt beztermiņa speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt, uzraudzības un kontroles stiprināšanai. [Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)]. |
Grozījumi MK 29.04.2004. noteikumos Nr.470 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai”. |
30.06.2009. |
ZM/EM |
|
Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. |
30.06.2009. |
ZM/EM |
|||
|
Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
30.06.2009. |
ZM/EM, ĪUMEPLS |
|||
|
64. |
Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
65. |
Traktortehnikas vadītāju apmācība |
Noteikt terminēto licenču aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz laiku vai anulējama. [Esošo atļauju sistēmu aizvietojot ar mazāk ierobežojošu pasākumu, kas vienlīdz efektīvi nodrošina izvirzīto atļauju sistēmas mērķi. (Pakalpojumu direktīvas 9.panta 1. c) punkts)]. |
Grozījumi MK 07.06.2005. noteikumos Nr.406 “Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas”. |
30.06.2009. |
ZM/EM |
|
Paredzēt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
30.06.2009. |
ZM/EM |
|||
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
30.06.2009. |
ZM/EM, ĪUMEPLS |
|||
|
66. |
Veterinārfarmaceitiskā darbība - veterināro zāļu izplatīšana; -Veterinārās aptiekas atvēršana (darbība); veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršana (darbība). |
Noteikt regulējumu speciālās atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai. |
Grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”. |
30.06.2009. |
ZM/EM |
|
Jāpārskata pašreizējā prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai” 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama fiziskai personai, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju (licenci) uzskatāma par nesamērīgu. |
Grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”. |
30.06.2009. |
ZM/EM |
||
|
67. |
Veterinārā darbība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 02.09.2003. noteikumos Nr.493 “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu”. |
30.06.2009. |
ZM/EM, ĪUMEPLS |
|
68. |
Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
69. |
Dzīvnieku kapsētu darbība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
70. |
Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
71. |
Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība |
Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
Grozījumi MK 13.02.2007. noteikumos Nr.121 “Noteikumi par atbilstības kritērijiem komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtību”. |
31.07.2009. |
ZM/EM, ĪUMEPLS |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
|||||
|
72. |
Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska persona |
Noteikt maksimāli atvieglotu regulējumu sertifikāta pagarināšanai), kas atkarīga vienīgi no noteikto prasību patstāvīgas izpildes. [Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga tikai no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)]. |
Grozījumi MK 21.11.2000. noteikumos Nr.400 “Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju”. |
31.07.2009. |
ZM/EM |
|
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
ZM/EM, ĪUMEPLS |
||||
|
73. |
Pārtikas uzņēmumu darbība (pārtikas aprite) |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
74. |
Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
75. |
Zooveikali |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
76. |
Dzīvnieku apmācība |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
77. |
Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās |
Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
--- |
--- |
--- |
|
78. |
Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība |
Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā. Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām. [Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu]. |
Grozījumi MK 09.05.2000. noteikumi Nr.173 “Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība”. |
31.07.2009. |
ZM/EM, ĪUMEPLS |
1 Vim Koka vadītās Augsta līmeņa grupas 2004.gada novembra ziņojuma 25.lpp.
2 Eiropadomes prezidentūras secinājumi, Briselē, 2005.gada 22.-23.martā. Secinājumi pieejami tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/european_council/concusions/index_en.htm
3 Pasākuma izpildes termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā VSS izsludinātā likumprojekta “Ģeotelpiskās informācijas likums” virzības gaitu.
4 Pasākuma izpildes termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā VSS izsludinātā likumprojekta “Ģeotelpiskās informācijas likums” virzības gaitu.
5 Prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču (iekārtu) lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva.
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
1.pielikums
Pasākumu plānam administratīvo
procedūru vienkāršošanai
pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK
par pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu
1. Pakalpojumu direktīvas mērķi un uzdevumi
Pakalpojumu direktīva ir liels solis pretī tam, lai nodrošinātu, ka gan pakalpojumu sniedzēji, gan saņēmēji var vieglāk baudīt priekšrocības, ko sniedz Eiropas kopienas dibināšanas līguma 43. un 49. pantā garantētās pamatbrīvības — brīvība veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība pāri robežām. Lai to sasniegtu, Pakalpojumu direktīvas noteikumi paredz vienkāršot administratīvās procedūras, likvidēt šķēršļus pakalpojumu darbībām, kā arī veicināt gan savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, gan pakalpojumu sniedzēju un patērētāju uzticību iekšējam tirgum. Pakalpojumu direktīvas noteikumi lielā mērā balstās uz Eiropas Kopienu tiesas judikatūru par brīvību veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, un tā papildina jau esošos Eiropas Kopienu tiesību aktus, kas paliek spēkā.
Pakalpojumu direktīvas mērķis zināmā mērā ir risināt arī problēmas, kas saistītas ar regulatīvo nenoteiktību, kas pastāv attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas aspektiem neharmonizētajā sfērā (Eiropas Kopienu tiesas nolēmumi nespēj pilnā mērā aizstāt Eiropas Savienības līmenī saskaņotu tiesību instrumentu). Tā, piemēram, direktīvas 16.pants nosaka, ka ierobežojošu noteikumu piemērošana īslaicīgu pakalpojumu gadījumos pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās kārtības, valsts drošības, veselības aizsardzības vai vides aizsardzības iemeslu dēļ – citi sabiedrības interešu aizsardzības apsvērumi nav pieļaujami. Direktīva paredz arī pārskatīt atļauju piešķiršanas sistēmu tādus tehniskus aspektus, kā atļauju derīgumu termiņi un to pagarināšanas kārtība, ja citi Eiropas Kopienu tiesību instrumenti nosaka nepieciešamību pēc atļaujas sistēmas, bet neregulē tās pastāvēšanas tehniskos aspektus.
Kopumā ņemot, pakalpojumu nozarei ir raksturīgs augsta līmeņa regulējums. Bieži šis regulējums ir kopums, ko veido valsts regulējums, pakalpojumu nozaru pašregulācija, kā arī paražas un prakse, kas ir izveidojusies vairāku gadu garumā. Pārmaiņas pakalpojumu nozarē rada tehnoloģiju attīstība un efektivitātes pieauguma nepieciešamība tirgū. Tāpēc pakalpojumu nozaru nosacījumu liberalizēšanai attiecībā uz ienākšanu konkrētajā tirgū ir būtiska nozīme. Ņemot vērā šos apsvērumus, būtu lietderīgi noteikt pasākumu plānu un grafiku pēc kura tiktu pārskatīta normatīvi tiesiskā bāze tajos pakalpojumu sektoros, kurus aptver Pakalpojumu direktīvas darbības joma, un pakāpeniski tiktu atcelti vēl aizvien pastāvošie, saimniecisko darbību veicējus nesamērīgi apgrūtinošie ierobežojumi un šķēršļi.
Lai gan Pakalpojumu direktīva pamatā orientēta uz to, lai ikvienam nodrošinātu iespēju netraucēti tirgū piedāvāt savu pakalpojumu pilnu klāstu visā Eiropas Savienības iekšējā tirgus teritorijā, proti, lai atvieglotu un dalībvalstu starpā saskaņotu nacionālo regulējumu, kas skar uz citu dalībvalstu tirgiem orientētus komersantus, būtu pamatoti, ja no Pakalpojumu direktīvas ieviešanas labumu gūtu arī pašmāju komersanti, kas darbojas vienīgi vietējā tirgū.
Pakalpojumu direktīvas noteikumi izvirza uzdevumus, kas paredz vienkāršot administratīvās procedūras un likvidēt šķēršļus pakalpojumu darbībām. Viens no tādiem augstāk minētajiem uzdevumiem valstij noteikts Pakalpojumu direktīvas 39.pantā - pārskatīt savu nacionālo tiesību aktu sistēmu un ziņot Eiropas Komisijai par tiesību aktu pārskata procesa rezultātiem. Tāpat minētais pants dod iespēju dalībvalstīm pēc nacionālā pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijai iesaistīties savstarpējās izvērtēšanas mehānismā, izskatot un sniedzot atzinumus par citu dalībvalstu iesniegtajiem pārskata ziņojumiem.
Pastāv vairākas atšķirības starp Pakalpojumu direktīvā noteiktajiem pienākumiem ziņot par atļauju piešķiršanas sistēmām un citām ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītām prasībām.
1.1. Paziņošana atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39.panta 1.punkta prasībām
Pakalpojumu direktīvas 39.panta 1.punkta prasību izpildei valsts:
– identificē un izvērtē pastāvošo atļauju piešķiršanas sistēmu atbilstību direktīvas 9.panta nosacījumiem;
– identificē direktīvas 15.panta 1.punktā minētās prasības un lemj par to saglabāšanu vai pārskatīšanu; kā arī
– pielāgo tiesību normas attiecībā uz daudznozaru darbībām atbilstoši direktīvas 25.panta prasībām.
Lai izpildītu minētās prasības, ir jāidentificē nacionālie tiesību akti, kuros iekļautas prasības pakalpojumu jomā (visas atļauju piešķiršanas sistēmas, uz kurām attiecas 9.panta 1.punkts, visas prasības, kas aprakstītas 15.panta 2.punktā, kā arī visus daudznozaru darbību ierobežojumus, uz ko attiecas 25.panta 1.punkts) un jānovērtē, vai tās atbilst Pakalpojumu direktīvā noteiktajiem kritērijiem.
Par identificētajām prasībām un veiktajiem pielāgojumiem Pakalpojumu direktīvas ieviešanas pasākumu ietvaros Eiropas Komisijā līdz 2009.gada 28.decembrim ir jāiesniedz pārskata ziņojums. Ziņošana atbilstīgi Pakalpojumu direktīvas 39. panta 1. punktam ir vienreizējs pasākums, kurai sekos savstarpējās izvērtēšanas process. Ziņojumā ir jānorāda prasības, ko valsts plāno saglabāt, un tas jāpamato saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti, attiecīgi, 9.panta 1.punktā, 15.panta 3.punktā un 25.panta 1.punktā. Saistībā ar 15.pantu jāziņo arī par prasībām, kuras atceltas vai padarītas mazāk ierobežojošas.
Papildus šim pārskata ziņojumam Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.punkts papildina paziņošanas procedūru attiecībā uz jauniem tiesību aktu projektiem, kuros ir iekļautas Pakalpojumu direktīvas 15.panta 2.punktā uzskaitītās prasības. Šī paziņošana valstij ir noteikta kā regulārs pienākums, kura izpilde ir jānodrošina arī pēc pārskata ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijā.
1.2. Paziņošana atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punkta prasībām
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punktu ir jāpārskata prasības, kas tiek piemērotas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir dibināti vienā dalībvalstī, bet pakalpojumus sniedz arī citu dalībvalstu teritorijā (pārrobežu pakalpojumu sniegšana), un līdz 2009.gada 28.decembrim Eiropas Komisijā ir jāiesniedz pārskata ziņojums par tām identificētajām nacionālajām prasībām, kuru piemērošanu ietekmē Pakalpojumu direktīvas 16.panta 1.punkta trešās daļas un 16.panta 3.punkta pirmā teikuma regulējums (dalībvalstīm aizliegts piekļuvei pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai noteikt tādas prasības, kas nav pamatotas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības, veselības un vides aizsardzības iemesliem. Prasībām jāatbilst arī diskriminācijas aizlieguma, nepieciešamības un samērīguma principiem). Tas jāveic, lai novērtētu, vai šādu prasību piemērošana ir saderīga ar Pakalpojumu direktīvas 16.pantā noteiktajiem nosacījumiem. Uzdevuma mērķis - panākt pārskatāmību un tiesisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem, sevišķi mazajiem un vietējiem komersantiem (MVK), kas vēlas sniegt pārrobežu pakalpojumus.
Dalībvalstīm papildus pienākumam iesniegt pārskata ziņojumu par prasībām pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvas 39.panta 5.punkta otro daļu, izvirzīts pastāvīgs pienākums paziņot izmaiņas prasībās, kuras piemēro pārrobežu pakalpojumu sniegšanai (līdzīgs pienākums ir attiecībā uz dažām ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītām prasībām, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvas 15.panta 7.punktu).
1.3. Savstarpējās novērtēšanas instruments
Pakalpojumu direktīva, kā vienu no direktīvas prasību īstenošanas pasākumiem, dalībvalstīm paredz pienākumu caurskatīt savus nacionālos tiesību aktus pakalpojumu jomā un iesniegt Eiropas Komisijai ziņojumu, kurā jābūt ietvertai informācijai par:
– atļauju piešķiršanas sistēmām, kas raksturo atļauju sistēmas un to pastāvēšanas pamatojumu, norādot to saderību ar direktīvas noteikumiem par pakalpojumu brīvas aprites tiesību un tiesību veikt saimniecisko darbību realizācijas atvieglošanu pakalpojumu sniedzējiem;
– prasībām, kuras valsts institūcijas vēlas saglabāt, norādot iemeslus, kāpēc tās uzskata, ka šīs prasības atbilst proporcionalitātes testam (diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana, normas nepieciešamība un samērīgums), kā arī prasībām, kuras ir atceltas vai padarītas mazāk ierobežojošas;
– pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nacionālā tiesību aktu sistēmā ir noteikts pienākums veikt tikai vienu konkrētu darbību vai kas ierobežo darbību apvienošanu vai to veikšanu partnerībā ar citām darbībām.
Pakalpojumu direktīvas 39. panta 2.punkts izvirza valstij papildu pienākumu piedalīties savstarpējas izvērtēšanas procesā, kas sekos tiesību aktu caurskatīšanas procesa pabeigšanai un tā rezultātu paziņošanai Eiropas Komisijai. Minētā izvērtēšanas instrumenta ietvaros publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem un citām ieinteresētām pusēm būs iespējams saņemt informāciju par citās dalībvalstīs konkrētajā pakalpojumu jomā pastāvošo tiesisko regulējumu, kā arī sniegt atzinumus vai komentārus par to.
2. Tiesību aktu caurskatīšanas process un uzdevumi
2007.gadā pēc darba grupa izveides Pakalpojumu direktīvas ieviešanai (ekonomikas ministra 23.02.2007. rīkojums Nr.91 un ekonomikas ministra 08.05.2008. rīkojums Nr.225) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām uzsāka visaptverošu tiesību aktu caurskatīšanu attiecībā uz ierobežojumiem saimnieciskās darbības tiesībām pakalpojumu jomā. Ministriju sniegtā informācija par pastāvošajām atļauju izsniegšanas sistēmām, kā arī iepriekš veikto caurskatīšanas procesu rezultāti tika apkopota tādā veidā, lai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām vēlāk izvērtētu pastāvošās atļauju piešķiršanas sistēmas un vienotos par veicamo pasākumu plānu jautājumos, kur būtu nepieciešamas izmaiņas esošajos tiesību aktos.
2.1. Tiesību aktu caurskatīšanas tiesiskais ietvars
Pakalpojumu direktīvas noteikumi tiek piemēroti plašam pakalpojumu darbību lokam un tās noteikumi lielā mērā balstās uz Eiropas Kopienu tiesas judikatūru par brīvību veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā rezultātā, direktīva papildina jau esošos Eiropas Savienības tiesību aktus, neatceļot vai negrozot tos.
Šeit ir jāatzīmē, ka, lai gan Pakalpojuma direktīvā ir noteiktas tās pakalpojumu jomas vai darbības, kurām direktīva ir jāpiemēro, valsts var pieņemt lēmumu par direktīvas noteikumu attiecināšanu arī uz tiem pakalpojumiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu vai pieņemt lēmumu darīt to ar laiku. Šis lēmums var būt arī saistīts tikai ar atsevišķu Pakalpojumu direktīvas sadaļu attiecināšu uz papildu pakalpojumiem (piemēram, sadaļu, kas nosaka valstij pienākumu publiskās pārvaldes vienkāršošanas un modernizēšanas ietvaros izveidot pakalpojumu sniedzēju vajadzībām saimnieciskās darbības atbalsta punktus – vienas pieturas aģentūras, - kā arī nodrošināt visu administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanu tajās elektroniskā veidā).
2.2. Pakalpojuma jēdziens
Pakalpojumu direktīva attiecas uz visiem pakalpojumiem, kas nav īpaši izslēgti no tās piemērošanas jomas. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saistītu Eiropas Kopienu tiesas judikatūru pakalpojuma jēdziens tiek definēts pietiekami plaši - tas ietver jebkādu pašnodarbinātu saimniecisko darbību, parasti par atlīdzību, kā minēts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 50. pantā. Tādējādi, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Pakalpojumu direktīvas nozīmē, lai kāda darbība būtu pakalpojums, tai jābūt pašnodarbinātai darbībai, proti, tā ir jāveic pakalpojuma sniedzējam ārpus nodarbinātības līguma uzliktām saistībām. Turklāt šai darbībai parasti jānotiek par atlīdzību - saimnieciskās darbības ietvaros. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru — “atlīdzības būtiska iezīme ir tāda, ka tā ir samaksa par attiecīgo pakalpojumu, kas nozīmē, ka ir jābūt ekonomiskam apsvērumam”1. Tas, vai atlīdzību sniedz pakalpojuma saņēmējs, vai kāda trešā persona, nav svarīgi2. Tomēr jānorāda, ka, piemēram, attiecībā uz izglītības pakalpojumiem, kas tiek sniegti valsts izglītības sistēmā, Eiropas Kopienu tiesa ir lēmusi, ka mācību vai iestāšanās maksa, kura skolēniem vai viņu vecākiem dažkārt jāmaksā valsts izglītības sistēmā, lai sniegtu zināmu atbalstu sistēmas darbībai, kā tāda nenozīmē atlīdzību, ja sistēmu pamatā finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr ne vienmēr fakts, ka darbību veic valsts, kāda valsts struktūra vai kāda bezpeļņas organizācija, nozīmē to, ka tas nav pakalpojums Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Pakalpojumu direktīvas izpratnē3.
2.3. Pakalpojumi, kas ir izslēgti no direktīvas piemērošanas jomas
Pakalpojumu direktīva īpaši izslēdz virkni pakalpojumu no tās piemērošanas jomas, tomēr valsts tiesību aktiem un noteikumiem attiecībā uz izslēgtajiem pakalpojumiem ir jāatbilst citiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, sevišķi brīvībai veikt saimniecisko darbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā to garantē Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43. un 49. pants.
Pakalpojumu kategorijas, kas ir izslēgtas no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas, ir minētas direktīvas 2.pantā. Izslēgti ir vispārējās nozīmes pakalpojumi, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, finanšu pakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi un tīkli, pakalpojumi pārvadājumu jomā, pagaidu darba aģentūru pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi, audiovizuālie un radio apraides pakalpojumi, ar azartspēlēm saistītas darbības, ar valsts varas īstenošanu saistītas darbības; sociālie pakalpojumi saistībā ar sociālajām mājām, bērnu aprūpi un atbalstu tādām ģimenēm un personām, kam pastāvīgi vai īslaicīgi vajadzīga palīdzība; privāti drošības pakalpojumi; pakalpojumi, ko sniedz zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji4.
Kā norādīts Pakalpojumu direktīvas 2.panta 3.punktā, to nepiemēro nodokļu jomai. Tas ietver materiālās nodokļu tiesības, kā arī administratīvās prasības nodokļu tiesību aktu izpildei, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuru piešķiršanu.
Direktīvas preambulas 76.apsvērumā norādīts, ka Pakalpojumu direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28.–30. pantu saistībā ar brīvu preču apriti. Tādējādi Pakalpojumu direktīva neattiecas uz prasībām, kas jānovērtē atbilstīgi Eiropas Kopienu dibināšanas līguma noteikumiem par preču brīvu apriti un kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, celtniecības materiāliem vai pesticīdu lietošanu. Tomēr skaidri jānorāda, ka prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču vai iekārtu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva.
2.4. Vispārīgās prasības, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai
Atbilstoši direktīvas preambulas 9.apsvērumā sniegtajiem skaidrojumiem, Pakalpojumu direktīva neattiecas uz tām prasībām, kas konkrēti neregulē vai konkrēti neietekmē pakalpojumu darbību, bet kas pakalpojumu sniedzējiem jāievēro, veicot savu saimniecisko darbību, tāpat kā personām, kuras veic privātus darījumus.
Pie augstāk minētajām prasībām pieskaitāmi, piemēram, ceļu satiksmes noteikumi, zemes izmantošanas noteikumi, pilsētu attīstības un plānošana plāni, kā arī būvniecības standarti. Tomēr, lai noteiktu vai konkrēta prasība ir vai nav vispārīga, jāizvērtē tās faktiskā ietekme. Tādējādi, ieviešot Pakalpojumu direktīvu, ir jāņem vērā tas, ka tiesību aktos, kas nosaukti, piemēram, par būvniecības standartiem var būt ietvertas prasības, kuras konkrēti regulē pakalpojumu darbības un uz kurām tādēļ attiecas Pakalpojumu direktīva. Piemēram, noteikumi par dažu uzņēmumu maksimāli pieļaujamo lielumu (platības, augstums), pat ja tie ir iekļauti vispārējos pilsētas plānošanas tiesību aktos, ir Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā, un tādēļ uz tiem attiecas prasības direktīvas nodaļā par saimnieciskās darbības veikšanu.
2.5. Pakalpojumu saraksta izveide
Lai veiktu normatīvo aktu atbilstības izvērtējumu tajās pakalpojumu nozarēs, kuras skar Pakalpojumu direktīvas darbības joma, ņemot vērā direktīvas 1.-3.pantā noteikto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi to pakalpojumu sarakstu, kas ietilpst Pakalpojumu direktīvas darbības sfērā (skatīt Pasākuma plāna 2.pielikumā.) Kopumā identificēts 78 pakalpojuma veids, kuru regulējuma izstrāde ir 12 ministriju kompetencē.
3. Tiesību aktu caurskatīšana
3.1. Prasības atļauju piešķiršanas sistēmām
Atļauju piešķiršanas sistēmas un procedūras, kas saimnieciskās darbības veicējam ir jāizpilda, lai tas iegūtu tiesības uzsākt pakalpojumu sniegšanu ir svarīgākais tiesību aktu caurskatīšanas objekts. Pakalpojumu direktīvā izvirzītais mērķis ir panākt šādu sistēmu un procedūru vienkāršošanu vai, nepietiekama pamatojuma gadījumā, to atcelšanu. Pakalpojumu direktīvas nozīmē atļauja ir jebkurš dokuments, ko saņem komersants savas darbības uzsākšanai vai veikšanai, un tā saņemšana saistīta ar publiskās pārvaldes iestādes lēmuma pieņemšanu par šāda dokumenta izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt (piemēram, atļauja, sertifikāts, reģistrācijas prasība, paziņojums, pozitīvs atzinums, atbilstības apliecinājums, rakstisks saskaņojums u.c.).
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām valsts drīkst saglabāt tikai tādas atļauju sistēmas, ja tās ir nediskriminējošas, tās var pamatot ar apsvērumiem, kuru pamatā ir sabiedrības intereses, un ja likumīgi noteiktais mērķis nevar tikt efektīvi sasniegts ar mazāk ierobežojošu prasību (prasības samērīgums). Līdz ar to, valstij, ieviešot direktīvu, ir jāidentificē visas tajās pastāvošas atļauju (reģistrācijas) sistēmas, kā arī jāsniedz pamatojums to atbilstībai augstāk minētajiem principiem (Pakalpojumu direktīvas 9.pants). Nosacījumiem atļaujas (reģistrācijas) izsniegšanai jābūt balstītiem uz kritērijiem, kas izslēdz iespēju, kompetentai iestādei realizējot savas pilnvaras, veikt pieteikuma izvērtēšanu patvaļīgā vai subjektīvā veidā. Šādiem kritērijiem jābūt nediskriminējošiem, pamatotiem ar vispārīgiem apsvērumiem saistībā ar sabiedrības interesēm, proporcionāliem, precīziem, objektīviem, iepriekš publiskotiem, pārredzamiem un publiski pieejamiem (Pakalpojumu direktīvas 10.pants).
3.2. Ierobežojumu pastāvēšanas pamatojums
Izvērtējot nacionālo tiesību aktu atbilstību Pakalpojumu direktīvas prasībām, nepieciešams noteikt šāda regulējuma atbilstību sabiedrības interesēm (kā tas noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā), izvērtēt diskriminācijas aizlieguma ievērošanu un šādu prasību nepieciešamību un samērīgumu.
3.2.1. Sabiedrības interešu definēšana
Ievērojot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 46.pantā noteiktās prasības, Eiropas Kopienu tiesas atzītos apsvērumus vispārējās sabiedrības interesēs, kā arī proporcionalitātes principu, katra dalībvalsts ir brīva savās tiesībās noteikt un piemērot tādu aizsardzības pasākumu līmeni, ko tā uzskata par nepieciešamu valsts un sabiedrības leģitīmo interešu nodrošināšanai, piemēram, patērētāju interešu aizsardzības jomā. Ir svarīgi, lai katram sniegtajam pakalpojumam, kurā ar regulējumu tiek ierobežota saimnieciskās darbības tiesību realizācija vai pakalpojumu sniegšana, būtu definēts un skaidri piemērojams jēdziens sabiedrības intereses, kas ir ļoti būtisks caurskatīšanas uzdevuma īstenošanai. Nav attaisnojama tādu tiesību aktu vai atsevišķu tiesību normu piemērošana, kas nav konkrēti paredzēti ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses.
Pamatojumam ir iespējams izmantot tos sabiedrības interešu mērķus, kas noteikti Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā, kā arī Eiropas Kopienu tiesas praksē, sniedzot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma normu interpretācijas attiecībā uz saimnieciskās darbības tiesībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas norādījumiem, valsts, lemjot par sabiedrības interešu apdraudējumu un to aizsardzības pasākumiem, nav tiesīga vienpusēji noteikt šādu pasākumu piemērošanas jomu – atsaucei uz sabiedrības interešu aizsardzību ir jābūt Eiropas Kopienas tiesību kontekstā, jo īpaši tajos gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par atkāpi no kāda Kopienas tiesību akta pamatprincipa, vai šāda lēmuma īstenošana var ietekmēt brīvības pamatprincipa ievērošanu pakalpojumu jomā.
3.2.2. Diskriminācijas aizlieguma princips
Svarīgi nodrošināt, lai izvērtējot pēc būtības ierobežojošo pasākumu pamatojumu un vēlāk tos piemērojot, netiek veidota patvaļīga diskriminācija starp katras atsevišķas pakalpojumu nozares vai tās segmenta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī aiz šiem pasākumiem neslēpjas cits nodoms, kas ir vērsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu atsevišķām pašmāju pakalpojumu sniedzēju grupām vietējā tirgū, bet gan risinājumi tiek meklēti sabiedrības (piemēram, klientu vai patērētāju) interešu aizsardzībai.
3.2.3. Atļaujas nepieciešamība un samērīgums
Prasības attaisnojuma izvērtējumam Eiropas Komisija iesaka izmantot proporcionalitātes testu, lai novērtētu, kādā mērā pret saimnieciskās darbības tiesībām vērstās ierobežojošās normas un noteikumi faktiski atbilst sabiedrības interesēm un ir objektīvi pamatotas.
Ja prasība atļaujas piešķiršanai nav diskriminējoša un atbilst kādam no Pakalpojumu direktīvā minētajiem sevišķi svarīgajiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, tiesību aktu caurskatīšanas procesā nepieciešams izvērtēt vai šādas prasības piemērošana ir samērīga. Proti, prasībai jābūt piemērotai, lai ļautu sasniegt sabiedrības leģitīmo mērķi, un tā nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai. Nav attaisnojama tādu tiesību aktu piemērošana, kas nav konkrēti paredzēti, lai aizsargātu īpašas sabiedrības intereses mērķi, jo īpaši jānovērtē tas, vai konkrētais mērķis sabiedrības interesēs jau netiek sasniegts ar prasībām, kuras pakalpojumu sniedzējam ir noteiktas tā saimnieciskās darbības veikšanas valstī (piemēram, prasības, ko pakalpojumu sniedzējs izpildījis savā mītnes valstī). Ja tā nav (sakarā ar to, ka pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības veikšanas valstī nav šādu prasību vai tās likumā noteiktās intereses ir mazāk aizsargājošas), dalībvalstij jāizvērtē, vai pastāv citi mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai sasniegtu konkrēto mērķi (piemēram, darbības uzraudzība, kamēr to veic, var būt mazāk ierobežojošs līdzeklis nekā prasība pēc atļaujas saņemšanas). Šāds izvērtējums jāveic katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi.
3.3. Prasības reģistrācijas procedūrām
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām reģistrācijas procedūrām un formalitātēm jābūt skaidrām un nepārprotamām, kā arī iepriekš publiskotām. Tāpat atļauju izsniegšanas procedūrām jāgarantē, ka reģistrācijas (atļaujas) pieteikuma izskatīšanu iespējams veikt pēc iespējas ātri, pieņemamā termiņā, kas ir fiksēts un iepriekš publiskots. Šāda termiņa tecējumam jāsākas tanī brīdī, kad ir iesniegta visa nepieciešamā dokumentācija, tomēr noteiktais laika termiņš, ja to pamato jautājuma sarežģītība, var tikt vienu reizi pārskatīts.
Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā vienmēr ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, tādējādi ierobežojums jānosaka svarīgu vai leģitīmo sabiedrības interešu labad. Atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.
Samērīguma princips ir nostiprināts arī Administratīvā procesa likuma 13.pantā, kas nosaka, ka fizisko personu vai publisko tiesību juridisko personu būtisko interešu ierobežojumiem jābūt attaisnotiem “tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu” un “labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem [...] ir jābūt lielākam” nekā ierobežojumu adresāta tiesību ierobežojumam.
3.4. Ierobežojumu pastāvēšanas nosacījumi
3.4.1. Prasību nedublēšana
Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai Pakalpojumu direktīvas 10. panta 3.punktā noteikts, ka nosacījumi, lai piešķirtu atļauju jaunas saimnieciskās darbības veikšanai, nedrīkst dublēt prasības un pārbaudes, kuras ir līdzvērtīgas vai savā būtībā salīdzināmas pēc to mērķa un kuras pakalpojumu sniedzējam jau piemēro citā dalībvalstī vai tajā pašā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka, piemērojot valsts prasības, kompetentajai iestādei jāņem vērā līdzvērtīgas vai būtībā salīdzināmas prasības, kuras pakalpojumu sniedzējs jau ir izpildījis.
3.4.2. Prasības atļauju pārreģistrācijai vai pagarināšanai (atļauju termiņš)
Atļaujas piešķiršana (reģistrācija) uz neilgu laika periodu rada nestabilu un apgrūtinošu situāciju pakalpojumu sniedzējiem, jo tiem ik pēc noteikta laika ir jāatjauno sava licence (atļauja)5. Eiropas Kopienu tiesa atzinusi, ka nepamatotas prasības attiecībā uz atļauju derīguma termiņu apgrūtina saimnieciskās darbības veikšanu, neatbilst proporcionalitātes principam un tāpēc ir uzskatāmas par ierobežojumu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā 43.pantā noteiktajām tiesībām veikt saimniecisko darbību6. Ja, piemēram, regulējums konkrēta pakalpojuma sniegšanai paredz, ka vismaz reizi noteiktā laika periodā notiek komersanta darbības novērtējums, vai komersantam tiek uzlikts pienākums iesniegt pārskata ziņojumu par atskaites periodā sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto profesionālo darbību vai celt profesionālo kvalifikāciju, uzraudzības iestādē iesniedzot prasības izpildi apliecinošo dokumentu, tad atļaujas regulāras pārreģistrācijas vai atjaunošanas prasība būtu uzskatāma par nesamērīgu prasību un, sekojoši, šāda publiskās pārvaldes iestāžu iedibināta administratīvā prakse būtu pārskatāma.
Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punktu jebkādas terminētas atļaujas ir pieļaujamas tikai trīs gadījumos:
1) ja atļauja tiek pagarināta automātiski, vai arī tā ir atkarīga vienīgi no tās izsniegšanas nosacījumu pastāvīgas izpildes vai ievērošanas;
2) ja atļauju skaits ir ierobežots, pamatojoties uz sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm;
3) ja terminētas atļaujas ir nepieciešamas, lai aizsargātu būtiskas sabiedrības intereses.
Pārējos gadījumos ir nosakāmas beztermiņa atļaujas, vienlaicīgi nosakot komersanta pienākumus tās darbības laikā paziņot par izmaiņām atbildīgajai institūcijai iesniegtajā informācijā, kā arī paredzot atbildību par normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kas var izpausties arī kā atļaujas (sertifikāta) anulēšana vai tās darbības apturēšana uz laiku.
3.4.3. Teritoriālā piemērošana
Reģistrācijai (atļaujai) jābūt derīgai visas valsts teritorijā, tostarp izveidojot pārstāvniecības, meitas uzņēmumus, filiāles vai struktūrvienības. Pamatojums ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm nepieciešams tajos gadījumos, kad vajag ierobežot reģistrācijas (atļaujas) piemērošanu katram atsevišķam uzņēmumam vai atsevišķai teritorijas daļai (Pakalpojumu direktīvas 10.panta 4.punkts). Piemēram, vides aizsardzības nolūkā var pamatot prasību saņemt individuālu atļauju katrai instalācijai valsts teritorijā.
3.4.4. Atļauju skaita ierobežojums
Pieejamo atļauju skaita ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir objektīvi pamatojams ar resursu nepietiekamību vai ar iemesliem, kuru pamatā ir sabiedrības sevišķi svarīgu iemeslu aizsardzība. Kā paskaidrots direktīvas preambulas 62.punktā, šādos gadījumos ir jābūt īpašai atļaujas pretendentu atlases procedūrai, kas nodrošina objektivitāti, pārskatāmību un atklāta konkursa nosacījumus. Objektivitātes ievērošanas princips aizliedz kompetentajām iestādēm piešķirt jebkādas, pat de facto, priekšrocības kādam no esošiem atļaujas turētājiem jauna konkursa laikā. Pārskatāmības prasība galvenokārt attiecas uz pienākumu atlases procedūru pienācīgi publiskot, sniedzot informāciju par procedūru, ietverot atļauju piešķiršanas sistēmas jomu, iemeslus, kādēļ atļauju skaits ir ierobežots, piemērojamos termiņus, kā arī kritērijus, kas tiks izmantoti kandidātu atlasei. Atļaujas var piešķirt tikai uz ierobežotu termiņu un nevar automātiski atjaunot.
3.4.5. Nepieciešamība atļaujai atbilst publiskās pārvaldes iestādes administratīvajām izmaksām
Pakalpojumu direktīvas 13.panta mērķis ir panākt, lai atļauju piešķiršanas procedūras, ar kurām var nākties saskarties pakalpojumu sniedzējiem, pamatojas uz objektīviem un pārskatāmiem noteikumiem. Minētā panta 2.punkts nosaka, ka jebkuriem izdevumiem saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām, kas var rasties pieteikuma iesniedzējam, jābūt pamatotiem un samērīgiem ar attiecīgo atļauju piešķiršanas procedūru izmaksām un izdevumi nedrīkst pārsniegt procedūru izmaksas.
Strādājot pie direktīvas 13.panta ieviešanas, tiesību aktu analīzē būtu jāņem vērā tā pieredze un prakse, kas veidojusies attiecībā uz noteiktu pakalpojumu veidu administrēšanas maksas noteikšanu, kā arī jāņem vērā, ka maksas lielumam ir jābūt pamatotam ar precīzu finansiālu aprēķinu, kas neaprobežojas tikai ar tehniskajām izmaksām atļaujas izsniegšanai, bet ietver arī ar izsniegšanu saistītās administratīvās izmaksas, tajā skaitā, izmaksas, kas saistītas ar kontroles un uzraudzības funkciju sniegšanu.
Eiropas Kopienu tiesa savā praksē ir skaidrojusi administratīvo izmaksu noteikšanas principus, piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē. Tā ir atzinusi, ka dalībvalstij ir jānodrošina, ka visas maksas par individuālu licenču izdošanu sedz tikai tā darba izmaksas, kas radušās izdodot un piemērojot konkrētās licences7. Šādas izmaksas veido četru veidu izdevumi – izmaksas, kas saistītas ar licences izdošanu (issue), administrēšanu (management), kontroli (control) un piemērošanu (enforcement). Turklāt Eiropas Kopienu tiesa atzinusi par prettiesisku tādu rīcību, kad maksas apmēra noteikšanai par atļaujas izdošanu tiek ņemtas vērā vispārējās izmaksas par laika periodu, kas ir garāks par laiku, kuru komersants paredz darboties konkrētajā pakalpojumu tirgū.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka jābūt skaidram finansiālam pamatojumam esošajām maksām par atļauju izdošanu un ka maksas lieluma noteikšana nevar notikt ar nodomu ierobežot pakalpojumu sniedzēju ienākšanu konkrētajā pakalpojumu tirgū vai citādi regulēt tirgus dalībnieku skaitu tirgū. Aprēķinot budžetā neienākušos maksājumus no nodevām, jāņem vērā arī tas ieguvums, ko dod stabilāka un prognozējamāka komercdarbības vide un tās ieguldījums komercdarbības veicināšanā.
3.4.6. Aizliegtās un novērtējamās prasības
Izvērtējot tiesību aktu atbilstību direktīvā noteiktajām prasībām, nepieciešams identificēt un atcelt tādas prasības, kas minētas direktīvas 14.pantā. Pie minētajām prasībām pieskaitāmas:
1) diskriminējošas prasības, kas ir tieši vai netieši balstītas uz valstspiederību;
2) aizliegums veikt saimniecisko darbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, tajā skaitā, profesionālu organizāciju noteikti ierobežojumi būt par biedru profesionālajā organizācijā vai apvienībā, ja pakalpojumu sniedzējs jau ir līdzīgas apvienības biedrs kādā citā dalībvalstī;
3) ierobežojumi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja tiesībām izvēlēties organizatorisko struktūru (piemēram, galvenais uzņēmums vai filiāle, pārstāvniecība, struktūrvienība utt.) pakalpojuma sniegšanai konkrētas valsts teritorijā;
4) prasības, pamatojoties uz kurām valsts varētu pakļaut citas valsts pakalpojumu sniedzēju piekļuvi pakalpojumu darbībai vai tās veikšanu savā teritorijā savstarpīguma noteikumam (proti, noteikumam, ka pakalpojumu sniedzēja valstī tiek nodrošināts, ka komersants bauda tādas pašas tiesības un attieksmi pret sevi kā valstī, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu);
5) prasības, kas nosaka atļaujas piešķiršanai katrā gadījumā individuāli piemērot ekonomisku pārbaudi (economic test), un priekšnoteikums atļaujas piešķiršanai ir ekonomiskās pārbaudes laikā gūtie pierādījumi par saimnieciskas vajadzības vai tirgus pieprasījuma esamību konkrētajā pakalpojumu sniegšanas jomā, darbības potenciālās vai pašreizējās saimnieciskās ietekmes izvērtējumu vai darbības piemērotības izvērtējumu saistībā ar ekonomikas plānošanas mērķiem, ko noteikusi kompetentā iestāde;
6) tieša vai netieša savstarpēji konkurējošo saimniecisko darbību veicēju iesaistīšana atļauju piešķiršanā vai kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanā, tostarp, padomdevējas struktūrās, izņemot profesionālas organizācijas un apvienības vai citas organizācijas, kas rīkojas kā kompetentas iestādes (piemēram, reglamentēto profesiju jomā);
7) pienākums sniegt finanšu garantiju vai piedalīties tajā, vai iegādāties apdrošināšanas polisi no pakalpojuma sniedzēja vai struktūras, kas veic saimniecisko darbību attiecīgās valsts teritorijā;
8) pienākums būt noteiktu laiku iepriekš reģistrētam valsts uzņēmumu reģistros vai profesionālo organizāciju sarakstos vai noteiktu laiku pirms tam būt veikušam konkrētu pakalpojuma darbību.
No augstāk minēto prasību noteikšanas normatīvajos aktos ir jāatturas arī turpmākā likumdošanas procesā.
Savukārt, atbilstoši direktīvas 15.panta prasībām, izvērtējamas ir šādas prasības, nepieciešamības gadījumā tās pārskatot vai atceļot:
1) kvantitatīvi vai teritoriāli ierobežojumi (piemēram, saistībā ar iedzīvotāju skaitu vai minimālo ģeogrāfisko attālumu starp viena pakalpojuma sniedzējiem);
2) ierobežojumi attiecībā uz piemērotākas saimnieciskās darbības formas izvēli (piemēram, pakalpojumu drīkst sniegt tikai juridiskās personas);
3) prasības attiecībā uz kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru;
4) prasības, kas tikai konkrētiem pakalpojuma sniedzējiem paredz piekļuvi attiecīgajai pakalpojumu darbībai sakarā ar darbības īpašo veidu (neattiecas uz darbībām, ko drīkst veikt tikai reglamentēto profesiju pārstāvji atbilstoši Direktīvas 2005/36/EK prasībām vai kas nav paredzētas citos Kopienas tiesību aktos);
5) aizliegums izveidot vairāk kā vienu uzņēmumu konkrētās dalībvalsts teritorijā;
6) prasības par minimālo darbinieku skaitu uzņēmumā;
7) fiksēti minimālie vai maksimālie tarifi, kas ir jāievēro pakalpojumu sniedzējiem;
8) prasības pakalpojumu sniedzējam sniegt citus ar konkrētu pakalpojumu nesaistītus pakalpojumus.
1 spriedums lietā 263/86 Humbel
2 Spriedums lietā 352/85 Bond van Adverteerders; 2003. gada 13. maija spriedums lietā C-385/99 Müller Fauré; 2001. gada 12. jūlija spriedums lietā C-157/99 Smits and Peerbooms
3Spriedums apvienotajās lietās C-51/96 un C-191/97 Deliège
4 Sīkāka informācija par pakalpojumu veidiem, kas nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas regulējumu, ir atrodama Eiropas Komisijas rokasgrāmatā Direktīvas 2006/123/EK ieviešanai http://ec.europa.eu/internal_market/services/docs/services-dir/guides/handbook_lv.pdf
5 Piemēram, Eiropas Kopienu tiesas nolēmums lietā C-58/98 Corsten.
6 Piemēram, Eiropas Kopienu tiesas nolēmums lietā C-390/99 Canal Satélite Digital SL v Adminstración General del Estado, and Distribuidora de Televisión Digital SA (DTS), 43.§.
7 Eiropas Kopienu tiesas nolēmums apvienotajās lietās C-292/01 un C-293/01 Albacom and Infostrada; Eiropas Kopienu tiesas nolēmums apvienotajās lietās C-392/04 un C-422/04 i-21 Germany.
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
2.pielikums
Pasākumu plānam administratīvā sloga
mazināšanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar Eiropas
Parlamenta
un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, uz prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu produktu vai iekārtu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva1. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību2, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Direktīvas preambulas 57.apsvērums: Pakalpojumu direktīvas noteikumi par atļauju sistēmām būtu jāpiemēro gadījumos, kad uzņēmēju piekļuvei kādai pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai vajadzīgs kompetentas iestādes lēmums. Tas neattiecas ne uz kompetentu iestāžu lēmumiem izveidot publisku vai privātu struktūru attiecīga pakalpojuma sniegšanai, ne arī uz kompetentu iestāžu slēgtiem līgumiem par kāda pakalpojuma sniegšanu, ko regulē publiskā iepirkuma noteikumi, jo šajā direktīvā neaplūko publiskā iepirkuma noteikumus.
■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Speciāla atļauja militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas, kura pildīta ar kairinošās vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam, eksportam un tranzītam;
– Importa sertifikāts vai galīgā izlietojuma apliecinājums stratēģiskas nozīmes preču importam;
– Speciāla atļauja Stratēģiskas nozīmes preču saraksta sadaļā “Ieroču, munīcijas un bruņojuma saraksts” minēto preču importam, eksportam un tranzītam;
– Speciāla atļauja militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas ražošanai (izgatavošanai), kura pildīta ar kairinošās vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču ražošanai (izgatavošanai);
– Piegādes kontroles sertifikāts un ekspertu izziņa (stratēģiskas nozīmes preču aprite);
– Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku personālam) – koncesijas līgums.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) |
Speciāla atļauja (licence) |
Ieroču aprites likums (37.panta otrā daļa); MK 02.09.2003. noteikumi Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju”; MK 23.09.2003. noteikumi Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi” (75.-86.punkts). |
|
2. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana. |
Licence |
Likums “Par piesārņojumu” (44.1 panta ceturtā daļa); MK 25.08.2008. noteikumi Nr.671 “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība”. |
|
3. Ģeodēziskie darbi |
Sertifikāts Reģistrācija |
Ģeotelpiskās informācijas likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118, 19.06.2008)). [Papildus tiks izdoti: 1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu 3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu.] |
|
4. Kartogrāfiskie darbi |
Sertifikāts Reģistrācija |
Ģeotelpiskās informācijas likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118, 19.06.2008)). [Papildus tiks izdoti: 1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu 3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu]. |
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver visus finanšu pakalpojumus, piemēram, banku darbību, aizdevumus, vērtspapīrus un ieguldījumu fondus, kā arī apdrošināšanas un pensiju pakalpojumus. Izņēmums ietver pakalpojumus, kas uzskaitīti Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu3 I pielikumā, piemēram, patēriņa kredītu, hipotekāro kredītu, finanšu nomu un maksāšanas līdzekļu emisiju un administrēšanu. Izslēgšana neattiecas uz pakalpojumiem, kas nav finanšu pakalpojumi, piemēram, operatīvo līzingu, kas paredz lietu izīrēšanu, - šādiem pakalpojumiem jābūt iekļautiem pārskata ziņojumā.
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver visus pakalpojumus, kas ietver sevī derību likmes spēles, kas balstās uz nejaušības principa, tostarp, jo īpaši, tādas skaitļu spēles kā loterijas, momentloterijas, azartspēles kazino vai licencētās telpās, derību darījumus, bingo pakalpojumus un azartspēļu pakalpojumus, ko vada labdarības vai bezpeļņas organizācijas un kas darbojas to labā. Turpretī, nav izslēgtas veiklības spēles, spēļu automāti, kas neizsniedz balvas vai kas izsniedz balvas tikai bezmaksas spēļu veidā, un reklāmas spēles, kuru vienīgais mērķis ir veicināt preču vai pakalpojumu pārdošanu, un, tādējādi, tām jāpiemēro Pakalpojumu direktīvas regulējums. Turklāt, pie izņēmumiem nav pieskaitāmi arī citi kazino sniegti pakalpojumi, piemēram, pārtikas un dzērienu pārdošana.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva4. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību5, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 3.punkts nosaka, ka to nepiemēro nodokļu jomai.
■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai kredītiestādēm;
– Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai krājaizdevumu sabiedrībām;
– Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai apdrošināšanas sabiedrībām;
– Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
– Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām;
– Licence finanšu pakalpojumu sniegšanai pensiju fondiem;
– Licence regulētā tirgus organizēšanai (starpniecības pakalpojumi finanšu darījumu slēgšanai),
– Iekšējā audita pakalpojumu sniedzēja sertifikācija;
– Azartspēļu automātu un iekārtu reģistrēšana, sertificēšana un marķēšana;
– Licence azartspēļu organizēšanai;
– Licence azartspēļu organizēšanas vietai;
– Licence kazino spēļu zālei vai bingo zālei;
– Licence totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietai;
– Licence interaktīvo azartspēļu organizēšanai un likmju pieņemšanai;
– Licence veiksmes spēles organizēšanai pa tālruni;
– Licence valsts un vietēja mēroga skaitļu izlozes, momentloterijas un vietēja mēroga vienreizējās izlozes (momentloterijas) organizēšanai;
– Licence izlozes organizēšanai ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību;
– Atļauja Muitas noliktavas turēšanai (darbībai).
– Speciāla atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai.
– Speciāla atļauja (licence) apstiprināta tirgotāja darbībai.
– Speciāla atļauja (licence) akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem |
Tirdzniecības vietas reģistrācija |
Likums “Par valsts proves uzraudzību”; MK 20.08.2002. noteikumi Nr.367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanas vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība”. |
|
2. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope) |
Apkalpojošo dienestu reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta reģistrā |
Likums “Par nodokļiem un nodevām”; MK 02.05.2007. noteikumi Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. |
|
3. Zvērināta revidenta profesionālā darbība (Zvērinātu revidentu komercdarbības profesionālā darbība.) |
Sertifikāts Licence |
Likums “Par zvērinātiem revidentiem”; MK 08.06.2004. noteikumi Nr.525 “Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercdarbības licences saņemšanai”. |
|
4. Muitas brokera darbība |
Atļauja |
Muitas likums (sestā nodaļa “Muitas brokeri”). |
|
5. Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā |
Atļauja Reģistrācija Apliecinājums par parādu neesamību Speciālā atļauja (licence) komercdarbības veikšanai Apliecinājums par administratīvo pārkāpumu neesamību |
Muitas likums; MK 21.10.2008. noteikumi Nr.863 “Noteikumi par muitas kontroles zonām”. |
|
6. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība |
Speciāla atļauja (licence) |
Likums “Par akcīzes nodokli”; “Alkoholisko dzērienu aprites likums”; MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. |
|
7. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība |
Speciāla atļauja (licence) |
Likums “Par akcīzes nodokli”; “Alkoholisko dzērienu aprites likums”; MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. |
EKONOMIKAS MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana ir saistīta ar “pakalpojuma” jēdzienu. Jēdziens “pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi” attiecas uz pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Savukārt, vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi elektroenerģijas un gāzes nozarē, ir pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā6. To, vai pakalpojums, ko kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas Kopienu tiesas judikatūru.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas arī uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu iekārtu vai produktu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību7, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, kā arī pēcpārdošanas servisa pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Tērauda, tekstila un netekstila preču importa licence.
– Licence siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgas ražošanai;
– Licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei;
– Licence elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās, kuru jauda ir lielāka par vienu megavatu (elektroenerģijas apgāde);
– Licence elektroenerģijas pārvadei, ja spriegums ir 110 kilovoltu un lielāks (elektroenerģijas apgāde);
– Licence elektroenerģijas sadalei, ja spriegums ir lielāks par vienu kilovoltu un nepārsniedz 110 kilovoltus (elektroenerģijas apgāde);
– Licence dabasgāzei pārvadei pa cauruļvadiem (dabasgāzes apgāde);
– Licence dabasgāzes sadalei (dabasgāzes sadale);
– Licence sašķidrinātās gāzes sadalei (sašķidrinātās gāzes (izņemot naftas gāzes un citus gāzveida ogļūdeņražus, kurus izmanto par degvielu) apgādē);
– Licence realizācijai paredzētās dabasgāzes uzglabāšanai tvertnēs vai krātuvēs;
– Licence realizācijai paredzētās sašķidrinātās gāzes uzglabāšana un iepildīšana tvertnēs, cisternās vai balonos
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība) |
Būvprakses sertifikāts |
Būvniecības likums; MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 “Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu”. |
|
2. Būvkomersanta (būvuzņēmēja) darbība |
Reģistrācija |
Būvniecības likums; MK 28.06.2005. noteikumi Nr.453 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”. |
|
3. Arhitekta prakse (arhitektūras pakalpojumi) |
Arhitekta prakses sertifikāts |
Būvniecības likums; Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”; MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 “Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu”; MK 12.07.2005. noteikumi Nr.507 “Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”. |
|
4. Tūrisma pakalpojumi (Tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma mītnes) |
Reģistrācija datu bāzē, kura reģistrē komersantus un saimnieciskās darbības veicējus, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus |
Tūrisma likums; MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1017 “Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzi”; MK 23.01.2007. noteikumi Nr.67 “Noteikumi par kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja un klienta tiesībām un pienākumiem”. |
|
5. Tūristu gidu pakalpojumi |
Sertifikāts |
Tūrisma likums; Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”; MK 20.11.2008. noteikumi Nr.943 “Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība”. |
|
6. Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība |
Atļauja (pašvaldības izsniegta) |
Ministru kabineta iekārtas likums (14.panta 3.punkts); MK 06.10.1998. noteikumi Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” (nosaka tirdzniecības kārtību, atļauju izsniegšanas kārtību nosaka pašvaldību saistoši noteikumi). |
|
7. Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana Latvijas Republikā |
Licence |
Atkritumu apsaimniekošanas likums; MK 22.11.2005. noteikumi Nr.874 “Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi”. |
|
8. Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība) |
Licence |
Enerģētikas likums; Elektroenerģijas tirgus likums; Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”; MK 26.06.2007. noteikumi Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. |
|
9. Siltumenerģijas tirdzniecība |
Licence |
Enerģētikas likums; Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
|
10. Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība) |
Licence |
Enerģētikas likums; Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
|
11. Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā |
Licence |
Enerģētikas likums; Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”; MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”. |
|
12. Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem |
Licence |
Likums “Par privatizācijas sertifikātiem”; MK 16.10.2007. noteikumi Nr.711 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību”. |
IEKŠLIETU MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta k) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana attiecas uz tādiem pakalpojumiem kā īpašuma un telpu uzraudzība, personu aizsardzība (miesassargi), drošības patruļas vai ēku uzraudzība, kā arī skaidras naudas un vērtīgu priekšmetu noglabāšana, uzglabāšana seifos, pārvadāšana un izplatīšana. Netiek izslēgti pakalpojumi, kas paši par sevi nav drošības pakalpojumi, piemēram, tehnisko drošības ierīču pārdošana, piegāde, uzstādīšana un apkope. Tādēļ tiem jābūt aptvertiem ar ziņojumu par nacionālo tiesību aktu pārskatīšanu.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai to lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva8. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību9, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu imports, eksports, tranzīts, ražošana (izgatavošana);
– ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu – gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču imports, eksports, izgatavošana un tranzīts;
– pirotehnisko materiālu un ierīču ražošana un ievešana;
– fiziskās personas apsardze (miesassardze);
– nekustamā īpašuma, kravas vai citas kustamās mantas vai vērtību apsardze;
– iekšējās drošības nodrošināšana apsargājamos objektos;
– inkasācijas pakalpojumi, kurus veic komersanti (2.kategorijas speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai);
– inkasācijas pakalpojumi, kurus veic iestāžu, komersantu vai organizāciju izveidotie iekšējās drošības dienesti.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, un pakalpojumi saistībā ar minētajiem pakalpojumiem (remonts) |
Speciāla atļauja (licence) Reģistrācija |
Ieroču aprites likums; MK 23.09.2003. noteikumi Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”. |
|
2. Detektīvdarbības veikšana |
Speciāla atļauja (licence) Sertifikāts detektīvdarbības veikšanai |
Detektīvdarbības likums; MK 17.04.2007. noteikumi Nr.260 “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi”. |
|
3. Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi) – apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana; – konsultāciju sniegšana apsardzes jautājumos. |
Speciāla atļauja (licence) Apsardzes darbinieka sertifikāts Reģistrācija Valsts policijā (iekšējā drošības dienesta reģistrācija – minētie pakalpojumi izslēgti no Pakalpojumu direktīvas darbības jomas) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums |
Apsardzes darbības likums; MK 30.01.2007. noteikumi Nr.93 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”; MK 27.03.2007. noteikumi Nr.204 “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā”; MK 28.12.2006. noteikumi Nr.1072 “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība”. |
|
4. Šautuvju izveidošana Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu pakalpojumi |
Licence (vietējās pašvaldības izsniegta) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšana |
Ieroču aprites likums; MK 14.10.2003. noteikumi Nr. 565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”. |
IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana ir saistīta ar “pakalpojuma” jēdzienu. Jēdziens “pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi” attiecas uz pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Tādējādi Pakalpojumu direktīva neattiecas uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi, piemēram, pakalpojumiem, kurus nesniedz par atlīdzību pamatizglītības vai vidējās izglītības jomā10. To, vai pakalpojums, ko kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru11. Jebkurā gadījumā dalībvalstis visus pakalpojumus kādā konkrētā jomā, piemēram, visus izglītības pakalpojumus, nevarēs uzskatīt par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas nav saimnieciski pakalpojumi.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Vispārējās un profesionālās izglītības pakalpojumi, ko sniedz izglītības iestādes, kas pamatā tiek finansētas no valsts līdzekļiem;
– Augstākās izglītības pakalpojumi, ko sniedz izglītības iestādes, kas pamatā tiek finansētas no valsts līdzekļiem.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Vispārējā izglītība 2. Profesionālā izglītība |
Programmu un izglītības iestāžu akreditācija Programmu licencēšana Izglītības iestāžu reģistrācija |
Izglītības likums; Vispārējās izglītības likums; Profesionālās izglītības likums; MK 16.08.2005. noteikumi Nr.612 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”; MK 16.08.2005. noteikumi Nr.613 “Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus”; MK 03.01.2006. noteikumi Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”; MK 23.11.2004. noteikumi Nr.965 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība” (izņemot augstskolas un to filiāles). |
|
3. Augstākā izglītība
– Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršana un darbība |
Programmu licencēšana Programmu akreditācija Augstskolas un koledžas akreditācija Augstskolu reģistrācija Koledžas reģistrācija darbības uzsākšanai Atļauja |
Augstskolu likums (prasības arī augstskolas un tās filiāles dibināšanai); MK 30.08.2005. noteikumi Nr.650 “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība”; MK 03.10.2006. noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”; MK 22.02.2005. noteikumi Nr.134 “Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem” (attiecībā uz reģistrācijas procedūru piemērojami MK 23.11.2004 noteikumi Nr.965 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”); MK 12.02.2002. noteikumi Nr.56 “Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai”. |
KULTŪRAS MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver audiovizuālos pakalpojumus, proti, pakalpojumus, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt kustīgus attēlus ar skaņu vai bez tās, ieskaitot televīziju un filmu izrādīšanu kinoteātros neatkarīgi no tā, kā tās producētas, izplatītas un pārraidītas. Izņēmums no direktīvas darbības jomas attiecas arī uz radio apraidi. Tomēr citi pakalpojumi, kas saistīti ar audiovizuālajiem pakalpojumiem vai radio apraidi, piemēram, reklāmas pakalpojumi vai dzērienu un pārtikas pārdošana kinoteātros, nav izslēgti, un tādēļ uz tiem attiecas direktīvas ieviešanas pasākumi.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– audiovizuālie pakalpojumi;
– radio apraides pakalpojumi.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Restaurācijas pakalpojumi kultūras mantojuma jomā |
Atļauja |
Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. |
LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver darbinieku nolīgšanu, ko nodrošina pagaidu darba aģentūras. Uz pakalpojumiem, kas nav darbinieku nolīgšana un ko dažkārt sniedz tas pats pakalpojumu sniedzējs, piemēram, norīkošanas vai darbā pieņemšanas pakalpojumiem, izslēgšana neattiecas, un tādēļ tiem jāpiemēro Pakalpojumu direktīvas ieviešanas pasākumi.
Sociālie pakalpojumi 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā tiek izslēgti, ja tos sniedz pati valsts, pakalpojumu sniedzēji, kurus to darīt pilnvarojusi valsts un kuriem tādēļ ir pienākums sniegt šādus pakalpojumus, kā arī valsts atzītas labdarības iestādes. “Valsts atzītu labdarības iestāžu” jēdziens ietver baznīcas un baznīcas organizācijas, kas darbojas labdarības nolūkos. Pamatojoties uz šā izslēguma formulējumu un paskaidrojumiem 27. apsvērumā, ir skaidrs, ka šie pakalpojumi netiek izslēgti, ja tos sniedz citi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, privātuzņēmēji, kas darbojas bez valsts pilnvarojuma. Piemēram, bērnu aprūpe, ko sniedz privātas auklītes, vai citi bērnu aprūpes pakalpojumi (tādi kā vasaras nometnes), kurus sniedz privātuzņēmēji, netiek izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas. Tāpat sociālie pakalpojumi, kas saistīti ar atbalstu tādām ģimenēm un personām, kam pastāvīgi vai īslaicīgi vajadzīga palīdzība, jo tām ir nepietiekami ģimenes ieņēmumi vai tās ir pilnīgi vai daļēji nespējīgas, kā arī ar atbalstu tiem, kas varētu tikt sociāli atstumti, piemēram, pakalpojumi, kas ietver vecu ļaužu aprūpi vai pakalpojumi bezdarbniekiem, tiek izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas tikai tad, ja tos sniedz kāds no iepriekš minētajiem pakalpojumu sniedzējiem (t. i., pati valsts, valsts pilnvaroti pakalpojumu sniedzēji, kā arī valsts atzītas labdarības iestādes). Tādējādi, piemēram, privāti mājsaimniecības atbalsta pakalpojumi ir pakalpojumi, kas nav izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomas, un tiem jāpiemēro ieviešanas pasākumi.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Darbinieku nolīgšana, ko nodrošina pagaidu darba aģentūras;
– Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs (valsts, valsts pilnvarotu pakalpojumu sniedzēju vai valsts atzītu labdarības iestāžu sniegti pakalpojumi);
– Pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba aizsardzības speciālista pienākumus pilda pats darba devējs vai darba devējs norīko darba aizsardzības speciālistu).
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana |
Licence |
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; MK 03.07.2007. noteikumi Nr.458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība” |
|
2. Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs. |
Reģistrācija |
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums; MK 12.12.2000. noteikumi Nr.431 “Higiēnas prasības sociālas aprūpes institūcijām”; MK 27.05.2003. noteikumi Nr.274 “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”; MK 03.06.2003. noteikumi Nr.291 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”; MK 20.11.2008. noteikumi Nr.951 “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”. |
|
3. Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses) |
Reģistrācija |
Darba aizsardzības likums; MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 “Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība” (MK noteikumi stājas spēkā 01.01.2009.) |
SATIKSMES MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana ir saistīta ar “pakalpojuma” jēdzienu. Jēdziens “pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi” attiecas uz pakalpojumiem, ko nesniedz ekonomisku apsvērumu dēļ. Šīs darbības nav pakalpojumi Līguma 50. panta nozīmē, un tādēļ uz tiem jebkurā gadījumā neattiecas Pakalpojumu direktīva. Savukārt, vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, pakalpojumi elektroenerģijas un gāzes nozarē, ir pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību, un tādēļ tie ietilpst Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā12. To, vai pakalpojums, ko kāda dalībvalsts uzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumu, ir vai nav saimniecisks, jānosaka, ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas Kopienu tiesas judikatūru.
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas arī uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, reģistrāciju vai lietošanu. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu iekārtu vai produktu lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību13, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, kā arī pēcpārdošanas servisa pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)14. Šādi pakalpojumi un tīkli ietver, piemēram, balss telefonijas un elektroniskā pasta nogādāšanas pakalpojumus.
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana aptver pārvadājumu pakalpojumus, kuri ietilpst Eiropas Kopienu dibināšanas līguma V sadaļas piemērošanas jomā. Tādējādi tā attiecas uz gaisa pārvadājumiem, jūras un iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem, tostarp ostu pakalpojumiem, kā arī sauszemes un dzelzceļa pārvadājumiem, ieskaitot jo īpaši pilsētu transportu, taksometrus un neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus15. Pārvadājumu pakalpojumu izslēgšana neattiecas uz pakalpojumiem, kas nav pārvadājumu pakalpojumi, piemēram, autoskolu pakalpojumi, pārvākšanās pakalpojumi, apbedīšanas pakalpojumi vai aerofotografēšanas pakalpojumi. Tā neattiecas arī uz tādu komercdarbību ostās vai lidostās kā veikaliem un restorāniem. Tādējādi šīm pakalpojumu darbībām piemēro Pakalpojumu direktīvas noteikumus, un uz tām attiecas direktīvas ieviešanas pasākumi.
■ Sekojošas pakalpojumu nozares nav aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Aviācijas nozare (gaisa pārvadājumi);
– Autosatiksmes nozare (izņemot transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību);
– Dzelzceļa nozare (dzelzceļa kravu pārvadājumi);
– Jūrniecības nozare;
– Pasažieru pārvadājumu nozare (pasažieru regulāro autopārvadājumu veikšana);
– Komercpārvadājumu veikšana ar autotransportu;
– Elektronisko sakaru pakalpojumi un tīkli.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Transportlīdzekļu vadītāju apmācība |
Licences un mācību kartes izsniegšana |
Ceļu satiksmes likums; MK 15.02.2005. noteikumi Nr.131 “Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām”; No 2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un instruktori tiks piesaistīti autoskolām. |
|
2. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība |
Tirdzniecības vietu reģistrācija |
Ceļu satiksmes likums; MK 18.12.2007. noteikumi Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi”. |
|
3. Personu iekārtošana darbam uz kuģiem |
Licence |
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 18.12.2007. noteikumi Nr.874 “Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem”. |
|
4. Speciālo aviācijas darbu veikšana (aviācijas nozare) |
Licence |
Likums “Par aviāciju”; MK 21.02.2006. noteikumi Nr.158 “Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība”; MK 04.07.2006. noteikumi Nr.557 “Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība”; MK 05.05.2007. noteikumi Nr.309 “Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība”. |
|
5. Virszemes pakalpojumu sniegšana (Lidlauka sniegto pakalpojumu saraksts MK 17.06.2008 noteikumu Nr.447 “Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum” pielikumā”) |
Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai |
Likums “Par aviāciju”; MK 17.06.2008 noteikumi Nr.447 “Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum”. |
|
6. Izglītība jūrniecībā |
Atbilstības sertifikāts |
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 15.11.2005. noteikumi Nr.856 “Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem”; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību”; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.767 “Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā”. |
|
7. Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība |
VAS “Latvijas Jūras administrācijas” atzītas aizsardzības organizācijas; Atbilstības sertifikāts |
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību”; MK 13.11.2007. noteikumi Nr.767 “Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā”. |
|
8. Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts. |
VAS “Latvijas Jūras administrācijas” Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegta uzņēmuma atbilstības apliecība (sertifikāts) |
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; MK 29.01.2008. noteikumi Nr.49 “Noteikumi par kuģu drošību” (12.punkts). |
|
9. Vispārējie pasta pakalpojumi |
Individuālā licence |
Pasta likums (3.pants); Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”; MK 30.08.2005. noteikumi Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi. |
|
10. Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. |
Vispārējā atļauja |
Pasta likums (5.1 pants); Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (25.pants); “Noteikumi par vispārējo atļauju pasta nozarē” (SPRK padomes 30.11.2005.lēmums Nr.289) |
TIESLIETU MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta i) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana atspoguļo Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 45. panta noteikumus, saskaņā ar kuriem darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas īstenošanu, nepiemēro noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šī izslēgšana, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, aptver tikai konkrētas darbības, nevis kādas profesijas kopumā16. To, vai konkrētas darbības ir tieši vai īpaši saistītas ar valsts varas īstenošanu, nevar noteikt vienīgi pati dalībvalsts, bet tas ir jānovērtē, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas izstrādātajiem vispārīgajiem kritērijiem. Tādējādi tikai tas, ka kāda dalībvalsts uzskata, ka konkrēta darbība ir valsts varas īstenošana vai ka darbību veic valsts, valsts organizācija vai organizācija, kas pilda publisko pasūtījumu, nenozīmē, ka uz šo darbību attiecas Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 45. pants. Gadījumos, kad jānovērtē, vai kāda pakalpojuma darbība ietilpst Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 45. panta piemērošanas jomā un tādēļ jāizslēdz no Pakalpojumu direktīvas, dalībvalstīm jāatceras par panta šauro piemērošanas jomu, ko šim pantam noteikusi Eiropas Kopienu tiesa17.
Pakalpojumi, ko sniedz notāri un tiesu izpildītāji, kuri iecelti ar oficiālu valdības aktu - šie pakalpojumi ar Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta l) apakšpunktu ir izslēgti no direktīvas piemērošanas jomas neatkarīgi no tā, vai tos var vai nevar uzskatīt par saistītiem ar valsts varas īstenošanu, kā noteikts Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 45. pantā. Izslēgšana attiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz notāri un tiesu izpildītāji, kuri iecelti ar oficiālu valdības aktu. Tas attiecas arī, piemēram, uz notāru sniegtiem autentificēšanas pakalpojumiem un tiesu izpildītāju veiktu īpašuma atsavināšanu.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Zvērinātu notāru sniegtie pakalpojumi.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. (Zvērinātu) advokātu pakalpojumi |
--- |
Advokatūras likums; Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”; MK 20.07.2004. noteikumi Nr.609 “Noteikumi par advokāta eksāmena maksu”; MK 27.02.2007. noteikumi Nr.160 “Noteikumi par advokāta eksāmena kārtību un minimālo zināšanu apjomu”; |
|
2. Zemes ierīcība un zemes kadastrālā uzmērīšana |
Sertifikāts |
Zemes ierīcības likums; Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums; MK 21.08.2007. noteikumi Nr.562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem”; MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”; MK 11.12.2007. noteikumi Nr.867 “Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”. |
|
3. Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība |
Sertifikāts |
Likums “Hipotekāro ķīlu zīmju likums”; MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai”. |
|
4. Nekustamā īpašuma mākleru darbība |
Fiziskai personai, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai, ir pienākums līdz 31.12.2008. pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibināt komercsabiedrību. |
Komerclikums (64.panta pirmā daļa). |
|
5. Maksātnespējas administratoru darbība |
Sertifikāts |
Maksātnespējas likums; MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 “Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība”. |
|
6. Tiesu eksperta pakalpojumi |
Sertifikāts |
Tiesu ekspertu likums; MK noteikumu projekts “Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība”. |
|
7. Publisko pasākumu organizēšana |
Atļauja (izsniedz pašvaldības) |
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums |
|
8. Izdēvējdarbība |
Reģistrācijas apliecība |
Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”; MK 31.03.1995. noteikumi Nr.73 “Noteikumi par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu”. |
VESELĪBAS MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Pakalpojumu direktīvas 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā norādīto darbību izslēgšana attiecas uz “veselības aprūpi un farmaceitiskajiem pakalpojumiem, ko pacientiem sniedz veselības aprūpes darbinieki, lai novērtētu, saglabātu vai atjaunotu viņu veselības stāvokli, ja dalībvalstī, kurā pakalpojumi tiek sniegti, šādas darbības var veikt vienīgi reglamentēto profesiju pārstāvji”18. Tas nozīmē, ka šajā izslēgšanā nav ietverti pakalpojumi, kas netiek sniegti pacientam, bet pašam veselības aprūpes darbiniekam vai slimnīcai, piemēram, grāmatvedības pakalpojumi, telpu uzkopšanas pakalpojumi, sekretariāta un administrācijas pakalpojumi, medicīnisko iekārtu piegāde un apkope, kā arī medicīnisko pētniecības centru pakalpojumi. Turklāt izslēgšana neaptver arī darbības, kas nav paredzētas, lai novērtētu, saglabātu vai atjaunotu pacientu veselības stāvokli. Piemēram, uz darbībām, kas ir paredzētas, lai veicinātu fizisko labsajūtu vai sniegtu relaksāciju — sporta vai fitnesa klubi —, attiecas Pakalpojumu direktīva, un tām jāpiemēro direktīvas ieviešanai paredzētie pasākumi. Turklāt veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšana attiecas tikai uz darbībām, kuras drīkst veikt tikai regulētā veselības aprūpes profesijā strādājošie tajā dalībvalstī, kur pakalpojumu sniedz. Tādējādi pakalpojumiem, ko drīkst sniegt bez īpašas profesionālās kvalifikācijas, jāpiemēro direktīvas ieviešanas pasākumi.
■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Licence prakses ārstu darbībai, ārstniecības personu sertifikācija;
– Farmaceitu profesionālās darbības sertifikācija;
– Farmaceitu prakses, farmaceitu kopprakses, farmaceitu kapitālsabiedrības;
– Speciāla atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai:
– vispārēja tipa aptiekas atvēršanai (darbībai);
– slēgta tipa aptiekas jeb ārstniecības iestādes aptiekas atvēršanai (darbībai);
– zāļu lieltirgotavas atvēršanai;
– zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai);
– zāļu ražošanai aptiekā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
– zāļu ražošanai (pārpakošanai un pārfasēšanai) zāļu lieltirgotavā;
– darbībai ar Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu un prekursoru II un III sarakstā iekļautajām vielām un zālēm;
– Zāļu labas ražošanas prakses sertifikāts;
– Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšana;
– Speciāla atļauja (licence) darbībai (imports, eksports, tranzīts) ar prekursoriem (Ekonomikas ministrija), prekursoru operatoru reģistrēšana, prekursoru ražošana.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana |
Licence |
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums; MK 06.01.1999. noteikumi Nr.203 “Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība”; MK 15.05.2006. noteikumi Nr.399 “Kārtība, kādā izsniedzama licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai un maksājama valsts nodeva par tās saņemšanu”. |
|
2. Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi vai muitas deklarācijas noformēšana |
Licences |
Likums “Par prekursoriem”. |
VIDES MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, lietošanu vai reģistrāciju. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību19, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
■ Šādi pakalpojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Ūdens resursu apsaimniekošana (virszemes un pazemes ūdens resursu lietošana):
– Minerālūdens vai termālo ūdeņu iegūšana un izmantošana saimnieciskajā darbībā;
– Hidrotehnisko būvju darbībai;
– Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārvietošana, glabāšana);
– Zemes dzīļu izmantošana [(i) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā un ģeofizikālā izpēte, zinātniskās pētniecības darbi, profesionālā apmācība, zemes dzīļu monitoringa izveide un veikšana; (ii) derīgo izrakteņu ieguve vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana; (v) materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai; (vi) urbumu izveide, izmantošana, konservācija un likvidācija.]
– Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem (ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražošana, imports, apstrāde, iepakošana, [...] , lietošana, [...], kā arī darbības, kurās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti tiek lietoti ķīmiskajā procesā kā izejvielas vai piedevas vai tiek radīti kā starpprodukti, vai jebkuras citas līdzīgas darbības);
– Starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (komerciālas darbības ar CITES īpatņiem, to pārvietošana pāri robežām vai ES).
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Atkritumu apsaimniekošana (atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana) |
Atkritumu apsaimniekošanas atļauja |
Atkritumu apsaimniekošanas likums; MK 18.12.2001. noteikumi Nr.529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība”; MK 21.02.2006. noteikumi Nr.156 “Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo atkritumu jomā”; MK 29.07.2008. noteikumi Nr.613 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”. |
|
2. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana |
Apliecinājums C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai |
Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums; Likums “Par piesārņojumu”; MK 09.10.2002. noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”; MK 06.04.2004. noteikumi Nr. 243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem”. |
|
3. Ūdens resursu apsaimniekošana (virszemes un pazemes ūdens resursu lietošana): – ūdensapgādes pakalpojumi fiziskām personām; – ūdens ievadīšanai, novadīšanai vai atsūknēšanai; – darbības, kuru rezultātā veidojas mākslīgi vai stipri pārveidoti ūdensobjekti. |
Ūdens resursu lietošanas atļauja |
Ūdens apsaimniekošanas likums; MK 23.12.2003.noteikumi Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”. |
|
4. Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai) |
Atļauja A un B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai |
Likums “Par piesārņojumu”; MK 09.10.2002. noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. |
|
5. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos |
Zemes dzīļu izmantošanas licence; Derīgo izrakteņu ieguves atļauja. |
Likums “Par zemes dzīlēm” (4., 10.pants); (Zemes dzīļu izmantošanas veidi – 7.pants) MK 21.06.2005. noteikumi Nr.448 “Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību”; MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1055 “Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi”; MK 24.04.2007. noteikumi Nr.280 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība”. |
|
6. Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem , t.sk. aukstuma aģentiem (uzglabāšana, pārvietošana, savākšana, iznīcināšana, pārstrāde vai tirdzniecība) |
Speciālā atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem; Sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem; Lietošanas atļauja darbībām ar biocīdiem; Biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas apliecība; Biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas apliecība; Licence tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķidinātāju saturs. |
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (9.panta septītā daļa, 12.panta trešā daļa, 16.pants); Likums “Par piesārņojumu” (11.panta otrās daļas 12.punkts un ceturtā daļa, 24.2.panta otrā daļa); MK 15.04.2003. noteikumi Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem” (42., 48.-51.punkts); MK 06.09.2005. noteikumi Nr.688 “Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” (21.punkts); MK 03.04.2007. noteikumi Nr.231 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem”. |
|
7. Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības (norādītas likuma 2.pielikumā) |
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja |
Likums “Par piesārņojumu” (4.panta 8.punkts; 19.panta piektā daļa); MK 22.04.2004. noteikumi Nr.400 “Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība”. |
|
8. Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā |
Dabas resursu lietošanas atļauja |
Dabas resursu nodokļa likums (12.pants); Likums “Par zemes dzīlēm” (11.1pants); MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”. |
ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA
■ Pamatojums atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšanai:
Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 76. apsvērumā noteiktajam, direktīva neattiecas uz darbībām, kurām piemēro Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 28.–30. pantu (brīva preču aprite), proti, kas neskar piekļuvi pakalpojumu darbības veikšanai vai šīs darbības veikšanu, piemēram, prasībām par produktu marķēšanu, lietošanu vai reģistrāciju. Tomēr prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva. Līdz ar to, lai gan preču (produktu) ražošana nav uzskatāma par pakalpojumu darbību20, tai ir daudz palīgdarbību (piemēram, mazumtirdzniecība, uzstādīšana un apkope, pēcpārdošanas pakalpojumi), kas tomēr uzskatāmas par pakalpojumu darbībām un kam, tādēļ, jābūt aptvertām ar likumdošanas pārskata procesu.
Papildus jānorāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšana no Pakalpojumu direktīvas darbības jomas ar direktīvas 2.panta 2.punkta f) apakšpunktu attiecas uz pakalpojumiem, kas saistīti ar cilvēku veselību, tādēļ nav jāsaprot, ka tā attiecas arī uz veterināru pakalpojumiem, un tādēļ šiem pakalpojumiem jāpiemēro ieviešanas pasākumi.
■ Šādi ierobežojumi nav aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
– Dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācija;
– Dzīvnieku barības ražošana (uzņēmumu atzīšana);
– Licence veterināro zāļu ražošanai;
– Atļauja Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ievešanai, dzīvnieku populācijas atjaunošanai dabā un nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai;
– Komercdarbība zvejniecībā;
– Zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos LR iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.
■ Šādi pakalpojumi aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu:
|
1. Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana |
Speciāla atļauja
(licence) |
Augu aizsardzības likums (8.panta pirmā daļa); MK 29.04.2004.. noteikumi Nr.470 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai” (4.-22.punkts). |
|
2. Traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība |
Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija |
Ceļu satiksmes likums; MK 18.12.2007. noteikumi Nr.897 “Noteikumi par traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtību”. |
|
3. Traktortehnikas vadītāju apmācība |
Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus |
Ceļu satiksmes likums; MK 07.06.2005. noteikumi Nr. 406 “Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas” (III nodaļa). |
|
4. Veterinārfarmaceitiskā darbība – veterināro zāļu izplatīšana; –Veterinārās aptiekas atvēršana (darbība); veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršana (darbība). |
Speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai; Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāts. |
Farmācijas likums; MK 01.04.2004. noteikumi Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai” MK 26.06.2007. noteikumi Nr.415 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību uz zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstību”. |
|
5. Veterinārā darbība |
Veterinārmedicinīskās prakses sertifikāts |
Veterinārmedicīnas likums; MK 02.09.2003. noteikumi Nr.493 “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu”. |
|
6. Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība |
Patversmju un viesnīcu reģistrācija |
Dzīvnieku aizsardzības likums; Veterinārmedicīnas likums; MK 16.05.2006. noteikumi Nr.407 “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācija kārtību”. |
|
7. Dzīvnieku kapsētu darbība |
Dzīvnieku kapsētas reģistrēšana Pārtikas un veterinārajā dienestā |
Veterinārmedicīnas likums; MK 27.07.2004. noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”. |
|
8. Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana |
Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu reģistrācija |
MK iekārtas likums; MK 14.08.2007. noteikumi Nr.557 “Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. |
|
9. Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība |
Uzņēmumu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju reģistrācija |
Ciltsdarba likums; MK 13.02.2007. noteikumi Nr.121 “Noteikumi par atbilstības kritērijiem komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtību”. |
|
10. Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziskā persona |
Sertifikāts dzīvnieku vērtēšanai un kontrolvērtēšanai, dzīvnieku pārraudzībai, mākslīgajai apsēklošanai, embriju pārstādīšanai un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijai |
Ciltsdarba likums; MK 24.10.2000.noteikumi Nr.400 “Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju”. |
|
11. Pārtikas uzņēmumi (pārtikas aprite) |
Pārtikas uzņēmumu reģistrācija |
Pārtikas aprites uzraudzības likums; MK 18.03.2003. noteikumi Nr.127 “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. |
|
12. Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes |
Rakstiski jāinformē attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par pasākumu. |
Dzīvnieku aizsardzības likums; Veterinārmedicīnas likums; MK 26.10.2004. noteikumi Nr.895 “Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos”. |
|
13. Zooveikali |
Atļauja tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem |
Dzīvnieku aizsardzības likums; Veterinārmedicīnas likums; MK 04.04.2006. noteikumi Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. |
|
14. Dzīvnieku apmācība |
Dzīvnieku var apmācīt persona, kurai ir: – Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kas apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību; – zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā. |
Dzīvnieku aizsardzības likums; MK 20.12.2005. noteikumi Nr.959 “Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”. |
|
15. Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās |
Zivis no saņemšanas brīža līdz to pārdošanai patērētājam drīkst turēt mazumtirdzniecības vietā, kas atbilst noteiktajām prasībām un ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā. |
Dzīvnieku aizsardzības likums; MK 13.12.2005. noteikumi Nr.947 “Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”. |
|
16. Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība |
Atļauja |
Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums; MK 09.05.2000. noteikumi Nr.173 “Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība”. |
1 Pakalpojumu direktīvas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkts attiecas uz prasībām, kas ierobežo iekārtu izmantojumu. Šādas prasības var neļaut pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm izmantot to parastās iekārtas, pat ja tās ir tehniski atbilstīgas. Piemēram, šeit var minēt prasības izmantot konkrētus tehnisko iekārtu veidus vai preču zīmes (piemēram, konkrētus mērinstrumentus) vai prasības, kas dažu iekārtu izmantošanai liek saņemt atļaujas vai izpildīt līdzīgas administratīvas procedūras.
2 Lieta 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, lieta 60-61/84 Cinéthèque.
3 OV L 177, 30.06.2006., 1. lpp.
4 Pakalpojumu direktīvas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkts attiecas uz prasībām, kas ierobežo iekārtu izmantojumu. Šādas prasības var neļaut pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm izmantot to parastās iekārtas, pat ja tās ir tehniski atbilstīgas. Piemēram, šeit var minēt prasības izmantot konkrētus tehnisko iekārtu veidus vai preču zīmes (piemēram, konkrētus mērinstrumentus) vai prasības, kas dažu iekārtu izmantošanai liek saņemt atļaujas vai izpildīt līdzīgas administratīvas procedūras.
5 Lieta 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, lieta 60-61/84 Cinéthèque.
6 Lai gan gadījumā, ja būtu pretrunas ar kādiem noteikumiem Pakalpojumu direktīvā, prioritāri piemēros īpašus noteikumus esošajās direktīvās, kuras regulē šos pakalpojumus.
7 Spriedums lietā 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, spriedums apvienotajās lietās 60-61/84 Cinéthèque.
8 Pakalpojumu direktīvas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkts attiecas uz prasībām, kas ierobežo iekārtu izmantojumu. Šādas prasības var neļaut pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm izmantot to parastās iekārtas, pat ja tās ir tehniski atbilstīgas. Piemēram, šeit var minēt prasības izmantot konkrētus tehnisko iekārtu veidus vai preču zīmes (piemēram, konkrētus mērinstrumentus) vai prasības, kas dažu iekārtu izmantošanai liek saņemt atļaujas vai izpildīt līdzīgas administratīvas procedūras.
9 Lieta 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, Lieta 60-61/84 Cinéthèque.
10 Attiecībā uz izglītības pakalpojumiem, kas tiek sniegti valsts izglītības sistēmā, Eiropas Kopienu tiesa ir lēmusi, ka mācību vai iestāšanās maksa, kura skolēniem, studentiem vai viņu vecākiem dažkārt jāmaksā valsts izglītības sistēmā, lai sniegtu zināmu atbalstu sistēmas darbībai, kā tāda nenozīmē atlīdzību, ja sistēmu tāpat pamatā finansē no valsts budžeta līdzekļiem (lieta C-109/92 Wirth).
12 Lai gan gadījumā, ja būtu pretrunas ar kādiem noteikumiem Pakalpojumu direktīvā, prioritāri piemēros īpašus noteikumus esošajās direktīvās, kuras regulē šos pakalpojumus.
13 Spriedums lietā 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, spriedums apvienotajās lietās 60-61/84 Cinéthèque.
14 OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
15 Sk. Pakalpojumu direktīvas 21. apsvērumu.
16 Spriedums lietā C-355/98 Eiropas Komisija pret Beļģiju; spriedumu lietā C-114/97, Komisija pret Spāniju, spriedumu lietā C-42/92 Thijssen un spriedumu lietā C 2/74 Reyners.
17 Eiropas Kopienu tiesa ir lēmusi, ka 45. pants neattiecas uz darbībām, kas ir tikai palīgdarbības un sagatavošanas darbības saistībā ar valsts varas īstenošanu (spriedums lietā 42/92 Thijssen), vai tīri tehniskām darbībām, piemēram, datu apstrādes sistēmu izveidi, programmēšanu un pārvaldīšanu (spriedums lietā 3/88 Eiropas Komisija pret Itāliju). Turklāt ir virkne pakalpojumu darbību, ko Eiropas Kopienu tiesa jau ir uzskatījusi par darbībām, kuras neietilpst EK līguma 45. panta piemērošanas jomā, piemēram, “avocat” darbības (spriedums lietā 2/74 Reyners). Citi pakalpojumi, kas neietilpst EKL 45.panta tvērumā ir apsardzes uzņēmumu darbības (spriedums lietā C-283/99 Eiropas Komisija pret Itāliju; spriedums lietā C-355/98 Eiropas Komisija pret Beļģiju; spriedums lietā C-514/03 Eiropas Komisija pret Spāniju), darbības, ko veic apstiprināti pilnvarotie apdrošināšanas uzņēmumos (spriedums lietā C-42/92 Thijssen), datu apstrādes sistēmu izveide, programmēšana un pārvaldīšana (spriedums lietā 3/88 Eiropas Komisija pret Itāliju), darbības, kuras veic ar līgumiem, kas saistīti ar loterijas veikšanai vajadzīgām telpām, piegādēm, iekārtām, apkopi, vadīšanu un datu pārraidi (spriedums lietā C-272/91 Eiropas Komisija pret Itāliju).
18 Sk. Pakalpojumu direktīvas 22. apsvērumu.
19 Spriedums lietā 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, spriedums apvienotajās lietās 60-61/84 Cinéthèque.
20 Spriedums lietā 18/84 Eiropas Komisija pret Franciju, spriedums apvienotajās lietās 60-61/84 Cinéthèque.
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
3.pielikums
Pasākumu plānam administratīvo
procedūru vienkāršošanai pakalpojumu sniegšanas jomā saistībā ar
Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū ieviešanu
Identificēto atļauju (reģistrācijas) sistēmu izvērtējums
1. Aizsardzības ministrija
(1.) Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai — NBS vajadzībām nepieciešama speciālā atļauja (licence). Speciālo atļauju (licenci) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai (NBS vajadzībām) saskaņā ar Ieroču aprites likuma 37.panta otro daļu izsniedz Aizsardzības ministrija. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, tās derīguma termiņa pagarināšanas un speciālās atļaujas (licences) anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību nosaka MK 23.09.2003. noteikumu Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi” 75.-86.punkts. Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 36.panta trešo daļu speciālās atļaujas (licences) pēc valsts nodevas samaksāšanas izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu skaita ar dienu, kad Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu izsniegt speciālo atļauju (licenci). Valsts nodevu nosaka MK 02.09.2003. noteikumi Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju”. Valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai (NBS vajadzībām) izsniegšanu ir Ls 500 (MK 02.09.2003. noteikumu Nr.488 4.17.punkts). Maksa par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu ir 10% apmērā no maksas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai (NBS vajadzībām), komersants iesniedz Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu attiecīgās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un visus nepieciešamos dokumentus: – Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju; – dokumenta kopiju, kas apliecina, ka komersantam pieder vai tā valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts glabāt, izgatavot vai realizēt ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus; – nomas līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina īpašuma vai valdījuma tiesības uz telpām, kurās komersants uzglabās Ieroču aprites likuma 37.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās preces importa, eksporta, tranzīta vai ražošanas procesa laikā (turpmāk – glabātava); – dokumentu, kas apliecina, ka glabātava ir nodrošināta ar signalizāciju, kas savienota ar centralizēto apsardzes pulti; – Uzņēmumu reģistra izsniegtas komersanta dalībnieku (juridisko personu) reģistrācijas apliecību kopijas; – atzinumu par komersanta dalībnieku (fizisko personu) un komersanta pārvaldes institūciju amatpersonu veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura minētās personas ir reģistrētas un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu; – to komersanta darbinieku sarakstu, kuri tieši saistīti ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, pirotehnisko izstrādājumu, propelentu, gāzes granātu, ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām pildītas munīcijas (izņemot gāzes pistolēm (revolveriem) paredzēto munīciju) vai psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importu, eksportu, tranzītu vai ražošanu (norāda katras personas amatu). Sarakstam pievieno šādus dokumentus par katru darbinieku: – personu apliecinoša dokumenta kopiju; – atzinumu par darbinieka veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura darbinieks ir reģistrēts un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu; – darba līguma kopiju; – VID izziņu par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un nodokļu saistību izpildi. Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija izskata iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, pārbauda iesniedzēja atbilstību likuma noteiktajam prasībām (sākot ar tiesībām sniegt pakalpojumus līdz telpu atbilstībai likumā noteiktajām drošības prasībām) un pieņem rakstisku lēmumu administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, veicot spridzināšanas darbus vai sniedzot pirotehniskos pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Ņemot vērā, ka jēdziens “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” aptver sevī sabiedriskās kārtības un drošības klauzulas, viennozīmīgi, ka valsts kompetentām iestādēm ir jākontrolē militāro preču un sprāgstvielu aprite valstī. Šāda kontrole ir iespējama tikai ieviešot atļauju sistēmu. Līdz ar to atļauju sistēmas nepieciešamība militāro preču un sprāgstvielu apritei ir pamatota ar sevišķi svarīgiem iemesliem: valsts drošība un sabiedriskā kārtība. Prasības samērīgums: Militāro preču un sprāgstvielu kontroli nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu izpildi, jo nav citu alternatīvu risinājumu kā veikt kontroli par militāro preču un sprāgstvielu apriti, tajā skaitā importu valstī, it īpaši pēc iekšējo robežu atcelšanas ES. Līdz ar to spēkā esošā atļauju sistēma, kas ļauj kontrolēt militāro preču un sprāgstvielu apriti, ir samērīga ar sabiedrības leģitīmajām interesēm (sabiedriskā kārtība, valsts drošība). Secinājums: – Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses); – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(2.) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana.
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai. Licenci saskaņā ar likuma Par piesārņojumu 44¹.panta ceturto daļu izsniedz Aizsardzības ministrija. Licences izsniegšanas, derīguma termiņa pagarināšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas kārtību nosaka MK 25.08.2008. noteikumi Nr.671 “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība”. Licence ir beztermiņa. Valsts nodeva par licences izsniegšanu ir Ls 40,00. Lai saņemtu licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai, komersants iesniedz Aizsardzības ministrijas licencēšanas un sertifikācijas komisijā iesniegumu licences saņemšanai un visus nepieciešamos dokumentus (MK 25.08.2008. Noteikumu Nr.671 17.punkts). Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija izskata iesniegumu licences saņemšanai, pārbauda iesniedzēja atbilstību likuma noteiktajam prasībām (sākot ar tiesībām sniegt pakalpojumus līdz telpu atbilstībai likumā noteiktajām drošības prasībām) un pieņem rakstisku lēmumu administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai licences darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, veicot darbus vai sniedzot pakalpojumus ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Ņemot vērā, ka jēdziens “sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm” aptver sevī sabiedriskās kārtības un drošības klauzulas, viennozīmīgi, ka valsts kompetentām iestādēm ir jākontrolē militāro preču un sprāgstvielu aprite valstī. Šāda kontrole ir iespējama tikai ieviešot atļauju sistēmu. Līdz ar to atļauju sistēmas nepieciešamība militāro preču un sprāgstvielu apritei ir pamatota ar sevišķi svarīgiem iemesliem: valsts drošība un sabiedriskā kārtība. Prasības samērīgums: Militāro preču un sprāgstvielu kontroli nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu izpildi, jo nav citu alternatīvu risinājumu kā veikt kontroli par militāro preču un sprāgstvielu apriti, tajā skaitā importu valstī, it īpaši pēc iekšējo robežu atcelšanas ES. Līdz ar to spēkā esošā atļauju sistēma, kas ļauj kontrolēt militāro preču un sprāgstvielu apriti, ir samērīga ar sabiedrības leģitīmajām interesēm (sabiedriskā kārtība, valsts drošība). Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(3.) Ģeodēziskie darbi
|
2008.gada 19.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ģeotelpiskās informācijas likums (VSS-1118), kurā noteikts sekojošs regulējums attiecībā uz ģeodēziskajiem darbiem: Valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā īsteno Aizsardzības ministrija. Lai nodrošinātu kvalitatīvu, noteiktiem standartiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu, ģeodēziskos un kartogrāfiskos darbus Latvijas Republikā veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta. Sertifikātu ģeodēziskiem darbiem izsniedz Ministru kabineta pilnvarota un Latvijas Nacionālā akreditācijas birojā akreditēta institūcija. Sertifikātus izsniedz šādiem darbu veidiem: 1) ģeodēzisko tīklu ierīkošana (t.sk. valsts ģeodēziskā tīkla, vietējā un uzmērīšanas tīkla punktu uzmērīšana un ierīkošana, ģeodēzisko punktu uzmērīšana aviācijas vajadzībām, astronomiskā, gravimetriskā, magnetometriskā tīkla punktu uzmērīšana un ierīkošana, u.c.); 2) inženierģeodēziskie darbi būvniecībā; 3) topogrāfiskā uzmērīšana; 4) nekustamo īpašumu objektu kadastrālā uzmērīšana; 5) zemes ierīcība. Aizsardzības ministrija izveido un uztur Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistru. Papildus minētajam regulējumam, lai noteiktu prasības atļauju sistēmai ģeodēzisko darbu pakalpojumu sniegšanas jomā, tiks izdoti: 1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru; 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu; 3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu. |
(4.) Kartogrāfiskie darbi
|
19.06.2008. Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ģeotelpiskās informācijas likums (VSS-1118), kurā noteikts sekojošs regulējums attiecībā uz ģeodēziskajiem darbiem: Valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā īsteno Aizsardzības ministrija. Lai nodrošinātu kvalitatīvu, noteiktiem standartiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu, ģeodēziskos un kartogrāfiskos darbus Latvijas Republikā veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta. Kartogrāfisko darbu veicējiem - komersantiem un fiziskām personām sertifikāciju nepiemēro, bet to pienākums ir reģistrēties Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā. Komersants un fiziska persona nav tiesīgi izpildīt kartogrāfiskos darbus, ja tiem nav atbilstošas izglītības (kvalifikācijas). Aizsardzības ministrija izveido un uztur Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistru. Papildus minētajam regulējumam, lai noteiktu prasības atļauju sistēmai kartogrāfisko darbu pakalpojumu sniegšanas jomā, tiks izdoti: 1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru; 2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu; 3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu. |
2. Finanšu ministrija
(5.) Saimnieciskās darbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem veikšanas vietu reģistrācija
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Saimniecisko darbību veikšanai ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem juridiskām un fiziskām personām jāveic saimnieciskās darbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem veikšanas vietas reģistrācija Valsts proves uzraudzības inspekcijā (VPUI). Reģistrācija VPUI netiek veikta komercizstāžu, gadatirgu un citu pasākumu, kuros notiek izbraukuma tirdzniecība un kuru ilgums nepārsniedz 2 mēnešus, gadījumos. Saimnieciskās darbības vietu reģistrē uz pieciem gadiem. Reģistrācija ir bezmaksas. Lai saimnieciskās darbības veicējs tiktu reģistrēts VPUI reģistrā: – jāiesniedz noteikta satura iesniegums; – jāuzrāda komersanta reģistrācijas apliecības oriģināls (juridiskās personām) vai pase (fiziskām personām). Saimniecisko darbību drīkst uzsākt tikai pēc tās reģistrācijas inspekcijā, ko apliecina attiecīgā publikācija internetā. MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 nav atrunāts, ka iesniegums iesniedzams personīgi vai rakstiski. Tomēr lai reģistrētos reģistrā, VPUI jāuzrāda komersanta reģistrācijas apliecības oriģināls (juridiskās personām) vai pase (fiziskām personām). Lēmuma paziņošana par licences atteikumu to izsniegt notiek tikai rakstiski. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veicot saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai saimnieciskās darbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi ir pieskaitāmi finanšu līdzekļiem un to tirgus kontrolei ir jāpiemēro stingrāki kritēriji, jo pastāv pamatotas aizdomas par to izmantošanu krāpnieciskiem mērķiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Reģistru neesamība vai tā slikta kvalitāte būtiski apgrūtinātu kontroles dienestu darbu. Prasības samērīgums: Ņemot vērā iespējamo pārkāpumu smagumu (zagtu vai savādāk noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu), uzņēmējdarbības veicējam ir jāsaņem operatīva informācija par likumdošanas prasībām, VPUI ir jānodrošina apmācība prasību ievērošanai un uzņēmējiem ir jānozīmē darbinieki, kuri ir atbildīgi par prasību ievērošanu un kontaktiem ar Kontroles dienestu. FATF uzraudzības vizīte atzinīgi novērtēja reģistru un VPUI darbības dārgmetālu tirgus uzraudzībā. Secinājums: Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība”, nosakot beztermiņa saimnieciskās darbības veikšanas vietas reģistrāciju. |
(6.) Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope) dienestu reģistrācija
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai sniegtu pakalpojumus kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, apkalpojošam dienestam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datu bāzē (reģistrā) (t.i., VID veic kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu reģistrāciju). Atļaujai veikt kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanu netiek noteikts termiņš (tā ir beztermiņa). Nodokļu maksātāji VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) kā aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošie dienesti tiek reģistrēti bez maksas. Lai personu reģistrētu VID kā kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu, VID jāiesniedz: – iesniegums par iekļaušanu VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) (rakstiski vai elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS)); – spēkā esoša līguma kopiju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ne mazāk kā 20000 latu apmērā par zaudējumiem, ja tādi rastos apkalpojošā dienesta vainas dēļ. (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski); – informāciju par to apkalpojošā dienesta un trešās personas (ja apkalpojošajam dienestam ar to noslēgts apkalpošanas līgums) atbildīgo darbinieku, kuri apkalpos kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu (turpmāk – apkalpojošā dienesta atbildīgā persona), atbilstošu tehnisko vai arodizglītību vai profesionālo kvalifikāciju. (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski); – ja kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas modelis (modifikācija), kuru apkalpojošais dienests vēlas apkalpot, nav iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā), iesniegumam papildus pievieno kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas modeļa (modifikācijas) tehnisko dokumentāciju valsts valodā. (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski); – iesniegumam pievieno pilnvaru par tiesībām komersantu reģistrēt kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu vienotajā datu bāzē (reģistrā) (ja iesniegumu parakstījusi persona, kas nav tiesīga pārstāvēt komersantu bez speciāla pilnvarojuma). (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski). Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Kases aparāts ir specifiska elektroniska ierīce, kas atbilsts noteiktām prasībām un nodrošina par darījumiem saņemtās samaksas (skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājumu apliecinājumiem) reģistrēšanu, kā rezultātā tiek aprēķināti nodokļi. Kases aparāti nodrošina fiskālo uzraudzību attiecībā uz nodokļu bāzes aprēķināšanu un pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, līdz ar to kases aparātu apkalpošana ir atļauta tikai VID datu bāzē reģistrētiem apkalpojošiem dienestiem. Prasības samērīgums: Prasība apkalpojošajiem dienestiem reģistrēties ir noteikta, lai kases aparātus, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem būtu iespēja pārliecināties, ka to kases aparātus apkalpo – veic to uzstādīšanu, programmēšanu, plombēšanu un remontu – uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamie resursi, kuru darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un kuru civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, jo informācija par reģistrētajiem apkalpojošajiem dienestiem un to apkalpošanā esošajiem kases aparātu modeļiem ir publiski pieejama VID interneta mājas lapā. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(7.) Zvērināta revidenta profesionālā darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas: – Zvērināta revidenta sertifikāts Lai kļūtu par zvērinātu revidentu, pretendentam jāatbilst visām likumā “Par zvērinātiem revidentiem” noteiktajām prasībām (ir persona ar nevainojamu reputāciju, ir ieguvusi augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai arī ārvalstīs ieguvusi attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, ir ieguvusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) atzītu vismaz triju gadu pieredzi gada pārskatu pārbaudē, kā arī finanšu revīzijā u.c.). Lai tiktu atzīta zvērināta revidenta pretendenta trīs gadu pieredze revīzijas darbā un tiktu pieņemts lēmums par tiesībām kārtot zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenus, pretendents iesniedz LZRA šādus dokumentus: –noteikta parauga pieteikumu trīs gadu pieredzes atzīšanai un tiesībām kārtot kvalifikācijas eksāmenus, –izglītības un profesionālās darbības aprakstu; –-izglītību apliecinošu dokumentu norakstus vai kopijas (uzrādot oriģinālus) par Latvijas Republikā vai ārvalstīs iegūtu augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai par ārvalstīs iegūtu attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju; –revīzijas darba pieredzes aprakstu, kuru apstiprinājuši revidenti, kuru vadībā iegūta revīzijas pieredze, –revidentu atzinumi, kuru vadībā tika veikti revīzijas darbi; –darba attiecības apliecinošus dokumentus; –apliecinājumu par to, ka uz pretendentu neattiecas neviens no likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 9.pantā minētajiem apstākļiem; –maksājuma dokumenta kopiju par pretendenta dokumentu izskatīšanu un kārtošanu; –divas fotogrāfijas dokumentiem; –pasi uzrāda personīgi. Pretendentu pieteikumu izskatīšana notiek par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka LZRA valde pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju. Pieteikuma izskatīšanas maksa 2008.gadā ir Ls 50 + PVN. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošana notiek par maksu. Pretendents līdz eksāmenu sesijas sākumam samaksā LZRA noteikto dalībmaksu. Lēmumu par dalībmaksas apmēru un maksāšanas kārtību pieņem LZRA valde pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju. Viena zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas maksa 2008.gadā ir Ls 90+PVN. Fiziskā persona iegūst zvērināta revidenta statusu pēc tam, kad tā likumā “Par zvērinātiem revidentiem” noteiktajā kārtībā ir nokārtojusi zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, saņēmusi LZRA izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu un ierakstīta Zvērinātu revidentu reģistrā. Zvērināta revidenta sertifikāts ir beztermiņa. – Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence Komercsabiedrība iegūst zvērinātu revidentu komercsabiedrības statusu pēc tam, kad tā likumā “Par zvērinātiem revidentiem” noteiktajā kārtībā saņēmusi LZRA izsniegtu licenci un ierakstīta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence ir beztermiņa. Pirms licences saņemšanas zvērinātu revidentu komercsabiedrība samaksā LZRA valdes noteikto maksu. Maksas apmēru LZRA saskaņo ar Finanšu ministriju. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanas noteiktā maksa 2008.gadā ir Ls 300+PVN. Lai saņemtu zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, komercsabiedrība iesniedz LZRA pieteikumu, kurā apliecina, ka komercsabiedrība atbilst visiem likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 21.pantā noteiktajiem licences izsniegšanas kritērijiem un ka visa pieteikumam pievienotajos dokumentos un pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga. Pieteikumam pievieno šādus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentus: – komercreģistra reģistrācijas apliecības kopiju; – kapitālsabiedrība – statūtu kopiju, pilnsabiedrība un komandītsabiedrība – sabiedrības līguma kopiju (ja tāds ir); – kapitālsabiedrība – izrakstu no dalībnieku vai akcionāru reģistra, kurā norāda Komerclikuma 187.panta otrās daļas 1. un 3.punktā vai 235.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ziņas, pilnsabiedrība un komandītsabiedrība – sarakstu, kurā norāda katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; – ja komercsabiedrības biedrs (dalībnieks, akcionārs) ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts revidents vai revidentu komercsabiedrība, – dokumentus, kas apstiprina, ka to īpašnieks saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem ir tiesīgs šajā valstī veikt profesionālo darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents, kā arī šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā; – to zvērinātu revidentu sarakstu, kuri sniegs revīzijas pakalpojumus komercsabiedrības vārdā. Sarakstā norāda vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, personas kodu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru; – kapitālsabiedrība – valdes locekļu sarakstu, kurā norāda vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, personas kodu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru (ja valdes loceklis ir zvērināts revidents). Šobrīd gadā izskatāmo pieteikumu un izsniedzamo zvērināta revidenta sertifikātu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licenču kopskaits nepārsniedz divdesmit, no tiem, teorētiska iespēja iesniegt dokumentus elektroniski varētu būt tikai nelielai daļai pretendentu, jo daļa iesniedzamo dokumentu, piemēram, izglītības dokumenti, kas izsniegti pirms ievērojama laika, oriģināli elektroniskā formā nav pieejami. Gan sertifikāti, gan licences ir beztermiņa un neprasa atkārtotu, regulāru atjaunošanu. Dokumentu iesniegšana elektroniskā formā nedod iespēju iegūt zvērināta revidenta sertifikātu, neierodoties LZRA, jo pretendentu eksāmeni tiek kārtoti klātienē. Iespēja personām iesniegt pieteikumus un dokumentus elektronisko dokumentu formā LZRA nav nodrošināta un pašlaik nav īstenojama, jo LZRA rīcībā nav tādu tehnisko un finansiālo resursu. LZRA norāda: Lai nodrošinātu elektronisku dokumentu iesniegšanu ir nepieciešams valsts budžeta finansējums vai ievērojami paaugstināt maksu par zvērināta revidenta sertifikāta un zvērināta revidenta komercsabiedrības licences saņemšanu. Elektroniskajai dokumentu apritei nepieciešamās infrastruktūras izveidei nepieciešamie resursi salīdzinājumā ar iespējamo administratīvā procesa uzlabojumu un iesaistīto personu skaitu būtu nesamērīgi lieli. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot zvērināta revidenta profesionālās darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zvērināta revidenta profesionālās darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Zvērinātu revidentu sertificēšana un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšana nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka revīzijas pakalpojumus sniedz uzraudzīti, regulēti un profesionāli pakalpojumu sniedzēji, un lai veicinātu investoru uzticību revidētajiem finanšu pārskatiem un nodrošinātu investoru aizsardzību. Prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ES līmenī nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīva Nr.2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (OJ No L 157, 2006/06/09). Prasības samērīgums: Zvērinātu revidentu sertificēšana un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšana ir samērīga sabiedrības interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā. Secinājums: Finanšu ministrija norāda, ka šobrīd LZRA gadā iesniegto pieteikumu un izsniedzamo zvērināta revidenta sertifikātu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licenču kopskaits nepārsniedz divdesmit, no tiem, teorētiska iespēja iesniegt dokumentus elektroniski varētu būt tikai nelielai daļai pretendentu, jo daļa iesniedzamo dokumentu, piemēram, izglītības dokumenti, kas izsniegti pirms ievērojama laika, oriģināli elektroniskā formā nav pieejami. Gan zvērināta revidenta sertifikāti, gan zvērinātu revidentu komercsabiedrību licences ir beztermiņa un neprasa atkārtotu, regulāru atjaunošanu. Dokumentu iesniegšana elektroniskā formā nedod iespēju iegūt zvērināta revidenta sertifikātu, neierodoties LZRA, jo pretendentu eksāmeni tiek kārtoti klātienē. Iespēja personām iesniegt pieteikumus un dokumentus elektronisko dokumentu formā LZRA nav nodrošināta un pašlaik nav īstenojama, jo LZRA rīcībā nav tādu tehnisko un finansiālo resursu. Lai nodrošinātu elektronisku dokumentu iesniegšanu ir nepieciešams valsts budžeta finansējums vai ievērojami paaugstināt maksu par zvērināta revidenta sertifikāta un zvērināta revidenta komercsabiedrības licences saņemšanu. Elektroniskajai dokumentu apritei nepieciešamās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai nepieciešamie resursi salīdzinājumā ar iespējamo administratīvā procesa uzlabojumu un iesaistīto personu skaitu būtu nesamērīgi lieli. Ņemot vērā esošo situāciju, pastāvošais regulējums atbilst direktīvas 2006/123/EK 8.2.pantā noteiktajam. |
(8.) Muitas brokera darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Atļauja muitas brokera darbībai. Atļauja ir beztermiņa. Par atļaujas izsniegšanu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, ja ir izpildīti visi Muitas likuma sestajā nodaļā “Muitas brokeri” noteiktie nosacījumi. Atļauju izsniedz pēc valsts nodevu Ls 250 apmērā nomaksu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas, kas noteikta saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumu Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” 1.12.apakšpunktu. Nosacījumi atļaujas muitas brokera darbībai saņemšanai ir noteikti Muitas likuma sestajā nodaļā “Muitas brokeri”. Lai saņemtu atļauju, komersants VID Galvenajā muitas pārvaldē (pa pastu vai kancelejā) iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai. Iesniegumam pievieno: – komersanta reģistrācijas dokumentu kopiju; – muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikāta saņēmēja personu apliecinoša dokumenta kopiju un darba līguma kopiju; – apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai. Iesniegumā atļaujas saņemšanai norāda: – ziņas par personu, kura ir saņēmusi muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātu (vārds, uzvārds un personas kods); – muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikāta numuru, izsniegšanas vietu un datumu; – ziņas, kuras apliecina, ka persona (muitošanas speciālists) nav krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un gada laikā nav atkārtoti sodīta par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apmēra samazināšanu. Iesniegumu atļaujas saņemšanai var iesniegt elektroniski - customs@vid.gov.lv. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot muitas brokeru pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai muitas brokeru darbību pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Kopš Latvijas Republikā ir tieši piemērojams Muitas kodekss, dalībvalstīm saskaņā ar Muitas kodeksa 5.pantu ir tiesības noteikt nacionālajos normatīvajos aktos ierobežojumus tām personām, kuras ir tiesīgas sniegt pārstāvības pakalpojumus muitas iestādēs. Līdz 04.07.2008., kad stājās spēkā likums “Grozījumi Muitas likumā”, spēkā bija 12.1.pants. Minētais pants noteica, ka tikai muitas brokeri bija tiesīgi sniegt tiešās pārstāvības pakalpojumus. Izslēdzot 12.1pantu, tika nodrošinātas visiem komersantiem vienādas iespējas sniegt muitošanas pakalpojumus tiešajā pārstāvībā. Līdz ar to muitas brokera statuss praktiski vairs nedod nekādas priekšrocības, jo tieši tādas pašas darbības, kādas veic muitas brokeris, var veikt jebkura persona. Šobrīd, lai iegūtu brokera statusu, ir jāizpilda dažādas formalitātes un jāatbilst virknei Muitas likumā noteikto kritēriju, kā arī jāsniedz regulāras atskaites, bet rezultātā netiek saņemtas nekādas priekšrocības (kā tas bija līdz Muitas likuma 12.1.panta izslēgšanas brīdim). Līdz ar to šo atļauju izsniegšana un saņemšana ir kļuvusi lieka. Turklāt Muitas likumā noteiktie muitas brokera pienākumi un tiesības rada neskaidrību tiesību normu piemērošanā, jo pārstāvja atbildību regulē Muitas kodekss. Tā kā Muitas kodeksam ir augstāks juridiskais spēks, muitas brokerim, darbojoties kā pārstāvim, ir piemērojami Muitas kodeksa nosacījumi. Prasības samērīgums: Uzdevums saistīts ar VID muitas iestāžu lielu un nelietderīgu resursu patēriņu, lai izsniegtu un uzraudzītu atļaujas. Secinājums: Finanšu ministrija līdz 2009.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, paredzot svītrot VI nodaļu Muitas brokeri, jo saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulu 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 5.punktu jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei. Veicot minētos grozījumus, tiks veicināta tirgus attīstība un visām personām, kas kā pārstāvji sniedz muitošanas pakalpojumus, būs nodrošinātas vienādas tiesības. Veicot šos grozījumus, tiks nodrošināta arī atbilstība direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
(9.) Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atļauja komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā. Atļauja ir beztermiņa. Par atļaujas izsniegšanu nav noteikta maksa. Komersantu, kuram tiek piešķirta atļauja, izvēlas atklāta konkursa kārtībā, ņemot vērā sekojošus kritērijus: – komersants ir reģistrēts VID nodokļu maksātāju reģistrā; – komersantam nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un komersants pilda parādu saistības; – komercsabiedrības dibinātāji un dalībnieki (fiziskās personas) vai individuālais komersants nav krimināli sodīts par noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā, kā arī Muitas likumā noteiktajos gadījumos - ja muitas kontroles zonas noteikšana jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi - par noziegumu pret valsti, kā arī par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā; – pēdējo 12 mēnešu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komersants nav atkārtoti sodīts par administratīviem pārkāpumiem tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, finanšu, muitas jomā vai komercdarbībā; komersantam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbības veikšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Lai saņemtu atļauju, komersants laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētajā sludinājumā norādītajā termiņā iesniedz teritoriālajā iestādē iesniegumu. Iesniegumam pievieno: komersanta apliecības un statūtu kopiju; tādu dokumentu kopijas, kuri apliecina ziņas par komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem (arī fiziskām personām); komersantam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kopiju, ja komercdarbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Iesniegumu atļaujas saņemšanai var iesniegt elektroniski - lietvediba_lreg@lreg.vid.gov.lv. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veicot komercdarbību muitas kontroles zonā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai komercdarbības veikšanas muitas kontroles zonā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība noteikta Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā. Prasības samērīgums: Var apsvērt šo jautājumu risināt ar konkursa palīdzību, nosakot atļautos komercdarbības veidus. Secinājums: Finanšu ministrija līdz 2009.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, paredzot svītrot Muitas likuma II nodaļu Muitas kontroles zona, līdz ar to novēršot iespējamās neatbilstības direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
(10.) Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu vai naftas produktu vairumtirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: – speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai; – speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; – speciāla atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai. Atļaujas ir beztermiņa. Valsts nodevas likmes par atļaujas izsniegšanu: – tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai – Ls 100 par katru tirdzniecības vietu; – alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai – Ls 100 par katru tirdzniecības vietu; – naftas produktu vairumtirdzniecībai - Ls 200 par katru tirdzniecības vietu. Lai pārreģistrētu atļauju (ja netiek pieteikta jauna darbības vieta), jāmaksā valsts nodevu Ls 10 apmērā. Atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti: – iesniegums; – dokumenti, kas apliecina iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par bīstamo iekārtu reģistrāciju (lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai); – komercdarbībai izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu, tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu) lietošanas tiesības apliecinošs dokuments; – ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprināts izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu) plāns, kurā norādītas ieejas (izejas), un darbības vietas teritorijas plāns, kurā norādītas darbības vietas robežas, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) nefasētās degvielas vairumtirdzniecībai; – ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprināta darbības vietas tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu un cauruļvadu izvietojuma shēma, kurā norādīti tvertņu vai spiedieniekārtu kompleksa tvertņu numuri un katras tvertnes vai spiedieniekārtu kompleksa tvertnes nominālais tilpums atbilstoši dokumentiem, kas apliecina degvielas glabāšanas un realizācijas metroloģisko nodrošinājumu vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, kā arī cauruļvadu tilpums un iespējamie plūsmas virzieni, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai; – skaidrojums par saimniecisko darījumu norisi un to finansiālo nodrošinājumu. Dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami vienlaikus. Elektroniska dokumentu iesniegšana netiek nodrošināta. Tā kā speciālo atļauju (licenču) saņemšanai jāiesniedz arī dokumentu oriģināli vai kopijas, uzrādot oriģinālus, speciālo atļauju (licenču) elektroniska pasūtīšana būs iespējama tikai pēc tam, kad attiecīgos dokumentus varēs iesniegt elektroniski un tiem būs juridisks spēks. Iesniegumu jau šobrīd ir iespējams iesniegt parakstītu ar elektronisko parakstu. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm, vēršoties pret nezināmas izcelsmes, nelegālu (t.sk. nemarķētu) produkciju. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(11.) Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: – speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai; – speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; – speciāla atļauja (licence) alus mazumtirdzniecībai; – speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai. Atļaujas ir beztermiņa. Valsts nodevas likmes par atļaujas izsniegšanu: – tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai – Ls 20 par katru tirdzniecības vietu; – alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai – Ls 30 par katru tirdzniecības vietu; – alus mazumtirdzniecībai – Ls 30 par katru tirdzniecības vietu; – naftas produktu mazumtirdzniecībai - Ls 50 par katru tirdzniecības vietu. Lai pārreģistrētu atļauju (ja netiek pieteikta jauna darbības vieta), jāmaksā valsts nodevu Ls 10 apmērā. Atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti: – iesniegums; – dokumenti, kas apliecina iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par bīstamo iekārtu reģistrāciju (lai saņemtu speciālu atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai); – komercdarbībai izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu, novietnes teritorijas (ja paredzēta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība novietnē), autoveikalu, tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu) lietošanas tiesības apliecinošs dokuments; – ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprināts izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu, novietņu) plāns, kurā norādītas ieejas (izejas) (plāns nav nepieciešams, ja komercdarbība paredzēta mazumtirdzniecības vietās, kas nav stacionāras, – autoveikalos, lidmašīnās, kuģos); – ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprināta darbības vietas tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu un cauruļvadu izvietojuma shēma, kurā norādīti tvertņu vai spiedieniekārtu kompleksa tvertņu numuri un katras tvertnes vai spiedieniekārtu kompleksa tvertnes nominālais tilpums atbilstoši dokumentiem, kas apliecina degvielas glabāšanas un realizācijas metroloģisko nodrošinājumu vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai; – ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apliecināta transportlīdzekļa (autoveikala) tehniskās pases kopija, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu, alus vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai autoveikalos; – maršruta grafiks, kas apstiprināts tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā darbosies attiecīgais autoveikals, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu, alus vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai autoveikalos. Dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami vienlaikus. Elektroniska dokumentu iesniegšana netiek nodrošināta. Tā kā speciālo atļauju (licenču) saņemšanai jāiesniedz arī dokumentu oriģināli vai kopijas, uzrādot oriģinālus, speciālo atļauju (licenču) elektroniska pasūtīšana būs iespējama tikai pēc tam, kad attiecīgos dokumentus varēs iesniegt elektroniski un tiem būs juridisks spēks. Iesniegumu jau šobrīd ir iespējams iesniegt parakstītu ar elektronisko parakstu. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm, vēršoties pret nezināmas izcelsmes, nelegālu (t.sk. nemarķētu) produkciju. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
3. Ekonomikas ministrija
(12.) Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam (fiziskai personai) nepieciešama šāda atļauja: Būvprakses sertifikāts projektēšanas, inženierizpētes, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības jomās. Būvprakses sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Personai, kurai piešķirts būvprakses sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā sertifikāta reģistrācijas valsts nodeva – Ls 5 – un maksa par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju nosaka sertificēšanas institūcija. Lai saņemtu būvprakses prakses sertifikātu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā: – iesniegumu par sertifikāta piešķiršanu; – izglītību apliecinošus dokumentus; – apliecinātu to darbu sarakstu, kuru izpildē attiecīgā persona piedalījusies. Sarakstā norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi. Sarakstu apliecina darba devējs un sertificēts par attiecīgo darbu izpildi atbildīgais speciālists. Būvprakses sertifikātu fiziska persona var saņemt vienā vai vairākās sertificēšanas jomās, ja tā ir ieguvusi izglītību attiecīgā inženierzinātnes specialitātē un personai ir 3 vai 5 gadus ilga praktiska pieredze, izņemot elektroietaišu būvniecībai (2, 3 vai 5 gadi). Personām ar 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvprakses sertifikāta iegūšanai projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomās nepieciešama atbilstoša 3 gadu prakse (elektroietaišu jomās 2 gadi), personām ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvprakses sertifikāta iegūšanai būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomās nepieciešama atbilstoša 3 gadu prakse, projektēšanas jomās 5 gadu prakse (elektroietaišu projektēšanā 3 gadi), personām ar vidējo profesionālo izglītību būvprakses sertifikāta iegūšana nepieciešama 5 gadu prakse. Būvprakses sertifikātu izsniedzējas iestādes: – Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija ; – Latvijas siltuma, gāzes un
ūdens tehnoloģijas inženieru savienības Būvniecības – Latvijas Jūrniecības savienības Sertificēšanas centrs; – Latvijas Melioratoru biedrības Hidromelioratīvās būvniecības sertifikācijas centrs; – Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Sertificēšanas centrs; – Latvijas Elektriķu brālības Sertifikācijas departaments; – Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas Sertifikācijas centrs; – Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas Sertifikācijas birojs. Sertificēšanas institūcija 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas tos izskata sēdē un pieņem attiecīgu lēmumu. Rakstisku motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt būvprakses sertifikātu vai pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, kā arī par sertifikāta anulēšanu izsniedz vai nosūta attiecīgajai personai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Būvprakses sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu fiziskās personas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un būvniecības nozari Latvijā reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārzināšanu. Prasības samērīgums: Būvprakses sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu, ka būvniecības darbus veiks atbilstoši kvalificētas personas, kā arī nodrošinātu sabiedrības interesēm un personu dzīvībai un drošumam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu. Secinājums: Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
(13.) Būvkomersantu (būvuzņēmēju) darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Pakalpojumu sniedzējam (komersantam), kurš veic būvniecības darbus reglamentētajā jomā nepieciešama būvkomersanta reģistrācijas apliecība. Būvkomersanta apliecība ir beztermiņa atļauja darboties būvniecības nozares reglamentētajā jomā. Apliecība tiek izsniegta bez maksas. Būvkomersanta reģistrācijas apliecību izsniedz valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”. Pretendentam jāiesniedz šādi dokumenti: • komersanta vai tā pārstāvja parakstītu iesniegumu; • speciālista saskaņā ar
Būvniecības likuma 8.pantu saņemtā sertifikāta kopiju,
kuru • darba līguma kopiju, kas
noslēgts starp komersantu un speciālistu, (uzrādot Komersantam ik gadu ir jāiesniedz informācija par komercdarbību būvniecībā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Reģistrācijas apliecība nepieciešama, lai, veicot darbību reglamentētajā būvniecības nozarē, apliecinātu nepieciešamās kvalifikācijas darbinieku nodarbinātību, kā arī nodrošinātu būvkomersantu darbības kontroles iespējas. Prasības samērīgums: Būvkomersantu reģistrēšana nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu būvkomersantu uzraudzības un kontroli. Secinājums: Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
(14.) Arhitekta prakse (arhitektūras pakalpojumi)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Arhitekta prakses sertifikāts. Arhitekta prakses sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Personai, kurai piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā sertifikāta reģistrācijas valsts nodeva – Ls 5 – un maksa par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju nosaka sertificēšanas institūcija. Lai saņemtu arhitekta prakses sertifikātu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā: – iesniegumu par sertifikāta piešķiršanu; – izglītību apliecinošus dokumentus; – apliecinātu to darbu sarakstu, kuru izpildē attiecīgā persona piedalījusies. Sarakstā norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi. Sarakstu apliecina darba devējs un sertificēts par attiecīgo darbu izpildi atbildīgais speciālists. Persona var pretendēt uz arhitekta prakses sertifikātu, ja tā ir ieguvusi izglītību arhitektūras specialitātē un personai ir 3 vai 5 gadus ilga praktiska pieredze. Personām ar 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitekta prakses sertifikāta iegūšanai nepieciešama atbilstoša 3 gadu prakse, personām ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību - nepieciešama atbilstoša 5 gadu prakse. Arhitekta prakses sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Arhitekta prakses sertifikātus izsniedz Latvijas arhitektu savienība (LAS). Sertificēšanas institūcija 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas tos izskata sēdē un pieņem attiecīgu lēmumu. Rakstisku motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt būvprakses sertifikātu vai pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, kā arī par sertifikāta anulēšanu izsniedz vai nosūta attiecīgajai personai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Arhitekta sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu fiziskās personas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un būvniecības nozari Latvijā reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārzināšanu. Prasības samērīgums: ES direktīvās 2005/36/EK, kā arī nacionālajos normatīvajos aktos ir noteiktas minimālās prasības, kas nepieciešamas arhitekta profesijas pārstāvim, tomēr arhitekta prakses sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu kvalitātes līmeni un aizsargātu sabiedrības intereses, saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Secinājums: Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām. |
(15.) Tūrisma pakalpojumi (tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība, kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji un tūrisma mītnes)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Tūrisma pakalpojumu sniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāreģistrējas tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē, kuru administrē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Tūrisma pakalpojumu sniedzēji aģentūrā reģistrējas mēneša laikā pēc tūrisma pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Reģistrācijas izziņa ir derīga divus gadus. Reģistrācija ir bezmaksas. Lai veiktu reģistrāciju, pakalpojumu sniedzējs TAVA iesniedz noteikta parauga iesniegumu (papīra formā vai elektroniski, parakstītu ar elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi: tda@latviatourism.lv), kuram pievienojami šādi dokumenti: – fiziskās personas – nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju; – juridiskās personas – Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju; – VID izsniegtu izziņu par tūrisma pakalpojumu sniedzēja stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un likumos paredzēto nodokļu samaksu. Reģistrējot tūrisma pakalpojumu sniedzēju, aģentūra no Uzņēmumu reģistra un VID atbilstoši to kompetencei iegūst šādus datus par tūrisma pakalpojumu sniedzēju: – nosaukums un veids vai vārds un uzvārds; – reģistrācijas numurs un datums; – informācija par likumos paredzēto nodokļu samaksu. Aģentūra pēc pakalpojumu sniedzēja lūguma datus no Uzņēmumu reģistra un VID iegūst, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantojot integrētu valsts informācijas sistēmu. Procedūra paredz, ka TAVA, izmantojot integrēto valsts informācijas sistēmu, no Uzņēmumu reģistra un VID iegūst šādu nepieciešamo informāciju par tūrisma pakalpojuma sniedzēju: – nosaukums un veids vai vārds un uzvārds; – reģistrācijas numurs un datums; – informācija par likumos paredzēto nodokļu samaksu. Elektroniski iespējams informēt arī par izmaiņām iepriekš TAVA iesniegtajā informācijā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu tūrisma pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, nepieciešams regulējums tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(16.) Tūristu gidu pakalpojumi
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai sniegtu tūristu gida pakalpojumus nepieciešams tūristu gida sertifikāts, kas apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju. Tūristu gidu sertificē valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024:2005 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām” atbilstības novērtēšanas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tūristu gidu sertificēšanas kārtību nosaka MK 20.11.2008. noteikumi Nr.943 “Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība”. Tūristu gida pakalpojumus bez šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūta sertifikāta drīkst sniegt līdz 2009.gada 1.novembrim. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. MK 20.11.2008. noteikumos Nr.943 noteiktas šādas prasības: Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Sertifikāta saņemšana ir par maksu, ko nosaka atbilstības novērtēšanas institūcija. Atbilstošos kritērijus maksas noteikšanai (piemēram, kategorija uz kādu pretendē, svešvalodu zināšanas) izstrādās akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija. Šobrīd minētais regulējums vēl nav izstrādāts. Persona, kura vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz (personiski vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu. Iesniegumā norāda: – vārdu un uzvārdu; – personas kodu; – deklarētās dzīvesvietas adresi; – tūristu gida kvalifikācijas līmeni, uz kādu pretendē; – valodu, kādā pretendents vēlas sniegt tūristu gida pakalpojumus; – plānošanas reģionu, kurā pretendents vēlas sniegt tūristu gida pakalpojumus ( ja pretendents pretendē uz otro kvalifikācijas kategoriju); – kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, elektroniskā pasta adrese).
– VID izsniegtu pašnodarbinātās personas vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecību ar tai pievienotu izziņu par nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādu neesamību, ja pretendents ir pašnodarbinātā persona vai individuālā darba veicējs vai lūgumu institūcijai attiecīgo informāciju pieprasīt VID, norādot attiecīgās VID reģionālās iestādes nodaļas adresi, kurā pretendents ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs; – darba devēja izziņu, ja pretendents ir darbinieks; – izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai to apliecinātus norakstus; – profesionālās darbības aprakstu (CV); – tūristu gida profesionālo kvalifikāciju, profesionālo pilnveidi un darba pieredzi apliecinošu dokumentu (piemēram, darba devēja apstiprinātu profesionālās darbības pārskata, darba devēja un klienta atsauksmes par sniegto tūristu gida pakalpojumu kvalitāti, prakses izziņas) kopijas, uzrādot oriģinālus vai to apliecinātus norakstus; – normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūta valsts valodas zināšanas 3. līmeņa A pakāpē apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu, ja pretendents ir Latvijas Republikas bezpavalstnieks vai ārvalstnieks un tūristu gida pakalpojumus vēlas sniegt valsts valodā; – normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūta valsts valodas zināšanas 2.līmeņa A pakāpē apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu, ja pretendents ir Latvijas Republikas bezpavalstnieks vai ārvalstnieks un tūristu gida pakalpojumus vēlas sniegt svešvalodā; – svešvalodas zināšanas apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu, ja pretendents tūrista gida pakalpojumus vēlas sniegt svešvalodā; – divas 3x4 cm formāta fotogrāfijas. Institūcija 10 darbdienu laikā izskata pretendenta iesniegumu un, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem izvērtē pretendenta izglītību, profesionālo pieredzi un valodu zināšanas. Ja Institūcija neakceptē iesniegtos dokumentus kā atbilstošus pretendenta pieprasītajai kvalifikācijas kategorijai, Institūcija veic profesionālās kvalifikācijas zināšanu un prasmju mutisku, rakstisku vai praktisku pārbaudi un novērtē pretendenta atbilstību tūristu gida profesionālās kvalifikācijas kategorijai. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, nepieciešams regulējums tūristu gida profesionālās darbības, profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas un pilnveides uzraudzībai. Tūristu gida sertifikāts apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības sniegt tūristu gida pakalpojumus Latvijas Republikā. Prasības samērīgums: Prasība ir samērīga, jo tā iespējams nodrošināt augsta līmeņa tūristu gida pakalpojumu sniegšanu vietējiem un ārzemju tūristiem. Rezultātā tas uzlabo arī kopējo Latvijas tūrisma tēlu un aizsargās patērētāju intereses. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(17.) Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Tirgos atļauts realizēt lauksaimniecības un pārtikas produktus, mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus, jaunas un lietotas nepārtikas preces. Tirgus teritorijā speciāli šim nolūkam iekārtotās slēgtās telpās atļauts organizēt sabiedriskās ēdināšanas vietas (atbilstoši šīs nozares darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem), kā arī tirgus pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirgus pārvaldītājs ir atbildīgs par tirdzniecības vietu piešķiršanas un tirdzniecības vietu izmantošanas kārtību. Juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirkto preci, lai saņemtu atļauju izmantot tirdzniecības vietas (vietu) tirgus pārvaldītājam jāiesniedz: 1. rakstisks pieprasījums piešķirt tirdzniecības vietu (vietas), norādot realizējamo preču sortimentu; 2. uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības vai patenta kopiju (uzrādot oriģinālu); 3. atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) kopiju (uzrādot oriģinālu); 4. VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un par to, vai attiecīgā juridiskā persona ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja; 5. jāuzrāda attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē reģistrētu kases aparāta tehnisko pasi un kases aparāta žurnālu; 6. individuālā darba veicējiem - jāuzrāda ieņēmumu un izdevumu žurnāls; 7. jānorāda pārdevēja vārds, uzvārds un jāuzrāda tās personiskā medicīniskā grāmatiņa, ja tiks realizēti pārtikas produkti; 8. jāuzrāda limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauja (licence); 9. jāuzrāda licence, ja publiski tiks izpildīts, lasīts, demonstrēts vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību izmantots ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāts darbs. Individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kas realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces un pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, lai saņemtu atļauju izmantot tirdzniecības vietas (vietu) tirgus pārvaldītājam jāiesniedz: 1. rakstisks pieprasījums piešķirt tirdzniecības vietu (vietas); 2. reģistrācijas apliecības vai patenta kopija (uzrādot oriģinālu) vai pilnvarotu institūciju izdota izziņu par zemes lietošanas tiesībām; 3. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments; 4. jāuzrāda limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licence). Ielu tirdzniecības vietās juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem ir atļauts tirgot: 1. pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus; 2. ziedus (iepirktos ziedus izmatojot kases aparātu); 3. pašu izaudzētos augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām; 4. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”; 5. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram, pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārajām un higiēnas normām; 6. grāmatas (izmatojot kases aparātu); 7. preses izdevumus. Ielu tirdzniecību organizē un tirdzniecības vietas nosaka un iekārto attiecīgā pašvaldība. Lai no attiecīgās pašvaldības saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai, nepieciešams samaksāt un attiecīgajai pašvaldībai uzrādīt pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un nepieciešamības gadījumā jāuzrāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kases aparāta tehniskā pase. Pašvaldība organizējot gadatirgus un izbraukuma tirdzniecību nosaka gadatirgus un izbraukuma tirdzniecības dalībnieku pieteikšanās kārtību, paredzot, ka tiem jāsniedz informācija par realizējamo preču sortimentu un to izcelsmi (pašu ražotās preces, Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas preces, Latvijā ražotās nepārtikas preces, importētās pārtikas preces, importētās nepārtikas preces). Pašvaldība izsniedz atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, ja atļaujas pieprasītājs ir samaksājis pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un attiecīgajos gadījumos uzrāda limitēto dabas resursu ieguves atļaujas (licences) oriģinālu. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar neatļautas tirdzniecības ierobežošanu, sabiedriskās kārtības, veterināro, sanitāro, higiēnas prasību un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības kopija, VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē u.c.), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. |
(18.) Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana Latvijas Republikā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. Licenci komercdarbībai ar metālu atgriezumiem un lūžņiem izsniedz bez termiņa ierobežojuma. Valsts nodevas likme par licences melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā izsniegšanu – Ls 300, par grozījumu izdarīšanu licencē – Ls10, par licences dublikāta izsniegšanu – Ls 20. Licences izsniedz, anulē vai izdara tajās grozījumus Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija. Lai saņemtu licenci, komersants vai tā pilnvarotā persona iesniedz licencēšanas komisijai iesniegumu par licences izsniegšanu un šādus dokumentus: – Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības kopiju; – Uzņēmumu reģistra izsniegtā valsts notāra lēmuma kopiju par komercreģistrā ierakstītajām ziņām; – ziņas par norēķiniem paredzētajiem bankas kontiem; – reģionālās vides pārvaldes izsniegtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai kopiju, C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma kopiju vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļaujas kopiju; – dokumentu (nomas līguma, patapinājuma līguma, glabājuma līguma, īpašumu vai valdījumu apliecinošu dokumentu) kopijas par noliktavu (norobežotu teritoriju) un teritorijas plānu; – pašvaldības izsniegtu izziņu, ka attiecīgajā teritorijā, kurā atrodas noliktava (norobežota teritorija), licencētais komercdarbības veids ir atļauts. Iesniegumu par licences izsniegšanu, grozījumu izdarīšanu licencē vai licences dublikāta izsniegšanu un attiecīgos dokumentus, kā arī visus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izskatīšanai licencēšanas komisijas sēdē, komersants vai tā pilnvarotā persona iesniedz licencēšanas komisijas sekretariātā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Pašreiz (VSS-1719 16.10.2008. Nr.41 15.§) tiek gatavoti grozījumi MK 22.11.2005. noteikumos Nr.874 “Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi”, kuros paredzēts ievērojami samazināt iesniedzamo dokumentu skaits, kā arī paredzēts, ka dokumentus varēs iesniegt rakstveidā vai elektroniskā veidā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, pieaug bezdarba līmenis un sociālā spriedze, īpaši lauku rajonos, iedzīvotājiem rodas nepieciešamība meklēt papildus ienākumus, bet metāllūžņu vākšana ir viens no tiem. Vienlaicīgi būtiski pieaug nelikumību skaits saistīts ar metāllūžņu savākšanu. Ņemot vērā zādzību skaita ievērojamu pieaugumu, nepieciešams metāllūžņu aprites kārtību regulēt ar papildus normatīvā akta palīdzību. Metālu zādzības galvenokārt saistītas ar elektropārvades un kontakttīkla alumīnija vadu, spēka transformatoru, luksoforu galviņu un sliežu ķēžu vara savienotāju demontāžu, kas rada nopietnus traucējumus elektroapgādē un var būt par iemeslu avārijas situācijām vilcienu kustībā, radīt zaudējumus tautsaimniecībai, apdraudēt cilvēku drošību. Normatīvajā aktā, kas reglamentē metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu Latvijas Republikā ir noteikts, ka komersantam jāievēro vides aizsardzības prasības un jāsaņem atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums vai atļauja atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kā arī jāievēro vispārīgie radiācijas drošības un kodoldrošības nosacījumi. Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar sabiedrības interesēm - sabiedriskās kārtības, veselības aizsardzības un vides aizsardzības iemesliem. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: – Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(19.) Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija). Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku. Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100. Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi” 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs: 1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība. 2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums). 3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. 4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē – reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”. 5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi. 6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību). 7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts. 8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums. 9. Vēlamās licences darbības zonas – ģeogrāfiskās teritorijas – apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno. 10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot elektroenerģijas realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai elektroenerģijas realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Kvalitāti nosaka elektroenerģijas kvalitātes standarts LEK-018. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz elektroenerģijas tirdzniecību attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/54/EK par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 96/92/EK atcelšanu. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(20.) Siltumenerģijas tirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija). Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku. Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100. Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi” 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs: 1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība. 2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums). 3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. 4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē – reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”. 5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi. 6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību). 7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts. 8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums. 9. Vēlamās licences darbības zonas – ģeogrāfiskās teritorijas – apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno. 10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai siltumenerģijas tirdzniecības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar siltumenerģiju, gāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Lietotāja siltumapgādes sistēmas siltumnesēja kvalitāte un spiediens tiek noteikti pieslēgšanas tehniskajos noteikumos un līgumā par siltumenerģijas piegādi. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz siltumenerģijas tirdzniecību attiecināma Padomes 1993.gada 13.septembra direktīva 93/76/EEC par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, uzlabojot enerģijas izmantošanas efektivitāti (SAVE.) Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(21.) Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija). Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku. Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100. Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi” 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs: 1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība. 2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums). 3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. 4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē – reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”. 5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi. 6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību). 7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts. 8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums. 9. Vēlamās licences darbības zonas – ģeogrāfiskās teritorijas – apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno. 10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dabasgāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dabasgāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar gāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Gāzes kvalitātes rādītāji noteikti dabasgāzes piegādes līgumā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz dabasgāzes tirdzniecību attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 98/30EK atcelšanu. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(22.) Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija). Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku. Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100. Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi” 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs: 1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība. 2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums). 3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. 4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē – reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”. 5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi. 6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību). 7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts. 8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums. 9. Vēlamās licences darbības zonas – ģeogrāfiskās teritorijas – apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno. 10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot sašķidrinātās gāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sašķidrinātās gāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar kurināmo ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz sašķidrinātās gāzes tirdzniecību attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 98/30EK atcelšanu. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(23.) Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence starpniecības darījumu veikšanai ar privatizācijas sertifikātiem. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku. Valsts nodevas likme par starpniecības sabiedrības licences izsniegšanu ir Ls 800. Licences darbības laikā starpniecības sabiedrība var pirkt un pārdot sertifikātus: 1. citas personas uzdevumā par tās līdzekļiem vai par starpniecības sabiedrības līdzekļiem, līgumā paredzot, ka šos līdzekļus segs attiecīgais klients; 2. savā vārdā par saviem līdzekļiem; 3. sertifikātu pirkšanas un pārdošanas atklātā izsolē. Kapitālsabiedrība var pretendēt uz licenci, ja tā atbilst šādām prasībām: 1. licences saņemšanas brīdī un tās darbības laikā kapitālsabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un pašu kapitāls ir ne mazāks par 30000 latu; 2. kapitālsabiedrībai nav nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu parādu; 3. kapitālsabiedrība, izņemot kredītiestādi, Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu kontos glabā naudas summu vai ES dalībvalstu emitētus vērtspapīrus ar nominālvērtību, kas nav mazāka par 10 procentiem no pamatkapitāla, un to kapitālsabiedrība drīkst izmantot ar komisijas atļauju, lai izpildītu saistības, kas radušās starpniecības darījumos ar sertifikātiem, vai arī likvidācijas gadījumā – vispārējā kārtībā; 4. kapitālsabiedrībai nav noteikts aizliegums veikt attiecīgā veida komercdarbību vai ir beidzies tiesas nolēmumā noteiktais aizlieguma termiņš; 5. ir pagājuši ne mazāk kā seši mēneši kopš dienas, kad stājies spēkā komisijas lēmums par iepriekš izsniegtās licences anulēšanu. Lai saņemtu licenci, kapitālsabiedrība iesniedz komisijai attiecīgu iesniegumu. Iesniegumu un dokumentus var iesniegt arī elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Iesniegumā norāda šādas ziņas: 1. kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs; 2. mērķis – licences iegūšana; 3. kapitālsabiedrības kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, faksa numurs un elektroniskā pasta adrese; 4. to kapitālsabiedrības amatpersonu un pilnvaroto personu vārds, uzvārds un personas kods, kas ir tiesīgas kapitālsabiedrības vārdā slēgt darījumus ar sertifikātiem; 5. pievienoto dokumentu saraksts. Iesniegumam pievieno: 1. reģistrācijas apliecības kopiju; 2. dokumentus, kas apliecina to kapitālsabiedrības amatpersonu tiesības kapitālsabiedrības vārdā slēgt darījumus ar sertifikātiem; 3. kapitālsabiedrības darbību sertifikātu tirgū reglamentējošos iekšējos noteikumus, kuros noteikts, kā slēdzami un izpildāmi darījumi ar sertifikātiem, to uzskaites kārtība un atbildīgo personu pienākumi (izsoles noteikumus var iesniegt atsevišķi); 4. pēdējā darbības gada vai pusgada finanšu pārskatu (bilanci); 5. līgumu ar naudas un vērtspapīru konta turētāju (kopiju) par to, ka glabā naudas summu vai Eiropas Savienības dalībvalstu emitētus vērtspapīrus ar nominālvērtību, kas nav mazāka par 10 procentiem no pamatkapitāla, un to kapitālsabiedrība drīkst izmantot ar komisijas atļauju, lai izpildītu saistības, kas radušās starpniecības darījumos ar sertifikātiem, vai arī likvidācijas gadījumā – vispārējā kārtībā; 6. vietu sarakstu, kur tiks veikti darījumi ar sertifikātiem, un attiecīgos telpu nomas vai patapinājuma līgumus vai īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veicot starpniecības darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Licences nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu un lai nodrošinātu starpniecības sabiedrību uzraudzību un kontroli. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
4. Iekšlietu ministrija
(24.) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, remonts; kā arī ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu – gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču realizācija un remonts
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšanai izstādēs, realizācijai, un pakalpojumu saistībā ar minētajiem pakalpojumiem (remonts) sniegšanai. Speciālā atļauja (licence) ir terminēta un tiek izsniegta uz laiku no 1 gada līdz 5 gadiem. Komersantiem par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes: 1. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta pašaizsardzības gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces) tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 1500; 2. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču un auksto ieroču ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 1500; 3. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu A, B, C un D kategorijas dienesta, sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, sastāvdaļu un palīgierīču un auksto ieroču remontam – Ls 1000; 4. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču, vai šaujamieroču un pneimatisko ieroču munīcijas tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai –Ls 500; 5. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 500; 6. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču remontam – Ls 300; 7. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces) tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 300; 8. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem)) ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 300; 9. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 1000; 10. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 1000; 4.12. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai nespecializētajos tirdzniecības objektos – Ls 500; 4.13. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu sprāgstvielu (izņemot militārās sprāgstvielas), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 1500; 4.14. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu sprāgstvielu (izņemot militārās sprāgstvielas), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai – Ls 1500; Lai saņemtu kādu no minētajām speciālajām atļaujām (licencēm), komersants iesniedz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu attiecīgās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus): 1. dokumenta kopiju, kurš apliecina, ka komersantam pieder vai tā valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts glabāt, realizēt vai ražot (izgatavot) ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus, vai remontēt ieročus, to sastāvdaļas un palīgierīces, vai veikt pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecību; 2. apsardzes līguma kopiju, kurš apliecina, ka ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpas ir nodrošinātas ar signalizāciju, kas savienota ar centralizēto apsardzes pulti; 3. ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas vai ražošanas (izgatavošanas) telpu plānu šo noteikumu 17.3, 17.6., 17.9., 17.11. un 17.14.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenču) saņemšanai; 4. Uzņēmumu reģistra izsniegtu komersanta dalībnieku (juridisko personu) reģistrācijas apliecību kopijas; 5. atzinumu par komersanta dalībnieku (fizisko personu), vadītāju un personu, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijās, veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura minētās personas ir reģistrētas un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu; 6. to komersanta darbinieku sarakstu, kuri tieši saistīti ar ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu importu, eksportu, realizāciju, ražošanu (izgatavošanu), remontu, glabāšanu, transportēšanu vai apsardzi (turpmāk – darbinieks). Sarakstā iekļauj arī komersanta dalībniekus, vadītājus un personas, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās (norāda katras personas amatu); 7. šādus darbinieka dokumentus: 8. atzinumu par darbinieka veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura darbinieks ir reģistrēts un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu; 9. darba līguma kopiju; 10. VID izsniegtu izziņu, ka komersantam nav nodokļu parādu (izziņa nav jāpievieno, ja komersants iesniegumā izteicis piekrišanu, ka šādu izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija). Iekšlietu ministrija 30 dienu laikā pēc minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas: 1. pārbauda, vai uz komersantu, tā dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, un darbiniekiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi speciālās atļaujas (licences) saņemšanai; 2. pārbauda, vai darbinieki ir saņēmuši apliecību par kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenču) saņemšanai; 3. pārbauda, vai darbinieki, kuri apsargās ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, ir saņēmuši apsardzes sertifikātus un šaujamieroča nēsāšanas atļaujas (dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas); 4. pieprasa no Valsts policijas iestādes, kuras teritorijā paredzēta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana), remonts, glabāšana vai tirdzniecība, atzinumu par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpu vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas atbilstību šo noteikumu prasībām; 5. pieprasa no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības izziņu par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpu vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas atbilstību ugunsdrošības prasībām; 6. pieprasa no Vides ministrijas reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes atzinumu par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remonta organizācijas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, lai saņemtu šo noteikumu 17.3., 17.4., 17.6., 17.7., 17.9., 17.11. un 17.14.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences); 7. pieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, ka komersantam nav nodokļu parādu, ja komersants iesniegumā izteicis šo noteikumu 19.9.apakšpunktā minēto piekrišanu; 8. pieprasa saskaņojumu no vietējās pašvaldības, kuras teritorijā paredzēta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana), remonts, glabāšana, tirdzniecība vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) uz noteiktu termiņu vai atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Par pieņemto lēmumu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija rakstiski informē komersantu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Komercdarbības licencēšana ir nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību un nepieļautu, ka paaugstinātas bīstamības priekšmeti nonāk tādu personu rokās, kas var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, lai nodrošinātu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu drošu glabāšanu, minēto priekšmetu uzskaiti, marķēšanu, izlietojuma izsekojamību, kā arī citu normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz šo priekšmetu apriti. Prasības samērīgums: Pārbaudes attiecībā uz pretendentu atbilstību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas prasību nodrošināšanu ir jāveic preventīvi, pirms tiek uzsāktas darbības ar minētajiem paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, lai nepieļautu nelaimes gadījumus, terorisma draudus, sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu, novērstu nelikumīgu šo priekšmetu apriti. Secinājumi: – Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu nepieciešami grozījumi Ieroču aprites likumā, paredzot beztermiņa licences un vienlaicīgi nosakot mazāk ierobežojošus pienākumus pakalpojumu sniedzējam, lai valsts iestādes varētu īstenot kontroles mehānismu, nodrošinot sabiedrībai drošu pakalpojumu. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(25.) Detektīvdarbības veikšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas: Speciālā atļauja (licence) detektīvdarbības veikšanai. Detektīviem ir nepieciešams sertifikāts detektīvdarbības veikšanai. Licenci un sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Par licences un sertifikāta izsniegšanu, derīguma termiņa pagarināšanu, atkārtotu licences un sertifikāta un to dublikāta izsniegšanu maksā valsts nodevu šādā apmērā: 1. par licences izsniegšanu – Ls 200; 2. par sertifikāta izsniegšanu – Ls 100. Licences saņemšanai paredzētās prasības objektīvi izpildāmas no komersanta puses (piemēram, telpu īres līguma, psihiatra un narkologa atzinums, darba līguma kopijas iesniegšana). ‘No attāluma’ vai elektroniski izpildāma arī prasība pievienot iesniegumam komersanta reģistrācijas apliecības kopiju, jo MK 17.04.2007. noteikumi Nr.260 šobrīd speciāli neatrunā, ka iesniegums ar pievienotajiem dokumentiem jāiesniedz papīra formā vai, iesniedzot iesniegumu, komersantam ir jāuzrāda reģistrācijas apliecības oriģināls. Sertifikāta saņemšanai, pretendentam tiek izvirzītas tādas prasības kā fotogrāfijas iesniegšana (objektīvi izpildāma elektroniski, tomēr nepieciešama pretendenta klātiene viņa personības pārbaudei), tā arī izglītības dokumenta kopijas iesniegšana (izpildāma arī elektroniski, ja mācību iestāde dokumentu izsniedza elektroniska dokumenta formā) vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu dokumentu par praktisko juridisko darba pieredzi (ievērojot labas pārvaldības principu, nebūtu jāprasa no pretendenta, ja tas norāda attiecīgās iestādes nosaukumu un adresi). Licences vai sertifikāta pagarināšanai izvirzīta papildu prasība: pārskatu ziņojumu iesniegšana. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija Atļaujas nepieciešamība: Detektīvi un detektīvsabiedrības ir apveltītas ar likumā noteiktām tiesībām (piemēram, vākt ziņas civillietās un krimināllietās; meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas; noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas u.c.). Šāda darbība ir kontrolējama un veicama likuma noteiktajās robežās, lai netiktu pieļauti fizisko personu datu aizsardzības pārkāpumi vai citādi prettiesiski aizskartas personu likumīgās intereses un tiesības. Prasības samērīgums: Licencēšana un sertificēšana ir nepieciešama pirms tiek uzsākta detektīvdarbība, tādejādi nodrošinot, ka ar to nodarbosies tikai personas, kas atbilst likumā izvirzītām prasībām, samazinot iespējamos riskus un cilvēktiesību pārkāpumus. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(26.) Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Komersantam, kas vēlas sniegt apsardzes pakalpojumus ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai, Ir divu kategoriju licences: 1. saskaņā ar pirmās kategorijas licenci apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem; 2. saskaņā ar otrās kategorijas licenci apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas. Licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Par licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva šādā apmērā: 1. par pirmās kategorijas licenci – Ls 500; 2. par otrās kategorijas speciālo atļauju licenci – Ls 800. Komersants, kas vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), iesniedz iesniegumu Iekšlietu ministrijā. Iesniegumā norāda komersanta juridisko adresi, tālruņa numuru, komersanta vienoto reģistrācijas numuru, informāciju par personām (vārds, uzvārds un personas kods), kuras ir tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, komersantam nepieciešamo licences kategoriju, informāciju par komersanta noteikto personu (vārds, uzvārds un personas kods), kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu, kā arī ārvalstu (izņemot ES dalībvalstu un eez valstu) ieguldījumus pamatkapitālā (procentos). Iesniegumam pievieno: 1. atbilstoši profesionālai kompetencei izsniegtu psihiatra un narkologa atzinumu par individuālā komersanta vai to personu, kas tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, veselības stāvokli; 2. citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts kompetentas institūcijas izsniegtu izziņu, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību (ja minētā persona ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsonis), nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 3. VID izsniegtu izziņu, ka komersantam nav nodokļu parādu (izziņa nav jāpievieno, ja komersants iesniegumā izteicis piekrišanu, ka šādu izziņu no VID pieprasa Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija). Iesniedzot iesniegumu, uzrāda: 1. komercreģistra izsniegtu komersanta reģistrācijas apliecību; 2. telpu īres līgumu vai dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības uz telpām, kas atrodas komersanta norādītajā juridiskajā adresē; 3. pasi (licencēšanas komisija izgatavo pases kopiju). Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija 30 dienu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu izsniegt pieprasītās kategorijas speciālo atļauju (licenci) vai atteikt tās izsniegšanu. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija triju darbdienu laikā rakstiski informē komersantu par pieņemto lēmumu izsniegt attiecīgās kategorijas speciālo atļauju (licenci) vai par atteikumu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Fiziskai personai, kas vēlās veikt apsardzes darbību ir jāsaņem apsardzes sertifikāts. Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Par apsardzes sertifikāta izsniegšanu maksā valsts nodevu – Ls 10 apmērā. Persona, kas vēlas saņemt apsardzes sertifikātu, iesniedz iesniegumu Iekšlietu ministrijas apsardzes darbības kvalifikācijas komisijai. Iesniegumā norāda personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Iesniegumam pievieno: 1. apliecības kopiju par profesionālās pilnveides izglītību, kura apliecina šo noteikumu 3.punktā minētās izglītības (apmācības) programmas apguvi (uzrāda oriģinālu); 2. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumenta kopiju, vai izglītības iestādes diploma un sekmju izraksta kopiju, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē (uzrāda oriģinālu); 3. vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm); 4. valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu). Persona ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas kārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Pirms pārbaudījuma kārtošanas Iekšlietu ministrijas apsardzes darbības kvalifikācijas komisija pārliecinās par personas identitāti. Iekšlietu ministrijas apsardzes darbības kvalifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas personai izsniedz apsardzes sertifikātu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Licencēšana un sertificēšana ir nepieciešama, lai garantētu indivīdu drošību, dzīvību un veselību. Apsardze komersants un apsardzes darbinieks ir apveltīts ar likumā noteiktām tiesībām, kuru īstenošana saistās ar citu personu rīcības brīvību ierobežošanu. Apsardzes komersanta rīcībā var būt ar radiosakariem nodrošinātas, mobilas un bruņotas vienības. Šāda komersanta vadītājam jāatbilst zināmām likumā izvirzītām prasībām. Prasības samērīgums: Licences izsniegšana nepieciešama pirms komercdarbības uzsākšanas, lai pārbaudītu personu zināšanas un atbilstību likuma prasībām, samazinot iespējamos riskus sabiedriskai drošībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(27.) Šautuvju izveidošana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence (atļauja) šautuves darbībai. Lai saņemtu atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, juridiskā vai fiziskā persona iesniedz iesniegumu attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas pārvaldē, bet Rīgā – Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārbauda, vai uz darbiniekiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi un vai darbinieki ir nokārtojuši eksāmenu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (šo informāciju pieprasa no Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisijas), kā arī pārbauda drošības pasākumu nodrošinājumu šautuvē (šaušanas stendā). Pēc minētās pārbaudes Valsts policijas iestāde pieņem lēmumu apstiprināt šautuves (šaušanas stenda) nolikumu un izsniegt atļauju. Juridiskā vai fiziskā persona, kas saņēmusi Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu attiecīgas licences (atļaujas) saņemšanai, uzrādot Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai. Vietējā pašvaldība 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu izsniegt licenci (atļauju) šautuves (šaušanas stenda) darbībai vai atteikt licences (atļaujas) izsniegšanu, vai atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu dokumentu saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai. Vietējā pašvaldība licenci (atļauju) izsniedz uz pieciem gadiem. Iesniedzot iesniegumu Valsts policijas iestādē, juridiskā vai fiziskā persona uzrāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) atbilstību ugunsdrošības noteikumiem un Valsts darba inspekcijas atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) telpu atbilstību šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajām prasībām. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu): 1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju (fiziskai personai – personu apliecinoša dokumenta kopiju); 2. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, kā arī norādīti drošības pasākumi, izmantošanai paredzēto ieroču veidi un veikto drošības pasākumu apraksts; 3. šautuves (šaušanas stenda) nolikumu. Nolikumā norāda: 3.1. šaujamieroču un munīcijas glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtību; 3.2. apmeklētāju reģistrācijas kārtību; 3.3. drošības prasības; 3.4. kārtību, kādā sniedzama pirmā palīdzība; 3.5. šautuves (šaušanas stenda) darbinieku (turpmāk – darbinieki) un šaušanas sporta speciālistu pienākumus; 4. darbinieku sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu; 5. šādus katra darbinieka (izņemot šaušanas sporta speciālistu) dokumentus (ja šautuvē (šaušanas stendā) ir paredzēts glabāt ieročus vai munīciju un darbiniekam nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas): 5.1. tāda ģimenes ārsta atzinuma kopiju par darbinieka veselības stāvokli, pie kura darbinieks ir reģistrēts un atrodas viņa veselības aprūpē vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra un narkologa atzinumu kopijas par darbinieka veselības stāvokli vai arī ārstniecības iestādē izveidotas ārstu komisijas atzinuma kopiju (komisiju vada ģimenes ārsts, un tās sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs); 5.2. medicīniskās izglītības dokumenta kopiju vai izglītības iestādes diploma un sekmju izraksta kopiju, kas apliecina, ka persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē, vai apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu pabeigšanu; 6. šaušanas sporta speciālista sertifikāta kopiju. Juridiskā vai fiziskā persona, kas saņēmusi Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu attiecīgas licences (atļaujas) saņemšanai, uzrādot Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu): 1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju (fiziskai personai – personu apliecinoša dokumenta kopiju); 2. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka personai pieder vai tās valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts izveidot šautuvi (šaušanas stendu); 3. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, kā arī norādīti drošības pasākumi un izmantošanai paredzēto ieroču veidi. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Licence ir nepieciešama, lai garantētu, ka šautuve atbilst drošības prasībām un personas atbilst darbam ar šaujamieročiem nepieciešamajām prasībām, tādejādi novēršot draudus personu dzīvībai un veselībai. Prasības samērīgums: Drošības prasību un personu pārbaudes nepieciešams veikt pirms šautuves darbības uzsākšanas, atbilstību apliecinot ar atļaujas izsniegšanu. Secinājums: – Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu nepieciešami grozījumi Ieroču aprites likumā, paredzot beztermiņa licences un vienlaicīgi nosakot mazāk ierobežojošus pienākumus pakalpojumu sniedzējam, lai valsts iestādes varētu īstenot kontroles mehānismu, nodrošinot sabiedrībai drošu pakalpojumu. – Saskaņā ar atļaujas saņemšanas pašreizējo procedūru, pakalpojumu sniedzējam, kas jau saņēmis saskaņojumu ar vietējo pašvaldību, atkārtoti jāgriežas pašvaldības iestādē ar iesniegumu saņemt licenci. Šāda prasība divreiz veikt procedūru, kuru mērķis pēc būtības ir līdzvērtīgs – iegūt pašvaldību saskaņojumu, neatbilst direktīvas 2006/123/EK 10.panta 3.punktam, kas nosaka, ka nosacījumi atļaujas piešķiršanai jaunam uzņēmumam nedrīkst dublēt prasības un pārbaudes, kuras jau ir līdzvērtīgas vai būtībā salīdzināmas pēc to mērķa un kuras pakalpojumu sniedzējam jau ir piemērotas. Tādēļ nepieciešami Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 “Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība”, vienkāršojot licences saņemšanas kārtību tā, lai komersantam nebūtu jāgriežas divas reizes pašvaldības iestādē un nosakot, ka pēc šautuves izveides plāna saskaņošanas ar vietējo pašvaldību licenci izsniedz Valsts policijas iestāde. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
5. Izglītības un zinātnes ministrija
(28) Vispārējā izglītība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas:
Licence tiek izsniegta uz 10 gadiem. Licencēšana izglītības iestādei ir bez maksas. Lai saņemtu licenci izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestāde iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 1. izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām; 2. izglītības iestādes izsniegtu izziņu par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Lēmumu par licences piešķiršanu pieņem Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisija. Licencēšana notiek tikai dokumentālā formā. Izglītības iestāde tiek akreditēta uz 6 gadiem. Akreditācija izglītības iestādei ir bez maksas, šos izdevumus sedz izglītības iestādes dibinātājs (pašvaldību skolām – vietējā pašvaldība). Lai pieteiktos akreditācijai, izglītības iestādes vadītājs iesniedz valsts aģentūrā iesniegumu. Izglītības iestādes tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas. Lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, izglītības programmu akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja atestāciju, pamatojoties uz Vispārējās izglītības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju atestācijas komisijas priekšlikumu pieņem Izglītības un zinātnes ministrija. Akreditācijas un atestācijas norisi organizē valsts aģentūra “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra”. Akreditācija notiek tikai dokumentālā formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot vispārējās izglītības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai vispārējās izglītības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Licence ir nepieciešama pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai. Vispārējā izglītība ir nozīmīgs sabiedriskā labuma pakalpojums (prece), kas nodrošina izglītojamo sociālās pamatvajadzības. Bez kvalitatīvas izglītības nav iespējama sekmīga izglītojamo socializācija un, sekojoši, uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtspējīga attīstība. Iegūstamās izglītības kvalitāti nosaka Ministru kabineta noteikumi par Valsts standartu pamatizglītībā (pašlaik Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”) un Ministru kabineta noteikumi par Valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā (pašlaik Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”). Akreditācija ir nepieciešama pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai. Ekspertu komisija izglītības iestādes darbību vērtē, ņemot vērā šādus izglītības iestādes akreditācijas vērtēšanas kritērijus un norādot darbības līmenim atbilstošu vērtējumu: mācīšanas kvalitāte; izglītojamo mācīšanās kvalitāte; vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa; sadarbība ar vecākiem; izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību darbā; izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos; atbalsts izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājuma jomā un drošības garantēšana; atbalsts izglītojamā personības veidošanā; atbalsts turpmākās izglītības un profesijas izvēlē; atbalsta nodrošinājums mācību darba diferenciācijai; atbalsts izglītojamiem ar īpašām vajadzībām (ja tas ir attiecināms uz attiecīgo iestādi); izglītības iestādes mikroklimats; izglītības iestādes fiziskā vide; telpas, iekārtas un materiāltehniskie resursi; finanšu resursi; cilvēkresursi; personāla pārvaldība; personāla tālākizglītība; izglītības iestādes darba pašvērtēšana; izglītības iestādes attīstības plāns; izglītības iestādes vadības darbs. Prasības samērīgums: Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par valsts standartiem pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā paredz plānoto rezultātu sasniegšanu (un, sekojoši, arī kontroles iespēju) 3., 6., 9. un 12.klases beigās. Šāda kontrole viena pati par sevi praksē var izrādīties novēlota, kā rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums bērnu (jauniešu) sociālajām pamatvajadzībām. Tā kā valsts ir uzņēmusies saistības nodrošināt kvalitatīvu vispārējo izglītību, tad tai ir jābūt informētai par vispārējās izglītības iestāžu sniegto piedāvājumu un darbību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(29.) Profesionālā izglītība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas: – Licence izglītības programmām; – Izglītības iestādes akreditācija. Atļauja ir terminēta, derīguma termiņš: • profesionālās pamatizglītības programmām – uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem –, ja izglītības iestāde nav akreditēta; • arodizglītības programmām – uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem –, ja izglītības iestāde nav akreditēta; • profesionālās vidējās izglītības programmām – uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem –, ja izglītības iestāde nav akreditēta; • profesionālās ievirzes izglītības programmām – uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem –, ja izglītības iestāde nav akreditēta; • profesionālās pilnveides programmām – uz sešiem gadiem vai uz trim gadiem –, ja izglītības iestāde nav akreditēta; • profesionālās tālākizglītības programmām – uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem –, ja izglītības iestāde nav akreditēta. Atļaujas saņemšana ir bezmaksas. Atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti: • Izglītības iestādes iesniegums; • Izglītības iestādes izstrādātā izglītības programma; • Izglītības iestādes sagatavota izziņa par telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu attiecīgajai izglītības programmai; • Profesionālās apvienības atzinums par programmas atbilstību darba tirgus prasībām – profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmām, ja attiecīgā profesija nav iekļauta Profesiju klasifikatorā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Izglītības iestādes akreditācijas lapa. Atļauja ir terminēta, derīguma termiņš: • izglītības iestādi akreditē uz sešiem gadiem, ja ne mazāk kā divās trešdaļās akreditācijas kritēriju saņemts novērtējums “labi” un neviens kritērijs nav novērtēts ar “nepietiekami”; • izglītības iestādi akreditē uz diviem gadiem, ja ne mazāk kā divās trešdaļās akreditācijas kritēriju saņemts novērtējums “labi” vai “pietiekami”. Atļaujas saņemšana ir bezmaksas. Atļaujas saņemšanai iesniedzamais dokuments: izglītības iestādes vadītāja akreditācijas iesniegums. Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot profesionālās izglītības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai profesionālās izglītības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Minētās atļaujas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu indivīdam konkurētspējīgu un kvalitatīvu profesionālo izglītību. Šīs atļaujas nodrošina izglītības pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, kas ir nozīmīgs sabiedriskā labuma pakalpojums (prece), kas nodrošina izglītojamo sociālās pamatvajadzības. Bez kvalitatīvas izglītības nav iespējama sekmīga izglītojamo socializācija un, sekojoši, uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtspējīga attīstība. Prasības samērīgums: Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo izglītības īstenošanas mērķis ir kvalitatīvi izglītot personu, tādējādi nodrošinot viņam iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs. Izglītības īstenošanas ietvaros Latvijas Republika tiek nodrošināta ar augsti kvalificētu darbaspēku, kas sekmē Latvijas ekonomisko augšupeju un veicina valsts labklājību. Secinājums: – Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu nepieciešami grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” 14.punktā, nosakot beztermiņa licences profesionālās izglītības programmām. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(30.) Augstākā izglītība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas:
Augstskolas vai koledžas akreditācija ir beztermiņa. Tomēr, ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši Augstskolu likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Saskaņā ar MK 03.10.2006. noteikumu Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” 29.punktu, par katru akreditētu augstskolu vai koledžu Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz akreditācijas lapu, kas tiek izsniegta bez maksas. Tomēr augstskolām un koledžām ir jāsedz akreditācijas izdevumi, piemēram, izdevumi, kas saistīti ar attiecīgu ekspertu piesaisti, kas novērtē un sniedz atzinumu par attiecīgo augstskolu vai koledžu. Augstskolai un koledžai Izglītības un zinātnes ministrijā ir jāiesniedz augstskolas vai koledžas akreditācijas iesniegums. Lai novērtētu augstskolu vai koledžu, Augstākās izglītības padome izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu. Novērtēšanas komisija, ņemot vērā MK 03.10.2006. noteikumu Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” 3.pielikumā minētos augstskolu, koledžu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegtos materiālus un faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Augstākās izglītības padome iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem materiāliem, ar novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome. Ja Augstākās izglītības padome pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai vai koledžai augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt akreditācijas iesniegumu ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Ja augstskolu vai koledžu atkārtoti neakreditē vai ja augstskola vai koledža gada laikā atkārtoti neiesniedz iesniegumu, augstskolu, koledžu uzskata par atkārtoti neakreditētu. Augstskolas vai koledžas akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus ir jāiesniedz arī elektroniskā veidā. – Augstākās izglītības programmas licencēšana Licenci augstākās izglītības programmas īstenošanai izsniedz uz 3 gadiem. Ja augstākās izglītības programma ir akreditēta, licences derīguma termiņš uzskatāms par pagarinātu uz attiecīgās augstākās izglītības programmas akreditācijas darbības laiku. Augstskolu likuma 6.1 daļa paredz, ka licenci var arī anulēt. Licence tiek izsniegta bez maksas. MK 30.08.2005. Nr.650 “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība” 2.punkts nosaka, ka, lai saņemtu licenci, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Savukārt šo noteikumu 4.punkts nosaka, kādus dokumentus ir minētajam iesnieguma jāpievieno. Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumu par licences izsniegšanu, par atteikumu izsniegt licenci, tās derīguma termiņa pagarināšanu vai licences anulēšanu pieņem Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija. Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija var arī pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. MK 30.08.2005. Nr.650 “Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība” neparedz nosacījumus, kādā formā jāiesniedz iesniegums un tam pievienojamie dokumenti. – Augstākās izglītības programmas (studiju programmas) akreditācija Augstākās izglītības programmas akreditējamas ne retāk kā reizi 6 gados. Ja tiek konstatēti trūkumi augstskolas vai koledžas darbībā vai augstākās izglītības programmas īstenošanā, kuri ir novēršami esošās augstākās izglītības programmas darbības ietvaros, šādu augstākās izglītības programmu akreditē uz diviem gadiem. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var tikt pieņemts lēmums par augstākās izglītības programmas akreditācijas anulēšanu. Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstākās izglītības programmas akreditācijas lapu. Minētās akreditācijas lapas izsniegšana ir bez maksas. Tomēr augstskolai vai koledžai ir jāsedz izdevumi, kas saistīti ar attiecīgās augstākās izglītības programmas akreditāciju, piemēram, izdevumi par ekspertu, kas novērtē minēto programmu, piesaistīšanu. Divu gadu laikā pēc augstākās izglītības programmas īstenošanas uzsākšanas vai ne mazāk kā septiņus mēnešus pirms augstākās izglītības programmas akreditācijas termiņa beigām augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu iesniegumu augstākās izglītības programmas akreditācijai un MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” 2.pielikumā noteiktos dokumentus. Augstskola vai koledža dokumentiem, kas nepieciešami augstākās izglītības programmas novērtēšanai, pievieno arī Ministru kabineta MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” 8.punktā noteiktos dokumentus. Lai novērtētu augstākās izglītības programmu, Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu. Novērtēšanas komisija, ņemot vērā MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” 3.pielikumā minētos augstskolu, koledžu vai augstākās izglītības programmu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegtos materiālus un faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Lēmumu par augstākās izglītības programmas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija. |
|
Par katru akreditētu augstākās izglītības programmu Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstākās izglītības programmas akreditācijas lapu. Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija var pieņemt lēmumu atteikt akreditāciju augstākās izglītības programmai. Akreditētās augstākās izglītības programmas atkārtotai novērtēšanai iesniedz ne retāk kā reizi sešos gados. MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” 7.punkts nosaka, ka iesniegums par akreditāciju un tam pievienojamie dokumenti iesniedzami arī elektroniskā veidā. – Atļauja ārvalstu augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai Atļauja ir beztermiņa. Izsniegto atļauju Izglītības un zinātnes ministrija anulē, ja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības darbībā ir konstatēti ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumi. Atļauja tiek izsniegta bez maksas. Lai saņemtu atļauju, ārvalsts augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, kuram pievieno MK 12.02.2002. noteikumu Nr.56 “Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai” 4.punktā noteiktos dokumentus. Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz atļauju vai motivētu atteikumu. Atļauju Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz, ievērojot Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisijas lēmumu. Normatīvie akti nenosaka formu, kādā ir jāiesniedz iesniegums un tam pievienojamie dokumenti. – Augstākās izglītības iestāžu un to filiāļu reģistrācija Izglītības iestādes Izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrējamas uz nenoteiktu laiku. Tomēr normatīvie akti paredz nosacījumus, kad izglītības iestādi var izslēgt no reģistra, piemēram, Augstskolu likuma 8.6 pants paredz nosacījumus, kādos no Augstskolu reģistra var izslēgt augstskolas vai to filiāles. Attiecīgajai izglītības iestādei tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kas ir bezmaksas. Izglītības likuma 24.panta pirmā daļa paredz, ka izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. (Minētais termiņš attiecas uz koledžām). Izglītības iestāžu reģistru kārto Izglītības un zinātnes ministrija. Attiecībā uz augstskolu reģistrāciju Augstskolu reģistrā (Augstskolu reģistrs ir Izglītības iestāžu reģistra daļa) piemērojama Augstskolu likuma 8³.panta otrā daļa, kas nosaka, ka augstskolas dibinātāja pilnvarota persona divu mēnešu laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas reģistrāciju. Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs. Divu mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas Izglītības un zinātnes ministrija iekļauj koledžu Izglītības iestāžu reģistrā un izsniedz tai reģistrācijas apliecību. Normatīvie akti nenosaka formu, kādā ir jāiesniedz iesniegums un tam pievienojamie dokumenti. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot augstākās izglītības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai augstākās izglītības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Minētās atļaujas ir nepieciešamas, lai studējošajiem nodrošinātu konkurētspējīgu un kvalitatīvu augstāko izglītību. Šīs atļaujas nodrošina izglītības pakalpojuma sniegšanas kvalitāti. Minēto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo augstākās izglītības īstenošanas mērķis ir kvalitatīvi izglītot personu, tādējādi nodrošinot viņam iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs. Prasības samērīgums: Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo izglītības īstenošanas mērķis ir kvalitatīvi izglītot personu, tādējādi nodrošinot viņam iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs. Izglītības īstenošanas ietvaros Latvijas Republika tiek nodrošināta ar augsti kvalificētu darbaspēku, kas sekmē Latvijas ekonomisko augšupeju un veicina valsts labklājību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
6. Kultūras ministrija
(31.) Restaurācijas pakalpojumi kultūras mantojuma jomā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauja. Atļauja ir terminēta, atbilstoši iesniedzēja iesniegumā norādīto darbu izpildes termiņam. Atļaujas saņemšana ir bezmaksas. Saskaņā ar MK 26.08.2003. noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 52. un 53.punktu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (inspekcija) izsniedz atļauju, pamatojoties uz kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) iesniegumu, norādot paredzamo darbu vietu, apjomu un izpildīšanas veidu. Iesniegumam pievieno šādu informāciju:
Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot restaurācijas pakalpojumu kultūras mantojuma jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai restaurācijas pakalpojumu veikšanai kultūras mantojuma jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļauja nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu kultūras mantojuma autentisko vērtību aizsardzību. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai – nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
7. Labklājības ministrija
(32.) Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši MK 3.07.2007. noteikumiem Nr.458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”, komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus, ja tas ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Licence ir beztermiņa. Par licences darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai saņemšanu paredzēta valsts nodeva Ls 100 apmērā. Saņemot licenci atkārtoti vai licences dublikātu, licences saņēmējs maksā valsts nodevu Ls 10 apmērā. Licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti : Komersants pa pastu (iespējams arī elektroniski) saskaņā ar MK 03.07.2007. noteikumu Nr.458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība” 14.punktu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus var iesniegt arī elektroniski, ja dokumenti atbilst normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajām prasībām. Licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti: • iesniegums licences saņemšanai; • parauglīgums, ko noslēdz ar komersantu un darba meklētāju par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu; • komersanta izstrādāta darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtība, ja līgumu par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu ar darba meklētāju nav paredzēts slēgt; • parauglīgums, ko noslēdz starp pretendentu un darba devēju par sadarbību darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanā, ja darbiekārtošanas pakalpojums saistīts ar tiešu darba meklētāja iekārtošanu darbā pie darba devēja; • ja darbiekārtošanas pakalpojumus paredzēts sniegt sadarbībā ar ārvalsts partneri normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu kompetentas ārvalsts institūcijas izsniegta dokumenta kopija, kas apliecina, ka ārvalsts partneris ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus attiecīgajā valstī. Ja ārvalsts normatīvie akti nenosaka īpašu kārtību vai atļauju iegūšanu darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, pretendents aģentūrā iesniedz ar ārvalsts partneri noslēgtā sadarbības līguma kopiju, uzrādot oriģinālu, vai tā projektu. Iesniedzot dokumentus, komersants uzrāda Uzņēmumu reģistra izsniegtas komersanta reģistrācijas apliecības oriģinālu un Datu valsts inspekcijas izsniegtas komersanta personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecības oriģinālu. Pēc pretendenta iesnieguma saņemšanas aģentūra pārbauda iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas, kā arī pretendenta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām un nodod dokumentus izskatīšanai licencēšanas komisijas sēdē. Ja iegūtās ziņas ir nepilnīgas, aģentūra pieprasa atbildīgajām valsts iestādēm sniegt papildu ziņas vai lūdz, lai pretendents iesniedz trūkstošos dokumentus vai ziņas, un pēc to saņemšanas nodod dokumentus izskatīšanai licencēšanas komisijas sēdē. Noteikts, ka lēmuma paziņošana par licences piešķiršanu vai atteikumu to izsniegt notiek rakstveidā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot darbiekārtošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atbilstoši starptautiskajai praksei darbinieku tiesiskās aizsardzības nodrošināšana un darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem darba apstākļiem ir atzītas kā vienas no cilvēka pamattiesībām un atbilstoši tiek aizsargātas konstitucionālā līmenī un ietvertas starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos (Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Sociālā harta u.c.). Atļauju sistēmas piemērošana darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā pamatots uzņēmējdarbības ierobežojums darba ņēmēju tiesību aizsardzībai ir atzīts arī EKT tiesu praksē, piemēram Lieta 279/80 Krimināllieta pret Alfrēdu Džonu Vebu [Alfred John Webb] u.c. Taču ņemot vērā to, ka klientu tiesisko interešu apdraudējums ir vērojams tieši pakalpojumu iekārtošanai darbā ārvalstīs saņemšanā, lietderīgi būtu izvērtēt licencēšanas nepieciešamību gadījumos, kad komersants vēlas sniegt darbiekārtošanas pakalpojumu klienta iekārtošanai darbā Latvijas Republikā, tādējādi būtiski mazinot komersantam administratīvo slogu Likvidējot darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēju tiesisko interešu ievērošana iekārtošanai darbā Latvijas Republikā saglabātos, jo kontroli pār komersantu darbiekārtošanas sniegšanu turpinātu veikt vairākas institūcijas:
Prasības samērīgums: Atļauju sistēmas piemērošana nodrošina efektīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, gan preventīvi pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, gan regulāri pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī disciplinē pakalpojumu sniedzējus savā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(33.) Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Reģistrācija Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Atļauju apliecina izsniegta reģistrācijas apliecība. Lai sniegu sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējam jāreģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Reģistrācijas faktu apliecina reģistrācijas apliecība. Reģistrācijas apliecības derīguma termiņš 5 gadi. Pēc derīguma termiņa beigām pakalpojumu sniedzējam jāpārreģistrējas (Plānots, ka no 2009.gada tiks izsniegtas beztermiņa reģistrācijas apliecības). Par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu paredzēta valsts nodeva Ls 7. Lai tiktu reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, pakalpojumu sniedzēja vadītājs iesniedz Sociālo pakalpojumu pārvaldei:
(Plānots, ka no 2009.gada reģistrējoties nebūs jāiesniedz (d), (e), (f) izziņa))*. Pakalpojumus sniedzošo institūciju Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrē un no tā izslēdz Sociālo pakalpojumu pārvalde. Lai sniegtu kādu no sociālajiem pakalpojumiem, sniedzējam jāievēro visas prasības, ko Ministru kabinets noteicis personāla kvalifikācijai, telpu iekārtojumam, vides pieejamībai u.c. attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam. Konstatējot reģistrā jau iekļauta pakalpojumu sniedzēja neatbilstību MK noteiktajām prasībām, tas var tikt izslēgts no reģistra. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Plānots, ka reģistrācijai nepieciešamos dokumentus elektroniski būs iespējams iesniegt no 2009.gada. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas un sociālā darba jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas un sociālā darba jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (18.pants) sociālās aprūpes pakalpojumu mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem. Savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 19.pants). No tā izriet, ka no sociālo pakalpojumu sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo pakalpojumu sniedzējiem būtu piemērojama reģistrēšanās. Prasības samērīgums: No sociālo pakalpojumu sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav nebūtu piemērojams nekas mazāk par reģistrēšanos. Tā kā Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra informācija ir publiski pieejama, atrašanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā palielina pakalpojumu sniedzēja iespējas saņemt pasūtījumu savam pakalpojumam ( iegūt klientus). Konstatējot reģistrā jau iekļauta pakalpojumu sniedzēja neatbilstību MK noteiktajām prasībām, tas var tikt izslēgts no reģistra. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(34.) Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojumu sniedzēju no ārpuses)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 “Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība”(MK noteikumi stājas spēkā 01.01.2009.) Darba vides iekšējo uzraudzību un citus darba aizsardzības pakalpojumus uzņēmumiem drīkst sniegt speciālisti un institūcijas, kas atbilst noteikumos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktajām prasībām. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot sašķidrinātās gāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sašķidrinātās gāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst Direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
8. Satiksmes ministrija
(35.) Transportlīdzekļu vadītāju apmācība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Ar transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību ir tiesības nodarboties šādām mācību iestādēm: – komersantam, kurš ir saņēmis licenci un mācību karti; – izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošā dokumentā (piemēram, nolikumā, statūtos) ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde veic attiecīgo apmācību, un kura ir saņēmusi mācību karti. Licence dod tiesības nodarboties ar tajā norādīto kategoriju transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību. Licenci izsniedz vienlaikus ar mācību karti (kartēm). Saņemot licenci pirmo reizi, to izsniedz uz gadu, bet citos gadījumos – uz laiku, kas nav mazāks par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, izvērtējot iepriekš veiktās apmācības kvalitāti un ņemot vērā mācību telpu lietojuma tiesību termiņu. Lai saņemtu licenci Satiksmes ministrijā jāiesniedz: – iesniegums; – dokumenti, kas apliecina īpašuma vai lietojuma tiesības uz mācību telpām; – līguma projekts. CSDD apseko mācību telpas, sastāda attiecīgu aktu. No 2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un instruktori tiks piesaistīti autoskolām. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Pēc Ceļu satiksmes likuma grozījumu un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas braukšanas apmācības instruktoriem būs jāstājas darba attiecībās ar komersantiem vai izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Ar šiem grozījumiem tiek samazināts administratīvais slogs – vairs nebūs nepieciešams licencēšanas process. Prasības samērīgums: Atceļot licencēšanas procesu komersantiem, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācības pakalpojumus un nosakot, ka autoskolas ir atbildīgas par visu apmācību procesu kopumā, tiks nodrošināta kvalitatīvāka transportlīdzekļu vadītāju apmācība, kā arī vienkāršota uzņēmēju saikne ar valsts institūcijām. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(36.) Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai nodarbotos ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību, nepieciešama tirdzniecības vietas reģistrācija (saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā). Tirdzniecības vietu reģistrācija un tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību izsniegšana netiek aplikta ar nodokļu vai nodevu maksājumiem, kā arī šī pakalpojuma sniegšana šobrīd tiek veikta bez maksas. Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersantam ir jāiesniedz tikai iesniegums tirdzniecības vietas reģistrācijai, kurā komersants apliecina savas īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu, un tirdzniecības vietas plāns un jānorāda MK 18.12.2007. noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” 10.punktā norādītā informācija. Kopā ar iesniegumu komersants iesniedz arī tirdzniecības vietas plānu (vai noteiktā kārtībā apliecinātu tā kopiju), kurā saprotami norādīts, kur atrodas tirdzniecības vieta, kā arī tirdzniecības telpu un teritorijas izvietojums. Komersants vienlaikus var ierīkot vairākas tirdzniecības vietas. Vienā tirdzniecības vietā tirdzniecība atļauta tikai vienam komersantam. Tirdzniecības vietā ir jābūt teritorijai (ēkā vai norobežotā atklātā laukumā), kurā var izvietot vismaz trīs tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus vai numurētos agregātus un telpām klientu apkalpošanai un dokumentu uzglabāšanai. Telpās ir jābūt interneta pieslēgumam, lai nodrošinātu dokumentu noformēšanu ar CSDD izveidotu programmnodrošinājumu tiešā pieslēguma režīmā ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru. Programmnodrošinājuma pieslēgšana tiek veikta bez maksas, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, kas tiek noslēgts vienlaikus ar tirdzniecības vietas reģistrāciju. CSDD reģistrē komersanta tirdzniecības vietu un izsniedz tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences) transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu reģistrāciju. Prasības samērīgums: Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences) transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu reģistrāciju. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(37.) Personu iekārtošana darbam uz kuģiem
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālā atļauja (licence) personu iekārtošanai darbā uz kuģiem. Satiksmes ministrijas izsniegtā speciālā atļauja (licence) apliecina komersanta tiesības sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā uz kuģiem. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz nenoteiktu laiku pēc VAS “Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Jūrnieku reģistra veiktā komersanta darbības uzsākšanas novērtējuma. Komersanta darbības uzsākšanas novērtējums un komersanta darbības novērtējums ir maksas pakalpojums (Ls 150). Šī pakalpojuma tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrajai daļai. Speciālās atļaujas (licences) saņemšanas kārtība: Komersants iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda oriģinālus. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Komersants, iesniedzot dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, rakstiski apliecina, ka tam nav VID administrēto nodokļu parādu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus saistībā ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai personu iekārtošanas darbā uz kuģiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošs procedūru regulējums atbilst Starptautiskās darba organizācijas 2006.gada konvencijas par darbu jūrniecībā prasībām, kuras 1.4.noteikuma mērķis ir noteikts, ka jūrniekiem ir jābūt pieejai efektīvai un sakārtotai jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas sistēmai. Ja dalībvalsts teritorijā darbojas privāti jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienesti, tiem jādarbojas atbilstoši standartizētai licencēšanas vai sertificēšanas sistēmai, kā to pieprasa starptautiskie normatīvie akti. Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatojama ar tādām sabiedrības interesēm, kā sakārtota un kontrolēta darba vide, trešo personu tiesību nodrošināšana un aizsardzība, vides drošība. Prasības samērīgums: Starptautiskās darba organizācijas 2006.gada konvencija par darbu jūrniecībā nosaka, ka privāto dienestu darbības licences vai sertifikātus, vai līdzīgas atļaujas piešķir vai atjauno tikai pēc pārbaudes, ka attiecīgais jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām. Spēkā esošs regulējums ir samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā. Secinājums: – Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(38.) Speciālo aviācijas darbu veikšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālos aviācijas darbus veic ar gaisa kuģi, kura ekspluatantam ir spēkā esoša Latvijas Republikas izsniegta vai atzīta par derīgu citas valsts izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība speciālo aviācijas darbu veikšanai un Latvijas Republikas vai citas valsts izsniegta licence par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus. Speciālie aviācijas darbi ir sekojoši: • apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbi; • transporta un sakaru darbi; • būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbi; • aviācijas darbi mežsaimniecības nozarē; • aviācijas agroķīmiskie darbi. Lai no valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūras” (CAA) saņemtu gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai pagarinātu tās derīguma termiņu, komersantam ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums (MK 08.05.2007. noteikumu Nr.309 pielikums). Iesniegumam pievienojami dokumenti (MK noteikumu 11.punkts) vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kartībā. CAA iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par CAA maksas pakalpojuma samaksu. CAA papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra, neprasot to komersantam. Ja notikusi informācijas maiņa, komersants informē par to CAA, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas. Licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus saskaņā ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.158 “Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība” izsniedz, pagarina darbības termiņu, uz laiku aptur darbību vai anulē Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija izsniedz licenci uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, ja licenci pieprasa pirmo reizi vai licence tiek pieprasīta atkārtoti pēc licences anulēšanas. Tālāk licence tiek izsniegta uz pieciem gadiem, ja ir spēkā esošā licence, iesniegti visi zemāk uzskaitītie dokumenti un komersanta darbībā nav konstatētas atkāpes no noteikumos prasītā. Saskaņā ar MK 11.07.2006. noteikumiem Nr.572 “Noteikumi par valsts nodevu par gaisa pārvadājumu licences vai speciālo aviācijas darbu licences izsniegšanu”, lai saņemtu licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, speciālo aviācijas darbu veicējs maksā valsts nodevu Ls 100 apmērā, licences darbības termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu maksājama valsts nodeva Ls 10 apmērā. Lai saņemtu licenci, komersants iesniedz vienlaicīgi Satiksmes ministrijā šādus dokumentus: – iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumā norāda paredzētās darbības veidu, komersanta veidu, nosaukumu un juridisko adresi; – gaisa kuģa pirkuma vai īres līguma kopiju; – gaisa kuģu ekspluatanta apliecības kopiju (izsniedz CAA); – gaisa kuģa reģistrācijas apliecības kopiju (izsniedz CAA); – gaisa kuģa apliecības kopiju par derīgumu lidojumiem(izsniedz CAA); – obligātās apdrošināšanas polišu kopijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģa ekspluatantiem. Iesniegumam pievienojami dokumenti vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā. Satiksmes ministrijā iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par Satiksmes ministrijas maksas pakalpojuma samaksu. Satiksmes ministrija papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra, neprasot to komersantam. Ja notikusi informācijas maiņa, komersants informē par to Satiksmes ministriju, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas (noteikumos nav atsevišķi atrunāts, ka prasība izpildāma tikai un vienīgi rakstiskā formā). Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums Atļaujas nepieciešamība: Pašreizējā regulējuma saglabāšana ir nepieciešama augsta un vienāda Eiropas pilsoņu aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, pieņemot kopīgus drošības noteikumus un veicot pasākumus, kas nodrošina gaisa kuģu, personu un organizāciju atbilstību Eiropas Kopienas pamatprasībām. Ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai tiek panākts, ka dalībvalsts izpilda saistības, kas izriet no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju. Prasības samērīgums: Lai sasniegtu Kopienas mērķus attiecībā uz preču, personu un pakalpojumu aprites brīvību, kā arī kopējās transporta politikas mērķus, dalībvalsts bez papildu prasībām vai vērtēšanas var pieņemt gaisa kuģus, organizācijas un personas, kuri ir sertificēti saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai. Secinājums: – Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, nepieciešami grozījumi MK 21.02.2006. noteikumos Nr.158 “Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība” 11. un 12.punktā, nosakot beztermiņa licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(39.) Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai. Lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām vai īstenotu pašpakalpojumus, nepieciešams CAA apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai. Lai saņemtu apliecinājumu, pretendents CAA iesniedz: – iesniegumu; – pretendenta komercreģistra reģistrācijas apliecību; – civiltiesiskās apdrošināšanas polisi; – reģistrācijas valsts izsniegtus dokumentus, kas apliecina iekārtu, gaisa kuģu, aprīkojuma un personu drošības prasību ievērošanu un atbilstību Regulai Nr.1899/2006. Minētos dokumentus neiesniedz, ja minētā informācija ir Latvijas Republikas publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā. Lidlauka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz pieeju tirgum, lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām, ja tas noteiktajā kārtībā saņēmis CAA apliecinājumu par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai. Lidostas administrācija nodrošina, lai lidostas lietotājam neatkarīgi no tā, kādā lidostas daļā tas darbojas, būtu iespēja izvēlēties vismaz starp diviem lidlauka pakalpojumu sniedzējiem šādās lidlauka pakalpojumu kategorijās (bagāžas apstrāde; apkalpošana uz perona; degvielas uzpilde; ienākošo, izejošo un tranzīta kravu un pasta fiziska pārkraušana posmā starp lidostas termināli un gaisa kuģi). Ja lidostas platība vai jauda ir ierobežota infrastruktūras pārslogotības un intensīvas izmantošanas dēļ un nav iespējams nodrošināt iespēju sniegt lidlauka pakalpojumus vai īstenot pašpakalpojumus, lidostas administrācija var slēgt līgumus ar ierobežotu lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaitu vai arī noteikta veida līgumus neslēgt vispār. Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai dod tikai tiesības piedalīties konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu VAS “Starptautiskā lidostā ”Rīga””. Tikai minētā konkursa rezultātā tiks izvēlēts labākais pretendents, ar kuru VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” noslēgs līgumu par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu. Līguma termiņš – 7 gadi. Apliecinājuma saņemšana ir bezmaksas. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Tā kā lidlauka sniegtie pakalpojumi ir būtisks nosacījums pilnvērtīgai gaisa transporta darbībai, nosakot kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum, tiek veicināta efektīva gaisa transporta infrastruktūras izmantošana, samazināti lidsabiedrību darbības izdevumi un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Prasības pieejai lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum noteiktas Padomes direktīvā 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās. Prasības samērīgums: Pašlaik lidostā Rīga lidlauka pakalpojumus nodrošina pati lidosta. Turpmāk, lai saglabātu efektīvu un godīgu konkurenci apstākļos, kad lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots lidostas drošības pasākumu vai jaudas un pieejamās platības ierobežojumu dēļ, lidlauka pakalpojumu nodrošināšanai atklāta konkursa kārtībā tiks piesaistīts vēl vismaz viens pakalpojumu sniedzējs. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(40.) Izglītība jūrniecībā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstības sertifikāts. Satiksmes ministrijas izsniegtais atbilstības sertifikāts apliecina jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atbilstības sertifikāta saņemšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu jūrnieku profesionālo apmācību atbilstoši saskaņā ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar tās grozījumiem izstrādātajiem apmācības paraugkursiem. Atbilstības sertifikāta saņemšanas kārtība: Izglītības vai mācību iestāde iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu ar lūgumu izsniegt tai atbilstības sertifikātu attiecīgās jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas īstenošanai. Pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma Latvijas Jūrnieku reģistrs viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sagatavo izglītības vai mācību kursu programmas novērtējumu atbilstības sertifikāta izsniegšanai. Pozitīvs Latvijas Jūrnieku reģistra novērtējums ir pamats Satiksmes ministrijas atbilstības sertifikāta izsniegšanai. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus izglītības jūrniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai jūrniecības izglītības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošs procedūru regulējums atbilst 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar tās grozījumiem (STCW konvencija). Ņemot vērā to, ka vairums profesiju jūrniecības jomā ir reglamentētas (kuģu vadītājs, kuģu mehāniķis, ierindas jūrnieks), tad jūrnieku profesionālās sagatavošanas atbilstība STCW konvencijas prasībām ir obligāts priekšnosacījums, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana jūrniecības izglītības jomā. Prasības samērīgums: Spēkā esošs regulējums ir samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā.Neveicot jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas novērtējumu, nav iespējams izvērtēt tās atbilstību starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(41.) Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atbilstības sertifikāts. Atbilstības sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Komersants, kas vēlas saņemt atbilstības sertifikātu, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā iesniegumu, norādot darbības, kuras tas vēlas sertificēt. Iesniegumam pievieno: – Uzņēmumu reģistra izsniegtās komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); – dokumentus, kas apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām (piemēram, komersanta līdzšinējās darbības pārskatu, nākotnes darbības stratēģiju, darbinieku sarakstu un to kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kvalitātes sistēmas dokumentus). Pēc dokumentu saņemšanas Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija izvērtē tajos norādīto informāciju un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: – par atbilstības sertifikāta izsniegšanu visu iesniegumā minēto darbību veikšanai; – par atbilstības sertifikāta izsniegšanu vienas iesniegumā minētās darbības vai vairāku atsevišķu iesniegumā minēto darbību veikšanai; – par atteikumu izsniegt atbilstības sertifikātu. Pirms kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācības uzsākšanas persona, kura plāno apmācību, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā apmācības programmu saskaņošanai. Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācību drīkst veikt tikai valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” atzīta aizsardzības organizācija. Attiecīgi kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz reizi gadā, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos. Ja atbilstības sertifikāts anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas vai atbilstības sertifikāta derīguma termiņa beigām atbilstības sertifikātu nodod Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana kuģošanas personāla apmācības jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(42.) Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas (inspekcijas) izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību (MK 29.01.2008. noteikumu Nr.49 1.pielikums). Lai saņemtu atbilstības apliecību, komersants iesniedz inspekcijā šādus dokumentus: – darbu veikšanai un kvalitātes kontrolei norīkotā personāla sarakstu, norādot darbinieku kvalifikāciju un pievienojot kvalifikācijas dokumentu kopijas; – ražošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu; – ražošanas gala produktam izsniedzamo pavaddokumentu paraugus. Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Inspicēšanas rezultātus atspoguļo aktā. Ja atzinums ir pozitīvs, inspekcija izsniedz komersantam inspekcijas vadītāja parakstītu uzņēmuma atbilstības apliecību. Lai nodrošinātu komersanta uzraudzību arī pēc apliecības izsniegšanas, inspekcija veic ikgadējās uzņēmuma apskates. Pēc ikgadējās apskates veikšanas apliecībā izdara atzīmi un to paraksta inspekcijas inspektors. Bez ikgadējā apstiprinājuma apliecība nav derīga. Inspekcija anulē atbilstības apliecību, ja komersanta darbībā un ražotajā produkcijā konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām. Lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma atbilstības apliecības izdošanu vai anulēšanu, var apstrīdēt Jūras administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Jūras administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana kuģu būves jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(43.) Vispārējie pasta pakalpojumi
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Individuāla licence. Licences derīguma termiņu nosaka SPRK. Licence tiek izsniegta uz noteiktu laiku. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(44.) Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Vispārējā licence. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar Pasta likumu reģistrē vispārējo atļauju pasta pakalpojumu sniedzējam un nosacījumus, kas jāievēro pasta pakalpojumu sniedzējam, kuram ir reģistrēta vispārējā atļauja. Vispārējā atļauja dod tiesības komersantam sniegt papildu pasta pakalpojumus un pasta pakalpojumus, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Vispārējās atļaujas reģistrēšanai nav nepieciešams īpašs komisijas padomes lēmums. Pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības sniegt pakalpojumus tikai tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kas ir paredzēta vispārējā atļaujā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
9. Tieslietu ministrija
(45.) Advokātu pakalpojumi
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Latvijā par advokātiem var būt: 1) zvērināti advokāti; 2) zvērinātu advokātu palīgi; 3) ES dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ārvalstu advokāti, izņemot ES dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību. ES dalībvalsts advokātam jāiesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (LZAP) apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā institūcijā. Pamatojoties uz iesniegtiem dokumentiem, LZAP reģistrē ES dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā, izsniedzot apliecību (sertifikātu), kas apliecina reģistrāciju Latvijā un ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas. Lai iegūtu tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas zvērinātie advokāti, ES dalībvalsts advokātam jāapliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās (eksāmena maksa – Ls 150). Lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pretendents (ar 3 gadu nepārtrauktu darba pieredzi Latvijā) LZAP iesniedz iesniegumu un dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Nepieciešamības gadījumā LZAP var pieprasīt pretendenta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot advokātu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai advokātu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam reģistrējoties LZAP un saņemot apliecību ir tiesības veikt Latvijā profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Kā arī, apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un LZAP atzīstot ES dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam. Prasības samērīgums: Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīstot Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(46.) Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešams saņemt sertifikātu zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai. Prasības zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu jomā nosaka Zemes ierīcības likums (attiecībā uz zemes ierīcības pakalpojumiem), Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (attiecībā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem) un uz šo likumu pamata izdotie MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”. Atbilstoši Zemes ierīcības likumam zemes ierīcības darbus veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta, un par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu. Līdzīgas prasības nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums attiecībā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu. Minētie likumi arī paredz, ka sertifikātu zemes ierīcības darbu veicējam un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējiem izsniedz MK pilnvarota sertificēšanas institūcija, kā arī paredz, ka sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, tā termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka MK. MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” izvirza šādas prasības: Uz sertifikāta saņemšanu zemes ierīcības darbu veikšanai var pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām: – ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā no būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarēm vai citām ģeodēzijas specialitātēm; – ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību specialitātē vai nozarē, kas ir saistīta ar projektēšanu, piemēram, pilsētplānotājs, arhitekts, un tai ir pieredze teritorijas plānošanā vai detālplānojumu izstrādē vismaz pēdējā gada laikā. Uz sertifikāta saņemšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai var pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām: – ir ieguvusi vidējo profesionālo izglītību jomā, kas saistīta ar zemes uzmērīšanu, un tai ir nepārtraukta darba pieredze zemes kadastrālajā uzmērīšanā vismaz pēdējo divu gadu laikā; – ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarē vai citā ģeodēzijas specialitātē un tai ir vismaz divu gadu pieredze zemes kadastrālajā uzmērīšanā pēdējo piecu gadu laikā. Persona, kura vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu un paziņojumu, ka tā piekrīt izpildīt sertificēšanas prasības un sniegt nepieciešamo informāciju, kā arī norāda dzīvesvietu un personas kodu. Pretendents iesniegumam pievieno šādus dokumentus: – izglītību apliecinoša dokumenta kopiju; – profesionālās darbības aprakstu (CV); – darba pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju, piemēram, darbu sarakstu, darba līgumu; – divas fotogrāfijas (3 x 4 cm). Sertificēšanas institūcija: – izskata pretendenta iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu, izvērtē tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām valsts iestādēm vai valsts reģistriem; – pieprasa un izvērtē Valsts zemes dienesta informāciju par izsniegtajiem atzinumiem; – mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par pretendenta uzaicināšanu uz sertificēšanas pārbaudi, norādot pārbaudes norises vietu un laiku, vai pamatotu atteikumu; – sertificēšanas pārbaudē novērtē pretendenta zināšanas atbilstoši šo noteikumu 11.punktam; – pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, norādot atteikuma pamatojumu. Informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem reģistrē publiski pieejamā Zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm. Latvijā noslēguma stadijā ir zemes reforma, tādēļ zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi ir ļoti pieprasīti. Minētie mērniecības darbi prasa augstu atbildības pakāpi – piemēram, zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā izgatavotais zemes robežu plāns ir viens no pamatdokumentiem īpašumtiesību nostiprināšanai, tādēļ mērnieka kļūda bieži noved pie nopietnām tiesiskām un finansiālām sekām. Papildus tam, normatīvo aktu bāze zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir ļoti plaša, relatīvi jauna (pamatā 2007.gads) un daļēji vēl atrodas transformācijas procesā, kas uzliek par pienākumu mērniekam aktīvi sekot līdzi izmaiņām normatīvajā regulējumā. Prasības samērīgums: Prasības piekļuvei zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.pantā noteiktajiem principiem. Latvijā 2008.gadā ieviestā sertifikācijas sistēma nav diskriminējoša pret attiecīgo pakalpojuma sniedzēju – jebkura persona, kurai ir atbilstoša augstākā izglītība un darba pieredze, pēc attiecīga pārbaudījuma sekmīgas nokārtošanas iegūst piekļuvi minētajai profesijai. Ja personas darbībā netiek konstatēti pārkāpumi, tai atkārtoti pārbaudījums nav jākārto un sertifikāts tiek pagarināts automātiski. Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm – nodrošināt pakalpojumu ņēmēju aizsardzību zemes reformas noslēguma periodā. Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo a posteriori pārbaudes rezultātā konstatētas kļūdas nemazinātu tiesiskās sekas, kas radušās mērnieka kļūdas rezultātā. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(47.) Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai sniegtu nekustamā īpašuma vērtētāja pakalpojumus, nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai. Prasības profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai nekustamā īpašuma novērtēšanai nosaka MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai”. Personas, kas saņēmušas sertifikātu, sertificēšanas institūcija reģistrē sertificēto personu reģistrācijas žurnālā. Persona, kas vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā šādus dokumentus: – pieteikumu; – pases kopiju (uzrādot oriģinālu); – izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju); – profesionālās darbības aprakstu; – iepriekšējos trijos gados veikto nekustamā īpašuma vērtēšanas darbu sarakstu; – asistents – arī prakses vadītāja rekomendāciju sertifikāta saņemšanai; – personas apliecinājumu, ka tā nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai apliecinājumu, ka sodāmība tai ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā. Pēc pretendenta iesniegto dokumentu izvērtēšanas sertifikācijas komisija izvēlas pārbaudei četrus vērtēšanas darbus no iesniegtā saraksta un rakstiski informē par to pretendentu. Pārbaudei izvēlētie vērtēšanas darbi iesniedzami sertifikācijas komisijā 10 dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Ja vērtēšanas darbs ir aizstāvēts sekmīgi, pretendents kārto eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei. Ja pretendents ir sekmīgi nokārtojis eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu. Līdz 2007.gada beigām nekustamā īpašuma vērtētāji tika licencēti atbilstoši MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.800 “Kārtība, kādā veic licencēšanu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai” (Licencēšanas komisijas sastāvu apstiprināja tieslietu ministrs), bet 2007.gada 31.decembrī šie noteikumi zaudēja spēku. Tieslietu ministrija 2009.-2010.gadā vērtēs jautājumu par mākleru darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus nekustāmā īpašuma vērtētāju darbības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai nekustamā īpašuma vērtētāju darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sertifikācija nepieciešama, lai aizstāvētu trešo personu – nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(48.) Nekustamā īpašuma mākleru darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Saskaņā ar Komerclikuma 64.panta pirmo daļu mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz iespēju personai, māklera pakalpojumu sniegšanai dibināt komercsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem vai pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu Lai novērstu praksē pastāvošo situāciju, ka persona sniedz mākleru pakalpojumus, taču tā nav reģistrēta kā komersants un līdz ar uz to nav attiecināmi Komerclikumā noteiktie māklera pienākumi un tiesības, saskaņā ar Komerclikuma 24.04.2008. grozījumiem, fiziskai personai, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai, ir pienākums līdz 31.12.2008. pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibināt komercsabiedrību. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu profesionālās darbības uzraudzīšanai. Brīvprātīgu mākleru sertifikāciju veic Latvijas Nekustamo Īpašumu Darījumu asociācijas (LANĪDA), kas arī uztur mākleru reģistru, kurā tiek reģistrēti visi asociācijā sertificētie speciālisti |
(49.) Maksātnespējas administratoru darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai veiktu maksātnespējas administratora darbību, nepieciešams maksātnespējas administratora sertifikāts. Šobrīd līdz 2009.gada 1.janvārim maksātnespējas procesa administratora sertifikācijas kārtību nosaka spēkā esošie MK 29.09.2005. noteikumi Nr. 910 “Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība”. No 2009.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratora sertifikācijas kārtību noteiks MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 “Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība”. Saskaņā ar MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 “Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība” 46. punktu sertifikātu izsniedz uz diviem gadiem. Minētie noteikumi noteic, ka samaksa ir veicama par personas apmācību administratora kvalifikācijas iegūšanai un par eksāmenu. Atsevišķa maksa par sertifikātu, izņemot sertifikāta dublikāta saņemšanu, nav. Persona, kura vēlas iegūt administratora kvalifikāciju, apgūst mācību programmu, kurā iekļauti normatīvajos aktos noteikti priekšmeti (kursi). Lai pieteiktos apmācībai, pretendents līdz paziņojumā noteiktajam termiņam iesniedz Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijā (biedrībā) attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina samaksu par personas apmācību administratora kvalifikācijas iegūšanai. Pēc apmācības beigšanas biedrība pretendentam izsniedz apliecinājumu. Lai kārtotu eksāmenu, pretendents biedrībā iesniedz iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai. Pretendents iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus): – valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs vai valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs; – darba pieredzes aprakstu (CV); – dokumentu, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, ja valsts valodas prasmi augstākajā līmenī neapliecina biedrībā iesniedzamie izglītības dokumenti; – maksājumu apliecinošu dokumentu par eksāmena samaksu. Komisija ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc eksāmena darbu izpildes lapu un biļešu saņemšanas iesniedz biedrības priekšsēdētājam eksāmena darbu vērtējumus. Biedrības priekšsēdētājs, pamatojoties uz komisijas vērtējumu, 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu. Lēmumā norādītais sertifikāta saņemšanas laiks nav ilgāks par divām nedēļām no lēmuma pieņemšanas dienas. Saskaņā ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.598 elektroniski ir iespējams iesniegt iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai, Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus maksātnespējas administratoru darbības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai maksātnespējas administratoru darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Maksātnespējas procesa administratora sertifikāta nepieciešamība noteikta Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 6.punktā un 16.pantā. Lai maksātnespējas procesa administrators spētu pildīt Maksātnespējas likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas vērsti uz maksātnespējas subjekta maksātnespējas procesa un komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa sekmīgu un likumīgu administrēšanu, ir nepieciešams iegūt kompleksas zināšanas un kvalifikāciju, ņemot vērā, ka maksātnespējas tiesības aptver gan jurista, gan ekonomista kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas. Prasības samērīgums: Administratora profesionālajā darbībā būtiskas ir ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī citu jomu izglītība, ko pieprasa administratora tiešo pienākumu specifika maksātnespējas procesu administrēšanā. Līdz ar to ir jāizglīto administratoru pretendentus dažādās izglītības jomās, iegūstot vispusīgas zināšanas, ar mērķi sagatavot topošos administratorus sarežģītu uzdevumu risināšanai un atvieglot izpratnes problēmas un pašmācības nepieciešamību. Šādas administratoru sertifikācijas sistēmas regulējums un prasības nodrošina vispusīgu un augstu specifisko zināšanu līmeni administratoram Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(50.) Tiesu eksperta pakalpojumi
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai sniegtu tiesu eksperta pakalpojumus nepieciešams saņemt tiesu eksperta sertifikātu. Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt: – valsts tiesu eksperti; – valsts atzītie privātie tiesu eksperti. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām jāveic resertifikācija. Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu. Informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī ir iekļauta Tiesu ekspertu reģistrā. Kandidātam tiesu eksperta sertifikātu izsniedz pēc pārbaudījuma nokārtošanas. Maksa par pārbaudījuma kārtošanu ir Ls 150 katram pretendentam. Pārbaudījumu var kārtot kandidāts, kurš ir apguvis apstiprināto apmācību programmu izvēlētajā tiesu eksperta specialitātē, kā arī tiesu eksperts, kurš vēlas iegūt tiesības veikt tiesu ekspertīzi citā tiesu eksperta specialitātē. Lai kārtotu pārbaudījumu, kandidāts Tiesu ekspertu padome iesniedz pieteikumu, kuram pievieno:
Pieteikumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas dokumentu kopijas vai uzrāda šo dokumentu oriģinālus. Iesniegtos dokumentus kandidātam atpakaļ neizsniedz. Ņemot vērā to, ka iesniedzamajiem dokumentiem ir jābūt noteiktā kārtībā apliecinātiem, vai pie iesniegšanas jāuzrāda oriģināli, tad šobrīd elektroniska dokumentu iesniegšana nav iespējama. Lēmumu par sertifikāta piešķiršanu padome rakstiski paziņo kandidātam vai tiesu ekspertam. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot tiesu eksperta pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tiesu eksperta pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sertifikācijas nepieciešamība: lai pārbaudītu vai kandidāts atbilst visām, tiesu ekspertam nepieciešamajām, prasībām; lai maksimāli izslēgtu kļūdainu un nepamatotu atzinumu sniegšanu; lai uzskaitītu, kontrolētu un pārraudzītu personas, kas veic tiesu ekspertīzes pakalpojumus; lai sistematizētu atbilstošas specialitātes tiesu ekspertus. Prasības samērīgums: Primārais uzdevums konkrētu prasību esamībai ir galvenā mērķa – kvalitatīvu ekspertu atzinumu sniegšana, īstenošana. Līdz ar to, prasības, kas tiek izvirzītas personām, kas vēlas sniegt šādu pakalpojumu, ir atzīstamas par samērīgām attiecībā pret tā galvenajam uzdevumam – kvalitatīvs tiesas process. Secinājums: Izstrādājot MK noteikumu projektu “Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība”, noteikt uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles mehānismu stiprināšanai. [Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)] |
(51.) Publisko pasākumu organizēšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Lai saņemtu atļauju publisku pasākumu rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma, iesniedz iesniegumu atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 6.panta prasībām. Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas: 1) pasākuma organizators (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese); 4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 5) pasākuma veids un mērķis; 6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks; 7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits; 8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas; 9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts. Iesniegumam pievieno: 1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus; 2) detalizētu pasākuma plānu; 3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators. (3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus. (4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis — arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu. Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus. Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams publisku pasākumu organizēšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai publisku pasākumu organizēšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot droša un kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(52.) Izdevējdarbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Reģistrācijas apliecība. Atbilstoši likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.panta pirmajai daļai masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.
Kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniedzams dokuments par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmums par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedzams līgums, kas regulē attiecības starp šīm personām. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību. Masu informācijas līdzekļa dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas. Valsts nodevas likmes: Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot izdevējdarbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai izdevējdarbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana izdevējdarbības pakalpojumu sniegšanas jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
10. Veselības ministrija
(53.) Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai. Licenci dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai izsniedz uz 3 gadiem. Valsts nodevas lielums par licences saņemšanu ir Ls 60, par licences pārreģistrāciju — Ls 10. Ieņēmumus no valsts nodevas ieskaita valsts pamatbudžetā. Licenci izsniedz valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas licencēšanas komisija. Komisijas pienākums ir pieņemt komersanta iesniegumu par licences saņemšanu; izskatīt iesniegtos dokumentus; pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu, apturēšanu, pārreģistrāciju vai anulēšanu; izsniegt licenci. Licencēto komersantu saraksts tiek ievietots SVA mājas lapā un reizi ceturksnī tiek aktualizēts. Lai saņemtu licenci, komersantam aģentūrā ir jāiesniedz rakstiski noteikta parauga iesniegums (MK 16.05.2006. noteikumu Nr.399 2.pielikums). Iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti, (oriģināli ir jāuzrāda, iesniegumu iesniedzot):
Visi norādīti dokumenti ir iesniedzami vienlaikus. Šobrīd nav iespējams nodrošināt dokumentu iesniegšanu elektronisko dokumentu formā. Ja licence ir nozaudēta vai bojāta, licences dublikāta saņemšanai licencēšanas komisijā ir jāiesniedz iesniegums. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Licencēšanas mērķis ir nodrošināt, ka tiek aizsargātas sabiedrības intereses attiecībā uz tādu pakalpojumu saņemšanu, kas potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, īpašumu, kā arī vidi, dzīvnieku, pārtiku un dzīvnieku barību. Prasības samērīgums: Licence šajā gadījumā veic gan regulējošo, gan kontroles funkciju, jo dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar ķīmisko līdzekļu izmantošanu un varētu būt bīstama cilvēka dzīvībai. Licencēšana nodrošina, ka sniegtais pakalpojums būs drošs, jo pakalpojuma sniedzēja licencēšanai ir iestrādātas prasības, lai nepieļautu kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam. Pie tam viena no kontroles funkcijas izpausmēm ir licenču darbības termiņa noteikšana uz trijiem gadiem, kad notiek atkārtotā atbilstības kontrole licencēšanas prasībām. A aposteriori pārbaude nenodrošinās pilnīgu garantiju tam, ka dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanā izmantotās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti nenodara kaitējumu videi vai cilvēku veselībai. Secinājums: – Pārskatīt un noteikt šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai; [Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu]; – Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde; – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(54.) Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi vai muitas deklarācija noformēšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Komersantiem, kuri veic darbības ar prekursoriem, izņemot tos operatorus, kuri nodarbojas tikai ar prekursoru muitas deklarāciju noformēšanu, noliktavu iznomāšanu un transporta pakalpojumu sniegšanu ir jāreģistrējas, tiem, kuri veic darbības ar I kategorijas prekursoriem – jāsaņem speciāla atļauja (licence) darbam ar prekursoriem. Prekursoru operatorus reģistrē un licences izsniedz Zāļu valsts aģentūra, saskaņā ar likuma “Par prekursoriem” un ES regulu prasībām. Iesniedzējam jānorāda firma, juridiskā adrese un adrese (-s), kurā notiks darbības ar prekursoriem, atbildīgā amatpersona par darbībām ar prekursoriem, prekursoru nosaukumi, ar kuriem tiks veiktas darbības, izlietošanas mērķis. Informācija pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā www.vza.gov.lv. Regulējums: Padomes Regula (EK) Nr.111/2005, ar ko paredz noteikumus pār uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm; Padomes Regula (EK) Nr.273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem; Komisijas Regula (EK) Nr.1277/2005 par īstenošanas noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un Padomes Regulai Nr.111/2005, ar ko izstrādā noteikumus narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības starp Kopienu un trešām valstīm uzraudzībai). Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot ar prekursoru apriti saistītu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai ar prekursoru apriti saistītu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Prekursori ir vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, tādēļ nepieciešama šo vielu aprites uzraudzība, lai tās nenokļūtu nelikumīgā apritē un netiktu lietotas nelikumīgi. Prasības samērīgums: Prekursoru operatoru reģistrēšana un licencēšana noteikta ES regulās. Secinājums: – Likuma “Par prekursoriem” 5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei nepieciešams izstrādāt kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles jomā. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
11. Vides ministrija
(55.) Atkritumu apsaimniekošana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Komersants pirms atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanas saņem Valsts vides dienesta (VVD) atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai. Atļauju izsniedz uz 10 gadiem vai īsāku laikposmu, ja tāds norādīts atļaujas pieprasītāja iesniegumā. Atļauja atkritumu savākšanai un pārvadāšanai ir derīga visā valsts teritorijā. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi. Atļaujas pieprasītājs (persona, kura veic vai vēlas veikt atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu vai pārvadāšanu) pirms attiecīgās darbības uzsākšanas vai atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vienu no šādiem iesniegumiem: – iesniegumu atkritumu pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas saņemšanai (MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas” 1.pielikums); – iesniegumu atkritumu savākšanas atļaujas saņemšanai (2.pielikums); – iesniegumu atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai (3.pielikums). Iesniegumam pievieno MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 5.punktā norādītos dokumentus. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas saņemšanai komersantam ir jāiesniedz viņa rīcībā esošā informācija, kas potenciāli izdarāms arī elektroniski (noteikumos nav speciāli atrunāts, ka iesniegums iesniedzams tikai rakstiski, kā arī komersantam netiek prasīts uzrādīt iesniedzamo dokumentu oriģinālus). Savukārt, atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai, komersantam līdzās pārējiem dokumentiem (6.punkts) jāiesniedz līguma kopija ar personu, kurai tiek vesti atkritumi, un jāuzrāda tā oriģināls. Atļaujas piešķiršanas procedūra paredz, ka par komersanta iesniegumu VVD informē attiecīgo vietējo pašvaldību, kuras teritorijā plānots veikt atkritumu apsaimniekošanas darbību; kā arī atkritumu apsaimniekošanas vietas vai atkritumu pārvadājumu galamērķa apmeklējumu no VVD reģionālas vides pārvaldes amatpersonas puses. Atteikums par atļaujas izsniegšanu tiek paziņots tikai rakstiski. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz atļaujām atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem un Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvas 1991/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Atļaujas termiņš ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(56.) Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas: 1. Apstrādes uzņēmuma operators saņem B kategorijas atļauju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2. Apstrādes uzņēmuma operators attiecībā uz katru iekārtu, kurā savāc (arī īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus transportlīdzekļus, saņem apliecinājumu C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā. Apstrādes uzņēmuma un nolietota transportlīdzekļa savākšanas punkta izvietojumu operators rakstiski saskaņo ar vietējo pašvaldību. Uzsākot piesārņojošu darbību darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju. Operators iesniegumu iesniedz: – vismaz 90 dienas pirms B kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā; – vismaz 60 dienas pirms B kategorijas atļaujas termiņa beigām; – par C kategorijas piesārņojošu darbību vismaz 30 dienas pirms C kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām C kategorijas piesārņojošā darbībā. Iesniedzot iesniegumu, operators norāda, kādas kategorijas piesārņojošas darbības tajā ir ietvertas. Operators sagatavo un iesniedz iesniegumu B kategorijas piesārņojošai darbībai rakstiski un elektroniski. Dokumentus, kas pamato iesniegumā minēto informāciju, operators pievieno iesnieguma pielikumā, norādot atsauces uz tiem iesniegumā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz minētajām atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(57.) Ūdens resursu apsaimniekošana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Ūdens resursu lietošanas atļauja. Atļauju tiek izsniegta bez maksas un uz pieciem gadiem. Ūdens resursu lietošanas atļauju pieteikšanas un izsniegšanas kārtība valstī ir noteikta saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 23.12.2003. noteikumu Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” prasības. Saskaņā ar noteikumu prasībām: Atļauja nepieciešama šādām darbībām: – virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei; – hidrotehnisko būvju darbībai, ja būves izmanto saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās ūdens noteces režīma un parametru regulēšanai; – ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai mākslīgi papildinātu pazemes ūdeņu krājumus), kā arī ūdens novadīšanai vai atsūknēšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās), izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību; – darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces); – citām darbībām, kuras saistītas ar regulāru virszemes ūdens un pazemes ūdeņu līmeņa, kvalitātes vai režīma maiņu. Lai saņemtu atļauju, persona, kura vēlas veikt vai veic minētās darbības, iesniedz (rakstiski un, ja iespējams, arī elektroniski) VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: – ūdens resursu lietošanas vietas karti mērogā 1:25000 un karti vai shēmu mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000, kurā norādīts objekta būvju izvietojums un iezīmētas uz konkrēto objektu attiecināmās aizsargjoslas; – zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu; – zemes robežu plānu; – eksperta atzinumu par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā režīma izmaiņām. Pārvaldei ir tiesības iesnieguma iesniedzējam pieprasīt informāciju par virszemes vai pazemes ūdens kvalitāti lietošanai paredzētajā objektā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(58.) Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atļauja A un B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai. Atļauju sistēma A un B kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanai un izsniegšanai valstī ir noteikta saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 09.07.2002. noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” prasības. Attiecīgā regulējuma mērķis ir novērst vai mazināt vides piesārņojuma rašanos tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības, cilvēka veselības un īpašuma aizsardzības līmeni kopumā. Atļauju prasības attiecas uz integrētu piesārņojuma novēršanu – tas nozīmē, ka vērība tiek vērsta gan uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu veicot saimnieciskas darbības. Institūcijas, kas nodrošina attiecīgo atļauju izsniegšanu ir VVD reģionālās vides pārvaldes. Uzsākot piesārņojošu darbību darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju. Pamatojoties uz to un ievērojot noteiktas, tiesību aktos reglamentētas procedūras VVD vides pārvalde izsniedz darbībai nepieciešamo attiecīgas kategorijas (A vai B) atļauju. Papildus informācijai: http://www.vvd.gov.lv/dokumenti.php?sid=met. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tiesību normām. Regulējums attiecībā uz B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes 115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Prasības samērīgums: Spēkā esošais regulējums attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tiesību normām. Regulējums attiecībā uz B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes 115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(59.) Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas: Zemes dzīļu izmantošanas licence; Derīgo izrakteņu ieguves atļauja. Atļauju derīgo izrakteņu ieguvei izsniedz uz laiku, kas noteikts aģentūras izsniegtajā derīgo izrakteņu ieguves limitā. Atļauju vai licenci izsniedz: – ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem; – ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguve attiecīgajā zemesgabalā ir noteikta par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas veidu. Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence). Lai saņemtu atļauju vai licenci, iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā: – iesniegumu atļaujas vai licences saņemšanai; – tā līguma kopiju, kas noslēgts ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu, ja atļauju vai licenci pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks; – ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu, izņemot gadījumu, ja zemes dzīles paredzēts izmantot atpūtas un tūrisma pasākumiem; – darbu programmu, izņemot gadījumu, ja atļauja vai licence tiek izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei; – zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas karti vai plānu; – ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā – rakstisku saskaņojumu ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju; – atļaujas saņemšanai - derīgo izrakteņu atradnes pasi un dokumentu, kurā norādīts aģentūras piešķirtais derīgo izrakteņu ieguves limits; – ja zemes dzīļu izmantošanas tiesības piešķirtas konkursa vai izsoles kārtībā - komisijas lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem. Atļaujai vai licencei ir šādi pielikumi: – zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi; – zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas izvietojums kartē vai plānā vai robežu apraksts, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei vai ģeoloģiskajai izpētei; – derīgo izrakteņu ieguves limits, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei. Atļaujas vai licences zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos iekļauj prasības, kuras jāievēro, izmantojot zemes dzīles. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļauju sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, kā arī vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(60.) Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā ar aukstuma aģentiem
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: 1. Speciālā atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem. 2. Sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem. 3. Biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas apliecība. 4. Biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas apliecība. 5. Lietošanas atļauja darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām. 6. Licence tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs. Lai veiktu darbības ar aukstuma aģentiem vai iegādātos aukstuma aģentus mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz VVD. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), fiziska vai juridiska persona iesniedz VVD iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.688 5.pielikums). Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš ir trīs gadi. Par tās saņemšanu nav jāmaksā. Fiziskai personai, kas veic darbības ar aukstuma aģentiem, nepieciešams sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem. Lai saņemtu sertifikātu, fiziska persona iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu sertifikāta saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem un attiecīgos dokumentus. Pamatojoties uz fiziskas personas iesniegumu, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par atļauju personai kārtot eksāmenu un nosaka eksāmena laiku un vietu. Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā. Sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Fiziskai personai, kurai piešķirts sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem nosaka sertificēšanas institūcija. Biocīdu pagaidu reģistrāciju tiek veikta, ja: – biocīds un aktīvā viela nav minēta aktīvo vielu sarakstā, pamatvielu sarakstā vai zema riska biocīdu sarakstā; Lai pagaidām reģistrētu biocīdu vai aktīvo vielu, klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā: – uzskaites vai inventarizācijas datus; – iesniegumu (rakstiski un elektroniski). Pagaidu reģistrācijas apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. To var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja attiecīgā biocīda ražošana vai tirdzniecība kādā no ES dalībvalstīm uzsākta pēc 14.05.2000. – ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iesniegumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra reģistrē biocīdu, ja tas ir zema riska biocīds un izsniedz biocīdu lietošanas atļauju, ja aktīvā viela ir iekļauta Eiropas Kopienas biocīdo produktu izgatavošanai izmantojamo aktīvo vielu sarakstā, ņemot vērā attiecīgajā sarakstā minētos nosacījumus konkrētam biocīdam vai aktīvajai vielai. Lai reģistrētu biocīdu vai aktīvo vielu vai saņemtu lietošanas atļauju, biocīda vai aktīvās vielas ražotājs nosaka biocīda vai aktīvās vielas īpašības un izvērtē to iedarbību uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi lietošanai paredzētajos apstākļos, kā arī klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā iesniegumu saskaņā ar MK noteikumu Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem” 2.pielikumu (rakstiski un elektroniski). Reģistrācijas apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem” 2.1 pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu sarakstā), – ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu pieteikumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi; Lietošanas atļauja tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem” 2.1 pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu sarakstā), – ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu pieteikumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi; Reģistrācijas apliecību vai lietošanas atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, – ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu iesnieguma izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, ja biocīda (par kuru iesniegts iesniegums) sastāvs ir veidots, pamatojoties uz iepriekš noteiktu pamatsastāvu, un ja biocīda īpašības un iedarbība uz cilvēku, kā arī dzīvnieku veselību un vidi ir zināmas un iepriekš izvērtētas ar apstiprinātām vai standartizētām metodēm. Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus tikai elektroniskā formā. Par biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas atļaujas, biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas atļaujas, kā arī lietošanas atļaujas darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām saņemšanu nav jāmaksā. Privātpersona (tirgotājs) drīkst piedāvāt tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem” 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, ja tā ir saņēmusi licenci tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs. Licenci izsniedz VVD reģionālā vides pārvalde. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu (MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 3.pielikums). Tirgotājs, kas piedāvā tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, uzskaita minēto produktu pircējus. Uzskaites dokumentos norāda pārdoto produktu nosaukumu un daudzumu, kā arī: – fiziskajām personām – pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un licences numuru; – juridiskajām personām – pircēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu. Licence ir beztermiņa un par tās saņemšanu nav jāmaksā. Sākot 2008.gada 25.augustu ir iespējams iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi un pārskatu par iepriekšējā gadā iegādāto, realizēto vai izlietoto produktu daudzumu, kā arī iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi iesniegt elektroniski. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā ar darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai darbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū un Komisijas 2006.gada 29.maija Direktīvas 2006/50/EK, ar ko groza IV A un IV B pielikumu Eiropas Parlamentu un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Regula (EK) Nr.2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(61.) Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības1 (norādītas likuma 2.pielikumā)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. ES emisijas kvotu tirdzniecības (ETS) sistēma darbību uzsāka 01.01.2005. atbilstoši direktīvas 2003/87/EK nosacījumiem, ETS sistēma iedalīta vairākos periodos – 2005.-2007.; 2008.-2012. utt. ik piecus gadus. Katram periodam jāizstrādā Emisijas kvotu sadales plāns, kurā noteikts kopējais emisijas kvotu apjoms, emisijas kvotu sadale starp iekārtu operatoriem, un kārtība, kādā emisijas kvotas piešķiramas jaunām iekārtām vai esošām iekārtām piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumā. Visiem ETS sistēmā iesaistītiem iekārtu operatoriem jāsaņem Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, kā arī jāveic emisiju monitorings, jāsagatavo ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju, kurus pārbauda akreditēti verificētāji, un jānodod valstij tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst pārbaudītajā un apstiprinātajā gada pārskatā norādītajam apjomam. VVD reģionālās vides pārvaldes pēc iekārtas darbības vietas izsniedz SEG atļaujas, kuras publiski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā. Ņemot vērā EK apstiprināto Emisijas kvotu sadales plānu, tiek piešķirtas emisijas kvotas iekārtu operatoriem, kuri saņēmuši SEG atļaujas. Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK (4.pants). Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(62.) Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Dabas resursu lietošanas atļauja. Lai varētu saimnieciskajā darbībā izmantot dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai varētu izmantot saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis nepieciešama dabas resursu lietošanas atļauja. Dabas resursu lietošanas atļauju (MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 2.pielikums) izsniedz uz laiku līdz trim gadiem izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde, kuras teritorijā ir iegūti dabas resursi. Lai saņemtu dabas resursu lietošanas atļauju, nodokļa maksātājs iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādus dokumentus (papīra formā vai elektroniski): –iesniegumu; – zemes īpašumtiesības vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus, kas pamato tiesības realizēt dabas resursus; – dokumentus, kuros noteikts saimnieciskajā darbībā iesaistīto dabas resursu veids un faktiskais apjoms; – teritorijas karti (mērogā 1:10000 vai lielākā), kurā norādīta dabas resursu atrašanās vieta. Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā ar dabas resursu lietošanu saimnieciskajā darbībā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dabas resursu lietošanas saimnieciskajā darbībā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Spēkā esošais regulējums saskaņots ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
12. Zemkopības ministrija
(63.) Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Speciālā atļauja (licence) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai. Izplatīt augu aizsardzības līdzekļus komersants drīkst tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas, ko izsniedz Zemkopības ministrija. Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls). Licences derīguma termiņš – pieci gadi, kas pagarināms, pārreģistrējot licenci. Samaksu par licences saņemšanu nosaka MK 16.02.1999. noteikumi Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”, kas paredz, ka par pirmās, otrās un trešās klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālo atļauju jāmaksā valsts nodeva Ls 100 apmērā, bet par trešās klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālās atļaujas saņemšanu noteikta valsts nodeva Ls 50 apmērā. Par licences pārreģistrēšanu jāmaksā valsts nodeva 10 % apmērā no likmes, kāda tika noteikta par tās izsniegšanu. Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls), VID izziņu par to, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto iemaksu parādu, kā arī apliecinājums, ka ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, kuram ir dienesta izdota augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas dod tiesības konsultēt augu aizsardzības līdzekļu pircējus. Ja tiks izplatīti pirmās klases augu aizsardzības līdzekļi, tad nepieciešams apliecinājums, ka komersantam ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, kuram ir dienesta izsniegta apliecība par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi pirmās klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu nepieciešams komersanta objektu apsekojums un dienesta attiecīgās filiāles speciālista pozitīvais atzinums. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Lai nodrošinātu patērētāju drošību un pasargātu apkārtējo vidi no piesārņojuma, un attiecīgi kontrolētu, lai augu aizsardzības līdzekļu izplatītāji ievērotu noteiktās prasības (augu aizsardzības līdzekļu iegādei, uzglabāšanai, lietošanai) nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana. Prasības samērīgums: Augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana ir samērīga sabiedrības interešu un vides piesārņojuma efektīvai aizsardzībai. Secinājums: – Noteikt beztermiņa speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt, uzraudzības un kontroles stiprināšanai. – Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde; – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(64.) Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija. Reģistrācijas apliecība ir beztermiņa. Maksa par traktortehnikas tirdzniecības vietas reģistrāciju ir Ls 10, kuras apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi. Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija nepieciešama: 1. lai veiktu minēto transportlīdzekļu tirgotāju uzskaiti. Reģistrētajiem komersantiem tiek izsniegtas traktortehnikas vai tās piekabju tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir stingrās uzskaites dokumenti(aizstāj īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus) un līdz ar to nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos dokumentus izsniedz; 2. lai pārliecinātos par šādu transportlīdzekļu tirdzniecības vietu atbilstību minimālajām tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma prasībām; 3. reģistrētie komersanti iegūst pieeju elektroniskai tirdzniecības informatīvajai sistēmai, kuru nodrošina valsts aģentūra “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”. Lai saņemtu traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību jāiesniedz šādi dokumenti: 1. Iesniegums; 2. Tirdzniecības vietas plānu un dokumentu, kas apliecina viņa īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu (iesniedz kopiju, uzrādot oriģinālu); Plānots ieviest, ka pretendents elektroniski varēs iesniegt iesniegumu. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Reģistrētajiem komersantiem tiek izsniegtas traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir stingrās uzskaites dokumenti, autorizēta piekļuve traktortehnikas informatīvai sistēmai un līdz ar to nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos dokumentus, pieeju sistēmai izsniedz un vai tie netiek ļaunprātīgi izmantoti. Izmantojot reģistrētas tirdzniecības vietas, var kontrolēt vai tirdzniecībā esošā traktortehnika neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un nerada kaitējumu videi. Prasības samērīgums: Līdz šo noteikumu izdošanai Latvijā traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecībai bija nepieciešama licence, līdz ar to jau tagad ir spēkā komersantam labvēlīgākas normas. Ja netiktu veikta komersantu uzskaite, nebūtu iespējams pielietot rēķinu-uzziņu sistēmu un nevarētu izsniegt tirdzniecības numura zīmes, kas ievērojami vienkāršo minēto transportlīdzekļu tirdzniecību, jo komersantam nav jāreģistrē transportlīdzeklis pirms pārdošanas, kā arī ir iespējams klientam pirms transportlīdzekļa iegādes to izmēģināt. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(65.) Traktortehnikas vadītāju apmācība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus. Licenci par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus izsniedz mācību iestādei no viena līdz pieciem gadiem. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta 5.daļu, valsts nodeva par traktortehnikas vadītāju apmācības licenci nav jāmaksā. Zemkopības ministrija izsniedz licenci, anulē, atjauno to vai uz laiku aptur licences darbību. Pretendentam jāiesniedz: 1. iesniegums; 2. Uzņēmumu reģistra reģistrācijas apliecību; 3. Izglītības iestādes nolikums un izglītības programma; 4. Dokuments, kas apliecina telpu un apmācību laukumu īpašuma vai lietojuma tiesības; 5. Mācību traktortehnikas saraksts; 6. Mācību priekšmetu pasniedzēju un praktisko mācību instruktoru saraksts un viņu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas. Procedūras apraksts:
Informācijas sagatavošanā iespējams izmantot aģentūras mājas lapā pieejamo informāciju: www.vtua.gov.lv. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Atļauju sistēma nodrošina, ka mācību iestādes tiek kontrolētas, jo traktortehnikas vadītāji iegūst reglamentēto izglītību un tehniskā progresa dēļ traktortehnika attīstās tik strauji, ka 5 gadu laikā notiek ievērojamas tehniskās izmaiņas. Atļauju sistēma dod iespēju ne mazāk kā 1 reizi 5 gados pārliecināties, ka mācību iestādes materiāli tehniskā bāze, mācību programmas un speciālistu kvalifikācija nodrošina atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Reglamentētā izglītība- jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas. Prasības samērīgums: Ja mācību iestāde sagatavo nekvalitatīvus speciālistus, kas rada zaudējumus darba devējiem vai apdraud savu un citu sabiedrības locekļu drošību vai veselību, tad procesa kontrole retāk kā 1 reizi 5 gados ir nepietiekama un novēlota. Secinājums: – Noteikt terminēto licenču aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz laiku vai anulējama. – Paredzēt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde; – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(66.) Veterinārfarmaceitiskā darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļaujas: Speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai; Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāts. Lai varētu atvērt veterināro aptieku, pretendentam jānodrošina normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošas telpas, kā arī jāsaņem speciālā atļauja veterinārās aptiekas atvēršanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Lai veterinārā aptieka varētu izplatīt veterinārās zāles, personai, kura aptiekā atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāsaņem atļauja veterināro zāļu izplatīšanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veterināro aptieku darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai veterināro aptieku darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Veterināro zāļu aprite ir ļoti nozīmīgs pārtikas drošības posms. Zāļu uzglabāšanai nepieciešami īpaši apstākļi, kas norādīti zāļu lietošanas instrukcijā, recepšu zāļu lietošana dzīvniekiem jāveic veterinārārsta uzraudzībā. Tādēļ veterinārajā aptiekā zāles jāuzglabā atbilstoši prasībām, novēršot šo zāļu sajaukšanos ar citām vai kvalitātes pazemināšanos nepareizas uzglabāšanas rezultātā, kā arī jānodrošina, ka recepšu zāles tiek izsniegtas tikai personām, kuru dzīvnieku ārstēšana notiek veterinārārsts uzraudzībā Veterinārajās aptiekās personai, kas atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāpārzin veterinārijas un farmācijas pamati. Bieži par bezrecepšu zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanai konsultācijas sniedz aptiekas personāls. Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ prasības pēc īpašām telpām, uzglabāšanas apstākļiem un personāla izglītības ir samērīgas. Prasības samērīgums: Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ sākotnēji jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, kā arī izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu uzskaite Secinājums: – Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”, paredzot regulējumu speciālās atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai. – Jāpārskata arī pašreizējā prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai” 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama fiziskai persona, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju (licenci) uzskatāma par nesamērīgu. |
(67.) Veterinārā darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļaujas:
Veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniedz Latvijas Veterinārārstu biedrība. Sertifikāta izsniegšana ir maksas pakalpojums. Biedrības izstrādāto maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina zemkopības ministrs. Maksa par sertifikāta izsniegšanu bez pretendenta kvalifikācijas papildu pārbaudes ir Ls 150, maksa par sertifikāta izsniegšanu ar pretendenta kvalifikācijas papildus pārbaudi ir Ls 200. Veterinārārsta profesija ir viena no reglamentētajām profesijām. Sertifikāta izsniegšanas termiņš ir 5 gadi. Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veterinārās darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai veterinārās darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, netiek veikta infekcijas slimību profilakse. Izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu uzskaite. Lai varētu sniegt kvalitatīvus veterināros pakalpojumus, personai jābūt ar veterinārmedicīnisko izglītību, kā arī regulāri jāpapildina zināšanas un iemaņas, jo zinātniski tehnisko sasniegumu rezultātā mainās dzīvnieku slimību ārstēšanas metodes un rīcība infekcijas slimību gadījumā. Veterinārārsts ir reglamentētā profesija (2006/123/EK 4.panta 11.punkts), kas saistīta ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm - dzīvnieku veselības aizsardzība- saskaņā ar direktīvas 2006/123/EK 4.panta 8.punktu, tādēļ saskaņā ar direktīvas 2006/123/EEK 11.pantu, un sevišķi ar 11.panta 1.punkta c) apakšpunktu ir pieļaujama un pat nepieciešama īpaša atļauja veterinārmedicīniskās prakses veikšanai, kurai ir noteikts darbības termiņš. Prasības samērīgums: Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un apkārtējo vidi, tādēļ savlaicīgi jāpilda visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, dzīvnieku ārstēšana tiek veikta nekvalitatīvi-neievērojot labturības prasības un netiek veikta infekcijas slimību profilakse ņemot vērā nepieciešamību uzturēt augstu pakalpojuma kvalitāti saistībā ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm, nepieciešama regulāra veterinārārstu zināšanu un kvalifikācijas pārbaude, vai apliecinājums par regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumos nr.493 “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu’ ir noteikta sertifikāta izsniegšanas un sertifikāta derīguma terminā pagarināšanas (resertifikācijas) kārtība, paredzot arī resertifikāciju bez zināšanu pārbaudes, ja veterinārārsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā LVB ir iesniedzis apliecinājumu par regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir nodrošināta iespēja saņemt veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu (termiņa pagarinājumu vai resertifikāciju) bez lieka administratīvā apgrūtinājuma, tādēļ sertifikāta izsniegšanas process atbilst direktīvas 2006/123/EEK prasībām. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(68.) Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Dzīvnieku patversmju vai viesnīcu reģistrācija apliecība. Dzīvnieku patversmes un viesnīcas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz dzīvnieku patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecību. Šī apliecība ir beztermiņa un kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai. Maksa par dzīvnieku patversmes vai viesnīcas atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu un atļaujas izsniegšanu ir Ls 16,00. Reģistrācijas darbību secība:
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Dzīvnieku patversmju un viesnīcu darbības rezultātā tiek mazināts sabiedrības un iedzīvotāju veselības risks, sekmēta apkārtējās vides sakārtošana, kā arī mazinās klaiņojošo suņu un kaķu skaitu, kas uzlabo sabiedrības dzīves vidi kopumā. Izsniedzot šo atļauju, dzīvnieku patversmes vai viesnīcas vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tur tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī vai netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Veterinārā uzraudzība ļauj sekot līdzi dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošanai, kas savukārt cieši saistīta ar iedzīvotāju un sabiedrības veselības nodrošinājumu un sabiedrības interešu ievērošanu. Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Dzīvnieku patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecība ir nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselību un dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(69.) Dzīvnieku kapsētu darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Dzīvnieku kapsētas reģistrēšana Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kapsētas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz reģistrācijas apliecību, kas kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai. Reģistrācijas darbību secība:
PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku kapsētu darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku kapsētu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Ar regulu (EK) Nr. 1774/2002 noteiktas īpašas veselības aizsardzības noteikumu prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem t.sk. dzīvnieku līķiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam. Lai novērstu jebkādu patogenu un/vai atlieku izkliedes risku, regulā (EK) Nr.1774/2002 paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā, jāuzglabā un jātur atsevišķi apstiprinātos un uzraudzītos uzņēmumos, ko izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts, vai atbilstošā veidā jāiznīcina. Minētās regulas III un IV nodaļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz šādu uzņēmumu apstiprināšanu. Izmantojot regulas (EK) Nr. 1774/2002 24.pantā noteiktās atkāpes Latvijā ar MK 2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība” ir atļauta dzīvnieku līķu aprakšana dzīvnieku kapsētās. Prasības samērīgums: Tiesību aktu vienkāršošana vai samērīguma principa ievērošana nedrīkst izraisīt ierobežojumu atcelšanu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā. Dzīvnieku kapsētu reģistrācija PVD ir jāsaglabā sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(70.) Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu reģistrācija. Pārtikas un veterinārais dienests veic barības apritē iesaistītā objekta reģistrāciju. Reģistru uztur valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”. Pretendentam iesniegums par reģistrāciju jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Iesniegumā norāda objekta nosaukumu, adresi, personas, kura veic darbību objektā vārdu vai nosaukumu, adresi un darbības veidu. PVD informē valsts aģentūru “Lauksaimniecības datu centrs”, kura reģistrē objektu. PVD divu nedēļu laikā izsniedz reģistrācijas apliecību. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku barības iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku barības iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Dzīvnieku barība ir pārtikas aprites pirmais posms. Reģistrācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas apritē. Prasības samērīgums: Lai nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas apritē, mazāk ierobežojoši pasākumi nav iespējami. Prasības reģistrācijai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.183/2005 ar ko nosaka dzīvnieku barības higiēnas prasības Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(71.) Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Uzņēmumu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju reģistrācija. Reģistrācija ir beztermiņa. Reģistrācija ir bezmaksas. Ciltsdarba valsts inspekcijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda komersanta uzņēmuma darbības veidu un vietas faktisko adresi, reģistrācijas apliecības kopija, kā arī izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un sertifikātu kopiju. Pēc iesnieguma saņemšanas Ciltsdarba valsts inspekcija mēneša laikā izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda uzņēmuma darbības vietu un izvērtē komersanta uzņēmuma atbilstību, un pieņem attiecīgu lēmumu. Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Reģistrācijas mērķis ir panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu vaislinieku bioproduktu Darbība ir vērsta uz racionālas un efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas tirgus produkcijas ražošanu. Prasības samērīgums: Specifikās darbības mērķi nevar sasniegt veicot mazāk ierobežojošus pasākumus, jo darbība ir vērsta uz sertificētu vaislinieku bioprodukta izplatīšanu un valstī vienotas izsniegtā bioprodukta uzskaites sistēmas izveidošanu. Secinājums: – Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(72.) Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska persona
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Sertifikāts dzīvnieku vērtēšanai un kontrolvērtēšanai, dzīvnieku pārraudzībai, mākslīgajai apsēklošanai, embriju pārstādīšanai un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijai. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Par sertifikāta saņemšanu tiek maksāta valsts nodeva Ls 18.88. Pakalpojuma sertifikāciju veic Zemkopības ministrijas apstiprināta sertifikācijas komisija, bet Ciltsdarba valsts inspekcija nodrošina šo personu kontroli un uzraudzību. Lai saņemtu attiecīgās kvalifikācijas sertifikātu, sertificējamā persona komisijai iesniedz sertifikācijas iesniegumu, kura paraugs ir atrodams Ciltsdarba valsts inspekcijas mājas lapā, nepieciešamo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, dokumenta kopiju, kas apliecina, ka sertificējamā persona ir nokārtojusi eksāmenu attiecīgajā sertificējamās darbības izglītības programmā, ko ir apstiprinājis zemkopības ministrs, dokumentu kopijas, kas apliecina profesionālo darbību, dokumenta kopiju, kas apliecina kvalifikāciju. Iesniedzot dokumentus jāpievieno pases kopija. Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska persona pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska persona jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sertifikācijas mērķis ir panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu vaislinieku bioproduktu. Darbība ir vērsta uz racionālas un efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas tirgus produkcijas ražošanu. Prasības samērīgums: Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās prasības ir samērīgas un tās neierobežo personu loku, jo darbība, kam tiek izsniegts šis sertifikāts, ir specifiska un tādēļ arī prasības ir noteiktas tai atbilstošas. Nosakot prasības sertifikāta saņemšanai, pakalpojuma ņēmējos tiek veidota uzticība un pārliecība, ka pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvi un profesionāli. Secinājums: – Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 21.11.2000. noteikumos Nr.400 “Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju”, nosakot maksimāli atvieglotu regulējumu resertifikācijai, kas atkarīga no noteikto prasību patstāvīgas izpildes. – Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
(73.) Pārtikas uzņēmumi (pārtikas aprite)
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Pārtikas uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir piešķirts atzīšanas numurs vai arī, ja tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju Latvijā veic PVD. Lai pārtikas uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē, tas iesniedz PVD iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:
PVD pēc iesnieguma izskatīšanas vienojas ar iesniedzēju par pārtikas uzņēmuma darbības atzīšanas procedūras uzsākšanas datumu un veic uzņēmuma inspicēšanu. Par pieņemto lēmumu PVD rakstiski paziņo uzņēmumam un piešķir atzīšanas pagaidu numuru. Triju mēnešu laikā PVD veic atkārtotu uzņēmuma inspicēšanu un atbilstības gadījumā piešķir atzīšanas numuru, iekļauj speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz atzīšanas apliecību. Reģistrācijas gadījumā PVD 10 darbdienu laikā piešķir uzņēmuma reģistrācijas numuru un iekļauj to pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz reģistrācijas apliecību. Minētās atļaujas ir beztermiņa, izņemot gadījumus, kad PVD ir pieņēmis lēmumu par atzīšanas vai reģistrācijas numura anulēšanu un uzņēmuma izslēgšanu no speciālā uzņēmuma reģistra vai uzņēmums pats ir pieņēmis lēmumu par darbības pārtraukšanu. Pārtikas uzņēmums ar tā darbības atzīšanu vai reģistrāciju saistītos PVD izdevumus sedz saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi. MK 18.12.2007. noteikumi Nr.901 “Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību samaksu” paredz samaksu par kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības un pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības izsniegšanu, kurā ir ietverti šādi maksas pakalpojumi:
Šobrīd PVD ir apzinājis nodrošināt iespēju iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā un strādā pie risinājuma variantiem. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Lai nodrošinātu kvalitatīvas un cilvēka veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti saskaņā ar pieeju “no lauka līdz galdam”, īstenotu valsts uzraudzību un kontroli un aizsargātu patērētāju intereses. Atļaujas nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 6.panta 2.punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, 4.pants. Prasības samērīgums: Pārtikas aprites tiesību akti, kā arī valsts realizētā pārtikas aprites uzraudzība un kontrole ir vērsta uz to, lai novērstu risku un iespējamos draudus cilvēka veselībai, kā arī veiktu patērētāju informēšanu un operatīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām institūcijām (Rapid Alert System). Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(74.) Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Pirms pasākuma organizēšanas ir nepieciešams saņemt vietējās pašvaldības saskaņojumu par pasākuma norisi un rakstiski (arī elektroniski) informēt PVD par pasākuma norises vietu, datumu, bet cirkus izrādes gadījumā papildus tam paziņot par cirka nosaukumu, adresi, tālruņa numuru, maršrutu, izrādes laiku, cirka darbības veidu, dzīvnieku sugām un to skaitu. Vietējās pašvaldības saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama pirms katra pasākuma. Maksu par vietējās pašvaldības saskaņojumu nosaka katra vietējā pašvaldība saskaņā ar tās apstiprinātu cenrādi. Informācijas sniegšana PVD ir bez maksas. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Iepriekšminētā paziņošana nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un pārbaudītu vai pasākuma vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Sabiedrības intereses: Vietējās pašvaldības saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību, kā arī garantētu cilvēku drošību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(75.) Zooveikali
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Lai nodarbotos ar mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos ir nepieciešama PVD atļauja. Zooveikalus reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. Atļauja zooveikala darbībai ir jāatjauno reizi trijos gados. Tā kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai. Maksa par atļaujas izsniegšanu zooveikala darbībai un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu ir Ls 16,00. Reģistrācijas darbību secība:
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Izsniedzot šo atļauju, tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. It īpaši, lai nodrošinātu Padomes 1996.gada 9.decembra Regulas (EK) Nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām prasību izpildi un 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Atļauja zooveikala darbībai ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(76.) Dzīvnieku apmācība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Dzīvnieku apmācīt piedalīties sacensībās vai atrakcijās, kā arī tiem veikt darba funkcijas var persona, kurai ir Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kurš apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ir beztermiņa un papildus maksa par tā izmantošanu Latvijas teritorijā nav nepieciešama. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku apmācību saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku apmācību saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Iepriekšminētais izglītību apliecinošais dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības un cilvēka labā veiktās darbības nekaitētu dzīvnieka veselībai. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(77.) Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja: Atļauja tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās. Atļauja ir beztermiņa. Atsevišķa maksa par atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu nav noteikta, jo tā ir papildus prasība pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas procesam, ja uzņēmumā tiek tirgotas dzīvas zivis. Reģistrācijas darbību secība:
Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvu zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Izsniedzot šo atļauju, tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī vai tiek ievērotas higiēnas prasības un netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana. Prasības samērīgums: Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Atļauja tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību. Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
(78.) Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība
|
Atļaujas sistēmas raksturojums: Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Atļauja dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanai. Atļauja ir beztermiņa. Persona, kas vēlas saņemt atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri ir iekļauti Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sastādītā un zemkopības ministra apstiprinātā to dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu sarakstā, kuri ir izmantoti ražošanā ne mazāk kā trīs gadus un nav izraisījuši augu kaitēkļu vai slimību invāzijas un epifitotijas pieaugumu salīdzinājumā ar maisījumā izmantoto augu sugu un šķirņu audzēšanu tīrsējā sarakstā, iesniedz pieteikumu VAAD. Persona, kas vēlas saņemt atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri nav iekļauti minētajā sarakstā, iesniedz VAAD dienestā šādus dokumentus: – pieteikumu uz noteikta parauga veidlapas (MK 09.05.2000. noteikumu Nr.173 2.pielikums); – maisījuma sastāvdaļu kvalitāti apliecinošu dokumentu kopijas. Ja maisījuma sastāvā esošās augu sugas un šķirnes nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, persona, kas vēlas saņemt atļauju, papildus iesniedz VAAD šādu informāciju par attiecīgajām augu sugām un šķirnēm: – īsu īpašību aprakstu (piemēram, ražība, veģetācijas periods, veldres izturība, ieteicamie izmantošanas veidi); – ieņēmība pret slimībām un kaitēkļiem; – audzēšanas apstākļi. VAAD divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas paziņo attiecīgajai personai par lēmumu izsniegt atļauju, atlikt atļaujas izsniegšanu (ja ir nepieciešama sēklu kvalitātes novērtēšana) vai atteikt atļaujas izsniegšanu. VAAD var ierosināt izsniegtās atļaujas anulēšanu, ja tiek atrastas slimības un kaitēkļi, kas nebija konstatēti atļaujas izsniegšanas laikā. Šobrīd nav noteikts, ka personu atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt arī elektronisko dokumentu formā. Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana: Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija. Atļaujas nepieciešamība: Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecības jomā. Prasības samērīgums: Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā. |
1 Prasības, ar ko ierobežo tādu ierīču (iekārtu) lietošanu, kuras vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, skar pakalpojumu darbības veikšanu, un tādēļ uz tām attiecas Pakalpojumu direktīva.
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ministru kabineta noteikumi Nr.106
Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumos Nr.404 "Svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju atzīšanas un uzraudzības kārtība"
Ministru prezidenta rīkojums Nr.42
Grozījumi Ministru prezidenta 2009.gada 4.februāra rīkojumā Nr.35 "Par M.Riekstiņa komandējumiem"