Par teritoriālo reformu

Pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē Saldū

Turpinājums no 1.lpp.

Kā var secināt, jau septembrī visur Latvijā sāks darboties reģionālie informācijas centri, un tie būs liels atspaids arī tik aktuālās reformas sakarā, jo ir pieejami pērn un šogad veiktās izpētes apkopojuma dokumenti. Bet var palīdzēt arī "Logs", un šajā ziņā netrūkst labu paraugu šepat — Saldus rajonā — Brocēnu pilsētas dome pasūtījusi vienpadsmit eksemplārus, tātad katram deputātam.

LPIA priekšsēdētājs Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts bilda, ka Čehijas kolēģi izteikuši vēlēšanos Latviju apmeklēt nākamā gada jūnijā, taču viņi jau tuvākajā laikā vēlētos saņemt mūsu piedāvāto brauciena programmu. Tāpēc jāliek galvas kopā, lai arī viņiem Latvijas apmeklējums liktos tikpat rosinošs, kāds mums šķita Čehijas apceļojums.

Saldus rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Sarmīte Ozoliņa plaši un izvērsti stāstīja par pašu saldenieku izstrādāto rajona pašvaldību sadarbības un apvienošanās projektu. Zīmīgi, ka tāds tapis jau pērnā gada oktobrī un pabeigts dienu pirms ATR likuma pieņemšanas 1998.gada 21.oktobrī. To veidojuši septiņi rajona eksperti, un reālā situācija liecina, ka iets pa pareizo ceļu.

Pirms tikt skaidrībā par mērķiem, vajadzējis noskaidrot problēmas un aplēst līdzekļus. Tad izstrādāta pašvaldību sadarbības un apvienošanās stratēģija. Radies arī tāds secinājums, ka matemātiskās analīzes vispārējās metodes ir nepilnīgas, jo līdz šim tās uz pašvaldību darbību nav attiecinātas, turklāt plašai anketēšanai ir savi mīnusi, jo prāva daļa respondentu atbild formāli. Nostiprināms un izvēršams arī sadarbības jēdziens, jo daudzi laukos aptaujās to visbiežāk uztvēra kā koru un deju kolektīvu apmaiņas koncertus, kas tik pierasti.

Izpēte ļāvusi secināt, ka līdzšinējā 21 pagasta vietā varētu būt pieci centri: ap Saldus pagastu — Šķēde, Jaunlutriņi, Lutriņi un Gaiķi (iedzīvotāju kopskaits — 6142), ap Ezeres pagastu — Vadakste, Ruba un Jaunauce (4005), ap Novadnieku pagastu — Zirņi, Zvārde un Kursīši (5409), ap Brocēniem — Remte un Blīdene (6846), ap Pampāļiem — Nīgrande un Zaņa (4104), savrup paliek Saldus pilsēta ar 12 500 iedzīvotājiem.

Saldus rajonam sakarā ar Dienvidkurzemes reģiona izveidi ir sevišķi aktuāla sadarbība ar tuvējiem Kuldīgas un Liepājas rajona pagastiem, tomēr tas robežojas arī ar Dobeles un Tukuma rajonu, un te sadarbības iespējas kaimiņu pagastiem nebūt nav noārdāmas.

Aktuālo problēmu loks būtībā tāds pats kā viscaur Latvijā: tomēr reāli palielināsies attālumi līdz centriem un līdz ar to būs vairāk jādomā par nokļūšanas iespējām, iedzīvotājus satrauc veco un jauno centru saskare, tiem vairāk rūp tieši izpildvara, tāpēc aptaujās gandrīz katrs vaicā: bet kā būs ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kāda paredzama mūsu pārstāvniecība?

Saldus rajona ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Māris Griguts iepazīstināja ar šīs specifiskās jomas problēmām Saldus rajonā. To risināšanai daudz devusi Somijā gūtā pieredze un arī tehniskais aprīkojums, ko dāvinājuši somu kolēģi, — vairākas speciālās mašīnas un cita iekārta. Tagad tā apgūta un lieti noder, kaut gan Saldus rajons par laimi nav no tiem, ko ugunsposts un citas nelaimes piemeklē pārāk bieži. Stabils ir šejienes dienesta personāls, kas katru gadu iziet četrus mācību kursus, Saldū sarīkots arī seminārs desmit rajonu pārstāvjiem, un te bijuši dienesta biedri pat no Cēsim, Valmieras un Valkas.

Sarunas turpināja Pašvaldību tehniskā centra direktors Aivars Čudars. Viņš pievērsās ikdienā vajadzīgajam nodrošinājumam, kāds pašvaldībās nepieciešams, lai iegādātu tā sauktās kancelejas preces. Vidēji vienam iedzīvotājam Latvijā tās gadā patērē par 30—40 santīmiem.

Pēc tam pašvaldību izpilddirektori devās "izbraukuma sesijā". Māris Griguts vedināja uz glābšanas dienesta telpām, parādīja savu plašo saimniecību, arī no Somijas saņemtās automašīnas. Tālāk ceļš — uz Brocēniem. Kādreizējā cementa un šīfera kombināta, tagadējās akciju sabiedrības, ražotnes joprojām darbojas, kaut gan kā Latvijas un Vācijas kopuzņēmums "Readmix–Zement" direktors Juris Reisons un tehniskais direktors Dr. sc. ing. Jānis Kļaviņš stāstīja par jauninājumiem un iespējām. Savulaik te bija darbs 600 personām, patlaban te strādā 280, bet gada beigās paliks vairs tikai 240. Flīzes un cements gan ir pieprasīta produkcija, tomēr tās apjomi sarukuši un ne jau tikai netālu Lietuvā esošā Akmenes kombināta konkurences dēļ. Par kādreizējo Sātiņu ražotni interesējas zviedru firma "Svenska mineral", jādomā, kā labāk izmantot 150 metrus garo klinkera krāsni, kas gan jau strādā ilgi, tomēr ir pietiekami jaudīga.

Pēc Brocēnu apmeklējuma — atkal Saldus. Tur programmā bija Jaņa Rozentāla Vēstures un mākslas muzeja, kā arī vairāku aprūpes centru apmeklējums.

Kā izteicās LPS padomnieks, LPIA darbības koordinators Bruno Otersons, pietiekami noslogotas būs arī pašvaldību izpilddirektoru turpmākās tikšanās reizes. Jau 8.septembrī paredzēts iztirzāt banku politiku un to sadarbību ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem. Oktobra temats ir "Lauku un lauksaimniecības attīstība", novembra — "Valsts un pašvaldību sociālā palīdzība". Ziemas pirmajā mēnesī — kārtējais izbraukums. Jau 1.decembrī Bauskā ieplānota LPIA dalībnieku darbības gada pārskata sapulce. Tā reizē būs arī vadības pārvēlēšanu sanāksme.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors