Par ieņēmumiem valsts budžetā

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš preses konferencē vakar, 26.augustā:

— Vispirms — par budžetu. Ir apkopoti dati par šā gada septiņiem mēnešiem. Jūlijs varbūt nav īpaši aktīvs mēnesis, daudzi atrodas atvaļinājumā. Bet, ja mēs paskatāmies uz dažiem galvenajiem nodokļu veidiem, iespējams, ka vasaras ietekme tajos atspoguļojas.

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa šajā gadā ir bijuši mazāki nekā pagājušajā gadā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas ir zemā līmenī, tas nozīmē, ka pārsvarā tiek veikti avansmaksājumi. Un tie pēc pagājušā gada zaudējumiem, ko izraisīja krīze Krievijā, arī ir stipri zemā līmenī. Tātad nekāds lielais ienākums valsts budžetā no šiem maksājumiem nav un nav gaidāms.

Turpinās tendence, kas parādījās jau gada sākumā. Galvenais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots ir pievienotās vērtības nodoklis. Tas pašlaik atrodas zemākā līmenī nekā pagājušajā gadā. Tātad apgrozījums vēl joprojām valstī nav atjaunojies iepriekšējā līmenī. Arī cenās joprojām vērojama deflācija. Tas pats notiek arī ar eksporta cenām, un PVN ieņēmumu kritums ir zem pagājušā gada līmeņa.

Kopumā aplūkojot visus pamatbudžeta faktiskos ieņēmumus, mēs redzam, ka diemžēl jau kopš maija, dažās pozīcijās — pat marta, ir pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu kritums. Ir pamatotas cerības, ka situācija varētu uzlaboties augustā, jo vērojamas pozitīvas tendences. Ceru, ka ar dažu mēnešu nobīdi saimnieciskā augšupeja, kas, cerams, ir sākusies, varētu parādīties arī lielākos valsts pamatbudžeta ieņēmumos. Pagaidām īpašam optimismam pamata nav, jo jūlijā joprojām turpinājusies lejupslīde.

Labāka situācija ir attiecībā uz divu lielo nodokļu iekasēšanu, no kuriem viens finansē pašvaldības: iedzīvotāju ienākuma nodoklis stabili aug un tas visu šo gadu ir lielāks nekā pagājušajā gadā. Acīmredzot to ietekmē vidējās algas pieaugums un arī minimālās algas paaugstinājums, kas notika iepriekšējās valdības laikā. Līdzīga situācija izveidojusies ar sociālās apdrošināšanas iemaksām — arī tās kopš gada sākuma aug, kaut neliels kritums bija maijā. Sociālo apdrošināšanas iemaksu tendences pilnībā sakrīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa tendencēm.

Kopumā varētu teikt, ka viešas piesardzīgs optimisms attiecībā uz dažiem nodokļu veidiem. Savukārt citu nodokļu ieņēmumi liek gaidīt saimnieciskās aktivitātes atspoguļošanos nodokļu ieņēmumos.

Jūlija beigās valsts pamatbudžeta finansu deficīts bija 5 miljoni latu, fiskālais deficīts — 10 miljoni latu, bet sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts — 1,3 miljoni latu. Augusts vēl nav beidzies, bet, ja nekas radikāli nemainīsies, pamatbudžetā, neskatoties uz ieņēmumu kritumu, arī būs mazliet labāka situācija nekā jūlijā. Savukārt speciālajā apdrošināšanas budžetā pašlaik situācija ir diezgan negatīva un veido 8,8 miljonus latu lielu deficītu.

Paralēli esošās situācijas apzināšanai Finansu ministrija ļoti intensīvi strādā pie 2000. gada budžeta sagatavošanas. Nākamajā nedēļā sākas pirmās apspriedes frakcijās (sākumā — neoficiālas) par to, ko vēl varētu darīt attiecībā uz 2000. gada budžetu. Skaidrs, ka nepieciešama daudz plašāka politisko spēku saskaņa un konstruktīva sadarbība, kas palīdzētu mums uzlabot budžeta situāciju nākamajā gadā.

Priecīga vēsts, kas jau izskanējusi plašsaziņas līdzekļos, ir tā, ka kredītreitinga aģentūra "Moody’s" ir piešķīrusi nemainīgu kredītreitingu attiecībā pret valsts reitingu Latvijas eiroobligācijām. Tas nozīmē, ka Latvijas valdības pašreizējie centieni tiek pozitīvi novērtēti un rada pārliecību ārvalstu investoros, ka mūsu valstī saglabāsies stabila ekonomiskā un finansiālā situācija.