Eiropas Komisija: Par pasākumiem apdraudēto haizivju resursu aizsardzībai

5.februārī Eiropas Komisija pieņēma pašu pirmo ES rīcības plānu par haizivju resursu saglabāšanu un pārvaldību. Plāna mērķis ir nodrošināt efektīvus pasākumus, lai atjaunotu apdraudētus haizivju krājumus, un noteikt pamatnostādnes attiecīgās zvejniecības ilgtspējīgai pārvaldībai. Plānā paredzēts pilnveidot zinātnes atziņas par haizivju krājumiem un haizivju zvejniecību.

Izklāstītie pasākumi attiecas ne tikai uz haizivīm, bet arī uz radniecīgām sugām, piemēram, rajām, un tos piemēros visur, kur strādā ES flote, – gan Eiropas ūdeņos, gan ārpus tiem. Komisija arīdzan ir apņēmusies strādāt pie tā, lai ES iesaistīšanās starptautiskos forumos un līgumos saskanētu ar tās pašmāju politiku haizivju jautājumos.

Eiropas jūrniecības un zivsaimniecības lietu komisārs Džo Borgs atzina: “Haizivju resursi ir ļoti jutīgi pret pārmērīgu izmantošanu; ja krājumi saruks, tas var ļoti smagi skart ne tikai haizivis, bet arī jūras ekosistēmas un pašus zvejniekus. Tāpēc šodien mēs nākam klajā ar rīcības plānu, kurā paredzēta piesardzīgāka pieeja to zvejniecību pārvaldībai, kurās nozvejo haizivis, kā arī atbalsts būtiskiem pētījumiem, kuru pagaidām vēl trūkst, lai pilnībā izprastu, kāda nozīme ir haizivīm mūsu okeānu dzīvē un kā tās var ietekmēt zveja.”

Rīcības plānā ietverti pasākumi, kas paredzēti datu vākšanas un zinātnisko ieteikumu uzlabošanai, pārvaldības un tehnisko pasākumu pilnveidošanai un kontroles pastiprināšanai pār haizivju spuru atdalīšanas aizlieguma ievērošanu. Tajā ietverti pasākumi, kas īstenojami gan ES, gan dalībvalstu līmenī, un ierosināts, ka ES jācenšas panākt, lai šos pasākumus apstiprina visas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO).

Plāns aptver visas skrimšļzivis – ne tikai haizivis, bet arī rajas un himeras –, pavisam 1000 sugas. Tās sastopamas visā pasaulē, īpaši Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, kur EK kuģi iegūst 50% haizivju nozvejas. Haizivju zveja kopš 20.gadsimta 80.gadu vidus ir strauji augusi, galvenokārt tāpēc, ka palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem (īpaši spurām). Tomēr šīs sugas ir sevišķi jutīgas pret pārzveju, jo īpatņi dzīvo ilgi, vēlu sasniedz dzimumbriedumu, tiem ir ilgs grūsnības periods un zemi auglības rādītāji. Starptautiskās dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības nesenā pētījumā minēts, ka vienu trešo daļu no haizivju sugām, kuru īpatņus nozvejo ES ūdeņos, apdraud pārmērīga zvejas radīta slodze. Lai gan šie krājumi ir vārīgi un ES flotei visnotaļ nozīmīgi, ES haizivju zvejniecība līdz šim nav sistemātiski pārvaldīta. Pēdējos gados Komisija ir atzinusi, ka vairāku haizivju krājumu stāvoklis rada bažas, un ir ierosinājusi, vai nu noteikt, ka nozvejas apjomam jābūt vienādam ar nulli, vai ievērojami samazināt zvejas izraisīto mirstību gan ES, gan vairāku RZPO teritorijā.

ES rīcības plāns par haizivīm ir balstīts uz apspriedēm ar dalībvalstīm, ieinteresētajām aprindām un sabiedrību, kas notika 2007. un 2008.gadā. Plāns ir strukturēts atbilstoši FAO Starptautiskajam rīcības plānam par haizivīm, kas pieņemts 1999.gadā. Atbilstoši FAO plāna prasībām ES rīcības plānam ir pievienots novērtējuma ziņojums par haizivīm, kas atrodams paziņojuma pielikumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa