Finansu ministrs Edmunds Krastiņš preses konferencē vakar, 26.augustā:

Vēl aizvadītajā laika posmā ir parakstīts kredītlīgums ar Pasaules banku par 38 miljoniem eiro. Gribu vien pateikt, ka man bija milzīgs prieks šo kredītlīgumu parakstīt, jo tā sagatavošana tika uzsākta 1997. gadā, kad Andris Šķēle bija Ministru prezidents. Bija patīkami parakstīt līgumu, jo Latvijas skolas patiesi ir kritiskā situācijā. Šis kredīts būs labs atbalsts skolu tīklu sakārtošanai, to energoefektivitātes uzlabošanai un esošās kritiskās situācijas pārvarēšanai.

No likumiem, ko valdība pieņēmusi 81. panta kārtībā, gribētu īpaši atzīmēt grozījumus vērtspapīru likumā, jo tas ir viens no pirmajiem soļiem, ko Latvijas valdība sper mazākumakcionāru interešu aizsardzībai. Būtība ir tāda — ja galvenais akcionārs iegūst kontroli uzņēmumā, sasniedzot vairāk nekā pusi vai vairāk nekā 75% akciju, viņam jāpiedāvā mazākumakcionāriem atpirkt viņu īpašumā esošās akcijas tādā kārtībā, kā to nosaka Vērtspapīru tirgus komisijas noteikumi. Ārvalstu investori mums ir aizrādījuši, ka Latvijā mazākumakcionāru intereses nav pietiekami aizsargātas, un šis būs pirmais solis, kuram sekos vēl nākamie.

Notikušas vairākas sarunas ar potenciāliem investoriem Latvijā. Viena problēma, kas būtu risināma finansu jomā ar ārvalstu investoriem, ir ļoti augstais īpašuma nodokļa līmenis. Ir plānots to samazināt, iesniedzot nākamā gada budžetu, jo 4% liels īpašuma nodoklis rada jautājumus vairākiem lieliem potenciālajiem ārvalstu investoriem. Nākamajā nedēļā savu vizīti pieteicis arī Preatoni, kurš, kā zināms, Rīgā gatavojas investēt ļoti lielas naudas summas. Un es jau tagad zinu, ka viens no jautājumiem būs par šo nesamērīgi augsto īpašuma nodokli.

Un otra lieta, kas atklājusies sarunās ar ārvalstu investoriem, ir tā, ka nepieciešama Latvijas valdības sagatavota noteikta priekšlikumu pakete lielajiem investīciju projektiem, kuros paredzēts Latvijā būvēt rūpnīcas un nodarbināt lielu iedzīvotāju skaitu. Te jābūt vai nu skaidri definētām nodokļu atlaidēm, vai jābūt darbaspēka pārkvalificēšanas programmām. Jo mūsu galvenie konkurenti, piemēram, Čehija, Ungārija un Polija, spēj piedāvāt šādas priekšlikumu paketes lielajām investīcijām. Diemžēl Latvija vēl nespēj, kaut gan mūsu valsts tiešām ir laba vieta investīcijām.

Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām, manu norādījumu par vadošo darbinieku rotāciju jau ņēmusi vērā Rīgas VID nodaļa. Vadošie darbinieki jau ir uzsākuši darbu savās jaunajās darba vietās. Šī sistēma tiks turpināta septembrī, kad rotācija paredzēta muitas iestādēm, lai cilvēki pārāk neaizsēdētos vienā vietā un neveidotos nevēlamās korporatīvās saites. Esam paredzējuši rotācijas sistēmu ieviest visas valsts VID struktūrās un sagatavot attiecīgos grozījumus, kas šādu sistēmu nostiprinātu likumdošanā.

Daudz diskutētais jautājums par nodokļu parādu lielumu un par to, kā pret tiem būtu jāizturas. Šis jautājums izraisīja diskusiju arī valdībā — par atliktajiem nodokļu parādiem uz vienu līdz trim gadiem. Finansu ministrijas īpašā komisija šādus pagarinājumus ir izsniegusi 69 uzņēmumiem. Izpētot materiālus, ir redzams, ka apmēram 10 līdz 15 uzņēmumi nespēs saistības kārtot atbilstoši apstiprinātajiem grafikiem. Es vēlos šo jautājumu padarīt pilnīgi skaidru: vai nu šie nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem tiek atcelti, vai nu valdības līmenī precīzi definējams, kā šie atvieglojumi pagarināmi. Kāpēc šis jautājums nav vienkārši atrisināms un tas ir tik sāpīgs? Tādēļ, ka šo 10 līdz 15 uzņēmumu vidū ir trīs ļoti lieli, ar lielu strādājošo skaitu — "Dambis" (700 strādājošo), "Olainfarm" (900 strādājošo) un "Latvija" (1700 strādājošo). Valdība pieņēma lēmumu sagatavot grozījumus nodokļu pagarināšanas kārtībā, un arī Ekonomikas ministrijai jāizvērtē iespējamās sekas šo nodokļu pagarinājuma atcelšanas gadījumā, kas varētu rasties Latvijas tautsaimniecībai. Finansu ministrija gribētu vēlreiz šo diskusiju atjaunot arī attiecībā uz citiem nodokļu pagarinājumiem, jo, mūsuprāt, ilga nodokļu pagarinājumu kārtība ir ļoti stingri jāierobežo.

Vēl viena lieta. Aizvadītajā gadā no muitas ir aizgājis "Crown Agent", kas ieviesa labu sistēmu. Man ir bažas, vai šī aiziešana tomēr nav radījusi muitas darbības pasliktināšanos. Tādēļ es gribu atjaunot kontaktus ar šo kompāniju un pārrunāt palīdzības iespējas, ko tā varētu sniegt Latvijas muitas darbības uzlabošanai, īpaši korupcijas apkarošanas jomā. Protams, šis pasākums ir par maksu, bet mani neatstāj sajūta, ka "Crown Agent" aiziešana situāciju muitas darbā ir pasliktinājusi. Tādēļ es vēlos, lai viņi atgrieztos.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā