Ekonomikas ministrs:

— tiekoties ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru

"Uzņēmumu reģistram būtu jādarbojas pēc tā saucamā vienas pieturas aģentūras principa, kad visa nepieciešamā informācija tiek apkopota, jau reģistrējot uzņēmumu, tā operatīvi ir pieejama visām atbildīgām institūcijām, un uzņēmējam nav jātērē laiks, vairākas reizes kārtojot vienas un tās pašas formalitātes," tiekoties ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Māri Gulbi, pirmdien, 23.augustā, teica ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs. Pēc ministra domām, absurda ir situācija, ka vienu un to pašu informāciju datoros ievada vairākas institūcijas, tā lieki tērējot gan līdzekļus, gan laiku.

Sistēmas sakārtošana ļautu ievērojami paātrināt uzņēmumu reģistrācijas procesu, valstij samazinātu izdevumus, atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu, kā arī mazinātu negodīgas rīcības iespējas.

Samazinot birokrātisko procedūru skaitu, samazinās arī korupcijas iespējas. Turklāt, padarot uzņēmumu datus pieejamus Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, pašvaldībās un citās iestādēs tūlīt pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, samazināsies arī "ātri pazūdošo viena darījuma firmu" skaits, uzskata ministrs. Kā tikšanās laikā informēja M.Gulbis, esošās sistēmas nepilnību dēļ šobrīd visai būtiski atšķiras dati par uzņēmumu skaitu, ko fiksējis Uzņēmumu reģistrs (aptuveni 140 000), Valsts ieņēmumu dienests (aptuveni 114 000) un Centrālā statistikas pārvalde (aptuveni 90 000).

Vistuvākajā laikā, pēc ministra domām, būtu jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par elektronisko dokumentu juridisku atzīšanu.

— sarunā par elektroapgādes jautājumiem

Īpašu uzmanību veltot Latvijas elektroapgādes drošībai, ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs aizvakar, 25. augustā, tikās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "Dispečeru centrs" "Baltija"’ direktora vietnieku Jāni Osīti.

Baltijas valstu elektroapgādes drošības un stabilitātes kontekstā ministru interesēja jautājums par iespēju palielināt Latvijā ražotās elektroenerģijas jaudas. Šo jautājumu Vladimirs Makarovs nesen pārrunāja arī ar "Latvenergo" vadību.

Kopš 1979. gada tiek diskutēts par nepieciešamību celt jaunu elektrostaciju Kurzemē, taču konkrētu lēmumu pieņemšana visu laiku tikusi atcelta. Pašlaik šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks.

"Gan nesenā tikšanās ar "Latvenergo" vadību, gan šī saruna ar "DC "Baltija"" tehnisko direktoru manī radījusi pārliecību, ka ilgāk vilcinot lēmumu pieņemšanu par jaunas elektrostacijas būvi Kurzemē, Latvija nākotnē var ciest ievērojamus zaudējumus. Pasaulē ir zināma elektroenerģijas pārprodukcija un, iestājoties ES, var izveidoties situācija, ka būsim spiesti iepirkt elektroenerģiju par dārgāku cenu, nekā tā mums izmaksātu, ražojot pašiem. Ir jārēķinās ar augošo elektrības patēriņa pieaugumu, kas tuvākajos gados būs saistīts gan ar "Liepājas metalurga", gan citu lielo elektroenerģijas patērētāju darbības uzsākšanu un paplašināšanos Kurzemē," pēc tikšanās sacīja ministrs.

Ņemot vērā elektroapgādes drošības un stabilitātes, kā arī reģiona ekonomiskās attīstības apsvērumus, Kurzemē drīzumā būtu nepieciešamas elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 400 megavatiem. Jau izsniegtā licence Brocēnu elektrostacijas celtniecībai to pilnībā nenodrošinās, tādēļ nopietni izvērtējams būtu jautājums par vēl kādas elektrostacijas būvēšanu.

Lai rūpīgāk iepazītos ar elektroapgādes jautājumiem, Vladimirs Makarovs tuvākajā laikā ir iecerējis tikties arī ar Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāju Jāni Dauškānu.

Romāns Meļņiks,

ekonomikas ministra

preses sekretārs