Par taupības nepieļaujamību sociālajā jomā

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos bieži izskanējusi informācija par valsts un pašvaldību iestāžu plāniem atteikties vai samazināt dažādu veidu sociālo palīdzību. Izprotot smago ekonomisko situāciju, tiesībsargs Romāns Apsītis tomēr vēlas uzsvērt, ka šajos apstākļos ir sevišķi būtiski nesamazināt sociālās palīdzības apjomu gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Tiesībsargs norāda, ka sevišķi satraucoša ir pašvaldību vēlme likumu normas par dažādām sociālajām garantijām pārveidot tikai par rekomendējošām.

“Līdzšinējās tendences, tostarp būtiski pieaugošais bezdarbs, liecina, ka arvien palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešams sociālais atbalsts. Jau līdz šim pašvaldībām gan sociālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu sniegšanā ir bijusi plaša rīcības brīvība, un pašvaldības minētos pienākumus ir realizējušas pieejamo resursu ietvaros. Savukārt likumu normu pārveidošana par rekomendējošām var novest pie pilnīgas sociālo tiesību ignorēšanas pašvaldībās,” uzskata tiesībsargs R.Apsītis.

Tiesībsargs aicina grūtajos ekonomiskajos apstākļos darīt visu iespējamo, lai sociālā joma būtu pēdējā, kuru ierobežotu taupības nolūkos. Turklāt atsevišķu pašvaldību paraugi liecina, ka tas ir iespējams. Likumos noteikto pienākumu pārskatīšana saistībā ar ekonomiskajiem apstākļiem būtu iespējama tikai tad, ja pašvaldības jau līdz šim šos pienākumus būtu pildījušas pilnā apmērā. Turklāt šāds solis vēl vairāk padziļinātu plaisu starp lielo un mazo pašvaldību sniegtās palīdzības apmēriem. Nevar noliegt, ka būtu nepieciešama arī lielāka valsts atbildība par pašvaldībām uzdoto uzdevumu izpildi.

Gan Satversme, gan Latvijas ratificētie starptautiskie akti valstij uzliek par pienākumu garantēt iedzīvotājiem sociālo nodrošinājumu. Tam jābūt atbilstošā apmērā un ilgumā, lai nodrošinātu, ka ikviens var īstenot savas tiesības uz ģimenes aizsardzību un palīdzību, adekvātu dzīves līmeni un pieeju veselības aizsardzībai.

Tiesībsarga biroja Sabiedrisko attiecību daļa