Par "Latvijas zivsaimniecības gadagrāmatu ’99"

Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Šodien, 27. augustā, savu ceļu pie lasītājiem sāk "Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata ’99". Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš jauno grāmatu vērtē šādi:

— Veidot "Latvijas zivsaimniecības gadagrāmatu" — tā ir laba tradīcija. Šis ikgadējais izdevums, kas sniedz plašu un izsmeļošu informāciju par nozari — nāk klajā jau trešo reizi. Tajā ir jaunumi likumdošanā, statistika, pārskats par zveju un zivju resursiem, produkcijas ražošanu un tirgu, zivsaimniecības pārvaldes jautājumi un arī interesantas atmiņas par Latvijas zivsaimniecības vēsturi.

Arvien vairāk domājam par to, lai grāmatā ietverto statistikas daļu varētu izmantot ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Tādēļ šogad pirmo reizi viss detalizētais statistiskās informācijas pielikums ir gan latviešu, gan angļu valodā. Pielikumā atrodami šādi dati: zvejas statistika, sākot no 1970. gada; ražošanas un tirdzniecības dati kopš 1994. gada; zivju krājumu ataudzēšana (1991.—1998.); zvejas uzņēmumu adreses un tālruņa numuri; detalizēts Latvijas zvejas kuģu saraksts; kuģu un laivu būves uzņēmumu adreses; zivju apstrādes uzņēmumu saraksts; zivsaimniecības nozares iestādes un organizācijas; zvejniecību kontrolējošo dienestu, muitas un valsts veterināro dienestu saraksts. Krāsains un pievilcīgs izdevies grafiskais ieliktnis "Latvijas zivsaimniecība ilustrācijās", kurā sīki analizēti ražošanas apjomi, nozveja iekšējos un ārējos ūdeņos, zivju produkcijas struktūra — ražošana, eksports un imports, zivju fonda piešķirtā finansējuma analīze un zivju produkcijas patēriņš Latvijā un dažādās Eiropas valstīs. Arī šis krāsainais ieliktnis ir latviešu un angļu valodā, un tas ir papildus izdots atsevišķā brošūrā kā izdales materiāls par zivsaimniecības attīstību Latvijā. Tas ir jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējām gadagrāmatām.

Nodaļā par likumdošanas jaunumiem esam centušies izskaidrot kādu lēmumu vai citu pieņemto normatīvo aktu. Jo mūsu mērķis ir palīdzēt izprast ikvienam — gan liela uzņēmuma vadītājam, gan amatierzvejniekam, gan makšķerniekam, kādēļ ir nepieciešami tieši šādi noteikumi un kārtība. Likumdošana ir "salikta pa plauktiņiem". Daži neskaidri jautājumi pēdējā gadā ir sakārtoti, piemēram, par zvejošanu ar tīklu privātos ūdeņos, par savstarpēju vienošanos starp vairākiem ūdentilpes īpašniekiem. Ir pieņemti noteikumi par higiēnas un sanitārajām normām zivju produkcijas ražošanā atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Ir palikušas dažas "spraugas" likumdošanā, pie kurām vēl būtu jāpiestrādā. Taču — tas ir tikai laika jautājums. Arī ES nestāv uz vietas, tās likumdošanā ir izmaiņas, piemēram, mums ir saistoši noteikumi par nozvejoto zivju tirdzniecības kontroli, transportēšanas, noliktavu u.c. kontroli. Tas viss saistīts ar zivju krājumu limitēšanu. Vēl nepieciešams darbs, lai sagatavotos ES strukturālo fondu izmantošanai. Arī tam ir vajadzīgi attiecīgi likumdošanas akti vai papildinājumi jau esošajos likumos un noteikumos. Ir sākts veidot zvejas kuģu reģistrs, tas notiek PHARE projekta ietvaros un tas ir jādara visām asociētajām valstīm, kurām ir saskare ar jūru.

Vēl viens jaunums šāgada izdevumā — ir atsevišķa nodaļa, veltīta makšķerēšanai. Līdz šim tā tika apskatīta kopā ar zvejniecību. Te atrodama ne tikai informācija par makšķerēšanas attīstību mūsdienās un izskaidroti licencētās makšķerēšanas pamatprincipi, bet publicēti arī konkursa "Latvijas gada lielākā zivs" dati kopš 1986. gada un atlases principi.

Izdevumā ir izmantoti Valsts zivsaimniecības pārvaldes, Zivsaimniecības pētniecības institūta un Zivsaimnieku asociācijas dati. Paralēli ikdienas darbam materiālus grāmatai sagatavojuši un rakstījuši valsts administrācijā, zinātnē un ražošanas sfērā strādājošie cilvēki, kuriem rūp ne tikai šodiena, bet arī zivsaimniecības attīstība un nākotne.

Grāmatas izdošanu finansējis Latvijas Zivju fonds, to izdevis individuālais uzņēmums "BIOTA". Gadagrāmatas metiens ir 1000 eksemplāru. Daļa metiena tiek izplatīta bez maksas, saskaņā ar Zivju fonda padomes lēmumu to saņem zvejnieki, kuri fondā ieskaita līdzekļus par nozvejotajām zivīm. Tieši šī ir visatsaucīgākā un ieinteresētākā grāmatas lasītāju daļa. Mums visu laiku ir bijusi slēpta vēlme šo grāmatu izdot uz Zvejnieku svētkiem — jūlija otrajā nedēļā. Līdz šim tas vēl nav izdevies, jo grāmatas tapšana ir lēns process un mēs vēlamies tajā iestrādāt aktuālas lietas. Taču ceram, ka šo nodomu nākotnē izdosies realizēt. Un vēl ceram, ka grāmata ar laiku būs bagātāk ilustrēta un ieinteresēs vēl plašāku auditoriju.

Rūta Bierande,

"LV" nozares redaktore