Ministru kabineta instrukcija Nr.3

Rīgā 2009.gada 27.janvārī (prot. Nr.7 2.§)

Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā plāno un veic valsts pārvaldes iestāžu funkciju auditu, iesaistītās iestādes, to pienākumus un atbildību, kā arī funkciju audita ieteikumu ieviešanas kārtību.

II. Funkciju audita mērķis un uzdevumi

2. Funkciju audita mērķis ir palielināt valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot budžeta izdevumus, nodrošinot to lietderīgu izmantošanu un saglabājot vai uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Funkciju auditu īsteno, lai:

2.1. konstatētu funkcijas vai uzdevumus, no kuru izpildes būtu iespējams atteikties vai kurus būtu iespējams deleģēt izpildei privātajam vai nevalstiskajam sektoram, nodrošinot to efektīvāku un ekonomiskāku izpildi;

2.2. pārskatītu un precizētu valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, novēršot to pārklāšanos un dublēšanos starp iestādēm vai to struktūrvienībām;

2.3. izvērtētu valsts budžeta programmu izmaksas un iestāžu sasniegtos rezultātus;

2.4. optimizētu valsts pārvaldes iestāžu struktūru un nodarbināto skaitu, palielinot darba produktivitāti un izpildes intensitāti;

2.5. izvērtētu iespējas decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas, veicot tās pakalpojuma saņēmējam piemērotā valsts pārvaldes līmenī.

3. Funkciju auditu veic valsts pārvaldes institūcijās (arī valsts kapitāl­sabiedrībās, pašvaldībās un citās atvasinātās publiskās pārvaldes iestādēs, ja konstatē to funkciju un uzdevumu pārklāšanās pazīmes vai tās ietilpst auditējamās jomas institucionālajā sistēmā).

4. Funkciju audita priekšmets ir:

4.1. valsts politikas jomas (nozares vai apakšnozares), kā arī starpnozaru tiesiskais regulējums, institucionālā sistēma un administratīvā sloga apjoms;

4.2. funkciju auditam padoto iestāžu mērķi un sasniegtie rezultāti;

4.3. iestādes struktūra, nodarbināto skaits, iestādes budžets un tā struktūra;

4.4. iestādes īstenoto funkciju un sniegto pakalpojumu apjoms, kvalitāte, sniegšanas intensitāte un pakalpojumu teritoriālais izvietojums;

4.5. iestādes sniegtie maksas pakalpojumi un valsts nodevas objekti;

4.6. iestādes darbības ekonomiskums un efektivitāte, kā arī to risku izvērtējums, kas saistīti ar funkcijas vai uzdevuma pārtraukšanu vai deleģēšanu privātajam sektoram.

III. Funkciju audita plānošana, uzsākšana un ieteikumu ieviešana, kā arī auditā iesaistītās institūcijas

5. Lai nodrošinātu funkciju audita sagatavošanas un uzraudzības procesu, Ministru kabinets izveido funkciju audita komisiju (turpmāk – komisija) šādā sastāvā:

5.1. Valsts kancelejas direktors;

5.2. Finanšu ministrijas valsts sekretārs vai viņa vietnieks;

5.3. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa vietnieks;

5.4. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa vietnieks;

5.5. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa vietnieks;

5.6. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes ieteiktā persona;

5.7. Ministru kabineta uzaicinātie pārstāvji:

5.7.1. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis;

5.7.2. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

5.7.3. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāvis;

5.7.4. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis;

5.7.5. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis.

6. Komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Komisijas vadītāja pienākumus veic Valsts kancelejas direktors. Komisijas sekretariāta pienākumus veic Valsts kanceleja.

7. Komisija, izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar iestāžu un to struktūrvienību nelietderīgu un neefektīvu darbību to atbildībā esošajās politikas jomās (nozarēs vai apakšnozarēs), starpnozaru tiesisko regulējumu un institu­cionālo sistēmu, katru gadu līdz 1.februārim izstrādā funkciju auditu plānu vienam gadam, norādot:

7.1. auditu mērķus, apjomu un auditu priekšmetus;

7.2. auditu laiku;

7.3. auditiem pakļautās iestādes;

7.4. indikatīvu auditu grupu sastāvu, auditu uzdevumus un auditu termiņus.

8. Komisija, izstrādājot funkciju audita plānu, iepazīstas ar līdz šim veiktajiem un plānotajiem funkciju auditiem un konsultējas ar Valsts kontroli un citām iestādēm.

9. Funkciju audita plānu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

10. Atbilstoši funkciju audita plānam Ministru prezidents izdod atsevišķu rīkojumu par audita grupas izveidošanu un funkciju audita uzsākšanu, norādot:

10.1. audita grupas sastāvu un vadītāju;

10.2. ja nepieciešams, ekspertus. Ekspertus piesaista uz līguma pamata, nosakot nodalītu atbildību un uzdevumus;

10.3. ja auditējamā joma ir saistīta ar pašvaldību atbildībā nodotajām funkcijām, Latvijas Pašvaldību savienības nozīmētu pārstāvi;

10.4. precizētu funkciju audita uzdevumu un apjomu;

10.5. termiņu, kādā funkciju audita ziņojums iesniedzams komisijai;

10.6. ja nepieciešams, funkciju audita starpziņojumu iesniegšanas termiņus;

10.7. ja nepieciešams, pieaicinātos nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus;

10.8. iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu pienākumus, lai tehniski nodroši­nātu audita grupas darbu.

11. Audita grupas locekļu tiesības un pienākumi:

11.1. sagatavot funkciju audita ieteikumus saskaņā ar šīs instrukcijas 1.pielikumu;

11.2. informējot iestādes tiešo vadītāju:

11.2.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām funkciju audita uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

11.2.2. bez ierobežojumiem apmeklēt iestādes un pārbaudīt to funkciju un uzdevumu faktisko izpildi;

11.2.3. intervēt iestāžu darbiniekus, izzināt situāciju, veikt aptaujas un saņemt informāciju;

11.2.4. bez ierobežojumiem iepazīties ar reģistrētajās datubāzēs uzkrāto visu veidu informāciju, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās informācijas aizsardzības prasības;

11.3. ziņot audita grupas vadītājam par jebkuru situāciju, kurā audita grupas loceklim rodas vai varētu rasties interešu konflikts.

12. Audita grupas vadītāja tiesības un pienākumi:

12.1. noteikt audita grupas locekļu uzdevumus un kontrolēt to izpildi;

12.2. laikus informēt komisiju un Ministru prezidentu par apgrūtinā­jumiem un šķēršļiem, kas traucē veikt funkciju auditu;

12.3. ja nepieciešams, iesniegt starpziņojumus komisijai un Ministru prezidentam, informējot par funkciju audita procesa gaitu;

12.4. precizēt iesniedzamās informācijas apjomu, kuru auditējamās iestādes sagatavo saskaņā ar šīs instrukcijas 2. un 3.pielikumu;

12.5. lūgt sagatavot papildu informāciju, ja nepieciešams detalizēts pārskats par funkcijām vai ja to īstenošana tiek pamatota ar Eiropas Savienības direktīvās, regulās un starptautiskajos nolīgumos noteiktajām prasībām;

12.6. sagatavot un noteiktajā termiņā iesniegt funkciju audita ziņojuma projektu;

12.7. sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par funkciju audita ieteikumu ieviešanu.

13. Audita grupas locekļi funkciju audita veikšanas laikā ir pilnībā vai daļēji atbrīvoti no tiešo pienākumu veikšanas iestādē, saglabājot noteikto darba samaksu pamata darbavietā.

14. Audita grupas loceklis nepiedalās tās iestādes funkciju auditā, kura ir tā pamata darbavieta.

15. Audita grupas locekļus un to vadītājus Ministru prezidentam iesaka Ministru kabineta loceklis, komisija vai nozares vadošās (augstākās) iestādes administratīvais vadītājs. Audita grupas locekļi atbilst šādām prasībām:

15.1. pieredze amatā nozares vadošajā (augstākajā) iestādē vai pieredze darbā privātā jomā vadošā amatā, kas nav mazāka par trim gadiem;

15.2. līdzdalība līdz šim veiktos līdzīgos auditos valsts pārvaldes iestādēs vai būtiska pieredze jomā, kurā tiek veikts funkciju audits;

15.3. zināšanas un prasmes kādā no šādām jomām – uz rezultātu orientēta pārvalde, kontrole, komunikācija, riska vadība, finanšu un cilvēkresursu pārvalde;

15.4. spēja strādāt patstāvīgi, apgūt jaunu jomu un izstrādāt ieteikumus lēmumu pieņemšanai.

16. Audita grupas vadītāja un audita grupas locekļu īstermiņa apmācību pirms konkrēta funkciju audita veikšanas nodrošina Valsts kanceleja.

17. Veicot funkciju auditu, ievēro šādus principus un pieejas:

17.1. funkcijas un uzdevumi nedrīkst dublēties, tos nodala starp iestādēm;

17.2. viena veida funkcijas tiek grupētas vienas iestādes ietvaros tā, lai panāktu maksimālo izpildes efektivitāti un līdzekļu ekonomiju, ko rada viena veida prasmju apvienošana;

17.3. ja funkcijas ir noteiktas tiesību aktos, bet tās pilnībā vai daļēji netiek veiktas un arī turpmāk netiks īstenotas vai arī ir paredzēts tās nodot privāt­personām, tiek grozīti tiesību akti, izslēdzot šādas funkcijas;

17.4. atbalsta funkcijas tiek apvienotas, nodotas citām iestādēm vai koncentrētas, samazinot to apjomu;

17.5. valsts pārvaldes iestāžu struktūra, to veiktās funkcijas un uzdevumi tiek salīdzināti un izvērtēti, izmantojot vidējos rādītājus saskaņā ar šīs instruk­cijas 4.pielikumu;

17.6. valsts pārvalde tiek veidota ekonomiska un efektīva, salīdzinot izdevumus, ieguldījumus un rezultātu sasniegšanas izmaksas starp līdzīgām iestādēm, to struktūrvienībām, funkcijām un uzdevumiem.

18. Ja funkciju audita uzsākšanai nepieciešama papildu informācija, to sagatavo auditējamās iestādes amatpersonas saskaņā ar šīs instrukcijas 2.pieli­kumu.

19. Detalizētu informāciju par funkcijām, kuru īstenošana tiek pamatota ar Eiropas Savienības direktīvās, regulās vai starptautiskajos nolīgumos noteikta­jām prasībām, auditējamās iestādes amatpersonas sagatavo saskaņā ar šīs instrukcijas 3.pielikumu.

20. Audita grupa sagatavo funkciju audita ziņojumu un iesniedz to komisijai izvērtēšanai.

21. Funkciju audita ziņojums sastāv no šādām sadaļām:

21.1. audita mērķis, uzdevumi un apjoms;

21.2. audita gaitā konstatētās situācijas atspoguļojums, kā arī funkcijas un uzdevumi un to veikšanas riski;

21.3. ieteikumi (saskaņā ar šīs instrukcijas 1.pielikumu) par turpmāko funkciju veikšanu valsts pārvaldē;

21.4. audita secinājumu un ieteikumu ieviešanas plāns, norādot par to ieviešanu atbildīgās institūcijas un termiņus;

21.5. ieteikumi rīcībai ar audita ieteikumu ieviešanas rezultātā ieekonomē­tajiem vai pārstrukturētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

21.6. audita grupas vadītāja (sadarbībā ar Finanšu ministriju) izstrādātie priekšlikumi par budžeta programmu un apakšprogrammu struktūru, ja, veicot izmaiņas funkciju izpildē, tiek konstatēta nepieciešamība tās pārskatīt;

21.7. audita ziņojuma pielikumi:

21.7.1. informācija par iesaistīto iestāžu dalību auditā un to sagatavotā sākotnējā informācija;

21.7.2. auditējamās iestādes un amatpersonu iebildumi un priekšlikumi par audita ieteikumiem;

21.7.3. piesaistīto ekspertu vērtējumi, komentāri un ieteikumi;

21.7.4. sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un privāto tiesību juridisko personu iebildumi, ierosinājumi un priekšlikumi.

22. Komisija izvērtē funkciju audita ziņojumā minētos ieteikumus, iebil­dumus un priekšlikumus, ja nepieciešams, precizē funkciju audita ziņojumu, apstiprina to un kopā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu par funkciju audita ieteikumu ieviešanu iesniedz Ministru prezidentam.

23. Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta ierosinājuma apstiprina funkciju audita ziņojumu un izdod rīkojumu par funkciju audita ieteikumu ieviešanu.

24. Funkciju audita plānu un funkciju audita ziņojumu iesniedz un izskata kā Ministru kabineta lietu.

25. Komisija nodrošina funkciju audita ieteikumu ieviešanas uzraudzību un vienlaikus ar funkciju audita plānu kārtējam gadam sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par funkciju audita ieteikumu ieviešanu un funkciju audita plāna izpildi iepriekšējā periodā.

IV. Funkciju audita gaita

26. Audita grupa papildina sākotnējo informāciju par iestādi, ievērojot šīs instrukcijas 4.pielikumu, kā arī sniedz informāciju par starptautisko organizāciju un citu valstu pieredzi efektīvas valsts pārvaldes izveidošanā.

27. Ja nepieciešams, auditējamās iestādes amatpersonas jebkurā funkciju audita posmā konsultējas ar audita grupu un tās vadītāju par sākotnējās informā­cijas sagatavošanas metodēm.

28. Audita grupas darbu dokumentē, ievērojot audita grupas vadītāja norādījumus.

29. Funkciju auditu veic triju mēnešu laikā, ievērojot šādus posmus un to izpildes indikatīvos termiņus:

29.1. auditējamās vienības vadības, pārstāvju un audita grupas un tās vadītāja kopējā funkciju audita uzsākšanas sanāksme par funkciju audita uzde­vumiem, metodēm, laika grafiku, sagatavojamo informāciju un veicamajiem uzdevu­miem – piecu darbdienu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma izdošanas par funkciju audita uzsākšanu;

29.2. auditējamās vienības sākotnējās informācijas sagatavošana un iesniegšana audita grupas vadītājam – divu nedēļu laikā pēc funkciju audita uzsākšanas sanāksmes norises dienas;

29.3. faktiskās situācijas apzināšana, tiesiskā regulējuma, funkciju un uzdevumu izvērtēšana, intervijas, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un ekspertu viedokļa saņemšana – divu mēnešu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma izdošanas par funkciju audita uzsākšanu;

29.4. funkciju audita ziņojuma projekta, funkciju audita secinājumu, ietei­kumu un to ieviešanas plāna projekta iesniegšana ministram, valsts sekretāram, sekretariāta vadītājam un citām iesaistītajām amatpersonām, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un privāto tiesību juridisko personu priekš­likumu un ieteikumu saņemšana par konkrētu funkciju izpildi, kā arī atzinumu saņemšana par sagatavoto funkciju audita ziņojuma projektu – ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma izdošanas par funkciju audita uzsākšanu;

29.5. funkciju audita ziņojuma projekta apspriešanas sanāksme – divu nedēļu laikā pēc funkciju audita ziņojuma projekta nosūtīšanas;

29.6. funkciju audita ziņojuma precizēšana pēc apspriešanas un iesnieg­šana komisijai – divu darbdienu laikā pēc funkciju audita ziņojuma projekta apspriešanas sanāksmes;

29.7. precizētā funkciju audita ziņojuma iesniegšana Ministru preziden­tam – ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc komisijas sēdes.

30. Izskatot funkciju audita ziņojumu, uz komisijas sēdi uzaicina funkciju audita procesā iesaistīto institūciju pārstāvjus.

31. Funkciju audita veikšanas termiņš ir no viena līdz trim mēnešiem. Pēc Ministru prezidenta ierosinājuma Ministru kabinets var noteikt ilgāku funkciju audita veikšanas termiņu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2009.gada 14.februāri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.janvāra instrukcijai Nr.3

Funkciju audita ieteikumi

Iesniedzot funkciju audita ziņojumu, katrai tajā minētajai iestādes funkcijai un uzdevumam tiek norādīts kāds no šādiem ieteikumiem:

1. Apvienot funkcijas un uzdevumus vienā valsts pārvaldes iestādē, ja konstatēts, ka tiek veiktas līdzīgas funkcijas vai uzdevumi, norādot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un institūciju nodalītās kompetences.

2. Nodot funkcijas un uzdevumus augstākai, citai tāda paša līmeņa vai zemākai valsts pārvaldes iestādei vai padotībā esošai valsts kapitālsabiedrībai, ja konstatēta kāda no šādām pazīmēm:

2.1. funkciju, uzdevumu un pakalpojuma saņēmējam ir nepieciešams nodrošināt tuvāku (blīvāku) pieejamību;

2.2. ir iespējamas lētākas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, vienlaikus saglabājot vai uzlabojot sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

2.3. pakalpojuma sniegšanu ir iespējams organizēt vienotas, papildinošas pakalpojumu paketes veidā;

2.4. pakalpojuma sniegšanas intensitātē ir novērojami pārtraukumi, kas ilgāki par vienu mēnesi;

2.5. pakalpojums nav pieprasīts līdzvērtīgi visos plānošanas reģionos un ir vērojama pakalpojuma pieprasījuma koncentrācija vienā iestādē vai teritorijā;

2.6. pakalpojumu var pilnībā vai daļēji elektronizēt, līdz ar to pakalpojuma sniegšana ir elastīga un nav tieši atkarīga no tā institucionālās formas.

3. Deleģēt funkcijas un uzdevumus privātpersonai, ja konstatēta kāda no šādām pazīmēm:

3.1. ir iespējamas lētākas izmaksas, vienlaikus saglabājot vai uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti;

3.2. ir nosūtīts uzaicinājums un saņemts iesniegums no privāto tiesību juridiskās personas (komersanta vai nevalstiskās organizācijas) par nodomu sniegt šādus pakalpojumus, nesamazinot sniegto pakalpojumu kvalitāti;

3.3. funkcija un uzdevums vidējā termiņā (pēdējie trīs gadi) netiek finansēts no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

4. Atteikties no funkcijas un uzdevuma turpmākas izpildes valsts pārvaldes sektorā, ja konstatēta kāda no šādām pazīmēm:

4.1. nav konstatēti riski un būtiska situācijas pasliktināšanās, kā arī būtiski nepasliktinās sociālais stāvoklis atsevišķām sabiedrības grupām un netiek būtiski ierobežotas sabiedrības tiesības;

4.2. nav nepieciešama valsts līmeņa uzraudzība un kontrole;

4.3. iestādes sniegtais pakalpojums ir reti (mazāk par vienu reizi mēnesī) pieprasīts.

5. Saglabāt funkciju un uzdevumu izpildi valsts sektorā, samazinot finanšu apjomu, nodarbināto skaitu un sniegto pakalpojumu intensitāti un uzlabojot uzdevumu izpildes efektivitāti (samazinot izdevumus un administra­tīvo procedūru skaitu).

6. Pārskatīt maksas pakalpojumu vai valsts nodevas objektu, ja nepieciešams, mainot tās iestādes statusu, kura sniedz šos pakalpojumus, vai mainot iestādes funkcijas un uzdevumus, ar kuriem nosaka pakalpojumu nodrošināšanas paņēmienu.

7. Saglabāt funkcijas un uzdevuma izpildi valsts sektorā nemainītā apjomā tikai tad, ja situācija neatbilst šā pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajiem kritērijiem.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.janvāra instrukcijai Nr.3

Funkciju auditam padotās iestādes sniegtā sākotnējā informācija

1. Mērķu, funkciju un sasniegto rezultātu apraksts

1.1. Mērķu apraksts (ja auditējamā vienība ir izstrādājusi institūcijas darbības stratēģiju, ievērojot Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija instrukciju Nr.7 “Kārtība, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģiju”, to iesniedz audita grupai, lai konstatētu iestādei izvirzītos mērķus. Auditējamā iestāde mērķu aprakstu sniedz, ja to pieprasa audita grupa un tas ir nepieciešams, lai izvērtētu sasniegtos rezultātus un to rādītājus)

1.2. Funkciju, uzdevumu un to pamatojošo normatīvo aktu saraksts (informāciju par funkciju izpildē iesaistīto personu amatu klasificēšanu auditējamā vienība sniedz tikai tad, ja minētā informācija netiek apkopota vienotā informācijas sistēmā)

Nr. p.k.	Funkcijas un uzdevumi, kas tiek veikti iestādē	Tiesiskais regulējums (norāda normatīvos aktus, kas pamato veicamo funkciju un uzdevumu īstenošanu)	Informācija par funkciju izpildes kvalitatīvajiem rādītājiem (ievilkt krustiņu ailē, kurai atbilst šīs tabulas 3.ailē minētais tiesiskais regulējums)			Informācija par funkciju izpildes kvantitatīvajiem rādītājiem, norādot gadu, kad veikti aprēķini
			tiesiskais regulējums tikai nacionālajā līmenī	nacionālā līmeņa tiesiskais regulējums, ar ko tiek pārņemtas ES tiesību aktu normas (papildus norāda ES tiesību akta panta redakciju, kas paredz šāda uzdevuma veikšanu, kā arī nacionālā līmeņa tiesību akta atbilstošos pantus vai punktus)	ES līmeņa tiesiskais regulējums (papildus norāda ES tiesību akta panta redakciju, kas paredz šāda uzdevuma veikšanu)	funkcijas tiešās un netiešās izmaksas, to kopsumma (Ls)	amata nosaukums (vienādo amatu skaits)	amatu saime	amatu apakšsaime	līmenis (apakšlīmenis)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11
...

 

Paskaidrojums par tabulas aizpildīšanas kārtību

 

Nr. p.k.

Norāda visas funkcijas, uzdevumus, tiesības, pienākumus, kompetences, aktivitātes un darbības, ko veic iestāde (piemēram, izvērtē Ministru kabinetā iesniegtos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, lai sniegtu priekšlikumus par to turpmāko virzību). Informāciju sagatavo par katru funkciju atsevišķi

Norāda dokumenta nosaukumu un numuru, izdošanas laiku, punkta numuru, kurā noteikts mērķis, un izdevēja nosaukumu (piemēram, Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumi Nr.263 “Valsts kancelejas nolikums”). Ja nav konstatēts normatīvais akts, uz kura pamata tiek veikta funkcija, norāda “Nav attiecināms”

X

–

–

Ls 143325 (2008.g.) Auditējamā iestāde, sniedzot informāciju par funkcijas izmaksām, detalizēti norāda metodi, aprēķinu secību, veidu, kādā iegūta informācija, un tās ticamības pakāpi. Ja aprēķini veikti, pamatojoties uz faktisko izdevumu sadalījumu pēc ekonomiskās klasifikācijas kodiem (EKK), iestāde norāda summu veidojošos kodus vai to daļas līdz četrām zīmēm. Piemēram, EKK 1148, pilnā apjomā, minētās funkcijas izpildē iesaistītajiem darbiniekiem

Vadītājs (2) Konsultants (6)

36 1

...

III II

1.3. Rezultatīvie rādītāji (tabulu aizpilda tikai tad, ja veicamajai funkcijai ir noteikts tās sasniegšanas rezultatīvais rādītājs, tas tiek mērīts vismaz divus pēdējos gadus un ir iegūta salīdzinoša informācija, un tā mērīšana tiek plānota arī turpmāko gadu laikā. Ja auditējamā vienība ir izstrādājusi institūcijas darbības stratēģiju, ievērojot Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija instrukciju Nr.7 “Kārtība, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģiju”, to iesniedz audita grupai, lai konstatētu iestādes sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Informāciju, kas minēta šajā sadaļā, izmanto tikai, lai salīdzinātu tos ar citas iestādes līdzīgiem rezultatīvajiem rādītājiem)

Rezultatīvie rādītāji	Funkcijas un uzdevumi, kas tiek veikti iestādē	n-2 gads (fakts – ja ir dati)	n-1 gads (fakts – ja ir dati)	n gads (plāns)
Rezultatīvais rādītājs(-i): ...
Izmaksas uz vienu sniedzamā rezultāta vienību vai veicamās darbības vienību (ja tādi aprēķini ir veikti): ...

 

Paskaidrojums par tabulas aizpildīšanas kārtību

 

Rezultatīvais rādītājs: Iestādes atzinumi par tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem	Atzinumu sniegšana par normatīvo aktu projektiem (atbilstoši šā pielikuma 1.2.apakšsadaļā minētajam sarakstam	1901	2031	2800
Izmaksas uz vienu vienību: (rādītāju iegūst, šā pielikuma 1.2.apakšsadaļas 7.ailē norādīto skaitlisko lielumu (Ls 143325) dalot ar konstatēto pakalpojuma vienību skaitu (2031 atzinums))		Ls 65,30	Ls 70,60	Ls 60

2. Iestādes iesniegtā papildu informācija par finansēm, cilvēkresursiem un starptautiskajiem salīdzinājumiem (ja informācija nav pieejama publiskos reģistros un datubāzēs un to pieprasa audita grupa)

Auditējamās vienības, ņemot vērā to juridisko statusu un konsultējoties ar audita grupu un tā vadītāju, iesniedz šādu papildu informāciju:

2.1. valsts budžeta finansētās institūcijas – budžeta ieņēmumu un izdevumu plānu atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumu Nr.359 “Noteikumi par budžetu pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” 4. un 5.pielikumam;

2.2. informāciju par iestādē nodarbināto darba samaksu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumu Nr.62 “Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamās institūcijās” 1.pielikumam;

2.3. informāciju par budžeta izpildi saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību” noteiktajām finanšu pārskatu veidlapām;

2.4. informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumos Nr.111 “Noteikumi par ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu pārskatiem un finanšu informāciju” noteiktajām finanšu pārskatu veidlapām;

2.5. kapitālsabiedrības papildus iesniedz gada finanšu pārskatus un naudas plūsmas pārskatu par pēdējo kalendāra gadu, kā arī aktualizē tos uz informācijas pieprasīšanas dienu (ja šāda informācija nav publiski pieejama);

2.6. salīdzinājumu ar analogu vai līdzīgu darbības pozīciju izmaksām citās valstīs, iestādēs vai institūcijās (ja šāda informācija ir pieejama), norādot informācijas avotu (ja šādu informāciju pieprasa audita grupa).

3. Funkciju lietderības izvērtējums (aizpilda auditējamā vienība, ja šādu informāciju pieprasa audita grupa)

Auditējamā vienība aizpilda un iesniedz savas darbības pašvērtējumu, pamatojot izvēlēto apgalvojumu. Ja nepieciešams, auditējamā vienība, konsultējoties ar audita grupu vai tās vadītāju, var vienoties par sagatavojamās informācijas apjomu.

Nr. p.k.		Argumentēts paskaidrojums
3.1.	Iestādes funkciju un uzdevumu atbilstība noteiktajiem mērķiem Izvērtē, vai iestādes pašreizējās funkcijas atbilst tās mērķiem, kā arī vai iestādes mērķi atbilst valdības noteiktajām prioritātēm un mērķiem
3.2.	Informācija par citas iestādes darbību līdzīgu funkciju un uzdevumu izpildē Apzina, vai iestādes pašreizējās funkcijas un uzdevumus veic arī cita iestāde, privāto tiesību subjekts, pašvaldība vai nevalstiskā organizācija
3.3.	Informācija par līdzīgiem pakalpojumiem, kurus nodrošina arī privātais un nevalstiskais sektors Auditējamā vienība sadarbībā ar privātā sektora organizācijām sagatavo privāto tiesību subjektu atzinumus par pašreiz veicamajām funkcijām un iespējām tās veikt vidēja termiņa periodā ārpus valsts pārvaldes iestādes
3.4.	Noskaidro, kādas papildu funkcijas un uzdevumi iestādes ietvaros tiek veikti, bet nav minēti tiesību aktos Sagatavo sarakstu ar pamatojumu, kādi apstākļi nosaka šo funkciju un uzdevumu veikšanu
3.5.	Auditējamā vienība sniedz pārskatu par plānotajām un vakantajām štata vietām Auditējamā vienība izvērtē, vai ir regulāri vakantas štata vietas. Ja ir, iestāde sniedz pārskatu par vakanto štata vietu izveidošanās iemesliem
3.6.	Noskaidro, kāda ir tendence ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem, nodevām un citiem pašu ieņēmumiem un dotācijām iestādes darbības nodrošināšanai Sniedz pārskatu par ieņēmumu veidiem, izcenojumiem un tendencēm (palielinās, samazinās, nemainās)
3.7.	Sniedz informāciju par ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem, kas tiek novirzīti tieši maksas pakalpojumu finansēšanai un auditējamās vienības pārējās darbības nodrošināšanai Ja ieņēmumi netiek izmantoti maksas pakalpojumu pilnīgai nodrošināšanai, bet tiek novirzīti citām funkcijām vai pakalpojumiem, pamato to nepieciešamību

 

4. Informācijas apkopojums par administratīvajiem izdevumiem (norāda izdevumu kopapjomu gadā, uz vienu darbinieku (t.sk. vidējo darba samaksu), attiecīgi uz vienu apsaimniekojamo kvadrātmetru vai tehnikas vienību un pozīcijas izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem)

Nr. p.k.	Vai administratīvie izdevumi ir racionāli? (sniedz informāciju un izvērtē, vai ir veikta nelietderīgu pakalpojumu apmaksa (turpmāko izdevumu iedalījumu papildināt pēc nepieciešamības). Informāciju sniedz detalizēti, norādot iemeslus izdevumiem, kuru īpatsvars un apjoms ir strauji palielinājies)	n-2 gads (fakts – ja ir dati)	n-1 gads (fakts – ja ir dati)	n gads (plāns)
4.1.	Darba samaksas apjoms iestādes darbības atbalsta funkciju veicēju amatos nodarbinātajiem (norāda kopapjomu, uz vienu minētajos amatos nodarbināto un īpatsvaru iestādes kopējā atalgojumu fondā). Iestādes sniedz precīzu skaidrojumu par katrā aprēķinos iekļautajā amatu saimē, apakšsaimē, līmenī un apakšlīmenī nodarbināto skaitu un darba samaksas apjomu. Nodarbināto iedalījumu saimēs, apakšsaimēs, līmeņos un apakšlīmeņos veic atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijas Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” 4.pielikuma 1. un 2.punktā minētajam iedalījumam (EKK 1100 un 1200)
4.2.	Darba samaksas apjoms iestādes fiziskā un kvalificētā darba veicēju amatos nodarbinātajiem (norāda kopapjomu, uz vienu minētajos amatos nodarbināto un īpatsvaru iestādes kopējā atalgojumu fondā). Minētajā grupā ietilpst 1. un 41.amatu saimē un 3.amatu saimes I līmenī strādājošie. Iestādes sniedz precīzu skaidrojumu par katrā aprēķinos iekļautajā amatu saimē, apakšsaimē, līmenī un apakšlīmenī nodarbināto skaitu un darba samaksas apjomu. Nodarbināto iedalījumu saimēs, apakšsaimēs līmeņos un apakšlīmeņos veic atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijas Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” 4.pielikuma 1. un 2.punktā minētajam iedalījumam (EKK 1100 un 1200)
4.3.	Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi (norāda kopapjomu, uz vienu iestādes darbinieku, kurš devies komandējumā vai dienesta braucienā, šo braucienu skaitu un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2100)
4.4.	Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2210)
4.5.	Remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksa (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu) (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku, uz vienu uzturamās ēkas kvadrātmetru un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2240)
4.6.	Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apmaksa (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2250)
4.7.	Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku, kurš izmanto transportlīdzekli, uz vienu transportlīdzekļa vienību un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2242)
4.8.	Kancelejas preces (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2311)
4.9.	Spectērpi, speciālais aprīkojums un inventārs (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku, kas izmanto minētos spectērpus vai inventāru, un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2312 + EKK 2313)
4.10.	Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku, uz vienu uzturamās ēkas kvadrātmetru un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2350)
4.11.	Grāmatu un žurnālu iegāde iestādes vajadzībām, kas nav saistīti ar mācību procesa vai funkciju nodrošināšanu (piemēram, mācību iestādes, bibliotēkas, kas šajā kodā norāda gan kopējos izdevumus, gan arī specifiskos, iestādes vajadzībām izlietotos līdzekļus) (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2400)
4.12.	Transportlīdzekļi (iegāde un noma) (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku, kurš izmanto transportlīdzekli, uz vienu transportlīdzekļa vienību un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 2262 + EKK 5231)
4.13.	Kancelejas mēbeles un telpu iekārta (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 5232)
4.14.	Datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iepirkumi (EEK 5238) (norāda kopapjomu un uz vienu iestādē strādājošo)
4.15.	Ilgtermiņa ieguldījumi nomātos pamatlīdzekļos (EEK 5270) (norāda kopapjomu un uz vienu iestādē strādājošo)
4.16.	Kapitālais remonts (norāda kopapjomu, uz vienu darbinieku, uz vienu uzturamās ēkas kvadrātmetru un izdevumu īpatsvaru no iestādes kopējiem izdevumiem) (EKK 5250)
4.17.	Cits (precizēt)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.janvāra instrukcijai Nr.3

No tiesiskā regulējuma izrietošo kontroles uzdevumu padziļināta izvērtēšana*

Nr. p.k.	Funkcijas un uzdevumi, kas tiek veikti iestādē (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijas Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” 2.pielikuma 1.2.apakšsadaļas tabulā minēto sarakstu)	Tiesiskais regulējums (norāda normatīvos aktus, kas pamato funkciju un uzdevumu īstenošanu)	Ievilkt krustiņu ailē, kurai atbilst šīs tabulas 3.ailē minētais tiesiskais regulējums			Kontroles uzdevuma mērķis (kas jāsasniedz, veicot konkrēto kontroles uzdevumu)	Kontroles uzdevuma apraksts, kas izriet no tiesiskā regulējuma, – kā izpaužas iestādes veiktais uzdevums, cik bieži tas tiek veikts, cik samērīgi ir ieguldītie resursi (salīdzinot ar ieguvumu, kas tiek nodrošināts kontroles uzdevuma izpildes rezultātā)
			tiesiskais regulējums tikai nacionālajā līmenī	nacionālā līmeņa tiesiskais regulējums, ar ko tiek pārņemtas ES tiesību aktu normas (papildus norāda ES tiesību akta panta redakciju, kas paredz šāda uzdevuma veikšanu, kā arī nacionālā līmeņa tiesību akta atbilstošos pantus vai punktus)	ES līmeņa tiesiskais regulējums (papildus norāda ES tiesību akta panta redakciju, kas paredz šāda uzdevuma veikšanu)
1	2	3	4	5	6	7	8
...

Piezīme. * Tabulu aizpilda, ja Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijas Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” 2.pielikuma 1.2.apakšsadaļas tabulā norādītā informācija rada nepieciešamību pēc detalizētāka skaidrojuma un to pieprasa audita grupa. Šāda nepieciešamība rodas, ja ES tiesību aktā tieši un nepārprotami nevar konstatēt uzdevumu nodrošināt kontroles/inspekcijas pasākumus kā vienīgo līdzekli (instrumentu) vai ja tajā noteikto prasību mērķis nav sasniedzams citādiem līdzekļiem (instrumentiem), vai ja ir konstatēts, ka konkrēto inspekcijas funkciju var veikt radniecīga institūcija.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 27.janvāra instrukcijai Nr.3

Funkciju izpildes vidējie raksturlielumi*

1. Funkciju izpildei nepieciešamo cilvēkresursu vidējie lielumi

1.1. Nodarbināto skaits attiecīgajā kompetencē ministriju centrālajos aparātos vidēji uz 100 nodarbinātajiem (ja, izvērtējot konkrēto iestādi, ir konstatētas novirzes no vidējiem lielumiem, tās tiek noskaidrotas un pamatotas; amatu saimes un apakšsaimes norādītas atbilstoši valsts pārvaldes amatu katalogam)

Nr. p.k.	Iestādes darbība, funkcionālā kompetence, salīdzināmais parametrs	Vidējais darbinieku skaits uz 100 nodarbinātajiem ministrijas centrālajā aparātā
1.1.1.	Politikas plānošanas darbinieku grupas īpatsvars no visiem nodarbinātajiem iestādē (rīcībpolitikas plānotāju īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 36.saimē)	33,5
1.1.2.	Rīcībpolitikas ieviesēju grupas īpatsvars no visiem nodarbinātajiem iestādē (grupas īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 7., 10., 20., 23., 26., 29., 32., 35., 37. un 40.saimē un 22.1.apakšsaimē)	30
1.1.3.	Iestādes darbības atbalsta funkcionālās kompetences amatu īpatsvars no visiem nodarbinātajiem, tos iedalot šādās apakškategorijās:	31,5
1.1.3.1.	Apgāde (2.saimes III un IV līmenis), apsaimniekošana (izņemot 3.saimes I un II B līmeni), apsardze un uzraudzība (teritorijas apsardze) (4.saime), dispečeru pakalpojumi (8.saime)	2
1.1.3.2.	Dokumentu rediģēšana (9.saime), arhīvu pakalpojumi (18.1.apakšsaime), bibliotēku pakalpojumi (18.2.apakšsaime), fondu glabāšana (18.4.apakšsaime), tulkošana rakstos un mutvārdos (42.saime)	1
1.1.3.3.	Finanšu vadība un analīze (12.saime)	4,3
1.1.3.4.	Grāmatvedība (14.saime)	3,7
1.1.3.5.	Iekšējais audits (15.saime), iestāžu procedūras (17.saime), kvalitātes vadība (27.saime) un risku vadība (34.1saime)	4
1.1.3.6.	Dokumentu pārvaldība (18.3.apakšsaime) un sekretariāta funkciju izpilde (38.saime)	4
1.1.3.7.	Iestāžu informācijas sistēmu drošība (16.saime) un informācijas tehnoloģiju uzturēšana, attīstība un atbalsts (19.saime)	3
1.1.3.8.	Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi (21.saime)	6,5
1.1.3.9.	Komunikācija un sabiedriskās attiecības (24.saime), un radošie darbi (33.saime)	2
1.1.3.10.	Personāla vadība (30.saime) un darba aizsardzība (6.saime)	2
1.1.4.	Vadītāju īpatsvars no visiem nodarbinātajiem (vadītāju īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 1.saimē, 35.saimes V līmenī un 36.saimes VI līmenī)	3
1.1.5.	Fiziskā un kvalificētā darba veicēju īpatsvars (ja iestāde nenodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu) (fiziskā un kvalificētā darba veicēju īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 13. un 41.saimē, 2.saimes I un II līmenī, 3.saimes I un II A līmenī, kā arī 22.2.apakšsaimē)	2

 

1.2. Nodarbināto skaits padotības iestādēs vidēji uz 100 nodarbinātajiem (ja, izvērtējot konkrēto iestādi, ir konstatētas novirzes no vidējiem lielumiem, tās tiek noskaidrotas un pamatotas; amatu saimes un apakšsaimes norādītas atbilstoši valsts pārvaldes amatu katalogam)

Nr. p.k.	Iestādes darbība, funkcionālā kompetence, salīdzināmais parametrs	Vidējais darbinieku skaits uz 100 nodarbinātajiem ministrijas padotības iestādē
1.2.1.	Politikas plānošanas darbinieku grupas īpatsvars no visiem nodarbinātajiem iestādē (rīcībpolitikas plānotāju īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 36.saimē)	0,5
1.2.2.	Rīcībpolitikas ieviesēju grupas īpatsvars no visiem nodarbinātajiem iestādē (grupas īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 5., 7., 10., 11., 20., 23., 26., 28., 29., 31.saimē (ja pētniecība ir iestādes pamatfunkcija), 32., 35., 37., 39., 40. un 43.saimē, kā arī 22.1.apakšsaimē)	52
1.2.3.	Iestādes darbības atbalsta funkcionālās kompetences amatu īpatsvars no visiem nodarbinātajiem, tos iedalot šādās apakškategorijās:	22,5
1.2.3.1.	Apgāde (2.saimes III un IV līmenis), apsaimniekošana (izņemot 3.saimes I un II B līmeni), apsardze un uzraudzība (teritorijas apsardze) (4.saime), dispečeru pakalpojumi (8.saime)	4,5
1.2.3.2.	Dokumentu rediģēšana (9.saime), arhīvu pakalpojumi (18.1.apakšsaime), bibliotēku pakalpojumi (18.2.apakšsaime), fondu glabāšana (18.4.apakšsaime), tulkošana rakstos un mutvārdos (42.saime)	3
1.2.3.3.	Finanšu vadība un analīze (12.saime)	0,8
1.2.3.4.	Grāmatvedība (14.saime)	3,7
1.2.3.5.	Iekšējais audits (15.saime), iestāžu procedūras (17.saime), kvalitātes vadība (27.saime) un risku vadība (34.1saime)	1
1.2.3.6.	Dokumentu pārvaldība (18.3.apakšsaime) un sekretariāta funkciju izpilde (38.saime)	3
1.2.3.7.	Iestāžu informācijas sistēmu drošība (16.saime) un informācijas tehnoloģiju uzturēšana, attīstība un atbalsts (19.saime)	3
1.2.3.8.	Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi (21.saime)	1,5
1.2.3.9.	Komunikācija un sabiedriskās attiecības (24.saime), un radošie darbi (33.saime)	0,5
1.2.3.10.	Personāla vadība (30.saime) un darba aizsardzība (6.saime)	1,5
1.2.4.	Vadītāju īpatsvars no visiem nodarbinātajiem (vadītāju īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 1.saimē, 35.saimes V līmenī un 36.saimes VI līmenī)	2
1.2.5.	Fiziskā un kvalificētā darba veicēju īpatsvars (ja iestāde nenodrošina nekustamā īpašuma uzturēšanu) (fiziskā un kvalificētā darba veicēju īpatsvaru nosaka, aprēķinot darbinieku skaitu, kas klasificēti amatu 13. un 41.saimē, 2.saimes I un II līmenī, 3.saimes I un II A līmenī, kā arī 22.2.apakšsaimē)	23

1.3. Lai novērtētu funkcionālo kompetenču īpatsvaru, iestādes funkcijas var klasificēt šādās funkcionālās grupās, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumos Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”, valsts pārvaldes amatu katalogā un rokasgrāmatā “Kompetences valsts pārvaldē” noteiktās funkcionālās kompe­tences:

1.3.1. rīcībpolitikas plānošana;

1.3.2. rīcībpolitikas ieviešana;

1.3.3. iestādes darbības atbalsts;

1.3.4. fiziskā un kvalificētā darba veikšanas atbalsta funkcijas;

1.3.5. vadītāji – iestāžu un struktūrvienību vadītāju amati (ja padoto skaits ir lielāks par četri).

 

2. Iestādi un struktūrvienību raksturojošie vidējie rādītāji

Struktūrvienību skaits vienā iestādē (ja nodarbināto skaits ir lielāks par 500 darbiniekiem)	Ne vairāk kā 13 atsevišķas viena līmeņa struktūrvienības (izņemot reģionālās struktūrvienības)
Struktūrvienību skaits vienā iestādē (ja nodarbināto skaits ir no 51 līdz 500 darbiniekiem)	Ne vairāk kā septiņas atsevišķas viena līmeņa struktūrvienības
Struktūrvienību iedalījuma līmeņi, ja kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 500 darbinieku (hierarhijas līmeņi, piemēram, reģionālā struktūra – departaments – nodaļa – grupa, direkcija – sektors – nodaļa)	Ne vairāk kā trīs līmeņi
Struktūrvienību iedalījuma līmeņi, ja kopējais nodarbināto skaits nepārsniedz 500 darbinieku (hierarhijas līmeņi, piemēram, departaments – nodaļa – grupa, direkcija – sektors – nodaļa)	Ne vairāk kā divi līmeņi
Vietnieku skaits iestāžu vadītājiem	Ne vairāk kā divi vietnieki
Vietnieku skaits pirmā līmeņa struktūrvienību vadītājiem	Ne vairāk kā viens vietnieks
Vietnieku skaits otrā un trešā līmeņa struktūrvienību vadītājiem (izņemot gadījumu, ja struktūrvienībā ir vairāk par astoņiem padotiem darbiniekiem, – šādā gadījumā tās vadītājam var būt vietnieks)	Nav
Vienā struktūrvienībā minimālais strādājošo skaits (izņemot gadījumu, ja darbības, kuras tiek veiktas, ir īpaši noteiktas normatīvajos aktos)	Ne mazāk kā četri

 

3. Iestādes (ministrijas centrālā aparāta) tipisko atbalsta funkciju (grāmatvedība un finanses, cilvēkresursu vadība, informācijas tehnoloģiju, administratīvās darbības un komunikācijas ar sabiedrību nodrošināšana) struktūrvienību vidējie lielumi

Struktūrvienības tips	Vidējais faktiski strādājošo skaits struktūrvienībā uz 100 nodarbinātajiem iestādē	Piezīmes
Iestādes personālvadības struktūrvienība	vidēji 2,9 darbinieki	Faktiski strādājošo skaita lielums neattiecas uz iestādēm un to struktūrvienībām, kuras veic normatīvajos aktos nodalītas funkcijas un uzdevumus. Visos gadījumos funkciju audita gaitā tiek aprēķināts attiecīgajās struktūrvienībās nodarbināto skaits pret iestādes kopējo darbinieku skaitu (nodarbināto skaits struktūrvienībā/kopējais nodarbināto skaits iestādē x 100)
Iestādes darbības nodrošināšanas un administratīvo pakalpojumu struktūrvienības (izņemot specializētās pārvaldes (piemēram, Valsts policijas nodrošinājuma pārvalde))	vidēji 7,8 darbinieki
Iestādes struktūrvienības komunikācijas ar sabiedrību nodrošināšanai	vidēji 2,0 darbinieki
Informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanas struktūrvienība	vidēji 4,0 darbinieki
Iestādes grāmatvedības struktūrvienība	vidēji 3,4 darbinieki	Iestādes grāmatvedības un finanšu pakalpojumu struktūrvienības strādājošo skaita lieluma aprēķinu precizē katrā konkrētā iestādē, pamatojoties uz iestādes budžeta izdevumu kopapjomu vai specifiskiem grāmatvedības uzdevumiem
Iestādes finanšu vadības struktūrvienība	vidēji 8,1 darbinieks

Piezīme. * Informāciju iegūst un aprēķinu veic funkciju audita grupa. Ja iestādes konkrētie raksturlielumi būtiski (vairāk nekā 10 % novirze no vidējā rādītāja) atšķiras no šajā pielikumā minētajiem lielumiem, funkciju audita grupa sadarbībā ar konkrēto iestādi veic situācijas papildu izzināšanu un noskaidro iemeslus novirzēm no vidējiem lielumiem. Ja funkciju audita gaitā iestāde konstatē citus funkciju izpildes rādītājus, kas pamatojas uz labākas prakses pieejamību (piemēram, ārvalstīs lietotiem parametriem par nodarbināto skaitu finanšu resursu pārvaldē), tā iesniedz minēto informāciju funkciju audita grupai kā papildu informāciju.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš