Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 10.februārī

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 10.februāra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 154 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 5 viņu nepilngadīgie bērni.

No 149 Latvijas pilsonības pretendentiem 67% ir krievi, 14% – ukraiņi, 7% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

30% Latvijas pilsonības pretendentu ir pamata, 52% – vidējā, 15% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 130 964 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 174 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par finansējumu 14 sporta veidu atbalstam

10.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Ministru kabineta rīkojums nosaka no Aizsardzības ministrijas 2009.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 572 500 latu 14 sporta veidu atbalstam.

Finansējums 110 000 latu piešķirts Hokeja klubam “ASK/Ogre”; 100 000 latu – Latvijas Handbola federācijai; 55 000 latu – Latvijas Šaušanas federācijai; 50 000 latu – basketbola klubam “Bumerangs/Gulbene/ASK”; 20 000 latu – Latvijas Biatlona federācijai; 15 000 latu – hokeja klubam “Rīga 2000” profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei “Lūši”; 80 000 latu – Latvijas Modernās pieccīņas federācijai; 30 000 latu – Armijas volejbola klubam; 20 000 latu – Latvijas Vieglatlētikas savienībai; 15 000 latu – Latvijas Peldēšanas federācijai; 15 000 latu – Latvijas Spēka atlētu federācijai un 1500 latu – Latvijas Paraolimpiskajai komitejai.

Līdzfinansējums sporta veidu atbalstam piešķirts, lai celtu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) prestižu, popularizētu sportu NBS karavīru un jaunsargu vidū, kā arī veicinātu Latvijas izlašu dalību starptautiskajās sacensībās.

Galvenie kritēriji finansējuma apjoma noteikšanai un piešķiršanai ir katra konkrētā sporta veida piesaiste militārajam sporta veidam un tā popularitāte, kā arī iepriekšējo gadu sadarbība ar attiecīgo sporta veida administrējošo organizāciju.

AM finansējuma piešķiršana sporta veidu attīstībai dod iespēju sportistiem sasniegt augstus rezultātus gan Latvijas mēroga, gan arī starptautiskajās sacensībās un nest Latvijas vārdu pasaulē, kā arī veidot fiziski un garīgi attīstītu jauniešu plūsmu profesionālajā militārajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Aizsardzības ministrijas sadarbība ar sporta veidu federācijām un sportistiem tiek īstenota kopš 2002.gada.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai

10.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu par aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kuras mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

Kopējais aktivitātes finansējums ir 16 634 796,16 latu, no kuriem 14 139 549,12 latus veido Eiropas attīstības fonda finansējums un 2 495 214,24 latus valsts budžeta finansējums.

Aktivitātes ietvaros tiks segti līdz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms plānots līdz 100 000 latiem, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Līdz 2013.gadam šā finansējuma ietvaros paredzēts nosiltināt ap 160 daudzdzīvokļu namu, kas tika uzbūvēti no 1944. līdz 1993.gadam.

Finansējumu šīs aktivitātes ietvaros varēs saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā. Dzīvokļu īpašnieki projektus varēs iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību, savukārt lēmums par attiecīgās personas pilnvarošanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Aktivitātes ietvaros finansējums tiks piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbu izmaksām dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās – ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi.

Pēc renovācijas veikšanas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

Projektus būs jāiesniedz valsts aģentūrā “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” (BEMVA). Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, vajadzēs iesniegt pieteikumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, kurā ierakstīts dzīvokļu īpašnieku lēmums par mājas renovāciju, energoaudita pārskatu, būvprojektu, būves tehniskās apsekošanas atzinumu un citus dokumentus.

Pieteikto projektu iesniegumu atlasi un projektu vērtēšanu īstenos vērtēšanas komisija, kuras sastāvā būs pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un BEMVA. Vērtējot pieteiktos projektus, priekšroka tiks dota tiem, kas par mazākiem līdzekļiem varēs sasniegt labākus energoefektivitātes rādītājus, mājām ar lielāku dzīvokļu skaitu, kā arī mājām, kas atrodas teritorijās ar zemāku teritorijas attīstības indeksu.

Projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs varēs uzsākt pēc līguma noslēgšanas ar BEMVA. Trīs gadus pēc projekta īstenošanas finansējuma saņēmējam būs jāiesniedz pārskats BEMVA par energoresursu patēriņu attiecīgajā mājā.

Pašlaik – mēnesi pēc šo MK noteikumu apstiprināšanas – iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar nosacījumiem finansējuma saņemšanai, kā arī veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus. Savukārt no aprīļa var sākt iesniegt projektu pieteikumus BEMVA.

Ar Ministru kabineta noteikumiem un pieteikšanās kārtību var iepazīties MK mājaslapā.

Papildus iepriekš minētajam un ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju ierobežotos finanšu līdzekļus, Ekonomikas ministrija 2009.–2010.gadā piešķirs papildu finansējumu 688 710,67 latu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditu, energoefektivitātes novērtējumu precizēšanai, kā arī dzīvojamo māju tehnisko projektu līdzfinansēšanai.

Atbilstoši 2009.gada 13.janvārī Ministru kabineta apstiprinātajai “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodei” veikts energoaudits, kā arī izstrādāts tehniskais projekts ir nosacījumi, lai veiksmīgi pieteiktos uz līdzekļu saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem.

 

EM: Par uzņēmējdarbības atbalstam paredzēto finanšu instrumentu ieviešanas termiņiem

Lai martā ieviestu izstrādāto 603 miljonu latu uzņēmējdarbības atbalsta programmu, valdība 10.februārī uzdeva Ekonomikas un Finanšu ministrijai sagatavot virkni Ministru kabineta noteikumu projektu un noteica to pieņemšanas termiņus.

To paredz 10.februārī MK apstiprinātais Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums “Par “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna” finanšu atbalsta instrumentu ieviešanas gaitu”, kurā sniegts valsts finanšu atbalsta instrumentu apraksts, kā arī uzskaitīti veicamie pasākumi to ieviešanas nodrošināšanai.

Ekonomikas ministrijai uzdots nodrošināt šādu normatīvo aktu projektu iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē:

• MK noteikumu projektu “Par valsts atbalsta programmu “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai”” līdz 2009.gada 24.februārim;

• MK noteikumu projektu “Par ES fondu aktivitāti “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai”” līdz 2009.gada 10.martam;

• MK noteikumu projektu “Par valsts atbalsta programmu “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai”” līdz 2009.gada 24.februārim;

• MK noteikumu projektu “Par ES fondu aktivitāti “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai”” līdz 2009.gada 17.martam.

Savukārt Finanšu ministrijai uzdots nodrošināt šādu normatīvo aktu projektu iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē:

• MK noteikumu projektu “Par Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” grozījumiem” līdz 2009.gada 17.februārim;

• MK noteikumu projektu “Par galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību vispārējo ekonomisko risku un sociālekonomiskās krīzes mazināšanai” līdz 2009.gada 24.februārim.

Kā jau informēts iepriekš, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus finanšu atbalsta instrumentiem ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot novirzīt 603 miljonus latu.

Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ietver aizdevuma instrumentus, Latvijas Garantiju aģentūras galvojumus, Valsts kases galvojumus un riska kapitāla instrumentus.

 

Finanšu instruments	Finansējums	Pasākuma / instrumenta ieviesējs	Plānotais ieviešanas laiks (pieejams komersantiem)
Aizdevumi komersantiem “Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas” ietvaros	183 milj. Ls	Latvijas Hipotēku un zemes banka	Š.g. 9.marts
Garantijas	20 milj. Ls LGA pamatkapitālā + 100 milj. Ls Valsts galvojums	Latvijas Garantiju aģentūra	Š.g. 16.marts
Valsts kases galvojumi	250 milj. Ls	Finanšu ministrija (Valsts kase)	Š.g. 3.marts
Finansējums “Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses programmas” ietvaros	50 milj. Ls	Eiropas Investīciju fonds (Ieguldījumu fonds)	Š.g. 31.maijs
KOPĀ	603 milj. Ls

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par valsts amatpersonu deklarācijām elektroniski

Lai noteiktu valsts amatpersonām pienākumu elektroniski iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) amatpersonu deklarācijas, valdība otrdien, 10.februārī, atbalstīja grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Grozījumi paredz noteikt pienākumu ar 2010.gada 1.janvāri valsts amatpersonām valsts amatpersonu deklarācijas iesniegt VID elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tādējādi, izmantojot VID EDS bezmaksas pakalpojumus, tiek nodrošināta vienveidīga deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam.

Iesniedzot valsts amatpersonas deklarāciju, izmantojot VID EDS, tiek nodrošināta pilnīga datu drošība, aizsardzība un precizitāte. Vienlaikus tiek samazināta pārrakstīšanās kļūdu iespēja. VID EDS nodrošina to, ka tehniski pareizi tiek norādīti dati valsts amatpersonu deklarācijās par uzņēmumiem (juridiskām personām), fiziskām personām, valstīm, adresēm, deklarāciju veidiem.

Ievadot VID informācijas sistēmā rakstveidā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī precizējot valsts amatpersonu deklarācijās rakstveidā norādītās informācijas pareizību, neracionāli tiek izmantoti VID resursi. Speciālistus no datu ievadīšanas būtu iespējams novirzīt konsultāciju un praktiskas palīdzības sniegšanai par VID elektroniski iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī kontroles pasākumu veikšanai.

Iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas VID EDS, tiek nodrošināta minēto deklarāciju operatīva publiskošana Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo dokumentu datubāzē.

Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā reglamentē VID elektroniskā veidā vai rakstveidā šādas valsts amatpersonas deklarācijas:

• deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

• kārtējā gada deklarāciju;

• deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

• deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

Saskaņā ar iestāžu vadītāju iesniegtajiem valsts amatpersonu sarakstiem VID amatpersonu skaits 2009.gada 1.janvārī bija 72 722.

Ir iesniegtas 83 657 valsts amatpersonu deklarācijas, tai skaitā elektroniski, izmantojot VID EDS – 5892 (7% no kopējā skaita) valsts amatpersonu deklarācijas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par grozījumiem publisko iepirkumu likumā

Otrdien, 10.februārī, valdība atbalstīja grozījumus publisko iepirkumu likumā, ar kuriem paredzēts ieviest jaunu iepirkumu procedūru veidu – konkursa dialogu –, pārskatīt vērtēšanas kritērijus un līgumcenu sliekšņus, kā arī atteikties no prasības iesniegumu izskatīšanas darbā pieaicināt ekspertus, kā arī rakstiski dokumentēt izskatīšanas gaitu.

Skaidrojot pieņemto lēmumu, finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver: “Grozījumi publisko iepirkumu likumā dos iespēju ievērojami samazināt valsts pārvaldes izdevumus un vienkāršot piemērojamās procedūras uzņēmējiem, vienlaikus nodrošinot iepirkumu atklātību un caurspīdīgumu tādā līmenī, kas spēj kalpot kā efektīvs kontroles mehānisms.”

Likums papildināts ar jaunu iepirkuma procedūras veidu – konkursa dialogs, kura mērķis ir izstrādāt vienu vai vairākus prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus ar pašu piegādātāju palīdzību, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šādu iepirkuma procedūru vienīgi noteiktos izņēmuma gadījumos. Par katru konkrētu gadījumu lems Ministru kabinets. Nosacījumi procedūras piemērošanai interpretējami atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajām norādēm. Tā kā konkursa dialogs būs piemērojams tādu līgumu gadījumā, ar kuriem izveido publisko un privāto partnerību, bet ar publiskās un privātās partnerības izveidošanu saistītos jautājumus paredzēts regulēt publiskās un privātās partnerības likumā, kas nodots saskaņošanai ministrijās, jautājumus par konkursa dialoga piemērošanas uzraudzību ir paredzēts regulēt šajā likumā.

Turpmāk netiks piemērota norma, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru. Eiropas Savienības direktīva skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu. Pašlaik publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums neatbilst Eiropas Savienības tiesībām, jo vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav saistīts ar iepirkuma priekšmetu, bet piegādātāju. Piedāvājumu izvēles kritērijiem ir jābūt noteiktiem tā, lai piedāvājumi būtu objektīvi izvērtējami. Apspriežot piedāvājumus, nav pamata izvērtēt pretendenta veikto vidējo darba devēja sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto, jo minētais faktors nav saistīts ar pretendenta piedāvājumu.

Tā kā nav samērīgi liegt personai piedalīties iepirkuma procedūrās brīdī, kad tā vairs nav uzskatāma par administratīvi sodītu, no trīs gadiem uz 12 mēnešiem ir saīsināts termiņš, kura laikā kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā pieļauto profesionālās darbības pārkāpumu dēļ.

Par visiem iepirkumiem, kuru līgumcena ir no 1000 līdz 30 000 latiem piegādēm un pakalpojumiem un no 1000 latiem līdz 200 000 latiem būvdarbiem, būs jāpublicē paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, paredzot vismaz 15 kalendāro dienu termiņu piedāvājumu iesniegšanai. No likuma izslēgta cenu aptaujas procedūra.

Atbilstoši izmaiņām iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir no 30 000 latiem līdz 92 755 latiem piegādēm un pakalpojumiem un no 200 000 latiem līdz 3 591 633 latiem būvdarbiem, piemēros konkursa procedūru ar saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu (atklātam konkursam vismaz 30 kalendārās dienas) un būs jāpublicē paziņojums par procedūru IUB mājaslapā.

Iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena pārsniedz ES direktīvās noteiktos sliekšņus (92 755 latus piegādēm un pakalpojumiem un 3 591 633 latus būvdarbiem), piemērojama konkursa procedūra ar Eiropas Savienības direktīvās noteiktajiem piedāvājumu iesniegšanas termiņiem (atklātam konkursam vismaz 52 kalendārās dienas), paziņojumus par procedūru publicējot gan IUB mājaslapā, gan “ES Oficiālajā Vēstnesī”.

Lai mazinātu nepamatoto iesniegumu skaitu un ļaunprātīgi nekavētu iepirkuma procedūru norisi, ar izmaiņām likumā tiks noteikta iesnieguma nodrošinājuma iemaksa, apstrīdot pasūtītāju pieņemtos lēmumus IUB.

Tāpat turpmāk IUB nebūs pienākums iesniegumu izskatīšanas komisijas darbā pieaicināt ekspertu vai iepirkuma lietpratēju, vienlaikus neizslēdzot ekspertu piesaistīšanas iespēju, ja tas nepieciešams katrā konkrētajā gadījumā, kā arī prasība iesniegumu izskatīšanas gaitu dokumentēt rakstveida protokolā.

Iepirkumu uzraudzības birojs ir paredzējis iesniegumu izskatīšanas komisiju darba norisi fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem audio ieraksta veidā.

Par grozījumiem vēl lems Saeima. Paredzams, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2009.gada 1.jūnijā.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu apguvi

10.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, maksājumu veikšanai un izdevumu deklarācijas sagatavošanai. Ministrijas izstrādātie grozījumi paātrinās finansējuma plūsmu un atvieglos projektu īstenošanu ES fondu finansējuma saņēmējiem.

Grozījumi MK noteikumos paredz iespēju izmaksāt avansu maksājumus ES fondu projektiem, kam piešķirts komercdarbības atbalsts. Tas ļaus deklarēt šādus izdevumus Eiropas Komisijai un trīs mēnešu laikā saņemt finansējuma atmaksu. Tāpat izdevumu deklarācijās varēs iekļaut avansus, kas izmaksāti darbu izpildītājiem, piemēram, būvniekiem. Rezultātā uzņēmējiem būs mazāks finanšu slogs, savukārt Eiropas Komisijā deklarētās avansu izmaksas ātrāk atgriezīsies valsts budžetā.

Tāpat saīsināts maksājumu pieprasījumu izskatīšanas termiņš no 40 līdz 20 dienām, kā arī maksājumu veikšanas termiņš no 15 līdz 5 darba dienām. Rezultātā uzņēmēji varēs skaidrāk plānot finanšu plūsmu un ātrāk saņemt līdzekļus, kas paātrinās kopējo naudas plūsmu. Grozījumi atvieglos arī projektu īstenošanu, jo projekta uzraudzība tiks nodalīta no maksājumu plūsmas.

Neskaitot līdzfinansējumu, kopējais Latvijai pieejamais finansējums no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gadam ir 4,53 miljardi eiro.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par formas tērpu, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra lietošanas ilgumu

Ministru kabinets 10.februārī izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām”, kas nosaka speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra lietošanas ilgumu.

Jaunais noteikumu projekts nemaina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm līdzšinējos formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstus, kā arī speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus, bet gan pagarina formas tērpu un atšķirības zīmju, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra lietošanas ilgumu, kā arī precizē terminoloģiju.

Noteikumu 2.pielikums precizēts saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, paredzot, ka budžeta taupības nolūkos 2009.gadā nebūs iespējams pilnā apmērā nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ar formas tērpiem, atšķirības zīmēm, speciālo apģērbu, inventāru un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Līdz ar Dienesta gaitas likuma grozījuma spēkā stāšanos līdzšinējais regulējums (Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.478 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām”) bija zaudējis spēku.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IZM: Par 2009./2010.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem

Vispārējo izglītības iestāžu 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem 2009./2010.mācību gads sāksies 2009.gada 1.septembrī un beigsies 2010.gada 31.maijā. 9.klašu skolēniem mācības beigsies 2010.gada 21.maijā, bet mācību gads noslēgsies 11.jūnijā. Savukārt 12.klasēm mācības beigsies 2010.gada 21.maijā, bet mācību gads – 18.jūnijā.

Pirmais semestris skolās ilgs no 2009.gada 1.septembra līdz 2009.gada 22.decembrim; otrais semestris – no 2010.gada 6.janvāra līdz 31.maijam (izņemot 9. un 12.klašu skolēnus, kuriem otrais semestris noslēgsies attiecīgi 11. un 18.jūnijā).

Rudens brīvdienas noteiktas no 2009.gada 26. līdz 30.oktobrim; Ziemassvētku brīvdienas – no 2009.gada 23.decembra līdz 2010.gada 5.janvārim; pavasara brīvdienas – no 29.marta līdz 5.aprīlim; vasaras brīvdienas – no 1.jūnija līdz 31.augustam (izņemot 9. un 12.klašu skolēnus, kuriem brīvdienas eksāmenu dēļ sāksies vēlāk).

Katra skola var patstāvīgi pieņemt lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām otrā semestra laikā 1.klases skolēniem.

Otrajā semestrī izglītības iestādēs tiek organizēta projektu nedēļa, tās norises laiku katra skola nosaka pati.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izglītības iestādes dibinātājs pēc konkrēto ārkārtējās situācijas apstākļu izvērtēšanas ir tiesīgs pieņemt lēmumu 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem pagarināt mācību gadu.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par 2009./2010.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku” 10.februārī apstiprināts MK sēdē.

Katru gadu MK noteikumu projekta apspriešanas laikā izvēršas debates par iespējamajām izmaiņām mācību gada sākuma un beigu laikos. Daļā sabiedrības valda uzskats, ka skolēni tiek pārslogoti ar mācību saturu, bet, pagarinot mācību laiku, saturu varētu izkārtot vienmērīgāk. Pastāv arī viedoklis, ka vasaras brīvdienas trīs mēnešu garumā ir pārāk ilgas un ka brīvlaika saīsināšana varētu mazināt nesekmīgo skolēnu skaitu. IZM mājaslapā veiktajā aptaujā vairāk nekā 80 procentu aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka mācību gada pagarināšana nesekmību nesamazinās.

 

IZM: Par birokrātisko šķēršļu mazināšanu izglītībā

Lai izglītības iestādēs vairāk uzmanības un laika varētu veltīt kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai, lai mazinātu dokumentu apriti un birokrātiskās procedūras izglītības iestādēs un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), veikti grozījumi vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtībā. 10.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.9 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība””.

Šie grozījumi nosaka vienkāršāku vispārējās un profesionālās izglītības programmu licences saņemšanas procedūru un grozījumu veikšanu jau licencētajās programmās. Vispārējās izglītības programmu licencēšanas kārtība kopumā netiek mainīta un iepriekš izsniegtās licences paliek spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.

Jauninājumi nosaka, ka licenci turpmāk izsniegs uz nenoteiktu laiku (nevis uz 10 gadiem, kā tas bija līdz šim), tādējādi licence dod tiesības skolai uzsākt kādas izglītības programmas īstenošanu, bet izglītības programmas īstenošanas kvalitāte tiek pārbaudīta ne retāk kā reizi 6 gados – skolas akreditācijas procesā.

Vienlaikus, lai dažādotu izglītības piedāvājumu un veidotu to atbilstošāku skolēnu un audzēkņu vajadzībām, spējām un interesēm, IZM rosina skolotājus izstrādāt savas autorprogrammas. Turklāt pagājušā gada septembrī valdības atbalstītajā informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai”, teikts, ka principa “nauda seko skolēnam” ieviešanas kontekstā jāņem vērā vairāki kritēriji (koeficienti), tajā skaitā – īstenojamās izglītības programmas specifika. Proti, nepieciešams ar attiecīgā koeficienta piemērošanu atbalstīt skolu iniciatīvu inovatīvu, uz bērna iekšējā potenciāla attīstību vērstu, programmu izstrādi un īstenošanu skolās. Tādējādi skolas tiktu rosinātas piesaistīt skolēnus.

Lai saņemtu licenci vispārējās izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestādei IZM jāiesniedz iesniegums, kam pievienota izglītības iestādes izstrādāta izglītības programma. Šodien atbalstītie MK noteikumu grozījumi saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 18.panta 3.daļā noteikto paredz izglītības iestādei papildu tiesības iesniegumā norādīt, ka tā īstenos IZM izstrādātajam programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu. Tādā gadījumā iesniegumam par licencēšanu izglītības programma nav jāpievieno.

Lai vienkāršotu licences saņemšanas kārtību, MK normatīvais akts papildināts ar diviem pielikumiem – iesnieguma formu vispārējās izglītības programmas licences saņemšanai un iesnieguma formu profesionālās izglītības programmas licences saņemšanai.

MK noteikumos “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” paredzēti gadījumi, kādos izsniegtā licence var tikt anulēta – ja sniegtas nepatiesas vai maldinošas ziņas, ja skola gada laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi licencētās izglītības programmas īstenošanu, ja programma vai skola netiek akreditēta (ja akreditācija ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem), kā arī ja skolas darbībā vai licencētās programmas īstenošanā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas norādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra”, Valsts darba inspekcijas vai Izglītības valsts inspekcijas aktos pēc minēto kompetento institūciju veiktajām pārbaudēm izglītības iestādē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

Jautājumu par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā tuvākajā laikā plānots izskatīt valdībā, par to 10.februārī Ministru kabineta sēdē informēja Labklājības ministrija (LM).

Tā kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), saglabājot pagājušā gadā noslēgtā līguma cenu, Latvijas Pasta (LP) pakalpojuma izmaksas var nosegt ne ilgāk kā līdz augustam, LM rosinās valdību 2009.gadā nodrošināt papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 1,57 miljonus latu.

Ja finansējumu šogad nebūs iespējams palielināt, LP piekrīt, ka VSAA par šā gada (no augusta līdz novembrim) pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā norēķināsies 2010.gadā. Lai to nodrošinātu, LM aicinās valdību garantēt, ka šā gada parādu segšanai nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti 2010.gadā.

Vienlaikus LM uzsver, ka attiecībā uz turpmāko pensiju un pabalstu piegādi no 2010.gada ir nepieciešams izskatīt priekšlikumus par grozījumu veikšanu attiecīgajos normatīvajos aktos.

Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti atbildes vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai A.Barčai. Vēstule 10.februārī izskatīta valdībā.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, pašlaik 330 tūkstošiem klientu pensijas un pabalsti tiek piegādāti dzīvesvietās, un šo piegādi nodrošina tikai LP. No tiem aptuveni 210 tūkstoši dzīvo pilsētās (Rīgā – 95 tūkstoši). Pēc LM prognozēm apgrūtināta maksājumu saņemšana, ja to nepiegādā mājās, varētu būt ne vairāk kā 100 tūkstošiem klientu.

36,5% no visiem pensiju un pabalstu saņēmējiem jau šobrīd pensiju vai pabalstu saņem bankas vai Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā. Konta atvēršanas un/vai uzturēšanas izmaksas dažādās bankās ir atšķirīgas. Vairākas bankas pensionāriem piedāvā īpašas atlaižu programmas, t. sk. konta atvēršanu un kartes saņemšanu bez maksas.

VSAA ikmēneša maksājumu saņemšanu ar piegādi dzīvesvietā šobrīd ir tiesīgi izvēlēties visu veidu pensiju saņēmēji, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kā arī tie, kas saņem dažādas atlīdzības. Pārējie pakalpojumi tiek izmaksāti, pārskaitot naudu uz klientu kontiem bankās vai PNS.

Atgādinām, ka 2008.gadā tika noslēgts līgums starp VSAA un LP par skaidras naudas izmaksām ar piegādi klienta dzīvesvietā. Līguma darbības termiņš ir no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.oktobrim. Saskaņā ar līgumu vienas pensijas vai pabalsta piegādes izmaksas šogad ir 1,22 lati.

 

LM: Par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu

Lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un atgriešanos darba tirgū, turpmāk cilvēki varēs pabeigt uzsākto profesionālo rehabilitāciju arī gadījumā, ja netiek noteikta atkārtota invaliditāte.

Tas nozīmē, ka arī tie, kuriem, uzsākot mācības Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA), bija noteikta invaliditāte, taču mācību laikā veselības stāvoklis ir uzlabojies un Veselības un darbspēju ārstu valsts komisija invaliditāti atkārtoti nenosaka, varēs pabeigt mācības SIVA par valsts budžeta līdzekļiem.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas 10.februārī pieņemti valdībā, par kārtību, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Tāpat minētie grozījumi paredz samazināt laika posmu, pēc kura cilvēki ar invaliditāti nepieciešamības gadījumā varētu atkārtoti saņemt profesionālo rehabilitāciju.

Tā, piemēram, ja cilvēks ir apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, tad atkārtotu profesionālo rehabilitāciju 1.līmeņa profesionālajā augstākajā izglītības programmā būs iespēja saņemt pēc trīs gadiem, nevis pēc pieciem, kā tas bija līdz šim.

Savukārt, ja cilvēka veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējams rekomendēt nākamo profesionālās rehabilitācijas posmu – augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanu – , tad atkārtotu profesionālās piemērotības noteikšanu būs iespējams veikt tikai pēc gada.

Profesionālā rehabilitācija ir iespēja cilvēkiem ar invaliditāti par valsts budžeta līdzekļiem atjaunot vai papildināt zināšanas esošajā profesijā vai apgūt jaunu profesiju, paralēli saņemot psihologa, sociālā darbinieka un mediķu atbalstu.

Tā ietver arī profesionālās piemērotības noteikšanu, kas palīdz izvēlēties atbilstošāko profesiju, ņemot vērā pretendenta intereses, spējas un prasmes, kā arī profesijas atbilstību cilvēka veselības stāvoklim.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par Latvijas un Kirgizstānas nolīgumu par gaisa satiksmi

Lai izveidotu tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Kirgizstānu, abu valstu valdības parakstīs nolīgumu par gaisa satiksmi.

To paredz 10.februārī Ministru kabinetā apstiprinātais starptautiskā līguma projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Nolīgums, kas veicinās gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību starp Latviju un Kirgizstānu, nosaka abu valstu aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro aviokompānijām. Nolīgums nosaka arī ar pārvadājumu veikšanu saistītos vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus jautājumus.

Jāatzīmē, ka līdz šim no starptautiskās lidostas “Rīga” netika veikti pasažieru pārvadājumi uz Kirgizstānas Republiku, tādēļ līdz ar nolīguma parakstīšanu palielināsies no lidostas piedāvāto galamērķu klāsts.

Abu valstu divpusējā sadarbība nākotnē labvēlīgi ietekmēs arī valsts ekonomiku, jo sniegs iespēju palielināt pakalpojumu apjomu gaisa pārvadājumu jomā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par tiesu informācijas publicēšanu elektroniskā vidē

Ministru kabinets 10.februārī pieņēma noteikumus par tiesu informācijas publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas.

Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumu mērķis ir regulēt kārtību, kādā rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas informāciju publicē mājaslapā internetā, kā arī kārtību, kā aizsedz to informācijas daļu tiesu spriedumos, kas atklāj fiziskas personas identitāti.

Internetā tiks publicēta informācija par tiesu, tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, informācija par vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietām, tiesu statistikas pārskati, tiesu sludinājumi, tiesvedības gaitas dati lietas dalībniekam, kā arī tiesu spriedumi normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un judikatūras datubāze.

Lai nodrošinātu fiziskas personas datu, pēc kuriem persona var tikt identificēta, proti, vārda, uzvārda, personas koda, dzīvesvietas adreses, nekustamā īpašuma adreses, nekustamā īpašuma kadastra numura, automašīnas numura, aizsardzību, noteikumi paredz, sagatavojot spriedumu publicēšanai, šos datus dzēst, aizstājot ar atbilstošu norādi. Savukārt, sagatavojot spriedumu izsniegšanai, ja nav iespējama tā elektroniska apstrāde, spriedumā aizsegs datus, kas ļauj identificēt fizisko personu, nodrošinot, ka dati nav saskatāmi.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mājaslapā internetā publicēs tiesas spriedumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, spēkā stājušos tiesas spriedumus sabiedrību interesējošās lietās un atzītos tiesu nolēmumos paustās tēzes (judikatūra), izņemot lietās, kas izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.

Visa šī informācija tiks publicēta Latvijas tiesu portālā tiesas.lv, bet informācija par Augstāko tiesu – tiesas mājaslapā www.at.gov.lv.

Ar pilnu noteikumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem koncepcijā par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā

10.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīļa rīkojumā Nr.249 “Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā”” (turpmāk – noteikumu projekts).

3.3.apakšpunkta svītrošana Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīļa rīkojumā Nr.249 “Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā” nepieciešama saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (turpmāk – likums) apstiprināšanu Saeimā 2007.gada 8.novembrī (likums stājās spēkā 2007.gada 13.decembrī), jo likums paredz precīzākus termiņus rīkojuma 3.3.apakšpunktā dotā uzdevuma (noteikumu projekta par kārtību, kādā tiek īstenota starptautiskā emisiju tirdzniecība, izstrādāšana un iesniegšana Ministru kabinetā) izpildei.

Likuma 5.pantā ir noteikta kārtība, kādā Latvija piedalās starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā, un likuma 8.pants regulē starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu izlietojumu.

Savukārt saskaņā ar likuma 10.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 1.punktu Ministru kabinetam līdz 2008.gada 1.maijam ir jāizdod klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu iesniegumu konkursa nolikums, vērtēšanas kritēriji un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu sniegšanas un pārbaudes kārtība.

 

VidM: Par grozījumiem noteikumos par dabas liegumiem

10.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts paredz papildināt dabas liegumu sarakstu ar jaunu dabas liegumu “Lubāna mitrājs”. Plānotais dabas liegums atrodas Madonas rajona (Barkavas, Ošupes pagastā un Lubānas novadā), Rēzeknes rajona (Dekšāru, Nagļu un Gaigalavas pagastā), Balvu rajona (Bērzpils, Lazdukalna, Krišjāņu un Rugāju pagastā) un Gulbenes rajona (Stradu un Daukstu pagastā) teritorijā. Dabas lieguma kopējā platība ir 51 632 ha.

Vienlaikus ar šo noteikumu projektu ir sagatavots noteikumu projekts “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas paredz dabas liegumu iedalīt funkcionālajās zonās, ņemot vērā teritorijas izveidošanas mērķi un dabas vērtību saglabāšanas intereses.

Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta ceturto daļu, Vides ministrija ir lūgusi Valsts vides dienestu informēt pašvaldības un zemes īpašniekus par jaunas aizsargājamās teritorijas izveidošanu un aizsardzības režīma izmaiņām.

 

VidM: Par dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

10.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas lieguma kopējā platība ir 51 632 ha. Dabas liegumā tiek apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi (Bērzpils purvs, Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagažas- Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrumnieku purvs, Seldžu ozolu audze un Audīles mežs), papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezeram pieguļošas teritorijas.

Dabas liegums “Lubāna mitrājs” tiek veidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību.

Lubāna mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī.

Lubāna mitrājs ir viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c., tajā sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo.

Latvijas lielākais ezers Lubāns ir biotopa dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju atradne, kurā sastopama mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae, skaujošā glīvene Potamogeton perfoliatus, spožā glīvene Potamogeton lucens u.c. Lubāna mitrāja kompleksā ietilpst arī daudz aizsargājamu biotopu – upju palieņu pļavas, neskarti augstie purvi, purvaini meži, neskarti augstie purvi, boreālie (ziemeļu) meži, melnalkšņu staignāji un parkveida pļavas u.c.

Individuālo noteikumu projekts paredz dabas liegumu iedalīt četrās funkcionālajās zonās – regulējamā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā. Funkcionālais zonējums sastādīts, vadoties no teritorijas izveidošanas mērķiem un galveno dabas vērtību saglabāšanas interesēm.

Dabas liegums “Lubāna mitrājs” tiks noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000 atbilstoši direktīvai “Par savvaļas putnu aizsardzību” (79/409/EEC) un “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”(92/43/EEC).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par dabas lieguma “Randu pļavas” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

10.februārī MK sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Randu pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts). Dabas liegums “Randu pļavas” dibināts 1999.gadā ar Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu īpaši aizsargājamos biotopus un sugu daudzveidību, kā arī ligzdojošos un migrējošos putnus. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā trīs funkcionālās zonas – dabas lieguma, dabas parka un neitrālo zonu. Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu jūras piekrastes pļavu kompleksu un lagūnas, kā arī tām raksturīgo augu un dzīvnieku valsti.

Dabas parka zona izveidota dabisko piekrastes biotopu kompleksu un apdraudēto sugu saglabāšanai, kā arī sabiedrības atpūtai un izglītošanas organizēšanai. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu raksturīgās ainavas saglabāšanu, veicinātu apdzīvotas teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par zivsaimniecības uzņēmumu reklāmas kampaņu un dalības izstādēs veicināšanu

Valdība 10.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas””.

Grozījumi noteikumos paredz nošķirt divas atbalsta pasākuma ietvaros iespējamās aktivitātes – reklāmas kampaņu rīkošanu un dalību starptautiskās izstādēs.

Grozījumi noteikumos nepieciešami tāpēc, ka atkarībā no veicamās aktivitātes tiek diferencēts publiskā finansējuma apmērs, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu summa. Turklāt grozījumi paredz atcelt dažus ierobežojumus attiecībā uz attiecināmajām izmaksām dalībai starptautiskās izstādēs. Tiek paredzēts atcelt maksimālo izmaksu robežas konkrētām darbībām, kā arī noteikts, ka tiek segtas komandējuma izmaksas, kas nepārsniedz 30 procentus no izdevumu tāmes par dalību starptautiskajā izstādē.

Grozījumi sekmēs atbalsta piešķiršanas nosacījumu konkurences izlīdzināšanos, un tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas zivsaimniecības nozares eksporta apjoma pozitīvās dinamikas saglabāšanā, kā arī nozares atpazīstamības veicināšanā un jaunu klientu piesaistīšanā, lai veicinātu zivsaimniecības produkcijas noietu.

 

ZM: Par kārtību bīstama augu slimības ierosinātāja apkarošanai

Valdība 10.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Phytophthora ramorum”.

Noteikumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Komisijas (EK) 2002.gada 19.septembra Lēmumu par pagaidu neatliekamiem fitosanitārajiem pasākumiem, lai novērstu bīstama augu slimību ierosinātāja – mikroskopiskas sēnes Phytophthora ramorum Werres, De Cock & Man in ’t Veld sp. nov. – ievešanu un izplatību Kopienā. Normatīvā akta projekta būtība ir noteikt kārtību, kādā apkaro šo īpaši bīstamo augu kaitīgo organismu, kā arī ierobežo tā izplatību.

 Phytophthora ramorum ir bīstams slimības ierosinātājs dekoratīvo koku un krūmu kokaudzētavās, apstādījumos un dārzos. Šis mikroskopiskais organisms – sēne – izraisa smagu augu saslimšanu, no kuras inficētie augi ātri aiziet bojā. Līdzīgi, kā tas ir bakteriālām iedegām, efektīvu preparātu cīņai ar šo slimību nav. Latviešu valodā oficiāli šim organismam pagaidām vēl nav dots nosaukums, bet speciālisti un lauksaimnieki to dēvē par “pēkšņo ozolu nāvi” un ar šādu nosaukumu to arī atpazīst.

VAAD jau ilgstoši veic Latvijā izaudzēto un ievesto augu pārbaudes šā bīstamā kaitīgā organisma atklāšanai. Tādējādi Phytophthora ramorum izplatība Latvijā praktiski nav konstatēta.

Par normatīvā akta “Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Phytophthora ramorum” īstenošanu atbildīgā iestāde būs Valsts augu aizsardzības dienests, kurš veiks saimniekaugu pārbaudi atbilstošā laikā saimniekaugu augšanas, audzēšanas vai tirdzniecības vietās un, konstatējot organisma vizuālās pazīmes, ņems paraugu un nosūtīs to laboratoriskām analīzēm. Tāpat VAAD laboratoriski diagnosticēs organismu, tā atklāšanas gadījumā piemēros fitosanitāros pasākumus un uzraudzīs to izpildi, kā arī informēs Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par pārbaužu rezultātiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par priekšlikumiem kiberdrošības paaugstināšanai

E-lietu sekretariāts ir noteicis valsts informācijas sistēmas un valsts interneta mājaslapas, kuru apdraudējums var radīt nopietnas sekas valsts drošībai.

Par to E-lietu sekretariāts informēja 10.februāra Ministru kabineta sēdē, arī norādot, ka liela uzmanība jāpievērš sistēmu drošības pārvaldnieku apmācībai, ko nosaka grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā un MK noteikumos “Valsts informāciju sistēmu vispārējās drošības prasības”.

2008.gadā E–lietu sekretariāts organizēja valsts informācijas sistēmu risku analīzi visām valstī reģistrētajām informācijas sistēmām. Apkopojot Sistēmu drošības risku analīzes rezultātus un analizējot valsts interneta mājaslapas, tika sagatavoti priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem valsts kiberuzbrukumu draudu samazināšanai.

Ieteikumi sistēmu drošības nodrošināšanā paredz izstrādāt kopējās drošības prasības kritiskajai valsts informācijas sistēmu infrastruktūrai un valsts iestāžu mājaslapām. Lai novērtētu kritisko valsts iestāžu mājaslapu drošību pret kiberuzbrukumiem, ir jāveic šo mājaslapu drošības audits un noteiktos laika intervālos tas ir jāatkārto.

Tāpat būtiski ir nodrošināt informācijas sistēmu drošības pārvaldnieku apmācību un sertificēšanu, kuras mērķis ir veidot vienotu izpratni par sistēmas drošības jautājumiem, kā arī paaugstināt drošības pārvaldnieku profesionalitātes līmeni. Jāveicina arī izpratne par IKT drošības jautājumiem sabiedrībā, ieviešot starptautiskus drošības standartus un informējot iedzīvotājus par potenciālajiem kiberapdraudējumiem.

Valdība vienojās, ka līdz 2009.gada oktobrim E–lietu sekretariāts veiks kritisko valsts mājaslapu drošības auditus un uz šo rezultātu pamata veidos situācijas izvērtējumu un norādīs nepieciešamās aktivitātes drošības paaugstināšanai katrai atsevišķai kritiskajai valsts mājaslapai. Tāpat E–lietu sekretariātam sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir uzdots izveidot rīcības plānu vienotas drošības monitoringa sistēmas izveidei valsts IKT infrastruktūras aizsardzībai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts