Šodien, 27. augustā, — Neatkarības diena

— Vēstnieka kungs, pastāstiet, lūdzu, par savas valsts jaunākās vēstures notikumiem un to, kādas ir jūsu valsts starptautiskās pozīcijas.

— Moldovas Republika kā suverēna un neatkarīga valsts pastāv kopš 1991.gada 27.augusta, kad valsts parlaments vienbalsīgi pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1994.gadā tika pieņemta mūsu valsts konstitūcija. Moldova ir uzsākusi reformu kursu, kas ir vienīgais ceļš uz valsts stabilitāti un uzplaukumu.

Moldova cenšas izveidot atklātu politisko sistēmu, kas rada demokrātiska dialoga iespējas un nodrošina uzskatu brīvību, un tas jau ceturto gadu rod konkrētu izpausmi prezidenta, parlamenta un vietējo varas iestāžu brīvās vēlēšanās. Šajā ziņā mūsu valsts var būt paraugs citām jaunajām neatkarīgajām valstīm. Īsā laika posmā manu valsti, ko pasaule agrāk faktiski nepazina, ir atzinušas vairāk nekā 140 valstis. Ar 104 valstīm Moldova nodibinājusi diplomātiskās attiecības. Apliecinot sekmīgo reformu attīstību, Moldovas republika tika uzņemta Eiropas Padomē, kā arī kļuva pilntiesīga ANO un EDSO un to specializēto institūciju locekle. Moldova sekmīgi darbojas daudzās starptautiskās organizācijās, piemēram, Melnās jūras valstu ekonomiskajā organizācijā, Centrāleiropas komisijā, Neatkarīgo valstu apvienībā un citās. Attīstās arī sadarbība ar Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citām finansu institūcijām. Labas attiecības mums izveidojušās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kuras locekle Moldova cer kļūt šogad.

— Kāda vieta Moldovas ārpolitikā ir Latvijai? Vai, jūsuprāt, ir vēl neizmantotas abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas?

— Moldova cenšas paplašināt savas starptautiskās attiecības ar visām pasaules valstīm, balstoties uz savstarpējas sadarbības principa, un neiejaucoties otras valsts iekšējās lietās. Vispirms tas attiecas uz mūsu kaimiņvalstīm un tradicionālajiem partneriem postkomunisma telpā. Mūsu valsts galvenās tirdzniecības partneres ir Krievija, Ukraina, Rumānija, Baltkrievija, Vācija, ASV, Itālija, Bulgārija u.c.

Taču ar gandarījumu gribu atzīmēt arī Moldovas un Latvijas labās attiecības. Tās balstās uz stabilu juridisko bāzi, kas dinamiski attīstās. Ir jau noslēgtas 15 vienošanās, tās regulē visas svarīgākās mūsu divpusējo attiecību sfēras: politiku, ekonomiku, sociālos un kultūras kontaktus. Vienlaikus 15 citi starpvalstu dokumenti ir saskaņošanas stadijā un tiks parakstīti jau tuvākajā laikā. Tas viss sekmē arī tirdzniecības kontaktus. 1998.gadā mūsu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms sasniedza 5,6 miljonus ASV dolāru, tai skaitā eksports — 3,3 miljonus (0,34% no Moldovas kopējā eksporta apjoma) un imports — 2,3 miljonus dolāru (0,23% no Moldovas importa kopapjoma). Šā gada 6 mēnešos abu valstu tirdzniecības apjoms sasniedzis 2 miljonus ASV dolāru, tai skaitā Moldovas eksports uz Latviju — 1,3 miljonus dolāru, bet imports no Latvijas — 0,7 miljonus dolāru.

Vienlaikus sekmīgi attīstās arī Moldovas un Latvijas sakari zinātnē un tehnikā, kultūrā, izglītībā, medicīnā un citās jomās.

Runājot par turpmākajām perspektīvām un mūsu attiecību attīstības tendencēm, domāju, ka tās kļūs aizvien pragmatiskākas, atspoguļojot abu pušu intereses. Šai jomā vēl joprojām vajadzētu paplašināt mūsu attiecību juridisko bāzi, tai skaitā noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu.

Paralēli oficiālajiem vajadzētu paplašināt tiešos kontaktus ministriju un resoru, kā arī administratīvi teritoriālo institūciju un saimniecisko uzņēmumu līmenī. Saskaņošanas stadijā jau ir vesela virkne projektu kopuzņēmumu izveidošanai.

Es uzskatu, ka mūsu valstu attiecību attīstībai izraudzīts pareizais ceļš, kaut arī vēl ne tuvu nav izmantotas visas to iespējas. Šogad septembrī paredzēta Moldovas premjerministra Jona Struzas vizīte Latvijā, tās laikā tiks izstrādāti papildu pasākumi mūsu valstu divpusējo attiecību tālākai paplašināšanai.

— Kāda ir ekonomiskā situācija jūsu valstī?

— Nebūtu gluži pareizi teikt, ka Moldovā jau izveidojusies savu uzņēmēju šķira. Kaut gan šajā virzienā paveikts daudz, un tieši privātuzņēmēji šodien nosaka toni Moldovas ekonomikā. Pēdējā laikā mūsu valsts ekonomikā notikušas kardinālas īpašuma pārmaiņas, īpaši lauksaimniecībā un tirdzniecībā. 1999.gada 1.jūlijā valstī bija reģistrēti 190,6 tūkstoši dažādu formu saimnieciski subjekti un 1672 uzņēmumi ar ārvalstu kapitāla līdzdalību no 65 valstīm.

Privātajā sektorā tiek ražots vairāk nekā 85% valsts lauksaimniecības produkcijas kopapjoma, un tas dod apmēram 65% no mazumtirdzniecības preču apgrozības.

Moldovā pamatvilcienos jau ir pabeigta valsts uzņēmumu privatizācija. Piemēram, laikā no 1999.gada janvāra līdz jūnijam notikušas 90 izsoles, kurās pārdots 51 objekts. Gribu atzīmēt, ka ir pilnībā izveidojies vērtspapīru tirgus. Šā gada 1.aprīlī valstī jau darbojās 35 investīciju fondi, 9 trasta kompānijas, 21 investīciju fondu administrēšanas organizācija, 14 bankas, 8 investīciju fondu depozitāriji, Moldovas nacionālais vērtspapīru depozitārijs, Moldovas fondu birža un 3380 emitenti. Vairāk nekā 1000 fiziskās personas saņēmušas kvalifikācijas sertifikātus ar tiesībām veikt vērtspapīru operācijas. Pirmajā pusgadā viņi bija realizējuši 30,6 miljonus vērtspapīru par 137,2 miljoniem leju (apmēram 1,3 miljoni ASV dolāru). Pašlaik toni Moldovas lietišķajā dzīvē nosaka a/s "Bukurija", kas ir lielākais konditorejas izstrādājumu ražotājs, a/s "Zorile" — apavu ražotāja, a/s "Hidropompa", kas ražo sūkņus, vīna kombināts "Krikova", a/s "Okeāns", kas ir lielākais zivju un citas jūras produkcijas tirdzniecības uzņēmums, kā arī maizes ražošanas a/s "Franzeluka"un vairāki citi lielie uzņēmumi.

— Cik zināms, joprojām aktuāla ir Piedņestras problēma. Vai un kā oficiālā Kišiņeva turpmāk risinās dialogu ar Tiraspoli?

— Ieilgušais konflikts pie Dņestras Moldovas valdībai ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, un es pat teiktu, ka no šī konflikta atrisināšanas lielā mērā ir atkarīgs arī mūsu valsts tālākais liktenis. Šis konflikts jau sen pārsniedzis iekšēja konflikta apjomus un rada nopietnus draudus ne vien manai valstij, bet arī visam mūsu reģionam. Jo Piedņestra kā magnēts pievelk dažādus politiskus avantūristus un militāros "vanagus" un tā ir arī labvēlīga augsne mafijai un citām kriminālām struktūrām.

Moldovas Republika šo konfliktu risinās vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem, sarunu ceļā. Mēs esam gatavi piešķirt mūsu valsts rajoniem Dņestras kreisajā krastā īpašu statusu ar visplašākajām pilnvarām, taču vienīgi Moldovas Republikas sastāvā. Tāda statusa projekts, ko izstrādājusi Krievijas un Ukrainas kā garanta valstu pārstāvji, piedaloties EDSO un citām starptautiskām organizācijām, jau ir Piedņestras vadības rīcībā, un mēs ceram, ka beigu beigās veselais saprāts uzvarēs un mūsu sirmās Dņestras krastos beidzot iestāsies miers.

Mēs esam pateicīgi EDSO, Krievijai un Ukrainai, kas daudz dara, lai izbeigtu šo ieilgušo konfliktu, bet Moldovas vadība pieliks visas pūles, lai Dņestras krastos nebūtu jaunas bruņotas sadursmes. Kā konkrētus Moldovas valsts struktūru soļus es varu minēt arī regulārās divpusējās tikšanās prezidenta, premjerministra, ministru līmenī un daudzas tikšanās ar EDSO, Krievijas un Ukrainas pārstāvju piedalīšanos, kā arī citus pasākumus, kas vienmēr notiek pēc moldāvu iniciatīvas.

— Pasaulē ilgāku laiku runāja arī par eventuālo Moldovas apvienošanos ar Rumāniju. Vai šī ideja varētu tikt attīstīta?

— Deviņdesmito gadu sākumā zināmās Moldovas un Rumānijas aprindās tiešām parādījās tāda tendence. Taču teikšu uzreiz, ka ne Moldova, ne Rumānija šajā sakarā nav sniegušas nekādus oficiālus paziņojumus, ne toreiz, ne arī vēlāk. Šodien runāt par apvienošanos ar Rumāniju nebūtu nopietni. Moldovas tauta savu noteicošo vārdu ir pateikusi jau 1994. gada referendumā, kad Moldovas pilsoņu absolūtais vairākums nobalsoja par suverēnu un neatkarīgu Moldovas Republiku.

Lozungu par apvienošanos ar Rumāniju šodien vēl mēdz izvilkt zināmi iekšējie un ārējie spēki, lai iebaidītu mūsu valstī dzīvojošos cittautiešus un nepieļautu Piedņestras konflikta miermīlīgu noregulējumu.

— Ko jūs savā valsts svētku dienā gribētu teikt Latvijas tautai?

— Visai Latvijas tautai, ar kuru mūs vieno ciešas draudzības, sadarbības un savstarpējas palīdzības saites, es gribu vispirms nodot vissirsnīgākos laimes un uzplaukuma, veiksmes un miera novēlējumus. Esmu pārliecināts, ka Latvijas tauta tiks galā ar visām grūtībām un ieņems tai pienācīgu vietu pasaules tautu brālīgajā saimē.

Šodien, Moldovas svētku dienā, es no sirds sveicu arī visus moldāvus, kas dzīvo Latvijā, visus Moldovas draugus un vēlu viņiem labu veselību, lielisku garastāvokli, veiksmi un labklājību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors