Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 200.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdu “(padome)” (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir izšķiroša ietekme citā kapitālsabiedrībā, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Koncernu likuma noteikumus.”

3. Izteikt 7. un 8.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana

(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(2) Lēmumu par vienas valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā valsts kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par vienas pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome (padome).

(3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome (padome) ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome (padome), ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, lai valsts kapitālsabiedrība iegūtu izšķirošo ietekmi, pieņem Ministru kabinets.

(6) Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka viena valsts kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā valsts kapitālsabiedrībā, vai pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā (turpmāk — atkarīgā sabiedrība), atkarīgajā sabiedrībā netiek veidota padome.

8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana

(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(2) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet gadījumos, kad lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu pieņēmis Ministru kabinets, arī lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem Ministru kabinets.”

4. 14.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs var pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam privātajā kapitālsabiedrībā izmaksā attiecīgā pašvaldība gadskārtējā pašvaldības apstiprinātajā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros, bet pašvaldības kapitālsabiedrībā — no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem. Atlīdzības lielumu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.”;

izslēgt septīto daļu.

5. Aizstāt 48.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “valdes priekšsēdētāja, rīkotājdirektora” ar vārdiem “un valdes priekšsēdētāja”.

6. Papildināt 49.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai turpināšanu” ar vārdiem un skaitļiem “kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu”.

7. Izslēgt 56.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “vai rīkotājdirektora” (attiecīgā locījumā).

8. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus “vai rīkotājdirektoram”.

9. Papildināt 77.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai turpināšanu” ar vārdiem un skaitļiem “kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu”.

10. Pārejas noteikumos:

aizstāt 4.punktā vārdus “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu”;

papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20. Pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder rajona pašvaldībai, kļūst par privātu kapitālsabiedrību šādos gadījumos:

1) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā rajona padome vienojusies vai lēmusi rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām;

2) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 7.pantā noteiktajos gadījumos Ministru kabinets lemj par rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodošanu bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām.

21. Šā likuma 14.panta otrās, ceturtās un sestās daļas jaunā redakcija, nosacījums par septītās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums, ar kuru visā likumā tiek izslēgts vārds “(padome)”, un grozījums pārejas noteikumu 4.punktā par vārdu “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” aizstāšanu ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 29.janvārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 18.februārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 4.martu.