Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”

Izdarīt likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 12.nr.; 2004, 4.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 18.¹ pantu šādā redakcijā:

“18.¹ pants. Informēšana par zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšanu un anulēšanu

(1) Ja zvērināta revidenta sertifikāta darbība ir apturēta vai zvērināta revidenta sertifikāts anulēts personai, kas vienlaikus ir arī citas dalībvalsts reģistrā ierakstīts revidents, kurš ir tiesīgs veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju, norādot sertifikāta darbības apturēšanas termiņu un iemeslu vai sertifikāta anulēšanas iemeslu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā.”

2. Papildināt 19.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Paziņojumu zvērināts revidents apliecina ar parakstu.”

3. Papildināt 23.pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Ja licences darbība ir apturēta vai licence anulēta zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus ir arī citas dalībvalsts reģistrā ierakstīta revidentu komercsabiedrība, kura ir tiesīga veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju, norādot licences darbības apturēšanas termiņu un iemeslu vai licences anulēšanas iemeslu.

(5²) Šā panta 5.¹ daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā.”

4. 24.pantā:

papildināt otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība vienlaikus ir ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība, kas saskaņā ar ārvalsts likumiem ir tiesīga veikt šajā valstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), norāda arī tās ārvalsts reģistru, kurā šī revidentu komercsabiedrība ir ierakstīta, un reģistrācijas numuru (ja attiecīgās ārvalsts likums paredz revidentu komercsabiedrības ierakstīšanu reģistrā).”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja mainās kāda no šā panta otrās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajām ziņām, revidentu komercsabiedrība divu nedēļu laikā iesniedz attiecīgu paziņojumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Paziņojumu iesniedz rakstveidā, un to paraksta amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.”

5. Papildināt V nodaļu ar 24.² un 24.³ pantu šādā redakcijā:

“24.² pants. Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrēšanas nosacījumi

(1) Trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību ieraksta Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā šā likuma 24.¹ pantā noteiktajā kārtībā tikai tad, ja ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums par to, ka izpildīti visi šajā panta daļā turpmāk minētie nosacījumi:

1) trešās valsts revidents ir persona, kurai ir nevainojama reputācija un kuras profesionālā kvalifikācija ir līdzvērtīga zvērināta revidenta profesionālajai kvalifikācijai;

2) trešās valsts revidentu komercsabiedrības valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļu vairākums ir personas, kuru profesionālā kvalifikācija ir līdzvērtīga zvērināta revidenta profesionālajai kvalifikācijai un kurām ir nevainojama reputācija;

3) personām, kuras trešās valsts revidentu komercsabiedrības vārdā sniedz revidenta ziņojumu par šajā valstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ir nevainojama reputācija un šo personu profesionālā kvalifikācija ir līdzvērtīga zvērināta revidenta profesionālajai kvalifikācijai;

4) trešajā valstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) tiek veikta saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un tiek ievērotas šajā likumā noteiktās neatkarības, objektivitātes un konfidencialitātes prasības vai tām līdzvērtīgas trešās valsts prasības. Trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību atlīdzību, kas saņemta par revīzijas pakalpojumiem, neietekmē sniegtie papildu pakalpojumi vai citi nosacījumi;

5) trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība savā mājaslapā publicē atklātības ziņojumu, kurā ietvertas šā likuma 33.¹ panta otrajā daļā noteiktās ziņas vai tām līdzvērtīga informācija.

(2) Finanšu ministrija atzinumu sagatavo, ja ir saņemts trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības aizpildīts reģistrācijas iesniegums. Reģistrācijas iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka šajā pantā minētā Finanšu ministrijas atzinuma veidlapas paraugu, tā sagatavošanas un nosūtīšanas kārtību.

24.³ pants. Reģistrā ierakstītu trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrole

Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā ierakstītu trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību pakļauj šā likuma 35.¹ pantā noteiktajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei un šiem revidentiem un revidentu komercsabiedrībām piemēro šajā likumā noteikto disciplinārlietu ierosināšanas un sodu piemērošanas sistēmu.”

6. Papildināt 35.¹ pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis ne retāk kā reizi gadā pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu un sastāda šīs pārbaudes protokolu. Ministru kabinets nosaka revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes kārtību, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.

(5) Finanšu ministrijas pilnvarotam pārstāvim, veicot revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi, ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentiem un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas veiktās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles ziņojumiem. Ja attiecīgā informācija satur komercnoslēpumu, Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis ievēro konfidencialitātes prasības.

(6) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, nedrīkst būt pārbaudāmais zvērināts revidents vai persona, kura šā zvērināta revidenta pārraudzībā sniedz revīzijas pakalpojumus vai ir tos sniegusi pēdējo divu gadu laikā, vai ir citādi saistīta vai pēdējo divu gadu laikā bijusi saistīta ar pārbaudāmo zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu, nedrīkst būt arī zvērināta revidenta radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta revīzijas rezultātā. Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis iesniedz Finanšu ministrijai rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā panta daļā minētie ierobežojumi.”

7. Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

“36.¹ pants. Atbildīgā iestāde

(1) Valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

(2) Finanšu ministrija veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valsts uzraudzību un sadarbojas ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.”

8. 37.pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “komiteju” ar vārdiem “komiteju un komisiju”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, nedrīkst būt tāda persona, kura pēdējo triju gadu laikā, pirms tā uzsākusi pildīt pienākumus, kas saistīti ar pārraudzību un sadarbību, ir sniegusi revīzijas pakalpojumus vai bijusi balsstiesīgs dalībnieks vai akcionārs vai valdes vai padomes loceklis, vai darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, vai bijusi citādi saistīta ar zvērinātu revidentu komercsabiedrību.”

9. 37.¹ pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Saņemto informāciju Finanšu ministrija izmanto, tikai lai sniegtu palīdzību šajā pantā minētajās izmeklēšanas darbībās.”;

papildināt pantu ar 4.¹, 4.², 4.³, 4.⁴ un 4.⁵ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Finanšu ministrija nekavējoties informē citas dalībvalsts kompetento institūciju, ja, veicot šā panta ceturtajā daļā minētās izmeklēšanas darbības, tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) persona, kas ir tiesīga veikt citā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), nav ievērojusi ar profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti saistītās prasības vai nav reģistrēta publiskā reģistrā, vai nav pakļauta kvalitātes nodrošināšanas sistēmai;

2) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) nav veikta saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskajiem revīzijas standartiem;

3)  citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt.

(4²) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par izmeklēšanas darbībām, kas veiktas pēc informācijas saņemšanas par šā panta 4.¹ daļā minētajiem apstākļiem, un par izmeklēšanas gaitā atklātiem būtiskiem faktiem, kuri var būt par pamatu attiecīgiem pasākumiem šo apstākļus novēršanai.

(4³) Ja Finanšu ministrija saņem informāciju no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas par to, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav ievērojusi šā likuma prasības vai ka Latvijā reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt, Finanšu ministrija veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības un informē citas dalībvalsts kompetento institūciju par šīs izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(4⁴) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt, lai izmeklēšanas darbības citas dalībvalsts teritorijā veic šīs dalībvalsts kompetentā institūcija vai lai citas dalībvalsts kompetentā institūcija dod atļauju Finanšu ministrijas pilnvarotai personai piedalīties šīs dalībvalsts kompetentās institūcijas vadītajā izmeklēšanā.

(4⁵) Ja izmeklēšana tiek veikta Latvijas teritorijā, Finanšu ministrija uzrauga izmeklēšanu visā tās gaitā.”

10. Izteikt pārejas noteikumu 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Grozījumi šā likuma 19. un 24.pantā un šā likuma 24.¹, 24.² un 24.³ pants stājas spēkā 2009.gada 29.jūnijā.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 29.janvārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 18.februārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 4.martu.