Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Izdarīt Noguldījumu garantiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no šo apstākļu iestāšanās secības:

a) tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu,

b) Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) ir anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai,

c) cits gadījums, kad Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.”

2. 2.pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja šā likuma noteikumi attiecināmi uz dalībvalstī reģistrētu banku filiālēm Latvijā, noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad šāda nepieejamība ir iestājusies atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos šā likuma 1.panta 5.punkta “c” apakšpunktā paredzētajā gadījumā Komisija var pieņemt piecu darbdienu laikā no dienas, kad tā konstatējusi noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt garantēto noguldījumu.”

3. Aizstāt 3.panta trešajā daļā vārdus “šā likuma 14.pantā noteiktā noguldītāju pretenziju iesniegšanas termiņa beigām” ar vārdiem “dienai, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība”.

4. Papildināt 13.panta pirmo daļu pēc vārdiem “saistīto izdevumu segšanai” ar vārdiem “no valsts budžeta likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai aizdoto līdzekļu atmaksai”.

5. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. (1) Garantēto atlīdzību izmaksā noguldītājam, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantētās atlīdzības saņemšanu. Garantētās atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši informācijai, kāda ir noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.

(2) Noguldījumu piesaistītājs sagatavo to noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā iekļauj noguldītājus, kuriem atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījuma nepieejamības iestāšanās.

(3) Komisija vai tās pilnvarota persona garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem veic saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto sarakstu.”

6. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

“14.¹ pants. (1) Ja Komisija, noguldījumu piesaistītājs, tā pilnvarnieks, administrators vai likvidators konstatē, ka garantētā atlīdzība izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz garantēto atlīdzību vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto garantēto atlīdzību atbilstoši Komisijas, noguldījumu piesaistītāja, tā pilnvarnieka, administratora vai likvidatora pieprasījumam.

(2) Ja persona šā panta pirmajā daļā paredzēto izmaksāto atlīdzību brīvprātīgi neatmaksā, Komisijai, noguldījumu piesais­tītājam, tā pilnvarniekam, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu.”

7. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. (1) Ja Noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu garantētās atlīdzības izmaksu veikšanai saskaņā ar šo likumu, Komisija nekavējoties informē par to Finanšu ministriju. Valsts budžeta līdzekļi likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai tiek piešķirti, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto kārtību. Finanšu ministrija nodrošina likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu pieejamību Noguldījumu garantiju fondam tā, lai garantētās atlīdzības izmaksas tiktu veiktas šā likuma 20.¹ pantā noteiktajā termiņā.

(2) Garantēto atlīdzību izmaksām no valsts budžeta aizdotos naudas līdzekļus Komisija atmaksā no Noguldījumu garantiju fonda.”

8. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Pēc tam, kad noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība, Komisija izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā iegūst prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju. Noguldījumu piesaistītājs sedz prasījumu saskaņā ar Komisijas iesniegto aprēķinu. Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi Noguldījumu garantiju fondā.”

9. Izslēgt 18. un 19.pantā vārdu “gadījuma”.

10. 20.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “trīs mēnešus” ar vārdiem “desmit darbdienas”;

izslēgt trešo daļu.

11. Papildināt likumu ar 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Sūdzības saistībā ar personas atzīšanu par noguldītāju, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība, kā arī garantētās atlīdzības apmēru un izmaksāšanas termiņiem izskata Komisija.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 12.februārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 18.februārī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 19.februāri.