Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 12.februārī

MK: Par attīstības plānošanas un ietekmes izvērtēšanas noteikumu projektu

12.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts “Attīstības plānošanas un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”.

Projekts sagatavots atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma deleģējumam. Projektā noteikta attīstības plānošanas sistēma atbilstoši Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem principiem, kā arī politikas plānošanas dokumentu veidi (pamatnostādnes, programma, plāns un koncepcija), tajos iekļaujamā informācija, kā arī to izstrādes un aktualizācijas kārtība.

Lai sekmētu formas ziņā viendabīgu un uztveramu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, noteikumu projekts paredz vienotas formas ieviešanu, kā dokumentos tiek atspoguļota plānošanas dokumenta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem un kā tiek atspoguļoti programmās paredzētie pasākumi un sasaiste ar pamatnostādnēs definētajiem mērķiem. Tāpat arī noteikta forma, kā norādāmi plānos paredzētie pasākumi, to izpildi raksturojošie rādītāji un to izpildes termiņi.

Noteikumu projektā arī noteikti institūciju vadības dokumenti (institūcijas darbības stratēģija un gada darba plāns) un to apstiprināšanas kārtība, kā arī citi plānošanas un ar plānošanu saistītie dokumenti (teritorijas plānošanas dokumenti, attīstības programma, reģionu attīstības programma, pašvaldības attīstības programma un informatīvais ziņojums), kā arī tajos iekļaujamā informācija.

Tāpat noteikumu projekta mērķis ir panākt, lai politiku radītās sekas uz tautsaimniecību un sabiedrību tiek apzinātas jau plānošanas dokumentu izstrādes procesā. Noteikumu projektā skaidrots ietekmes izvērtēšanas jēdziens, izvērtējuma veidi un kārtība, kādā veicams politikas novērtējums.

Tāpat noteikumu projektā paredzēts, ka ietekmes novērtēšanu veic gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan atvasinātas publiskas personas, gan arī valsts pārvaldes iestādes, kas nav padotas MK.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par kritērijiem un nosacījumiem Iekšējā audita likumā

12.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Iekšējā audita likumā.

Izstrādātie grozījumi precizē likumā lietotos terminus, nosaka kritērijus lēmuma pieņemšanai par iekšējā audita struktūrvienības izveidi, izslēdz salīdzinošo pārbaužu veikšanas biežumu un prasību, ka iekšējā audita struktūrvienībā jābūt diviem iekšējiem auditoriem, kā arī precizē auditoru objektivitātes kritērijus un citas normas.

Sagatavotajā likumprojekta redakcijā ir precizēts likuma mērķis, kā arī veikti grozījumi iekšējā audita definīcijā, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem iekšējā audita profesionālās prakses standartiem.

Iekšējā audita terminoloģija papildināta ar konsultēšanas, pārliecības sniegšanas, riska vadības, kontroles un pārvaldības procesu skaidrojumu.

Likumprojektā tiek reglamentēti skaidri kritēriji lēmuma pieņemšanai par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu, piemēram, iestādei piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, budžeta vai citi materiālie līdzekļi, kurus pārvalda iestāde, iestādē strādājošo skaits, teritoriālās struktūrvienības, funkciju nozīmīgums u.c.

Pašreiz likums nosaka, ka FM jāveic salīdzinošas pārbaudes reizi divos gados visās ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībās. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka divu gadu periods ir pārāk īss, lai novērtētu iekšējā audita struktūrvienību darbības pilnveidošanos, tādēļ projektā tiek izslēgts salīdzinošo pārbaužu veikšanas biežums. No likuma paredzēts izslēgt prasību arī par to, ka iekšējā audita struktūrvienībā ir jābūt diviem iekšējiem auditoriem.

Tāpat likumprojektā tiek noteikti auditoru objektivitātes kritēriji, precizēti iekšējo auditoru pienākumi un ētikas principi, reglamentēta likuma attiecināmība uz ārvalstu finanšu palīdzību un precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu saskaņos ar valsts institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Iekšlietu ministrijas Informācijas un Sakaru centra apvienošanu

Iekšlietu ministrija (IeM) 12.februārī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Iekšlietu ministrijas Sakaru centra reorganizāciju”.

Projekts paredz divu struktūrvienību apvienošanu, IeM Sakaru centru pievienojot IeM Informācijas centram. Abu iestāžu apvienošana atbilst pašreizējai valdības politikai, kas vērsta uz valsts pārvaldes iestāžu optimizāciju.

Jau iepriekš veikta abu centru darba procesu optimizācija: amata vietu skaits 2008.gadā Informācijas centrā samazināts par 9 vietām, Sakaru centrā par 4 vietām, bet 2009.gadā Informācijas centrā plānots štatu samazinājums vēl par 10 vietām un Sakaru centrā – par 2 vietām.

Tā kā pēdējos gados notiek datu pārraides un sakaru sistēmu integrācija, vienas iestādes ietvaros būs optimāli risināt praktiskos ikdienas jautājumus, tai skaitā sniegt IeM un tās padotības iestādēm jaunus pakalpojumus, kurus nodrošināt atsevišķi bija sarežģīti (piemēram, komplekss tehniskais serviss u.tml.).

Atgādinām, ka IeM Informācijas centra galvenās funkcijas ir organizēt un vadīt centra pārziņā esošo informācijas sistēmu darbību, uzturēt to informācijas sistēmu funkcionalitāti, kuru tehnisko resursu turētājs ir centrs, nodrošināt ministrijas un padotības iestāžu glabājamo lietu (dokumentu un datu) uzkrāšanu, uzskaiti, izmantošanu un saglabāšanu līdz nodošanai valsts arhīvā.

Savukārt Sakaru centra galvenās funkcijas ir izveidot, pārvaldīt un uzturēt ministrijas un padotības iestāžu sakaru sistēmas, nodrošināt sakaru sistēmu nepārtrauktu darbību un funkcionalitāti.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par stingrākiem nosacījumiem pārcelšanai uz vidusskolu nākamo klasi

Lai paaugstinātu vispārējās vidējās izglītības kvalitātes līmeni un vairotu skolēnu atbildību par saviem mācību rezultātiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē. Grozījumi paredz, ka vidusskolas 10. un 11.klasē jaunieši tiks pārcelti tikai ar sekmīgām atzīmēm (4 un vairāk balles).

Kopumā atbalstu prasību palielināšanai dažādās sarunās un auditorijās pauduši gan IZM sociālie un sadarbības partneri, gan skolu direktori, gan skolotāji un skolēnu vecāki.

Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti pieļauj 10.–11.klašu skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē ar divām nesekmīgām atzīmēm.

Statistikas dati liecina, ka aptuveni 13% jauniešu, kas uzsāk mācības 10.klasē, tomēr neiegūst vidējo izglītību. Daļa mācības kādā no vidusskolas klasēm pārtrauc, bet daļa 12.klasi pabeidz, iegūstot nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet liecību. Tāpēc IZM rosina paaugstināt vispārējās vidējās izglītības ieguves kvalitātes prasības, nepieļaujot situāciju, ka 10. un 11.klasē uz nākamo klasi tiek pārcelti skolēni ar nesekmīgām atzīmēm.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu vidusskolā mācības var uzsākt jaunieši, kas ieguvuši apliecību par pamatizglītību (nevis liecību). Apliecību par pamatizglītību skolēns saņem, ja vērtējums, zemāks par 4 ballēm, ir ne vairāk kā trijos mācību priekšmetos gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem. Savukārt valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus 10.klasē, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Tomēr pieredze rāda, ka, uzsākot mācības vidusskolā, ne visi jaunieši pret mācību procesu un savas karjeras plānošanu izturas atbildīgi.

MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” 12.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas procesa tiks virzīts apstiprināšanai MK. Plānots, ka grozījumi noteikumos stāsies spēkā ar 2009./2010.mācību gadu.

IZM sagatavotajā MK noteikumu projektā veikti arī labojumi, lai precizētu normatīvā akta tekstu atbilstoši Administratīvi teritoriālajai reformai.

Pašreizējās izmaiņas saistītas ar 10.un 11.klašu skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē. Taču, rūpējoties par vispārējās vidējās izglītības kvalitāti, IZM kopā ar sadarbības un sociālajiem partneriem plāno pārskatīt arī prasības apliecības par pamatizglītību iegūšanai un uzņemšanai vidusskolās un ģimnāzijās.

IZM: Par studentu iespējām saņemt studiju un studējošo kredītus

Par studiju un studējošo kredītiem varēs galvot arī personas, kuras pašas saņem vai atmaksā šos vai arī citus kredītus, ja vien potenciālā galvinieka ienākumi būs pietiekami – ikmēneša maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniegs 40% no ikmēneša ienākumiem. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, kas 12.februārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Studentu apvienības iesniegtos priekšlikumus, kā arī Latvijas Rektoru padomes priekšlikumus, lai mazinātu šķēršļus, kas kavē būtisku augstskolu funkciju veikšanu – attiecībā uz studiju pieejamības nodrošināšanu.

Jaunā kārtība paredz arī iespējas galvot par vairākiem studentiem, ja vien galvinieka ikmēneša ienākumi ir vienādi ar valstī noteikto mēnešalgu, kura reizināta ar studējošo skaitu, par kuriem galvo.

Paplašinot galvinieku par studiju un studējošo kredītiem loku, tiks radītas lielākas iespējas studentiem piekļūt kredītu resursiem. Jāpiebilst, ka 2009.gadā Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi valsts izsniedzamā galvojuma apjoma studiju un studējošo kredītiem būtisku palielinājumu. Studiju kredītiem piešķirti 18,95 miljoni latu (5,8 miljoni jeb 40% vairāk nekā 2008.gadā), bet studējošo kredītiem piešķirti 10,69 miljoni latu (saglabāts 2008.gada līmenis). 2008.gadā tika noslēgts 4291 studiju kredīta līgums par 11,72 miljoniem latu un 1728 studējošo kredīta līgumi par 6,05 miljoniem latu.

Noteikumu projekts precizē arī kredīta galvinieka nomaiņas kārtību, precizēta arī kredītiestāžu sniegtā informācija par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus, izmantošanas kārtību, neparedzot šīs informācijas publicēšanu internetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par grozījumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikumā

12.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa noteikumos Nr.312 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikums”” (turpmāk – noteikumu projekts). Noteikumu projekts paredz izveidot kārtību, kādā tiek veikta pārstāvju deleģēšana un ievēlēšana dalībai Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvajā padomē (turpmāk – padome) saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (turpmāk – likums) 12.panta piektās daļas otro punktu.

Likuma 12.panta piektās daļas otrais punkts paredz, ka padomē jāiekļauj divi pārstāvji, kurus rotācijas kārtībā uz vienu gadu deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas likuma 8.panta pirmajā daļā minētajās nozarēs, tas ir, zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs, taču likumā nav noteikta precīza kārtība, kādā tiek veikta pārstāvju deleģēšana.

Ņemot vērā, ka starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros Vides ministrija ir vienojusies ar pircējiem par noteiktā daudzuma vienību pirkšanas līguma noteikumiem un tuvākajā laikā minētie līgumi tiks noslēgti pirmās transakcijas ietvaros, pirmo padomes sēdi jāsasauc 2009.gada martā, kurā saskaņā ar likuma 12.pantu jālemj par līdzekļu izlietojumu, kas iegūti no starptautiskās emisiju tirdzniecības, un Vides ministrijai saskaņā ar likuma 10.pantu līdz kārtējā gada 1.aprīlim jāsniedz Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā par finanšu izlietojumu.

VidM: Par prasībām, kas izvirzāmas darbībām ar biocīdiem

12.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem”” (turpmāk – noteikumu projekts). Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK prasības par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Saskaņā ar direktīvas 2006/123/EK prasībām pakalpojumu sniedzējam (komersantam) jānodrošina iespēja administratīvo procedūru un formalitāšu nokārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā. Papildus kompetentajai iestādei ir jānodrošina iespēja dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Vairākas 2008.gadā publicētas direktīvas nosaka, ka noteikumos esošais aktīvo vielu saraksts jāpapildina ar tādām vielām kā propikonazols, tiametoksams, oglekļa dioksīds, cikloheksilhidroksidiazēn-1-oksīda kālija sāls (K-HDO), IPBC, tebukonazols, tiabendazols, difenakums.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

12.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas liegums atrodas Ogres rajona Lielvārdes novadā un Jumpravas un Birzgales pagastā; tā kopējā platība ir 576 hektāri. Dabas liegums izveidots 2004.gada 8.aprīlī, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””. Dabas liegums ietver 7 kilometrus garu Daugavas upes posmu, lieguma robeža lielākajā daļā teritorijas noteikta pa ūdenskrātuves krasta līniju, lieguma sauszemes daļa aizņem tikai 4% no lieguma teritorijas.

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu ūdensputniem nozīmīgu atpūtas vietu migrāciju laikā un ligzdošanas vietu. Teritorija noteikta par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju – Natura 2000, kā arī par putniem nozīmīgo vietu.

Projekts paredz dabas lieguma teritorijā neizdalīt funkcionālās zonas, bet, lai sasniegtu teritorijas izveides un aizsardzības mērķus, tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī noteikts sezonas liegums, kurā aizliegts uzturēties ūdensputnu pavasara migrācijas, kā arī ligzdošanas laikā.

VidM: Par dabas parka “Embūte” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

12.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Embūte” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas parks “Embūte” ir izveidots 1977.gadā. Dabas parks atrodas Liepājas rajona Embūtes pagastā, tā platība ir 481 ha. Dabas parks ir izveidots, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamos biotopus un sugas, tajā skaitā nogāžu un gravu mežus, īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas, kā arī dabas un kultūrvēsturiskās ainavas. Ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks “Embūte” ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – Natura 2000.

Individuālo noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas parka “Embūte” dabas aizsardzības plānu, kas apstiprināts ar vides ministra 2008.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr.133. Individuālo noteikumu projekts paredz dabas parku iedalīt trīs funkcionālajās zonās – dabas lieguma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā. Dabas lieguma zonā ir iekļautas bioloģiski augstvērtīgas nogāžu un gravu teritorijas, kā arī Lankas un Kuiļupes ielejas, kas ir nozīmīgas arī kā aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas. Lai nodrošinātu šo vērtību aizsardzību, dabas lieguma zonā tiek ierobežota mežsaimnieciskā darbība, zemes transformācija, kā arī citas darbības, kas var ietekmēt dabas vērtību saglabāšanu. Dabas parka zona izveidota Embūtes paugurainei raksturīgo nogāžu un gravu ainavu un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai. Dabas parka zonā plānotie ierobežojumi ir vērsti uz esošo teritorijas izmantošanas veidu saglabāšanu un būtiski neatšķiras no patlaban spēkā esošajiem noteikumiem. Neitrālajā zonā ir iekļautas intensīvi izmantotas teritorijas, kas piemērotas videi draudzīga tūrisma un uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītas saimnieciskās darbības attīstību, tāpēc šajā zonā aizsardzības režīms tiek atvieglots (salīdzinot ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības un izmantošanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”, ko 12.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi paredz, ka meža reproduktīvā materiāla – sēklu, sējeņu, stādu un augu daļu, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai, – ieguves apgabala robežas ir noteiktas pa dabiskajām šķirtnēm, piemēram, upēm, autoceļiem u.c. Līdz ar to meža reproduktīvā materiāla ieguves apgabalu robežas nebūs saistītas ar administratīvi teritoriālā iedalījuma turpmākām izmaiņām.

Tāpat grozījumi precizē meža reproduktīvā materiāla ievešanas kārtību Latvijā no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Lai vienkāršotu meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības un izmantošanas kārtību, kā arī samazinātu administratīvo slogu, noteikumi paredz sēklu vienību vai meža reproduktīvā materiāla partiju apvienošanu, ja tas ražots dažādos ražas gados.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa