Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 17.februārī

FM: Par valsts galvojumu Parex bankas sindicēto kredītu atmaksai

17.februārī valdība Ministru kabineta sēdē atbalstīja galvojuma sniegšanu par a/s “Parex banka” sindicēto kredītu pagarināto maksājumu daļu, ja kredītu devēji piekritīs Parex bankas piedāvājumam par aizdevumu pārstrukturizāciju un atmaksas termiņu pagarināšanu.

Parex bankas iesniegtais piedāvājums sindicēto kredītu izsniedzējiem ar kredīta atmaksas grafiku paredz 20% no kredītu pamatsummas atmaksāt līdz 2009.gada martam, bet atlikušo kredītu summu atmaksāt divās daļās – 50% 2010.gada februārī un 30% 2012.gada janvārī. Valdības sniegtais galvojums būs papildu atbalsts, lai banka varētu panākt galavienošanos ar sindikātiem.

Lai turpmāk stabilizētu bankas darbību, valdība konceptuāli atbalstīja arī Parex bankas kapitāla bāzes stiprināšanu un uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot precīzus priekšlikumus par Parex bankas no jauna emitētu akciju iegādi. Parex bankas kapitāla palielināšana turpinās sekmēt Parex bankas klientu uzticības atgūšanu un nodrošinās bankas kapitāla atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām.

Tāpat Finanšu ministrija līdz šā gada 24.februārim iesniegs Ministru kabinetā pozīciju par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) iespējamo iesaisti Parex bankas pamatkapitālā. ERAB pārstāvji interesi par Parex bankas daļas iegādi izrādīja jau 2008.gada nogalē, padziļinātu bankas izpēti veicot šā gada janvārī. ERAB ir liela pieredze banku restrukturizēšanā, un šīs organizācijas iesaiste restrukturējamo banku kapitālā pasaulē tiek uzskatīta par pozitīvu signālu par bankas dzīvotspēju un attīstības potenciālu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

MK: Par funkciju audita plānu pirmajam pusgadam

17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība atbalstīja valsts pārvaldes reorganizācijas sākšanu, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomiskajai situācijai atbilstošu pārvaldes darbību.

MK apstiprināja Funkciju audita komisijas nolikumu, personālsastāvu un auditu plānu 2009.gada pirmajam pusgadam, paredzot Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Valsts arhīva, Uzņēmumu reģistra, VAS “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” un ar šīm iestādēm funkcionāli saistīto iestāžu izvērtēšanu.

Audita mērķis ir vienkāršot iestāžu institucionālo struktūru, apzināt iespējas samazināt valsts budžeta dotāciju izdevumus, sniedzot priekšlikumus par funkciju un uzdevumu nepieciešamību un iespēju deleģēt tos privātpersonām, kā arī izvērtēt iespējas decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas, nododot tās pārvaldes līmenim, kas atrodas tuvāk pakalpojumu saņēmējam. Funkciju auditu veiks ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota Funkciju audita grupa aptuveni divu mēnešu laikā.

Funkciju audita uzraudzību nodrošinās Funkciju audita komisija. Valdība atbalstīja komisijas nolikumu un tās personālsastāvu, nosakot, ka komisijas vadītāja ir Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Padomē darbosies arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore E.Egle, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāve M.Golubeva, Saeimas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis A.Kampars, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs M.Lazdovskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece L.Marcinkēviča, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks I.Pundurs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis M.Pūķis, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvis P.Salkazānovs un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma.

Funkciju audita komisija ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot darbības efektivitāti.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments