Par nodarbinātības veicināšanu Baltijas valstīs

13.februārī Baltijas asamblejas (BA) Sociālo lietu komitejas organizētajā starptautiskajā diskusijā dalībnieki aktualizēja nodarbinātības jautājumus Baltijas valstīs, aicinot valstu parlamentus un valdības aktīvāk risināt bezdarba problēmu, kā arī īstenot tai atbilstošu izglītības politiku.

Visu trīs Baltijas valstu eksperti norādīja, ka bezdarba līmeņa samazināšanas iespēju saskata Eiropas fondu mērķtiecīgā izmantošanā. Situāciju var uzlabot, piesaistot resursus bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai, kā arī pārskatot izglītības programmu atbilstību tirgus prasībām un tādējādi mazinot emigrācijas draudus. “Vienīgā politika, kas veido nākotni, ir politika, kas vērsta uz ekonomikas attīstību,” atgādināja BA Sociālo lietu komitejas līdzpriekšsēdētāja Silva Bendrāte.

Nozaru speciālisti atzīmēja, ka ir pēdējais brīdis sākt būtisku profesionālās izglītības reformu, lai izglītības sistēma atbilstu tirgus vajadzībām. Igaunijas parlamenta deputāts Ots Lumi skaidroja, ka pat ekonomiskās krīzes laikā Igaunijā viena no prioritātēm ir izglītība, kurai vispārējas taupības apstākļos netiek samazināts finansējums.

Eksperti secināja, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, lai veicinātu vienotu nodarbinātības jautājumu risināšanu. Kā uzsvēra ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte, nodarbinātības un ienākumu problēmas var atrisināt indivīda līmenī, piemēram, emigrējot, taču ekonomiskās problēmas – vienīgi nacionālā līmenī. “Valstij nekad nebūs pietiekami daudz resursu, lai atrisinātu indivīdu problēmas bez stipras ekonomikas,” norādīja R.Karnīte. Viņa rosināja pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu cilvēkiem ar darba stāžu līdz desmit gadiem. Patlaban šie cilvēki pabalstu var saņemt tikai četrus mēnešus, kas palielina sociālo risku un veicina jaunu cilvēku izbraukšanu no valsts.

Diskusijas dalībnieki rezumēja, ka bezdarba struktūra visās Baltijas valstīs ir līdzīga – bez darba paliek aizvien vairāk jaunu cilvēku ar augstāko izglītību, kas nevar atrast savu vietu darba tirgū. Latvijā un Igaunijā bezdarbs īpaši pieaudzis cittautiešu vidū, jo viņu izglītība neatbilst darba tirgus prasībām. Salīdzinot trīs Baltijas valstis, eksperti norādīja, ka situācija Lietuvā ir labāka tās attīstītās rūpniecības dēļ, tomēr arī tur tiek prognozēts ievērojams bezdarba pieaugums. Lai gan arī Lietuvā tiek domāts par taupīšanu, no 2009. līdz 2011.gadam algas tiks paaugstinātas par trīs procentiem, cenšoties nemazināt finansējumu izglītībai un sociālajai aprūpei.

Nodarbinātība patlaban ir viens no aktuālākajiem problēmjautājumiem visās Baltijas valstīs. Pēc “Eurostat” aplēsēm, Latvijā šobrīd ir otrais augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (10,4 procenti), Igaunijā – ceturtais (9,2 procenti), savukārt Lietuvā – septītais augstākais (8 procenti). Diskusijā dalībnieki norādīja, ka Latvijā un Igaunijā bezdarba līmenis gada beigās varētu pieaugt līdz 15–20 procentiem, bet brīvo vakanču skaits arvien straujāk sarukt.

Diskusijas “Elastīga darba tirgus veidošana Baltijas valstīs ekonomiskās krīzes apstākļos” mērķis bija skaidrot Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas, kā arī Skandināvijas valstu pieredzi darba tirgus jautājumu risināšanā un rast priekšlikumus, kā kopīgiem spēkiem risināt ekonomiskās krīzes problēmas.

Diskusijā piedalījās nozaru eksperti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, kā arī no Ziemeļu padomes.

Saeimas preses dienests