Par Īrijas ārlietu ministra darba vizīti Latvijā

Šodien, 12. janvārī, mūsu valstī divu dienu darba vizītē ierodas Īrijas Republikas ārlietu ministrs Deivids Endrūss

Viņš tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Šķēli un Latvijas ārlietu ministru Induli Bērziņu, kā arī ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Guntaru Krastu un šīs komisijas locekļiem. Paredzēta Īrijas un Latvijas ārlietu ministru kopīga preses konference.

Īrija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kopš 1973. gada, un tieši šis faktors nodrošinājis īpaši strauju Īrijas ekonomisko un sociālo attīstību pēdējā gadsimta ceturksnī. Piemēram, desmit gados Īrijas rūpniecības produkcijas indekss bija vairāk nekā divkāršojies, bet valsts maksājumu bilance, kas vēl 1985. gadā bija mīnus 736 miljoni ASV dolāru, deviņdesmito gadu vidū bija pārsniegusi plus 2,7 miljardus dolāru. Īrijas nacionālais kopprodukts šajā laikā bija pieaudzis gandrīz trīs reizes.

Īrija ir relatīvi neliela valsts, tās iedzīvotāju skaits nedaudz pārsniedz 3,5 miljonus. Īri rēķinās ar sava iekšējā tirgus nelielo apjomu, tāpēc Īrijas ekonomika ir ļoti atklāta. Gandrīz astoņdesmit procentus no Īrijas nacionālā kopprodukta veido preču un pakalpojumu eksports. Straujo rūpniecības attīstību īri panākuši, padarot savu valsti pievilcīgu ārvalstu investētājiem. Īrijas Rūpniecības attīstības aģentūra regulāri iedrošina ražotājus ieviest jaunāko ārzemju tehnoloģiju. Aizvien nozīmīgāks Īrijas tautsaimniecībā kļūst arī tūrisms.

Kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latviju un Īriju 1991. gada 9. oktobrī mūsu valstu attiecības ir attīstījušās ļoti sekmīgi. Īrijas Republikas ārlietu ministra vizīte Latvijā neapšaubāmi kalpos tālākai mūsu valstu sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai. Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību var būt ļoti nozīmīga ne vien konkrētā sadarbība ar šo valsti, bet arī Īrijas pieredze, izmantojot ES dalībvalsts iespējas.

Deivids Endrūss dzimis 1936. gada martā Dublinā. Beidzis Svētā Džozefa koledžu Roskrē un Tipareri universitātes koledžu Dublinā, kā arī Dublinas Kingsinnas augstskolu, iegūstot juridisko zinātņu bakalaura grādu. No 1970. līdz 1973. gadam bijis premjerministra parlamentārais sekretārs un kancelejas vadītājs. No 1973. līdz 1977. gadam "Fianna Fail" partijas spīkers tieslietu un labklājības jautājumos. Pēc tam strādājis par Tieslietu departamenta valsts ministru un Ārlietu departamenta valsts ministru. Vairākkārt bijis arī ministra amatā: no 1992. gada februāra līdz 1993. gada janvārim — ārlietu ministrs, bet no 1993. gada janvāra līdz 1994. gada decembrim — aizsardzības un jūras spēku ministrs. Pēc tam, līdz 1997. gada vidum, atkal bijis "Fianna Fail" partijas spīkers. Ilgus gadus bijis Īrijas parlamenta apakšpalātas deputāts un vecākais padomnieks. Kopš 1997. gada jūnija — Īrijas aizsardzības ministrs, bet 1997. gada oktobrī iecelts par ārlietu ministru.

Jaunībā aizrāvies ar regbiju. Tagad ir Dublinas universitātes koledžas asociētā futbolkluba patrons, bijis arī šī kluba prezidents. Ir Īrijas Futbola asociācijas patrons un mūža biedrs, Lauvu kluba biedrs.

Precējies, ir divi dēli un trīs meitas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors