Eiropas Komisija: Par Latvijas stabilitātes un konverģences programmu

18.februārī Eiropas Komisija ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas (SKP). Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008.gadā un turpina pasliktināties 2009.gadā. Spānijā un Francijā šī tendence daļēji atspoguļo būtiskas ekonomikas stimulu paketes, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā aicināts laikus un mērķtiecīgi veikt fiskālos pasākumus dalībvalstīs, kurās ir iespēja fiskāliem manevriem. Ekonomikas atbalstam Īrija un Malta ir veikušas vairākus pasākumus, kas ir daļa no plašākiem konsolidācijas centieniem, kuri šķiet adekvāti, ņemot vērā makrofiskālās un konkurētspējas grūtības minētajās valstīs.

Grieķija nav pieņēmusi fiskālo stimulu pasākumus, kas ir pareiza rīcība, ņemot vērā aizvien tās pozitīvo izaugsmi, augsto parādu un lielo ekonomisko nestabilitāti. Latvija arī atturējās pieņemt īstermiņa fiskālo stimulu pasākumus, jo vajadzēja līdzsvarot ekonomiku un atjaunot investoru uzticību. Tā kā visās sešās valstīs 2008.gadā budžeta deficīts pārsniedza 3%, Komisija arī pieņēma ziņojumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Saskaņā ar Līguma 104.panta 3.punktu ziņojumos ir analizēti iemesli, kāpēc budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību – 3%, ņemot vērā situāciju ekonomikā un citus būtiskus faktorus. 18.februārī Komisija pārbaudīja vēl 11 SKP, bet visos gadījumos budžeta stāvoklis atbilst Stabilitātes uz izaugsmes paktam.

“Straujas globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ES valsts finanses ir grūtībās. Krīze radīja kritumu nodokļu ieņēmumos un palielināja izdevumus (piemēram, bezdarbnieku pabalsti). Situācija valsts finanšu jomā turpināja pasliktināties, jo daudzas dalībvalstis pieņēma fiskālos pasākumus, lai šogad palielinātu pieprasījumu un radītu darbavietas, kā ieteikusi Komisija un Padome Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošana palīdzēs atgriezties pie stabilām un ilgtspējīgām valsts finansēm, tiklīdz recesija beigsies un izaugsme atsāksies. Konstatēts, ka fiskālo stimulu pasākumi tika pieņemti galvenokārt tajās ES dalībvalstīs, kurās ir budžeta manevrēšanas iespējas un/vai mazs parāds vai ārējā nestabilitāte. Kopumā tie ir konkrēti pagaidu pasākumi, kas veikti laikus. Tomēr attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts budžeta deficīts 2008.gadā pārsniedza 3,0% atsauces vērtību, Komisija pieņēma ziņojumus par pārmērīgu budžeta deficītu. Vajadzības gadījumā tika ņemti vērā ārkārtas apstākļi. Pārējos gadījumos Komisija pilnībā izmantos pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu, nākamajās nedēļās apsverot turpmākus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Latvija

Latvija pēc vairāku gadu ekonomiskās izaugsmes, kas pārsniedza potenciālu, pašreiz piedzīvo nopietnu ekonomisko lejupslīdi. Pēkšņā kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu uzplaukuma krahu Latvijā palielināja globālā finanšu krīze, tādējādi ierobežojot kredītu pieejamību un kreditēšanas nosacījumus un pastiprinot iekšzemes pieprasījuma krituma pasliktināšanos.

Konverģences programmā norādītie fiskālie mērķi atbilst mērķiem, kas minēti decembrī pieņemtajā valsts ekonomikas stabilizācijas plānā un paredz budžeta samazinājumu un nodokļu palielinājumu, lai saņemtu Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru finansiālo palīdzību (kopā 7,5 miljardi eiro, no kuriem 3,1 miljardu eiro piešķir ES).

Budžeta deficīts 2008.gadā pārsniedza 3% no IKP, un programmā tiek prognozēts, ka tas saglabāsies 5% apmērā 2009. un 2010.gadā un 2011.gadā būs zem 3%.

Ņemot vērā Konverģences programmas novērtējumu, saistības starptautiskā aizņēmuma kontekstā un nepieciešamību nodrošināt sekmīgu dalību VKM II, Latvija ir aicināta:

• līdz 2009.gada martam iesniegt parlamentā sīki izstrādātus papildu grozījumus budžetā, kas tika pieņemts 2008.gada 12.decembrī, vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu plānoto apmēru un lai turpinātu fiskālo konsolidāciju;

• stingrāk īstenot valsts sektora nominālo algu samazinājumu, lai sekmētu algu līmeņa saskaņošanu ar produktivitāti visos ekonomikas sektoros, tādējādi palielinot izmaksu konkurētspēju;

• stiprināt fiskālo pārvaldību un pārredzamību, uzlabojot vidēja termiņa budžeta shēmu un kontroli pār izdevumiem, un uzlabot finanšu tirgu pārvaldību;

• stiprināt ekonomikas piedāvājuma pusi ar plaša mēroga strukturālajām reformām un efektīvi izmantot pieejamos ES struktūrfondus.

Paralēli programmas novērtējumam Komisija gatavo ziņojumu, pamatojoties uz līguma 104.³pantu. Lai gan sagaidāms, ka budžeta deficīts ir tuvu atsauces vērtībai 2008.gadā, pārsniegto deficīta apmēru nevar uzskatīt par pagaidu, jo tas palielināsies 2009.gadā un pārsniegs 3% no IKP 2010.gadā. Lai gan kopējais valsts parāds vēl nepārsniedz atsauces vērtību – 60%, prognozēts tā četrkārtīgs pieaugums no mazāk nekā 10% 2007.gadā līdz 45,4% no IKP 2010.gadā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa