Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 17.februārī

 

ĀM: Par Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas demarkācijas dokumentu apstiprināšanu

Ministru kabinetā 17.februārī tika apstiprināti Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas demarkācijas dokumenti: valsts robežas karte, valsts robežas apraksts, robežzīmju protokols, robežzīmju koordinātu katalogs un noslēguma protokols. Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas demarkācijas Noslēguma protokols tika parakstīts 2008.gada 6.novembrī Rīgā, un līdz ar to juridiski tika pabeigts Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas noteikšanas process. Baltkrievijas puse jau ir informējusi Latvijas Republiku par demarkācijas dokumentu apstiprināšanu Baltkrievijas Republikas valdībā.

Saskaņā ar 1994.gada 21.februārī parakstītā Līguma par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku nosacījumiem demarkācijas dokumenti stāsies spēkā no dienas, kad Latvijas Republika un Baltkrievijas Republika būs apmainījušās ar notām, kas apliecina, ka izpildītas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai demarkācijas nobeiguma dokumenti stātos spēkā.

18.februārī Latvijas Republikas Ministru prezidents Ivars Godmanis un Baltkrievijas Republikas premjerministrs Sergejs Sidorskis Minskā, Baltkrievijā, apmainīsies ar notām, kas apliecinās, ka abu valstu valdības ir apstiprinājušas demarkācijas dokumentus un uzskata, ka demarkācijas dokumenti stājas likumīgā spēkā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

BĢSILM: Par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā

17.februārī valdība apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jaunu jēdzienu “daudzbērnu ģimene”. Likumprojekts kopumā ir vērsts uz daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēmas uzlabošanu.

Saskaņā ar likumprojektu daudzbērnu ģimene ir ģimene ar trim un vairāk bērniem. Likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu. Tas arī nosaka, ka valsts un pašvaldība īpaši atbalsta daudzbērnu ģimenes, lai veicinātu trešo, ceturto un vairāk bērnu dzimstību ģimenē.

Atbalsta nepieciešamību apliecina dati par trešo bērnu ģimenē skaita pieaugumu. 2007.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu tas ir ļoti neliels – tikai par 27 bērniem vairāk. Salīdzinājumā ar 2006.gadu ir vērojams pat neliels samazinājums (2005.gadā – 2334 bērni, 2006. – 2364, 2007. – 2361). Savukārt 2007.gadā kā ceturtie bērni ģimenē piedzimuši 634 bērni, kas, salīdzinot ar 2006.gadu (730), ir par 96 bērniem mazāk un par 86 bērniem mazāk nekā 2005.gadā (720). Turpina samazināties arī piekto un vairāk bērnu dzimšana ģimenē: 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu (519), par 19 bērniem mazāk, bet salīdzinājumā ar 2005.gadu (570) jau par 70 bērniem.

Vienlaikus iesniegtais likumprojekts paredz precizējumus attiecībā uz sociālo garantiju nodrošināšanu bērniem, kuri ir bijuši ārpusģimenes aprūpē, un precizējumus starptautiskās adopcijas procesam.

Likumprojektā atbilstoši situācijai pēc 2009.gada 1.janvāra precizēts arī bērnu un ģimenes lietu ministra amata nosaukums un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nosaukums, attiecīgi tos aizstājot ar vārdiem “bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs” un “Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija”.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Publiskās un privātās partnerības likumprojektu

Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, ierobežotos budžeta līdzekļus un vēlmi samazināt publiskā sektora iesaisti infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanā, piesaistot privātā sektora pieredzi, interese par publiskās un privātās partnerības (PPP) instrumentu Eiropas Savienības dalībvalstīs, ieskaitot Latviju, ievērojami pieaug.

Lai veicinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, izstrādāts un 17.februārī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Publiskās un privātās partnerības likumprojekts.

Lai arī pašlaik spēkā esošie normatīvie akti ļauj īstenot PPP projektus, tomēr šobrīd PPP lietošana nav plaši izplatīta – Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 26 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi, kas ir ļoti zems rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc infrastruktūras investīciju un pakalpojumu modernizācijas projektiem Latvijā.

Likumprojekts paredz PPP pazīmes, nosakot, ka PPP Latvijā ir iespējams īstenot gan līgumiskās (partnerības iepirkuma līgums un koncesiju līgums), gan institucionālās (veidojot kopsabiedrības) partnerības veidā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka PPP gadījumā vienmēr ir nepieciešami finanšu ekonomiskie aprēķini, uz kuru pamata tiek pieņemts lēmums par PPP projekta sākšanu. Likumprojekts paredz arī PPP uzraudzības un konsultāciju institūcijas izveidošanu.

Likumprojekta B sadaļa regulē koncesiju procedūras – konkurss bez pretendentu atlases, konkurss ar pretendentu atlasi un konkursa dialogs. Tāpat likumprojekts nosaka pretendentu iesniegumu izskatīšanas kārtību. Partnerības iepirkuma līguma privātā partnera atlases procedūras regulēs Publisko iepirkumu likums.

Likumprojekta C sadaļa regulē PPP līgumu noslēgšanas, grozīšanas, pirmstermiņa izbeigšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī paredz iespēju dibināt mērķsabiedrību PPP līguma izpildei. Tāpat C sadaļa regulē informācijas apmaiņas ar finansētāju līguma noslēgšanas kārtību, kā arī paredz finansētāja iejaukšanās tiesības PPP līgumā.

Likumprojekta D sadaļa nosaka institucionālās partnerības īstenošanas kārtību – kopsabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību.

Izstrādājot likumprojektu, tika analizēta arī citu valstu, piemēram, Lielbritānijas, Īrijas, Lietuvas, Čehijas, Grieķijas, pieredze PPP regulējumu jautājumos, kā arī identificēti galvenie Eiropas Savienības tiesību akti, kuriem jāatbilst likumprojektam, un apzināti Eiropas Kopienas tiesas spriedumi PPP jautājumos. Lai gan ES valstīs, piem., Polijā, Grieķijā un Čehijā, likumprojekti nav tik apjomīgi (vidēji 35–45 panti) kā PPP likumprojekts Latvijā (119 panti), tomēr PPP likumprojekta izstrādes darba grupa ņēma vērā ES komunikācijas un zaļās grāmatas koncesiju regulēšanā, kā arī jaunākās tendences institucionālajā PPP un finansētāja iejaukšanās tiesību noteikšanā, tādējādi Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas savos normatīvajos aktos būs ietvērusi regulējumu par institucionālo PPP un finansētāja iejaukšanās tiesībām.

Tāpat darba grupa uzskatīja par lietotājam draudzīgāku un saprotamāku to, ka PPP likumprojektā tiek ietverts regulējums par kopsabiedrību un mērķsabiedrību dibināšanu, darbību, dalībnieku maiņu un kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, nevis šā regulējuma ietveršanu Komerclikumā un citos normatīvajos aktos, tādējādi lietotājam ir jāizmanto viens speciālais likums.

Likumprojektu sagatavoja Ministru prezidenta 2008.gada sākumā izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvji no Iepirkumu uzraudzības biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts kases, Latvijas Pašvaldību savienības, Finanšu ministrijas, PPP asociācijas un Latvijas Komercbanku asociācijas.

Darba grupas sastāvs tika veidots visai plašs, tādējādi likumprojekta izstrādē iesaistot gan svarīgākos publisko, gan privāto partneru pārstāvjus, gan finansētāju pārstāvjus, lai kopā izveidotu tādu likumu, kas būtu pieņemams visām iesaistītajām pusēm un sekmētu PPP projektu īstenošanu.

 

EM: Par valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem komersantiem aizdevumu veidā

Ministru kabineta (MK) sēdē 17.februārī apstiprināti valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumi maziem, vidējiem un lieliem komersantiem aizdevumu veidā.

Investīciju aizdevumus un apgrozāmo līdzekļu aizdevumus komersantiem izsniegs valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, tādējādi sekmējot komersantu konkurētspēju un veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Plānots, ka šī valsts atbalsta programma komersantiem būs pieejama jau no 9.marta.

MK sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, saskaņā ar kuriem paredzēts sniegt aizdevumus komersantiem, kam ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ. Hipotēku banka pieņems lēmumu par aizdevumu piešķiršanu, balstoties uz komersanta iesniegto biznesa plānu un aizdevuma pieteikumu.

Hipotēku banka plāno sniegt aizdevumus 210 000 000 latu. Aizdevumu izsniegšanas termiņš – līdz 2013.gada 31.decembrim.

Komersantam var sniegt atsevišķi apgrozāmo līdzekļu aizdevumu vai investīciju aizdevumu, vai abus aizdevumus kopā. Taču kopējā aizdevumu summa komersantu konkurētspējas uzlabošanai vienam komersantam nedrīkst pārsniegt 6 000 000 latu.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevuma minimālais apmērs ir 150 000 eiro (~105 000 latu), izņemot gadījumus, ja komersanti ir ES fondu līdzfinansētu projektu īstenotāji; maksimālais apjoms – 2 500 000 latu, aizdevuma termiņš – līdz pieciem gadiem.

Investīciju aizdevuma minimālais apmērs ir 500 000 eiro (~ 350 000 latu), izņemot, ja komersanti ir ES fondu līdzfinansētu projektu īstenotāji; maksimālais apjoms – 5 000 000 latu, aizdevuma termiņš – līdz 10 gadiem.

Atbalsts netiks piešķirts ieroču un munīcijas ražošanai un tirdzniecībai, tabakas izstrādājumu ražošanai un tirdzniecībai, azartspēlēm un derībām, finanšu un apdrošināšanas darbībām, operācijām ar nekustamo īpašumu, vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, kā arī transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšanai.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir sagatavojusi konkrētus pasākumus ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot novirzīt 603 miljonus latu. Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ietver Latvijas Hipotēku un zemes bankas aizdevumus, Latvijas Garantiju aģentūras galvojumus, Valsts kases galvojumus, riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses instrumentus.

Lai informētu uzņēmējus par valsts finanšu atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, Ekonomikas ministrija rīkos vairākus seminārus reģionu lielākajās pilsētās, kā arī informēs pašvaldības un reģionālos informācijas centrus par uzņēmējiem pieejamo atbalstu konkurētspējas celšanai. Pašreiz tiek saskaņots semināru grafiks ar pašvaldībām. Plānots, ka semināri notiks Liepājā, Ventspilī, Talsos, Jelgavā, Bauskā, Valmierā, Cēsīs, Gulbenē, Balvos, Daugavpilī un Rīgā. Par konkrētiem semināru datumiem sīkāka informācija būs pieejama gan EM mājaslapā, gan tiks informēti attiecīgā reģiona masu mediji un pašvaldības.

Jau šobrīd ministrijas mājaslapā internetā ir publicēta galvenā informācija par valsts finanšu atbalsta instrumentiem 603 miljonu latu apmērā. Šī informācija regulāri tiek aktualizēta.

 

EM: Par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai

17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti nosacījumi, pēc kādiem Latvijas Garantiju aģentūra sniegs komersantiem garantijas viņu konkurētspējas celšanai.

Plānots, ka garantijas komersantiem būs pieejamas no 16.marta.

Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai” paredz, ka Latvijas Garantiju aģentūra sniegs garantijas par finanšu pakalpojumiem (aizdevumi investīcijām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, finanšu līzings un vietējais faktorings), kurus sniedz finanšu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, līzinga vai faktoringa sabiedrības). Latvijas Garantiju aģentūras sniegtā garantija sedz līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet vienam komersantam ne vairāk kā 3 000 000 eiro.

2008.gadā ir slēgta Eiropas Savienības fondu 2004.–2006.gada plānošanas perioda nacionālā programma “Garantiju sistēmas attīstība”, kuras ietvaros Latvijas Garantiju aģentūra līdz 2008.gada 31.decembrim izsniedza 359 kredīta garantijas 275 komersantiem par kopējo summu 34,7 miljoni latu, atbalstot kredītu izsniegšanu 64,7 miljonu latu apmērā, tādējādi īstenojot tautsaimniecības politikā definētos uzdevumus komercdarbības atbalsta sektorā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par līdzekļu pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti divi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta rīkojumi par Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2009.gadā.

Rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 40,5 miljonus latu Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētiem projektiem pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstīšanai, kā arī pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības veicināšanai;

• 3,8 miljonus latu FM Eiropas Reģionālā attīstības fonda 2004.–2006.gada plānošanas perioda beigu maksājumu pieprasījumiem un iesniegtajiem atmaksu pieprasījumiem;

• 3,7 miljonus latu Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētiem pasākumiem profesionālās izglītības veicināšanai;

• 2,6 miljonus latu Iekšlietu ministrijai vīzu informācijas savienojumu nodrošināšanai;

• 1,4 miljonus latu Labklājības ministrijai ERAF infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem;

• 1,3 miljonus latu MK ESF līdzfinansēto projektu īstenošanai;

• 597 tūkstošus latu Veselības ministrijai HIV/AIDS profilakses tīkla paplašināšanai un onkoloģijas slimnieku ārstēšanas pakalpojumu uzlabošanai;

• 308 tūkstošus latu Ekonomikas ministrijai Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētiem siltumnoturības un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem sociālās mājās;

• 50,8 tūkstošus latu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam “Net-Safe Latvia” projekta īstenošanai;

• 23 tūkstošus latu Tieslietu ministrijai projekta “Jaunākie un turpmākie notikumi Eiropas Savienībā civiltiesību jomās” īstenošanai.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2009.gadam MK var pārdalīt šajā apakšprogrammā paredzēto finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 176,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par iedzīvotāju ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtību

17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie MK noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību. Jaunie noteikumi reglamentē izmaiņas iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijā, kas saistītas ar grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī un jaunu likmju piemērošanu.

FM izstrādātie noteikumi pēc būtības saglabā iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas veidlapas formu un tās aizpildīšanas kārtību, kāda bija noteikta iepriekš. Tomēr jaunajā redakcijā deklarāciju veidlapas tiek precizētas atbilstoši 2008.gadā veiktajiem grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat jaunie noteikumi papildināti ar deklarācijas veidlapām D5 un D6, kas paredzētas nodokļu maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību un maksā fiksēto ienākuma nodokli, un nodokļu aprēķināšanai tiem ieņēmumiem, kuriem piemēro atšķirīgas nodokļa likmes.

Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli deleģē MK izstrādāt gada ienākumu deklarācijas un informatīvo deklarāciju formu un aizpildīšanas kārtību. Jaunie MK noteikumi aizstās spēku zaudējušos Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumus Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.

 

FM: Par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes sastāvu

17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi rīkojumā par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi. Grozījumi izstrādāti, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) padomes sastāvā deleģēja citus pārstāvjus.

No padomes tika atsaukta bijusī RAPLM valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne un IZM Finanšu departamenta direktore Jautrīte Fortiņa. Viņu vietā apstiprinātas RAPLM Finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova un IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē darbojas pārstāvji no Saeimas, FM, IZM, RAPLM, Labklājības ministrijas un vairākām pašvaldībām. Padome pārrauga likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” un saistīto noteikumu izpildi, pieņem lēmumus par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, izskata valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, kā arī veic citas funkcijas.

 

FM: Par struktūrfondu projektos veikto izdevumu deklarēšanu

17.februārī valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par virssaistību uzņemšanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) finansētajām aktivitātēm 2004.–2006.gada plānošanas periodā.

Eiropas Komisija (EK) ir publiskojusi skaidrojumus par 2004.–2006.gada plānošanas perioda slēgšanu, saskaņā ar ko dalībvalstis drīkst pārsniegt piešķirtā SF finansējuma apjomu, tādējādi ietverot deklarācijā rezervi gadījumiem, ja slēgšanas procesā tiktu atklāti neatbilstoši veikti izdevumi.

Grozījumi izstrādāti, lai precizētu kārtību par deklarācijā iekļautajiem izdevumiem, kas segti no struktūrfondu (SF) projektiem papildu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem jeb virssaistībām, kas attiecībā uz ERAF, ESF un ZVFI no 2006. līdz 2008.gadam uzņemtas 36 miljonu latu SF finansējuma apmērā.

Ar izmaiņām tiesību aktā paredzēta iespēja Eiropas Komisijā (EK) deklarēt visus atbilstoši nosacījumiem īstenotajos SF projektos veiktos izdevumus, tai skaitā no uzņemto virssaistību līdzekļiem kā rezervi iespējamu neatbilstoši veikto izdevumu aizstāšanai. Tādējādi tiktu veicināta maksimāla struktūrfondu projektos izlietotā finansējuma atgūšana no EK valsts budžetā.

Līdzīgi virssaistības uzņemtas arī Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) projektu finansēšanai 5,5 miljonu latu SF finansējuma apmērā. Līdzīgs grozījums par virssaistību deklarēšanu EK attiecībā uz ELVGF nav nepieciešams, jo to deklarēšanas ierobežojumi nebija noteikti. Tādējādi arī ELVGF virssaistību ietvaros apstiprināto projektu izmaksas tiek deklarētas EK un tās varēs saņemt valsts budžetā.

 

FM: Par grozījumiem Eiropas Savienības fondu darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”

Lai palielinātu komersantu iespējas iegūt attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, valdība 17.februārī atbalstīja grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas”.

Darbības programma papildināta ar divām jaunām aktivitātēm: “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” un “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai”. Saņēmēju mērķa grupa paplašināta ar lielajiem komersantiem.

Aktivitātes “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros Latvijas Garantiju aģentūra sniegs garantijas komercbanku izsniegtiem kredītiem. Garantijas paredzētas aizdevumiem, kas nepieciešami, lai investētu pamatlīdzekļos (materiālos un nemateriālos). Tāpat garantijas tiks sniegtas apgrozāmajiem līdzekļiem, faktoringam un līzingam, kā arī apstiprināto ES struktūrfondu projektu ieviešanai.

Aktivitātes “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros Latvijas Hipotēku un zemes banka izsniegs aizdevumus komersantiem situācijās, kad komersantus vai projektus bankas uzskata par pārāk riskantiem vai ķīla nav pietiekama. Aizņēmumus varēs saņemt ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, lai paplašinātu ražotās produkcijas klāstu ar jauniem papildu produktiem vai fundamentāli pārveidotu esošo ražošanas procesu, kā arī ieviestu apstiprinātos ES fondu projektus.

Jau iepriekš finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja, ka atbalsts no starptautiskā aizdevuma tautsaimniecībai tiks sniegts tikai un vienīgi atbilstoši budžeta un tā vadības likumos noteiktajiem ietvariem. Viens no būtiskākajiem budžetā jau ietvertajiem stimuliem ir Eiropas Savienības fondi, līdz ar to svarīga ir to stratēģiski atbildīga izmantošana. ES fondu mērķtiecīgai apguvei prioritāru atbalstu pauž arī Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Grozījumi darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” izstrādāti, izvērtējot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejā lemto.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanu

Lai stiprinātu profesionālās izglītības kvalitāti, atbalstītu profesionālās izglītības pedagogus un veicinātu darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības absolventu sagatavošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās atbalstu profesionālajā izglītībā strādājošo pedagogu tālākizglītībai un kvalifikācijas celšanai.

To plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, nodrošinot profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem gan teorētisko zināšanu papildināšanu, gan iespējas stažēties modernos uzņēmumos, tādējādi stiprinot profesionālās izglītības saikni ar darba tirgu. Šim mērķim plānots izlietot 7 441 454 latus. No tiem Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir paredzēts 6 325 236 lati jeb 85% no kopējām projektu attiecināmām izmaksām, bet valsts budžeta finansējums – 1 116 218 lati jeb 15%.

Izmantojot šo finansējumu, trīs gadus 5000 profesionālās izglītības pedagogiem plānots nodrošināt kompetences un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas. Proti, atbalsts tiks sniegts kursu izstrādei un īstenošanai, kas nodrošinās sākotnējā profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju kompetences paaugstināšanu un jauno pedagogu sagatavošanu atbilstoši modernizētajam profesionālās izglītības saturam, profesionālās izglītības attīstības vajadzībām un darba tirgus prasībām. Atbalsts paredzēts arī prakses vadītāju stažēšanās un pieredzes apmaiņas pasākumiem uzņēmumos, darba devēju organizācijās un citās profesionālās izglītības iestādēs, kā arī inovatīvu risinājumu izstrādei un ieviešanai profesionālās izglītības pedagogu un prakses vadītāju sagatavošanā un tālākizglītībā.

Šos rezultātus paredz sasniegt 17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātais IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.2.apakšaktivitāti “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana””.

Kā liecina statistikas dati, vairāk nekā divas trešdaļas profesionālās izglītības pedagogu ir vecumā virs 40 gadiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no pedagogiem beiguši augstskolas pirms vairāk nekā 15 gadiem un viņiem bijis maz iespēju iepazīties ar modernajām ražošanas tehnoloģijām, kas strauji attīstījušās tieši pēdējos gados.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanu

17.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja līdzekļu piešķiršanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai” projektu finansēšanai, kas ļaus jau tuvākajā nākotnē noslēgt līgumus ar projektu īstenotājiem.

No piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti avansa maksājumi 40 procentu apmērā projektu īstenošanas sākšanai. Šāda apjoma avansa maksājumi veicinās ātrāku projektu īstenošanas sākšanu un līdz ar to pilsētu attīstību.

Noslēdzoties pirmajam ES struktūrfondu 3.6.1.1.aktivitātes “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai” projektu iesniegumu atlases konkursam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalstīja 19 projektus par kopējo summu 53 687 700 latu. Pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi, no visām 16 uzaicinātajām pilsētām, par kopējo summu 62 189 323 lati.

Prioritātes “Policentriska attīstība” ietvaros ielu rekonstrukcijai, uzņēmējdarbības stimulēšanai un teritoriju pieejamības nodrošināšanai pilsētām tiks novirzīti 39 062 185 lati, pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai – 10 616 875 lati un bērnu un jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstībai – 4 008 640 lati.

Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai.

Kopumā pilsētām šajā aktivitātē ir pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177,8 miljoni latu un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljoni latu.

Valdības rīkojuma ieviešanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

 

RAPLM: Par atbalstu alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai

17.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumu grozījumus par ES struktūrfondu aktivitāti “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”.

MK noteikumu grozījumi precizē infrastruktūras objektu, kuros projektu ietvaros plānots veikt ieguldījumus, īpašumtiesību statusu, papildinot, ka biedrības un nodibinājumi varēs veikt ieguldījumus arī pašvaldības īpašumā vai bilancē esošos infrastruktūras objektos. Ja biedrība vai nodibinājums projekta ietvaros plānos ieguldījumus pašvaldības īpašumā esošā infrastruktūras objektā, tad projekta apstiprināšanas gadījumā šāds projekts būs jāīsteno, ievērojot trīspusēju līgumu starp sadarbības iestādi, biedrību vai nodibinājumu un attiecīgo pašvaldību.

 

RAPLM: Par grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā

17.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais rīkojuma projekts par grozījumu veikšanu Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā.

Darbības programmas papildinājuma grozījumi precizē informāciju par aktivitātes 3.1.4.4. “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” mērķi, mērķa grupu un finansējuma saņēmējiem, lai noteiktu atbilstību normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos lietotajai terminoloģijai.

Aktivitātes mērķa grupa ir bērni, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma cilvēki, kuriem ir nepieciešami alternatīvās aprūpes pakalpojumi, kā arī viņu likumiskie pārstāvji.

Kā finansējuma saņēmēji noteikti pašvaldības, pašvaldības iestādes, kā arī biedrības un nodibinājumi.

Grozījumi precizē arī minētās aktivitātes atbalsta veidu, svītrojot nosacījumu par infrastruktūras objekta, kurā ir plānots veikt ieguldījumus, īpašumtiesību statusu.

Alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības atbalsta aktivitātes mērķis ir veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, nodrošinot bērnu, personu ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Cēsis, Ventspils, Alūksne, Aizkraukle, Balvi, Bauska, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valka), attīstot alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Tāpat darbības programmas papildinājuma grozījumi aktualizē datus par aktivitātes 3.2.2.2. “Publisko interneta pieejas punktu attīstība” plānoto projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas termiņu. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā aktivitātē plānota 2010.gada pirmajā ceturksnī.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par vienkāršāku īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām

Valdība atbalsta nekustamā īpašuma valsts vai sabiedriskajām vajadzībām atsavināšanas vienkāršošanu, padarot šo procesu ātrāku un caurspīdīgāku.

17.februārī valdībā izskatīts Satiksmes ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par nekustamā īpašuma atsavināšanas valsts vai sabiedriskajām vajadzībām procesa efektivizēšanu”.

Informatīvajā ziņojumā sniegti priekšlikumi, kā sākt ar būvniecību saistītu projektu realizāciju, līdzšinējiem īpašniekiem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas laikus saņemt taisnīgu atlīdzību iepriekš noteiktā, efektīvā un pārskatāmā kārtībā. Izvērtēta arī līdzšinējā nekustamo īpašumu atsavināšanas prakse, identificējot problēmas un sniedzot to risinājumus.

Lai efektivizētu nekustamā īpašuma valsts vai sabiedriskajām vajadzībām atsavināšanu, tiek piedāvāts izdarīt grozījumus Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā, likumā “Par autoceļiem” un Zemes ierīcības likumā. Tāpat jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par nekustamā īpašuma un kompensējamo zaudējumu novērtēšanu un īpašuma nomas maksas noteikšanu saistībā ar nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Iespējams, grozījumi būs nepieciešami arī citos normatīvajos aktos.

Tiesības nekustamajā īpašumā veikt attiecīgas darbības ir obligāts priekšnoteikums daudzu transporta infrastruktūras un cita veida būvniecības projektu īstenošanai. Šobrīd ilgais nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa laiks negatīvi ietekmē projektu īstenošanas termiņu, dažkārt pat apdraudot to īstenošanu. Problēmas cēlonis meklējams jomu regulējošajos normatīvajos aktos, kuri neparedz labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, nereglamentē skaidru un caurskatāmu nekustamā īpašuma vērtības un kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem noteikšanas kārtību, kā arī nedefinē citus svarīgus nosacījumus, kas veicinātu atsavināšanas procesa efektivitāti un sabalansētību ar privātpersonas interesēm.

Tiks ieviestas jaunas normas, kas sastopamas arī citu valstu, piemēram, Lietuvas, Igaunijas un Somijas, praksē. Priekšlikumu sistemātiskai iekļaušanai normatīvajos aktos strādās darba grupa ar Tieslietu, Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības un Veselības ministrijas pārstāvjiem, kā arī citiem ekspertiem.

 

SM: Par ultravieglo gaisa kuģu lidojumu kārtību

Ir pieņemta ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācijas kārtība, kas sekmēs gaisa kuģu lidojumu un visas Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas drošības palielināšanos. Turklāt vienuviet būs apkopota informācija par visiem Latvijā reģistrētajiem gaisa kuģiem. Šādas izmaiņas nosaka MK noteikumi “Ultravieglo gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtība”, kas 17.februārī tika apstiprināti valdībā. Spēkā tie stāsies šā gada 1.martā. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi arī grozījumus noteikumos, kas paredz motodeltaplānu un motoparaplānu reģistrāciju Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.

Izstrādātā Ultravieglo gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtība nosaka gaisa kuģu aprīkojuma un citas lidojumu drošības prasības, lai ar tiem varētu veikt lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā. Ja būs plānots veikt lidojumus Latvijas kontrolējamā gaisa telpā vai šķērsot valsts robežu, gaisa kuģa kapteinim šāds lidojumus būs jāsaskaņo ar VAS “Latvijas gaisa satiksme”, iesniedzot lidojuma plānu.

Ultravieglais gaisa kuģis ir par gaisu smagāks vienvietīgs vai divvietīgs lidaparāts, kas pārvietojas ar dzinēja palīdzību; tā cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā spārnu un rotoru virsmām, maksimālais pacelšanās svars nepārsniedz 495 kg, bet iekrišanas ātrums vai minimālais vienmērīga lidojuma ātrums nosēšanās konfigurācijā ir mazāks par 65 km/h. Par ultraviegliem gaisa kuģiem, uz ko attiecas šie noteikumi, ir uzskatāmas lidmašīnas, kuras vada ar aerodinamisko stūru palīdzību, helikopteri un rotoplāni, motodeltaplāni, kas vadāmi, mainot spārna uzplūdes leņķi un sānsveri, un motoparaplāni, kurus vada, mainot spārna savērpumu un uzplūdes leņķi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā

Valdība 17.februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto koncepciju par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija šajā koncepcijā tiek skaidrota kā pušu sadarbības process, kurā trešā neitrālā persona jeb mediants, izmantojot dažādas metodes un profesionālās prasmes, palīdz strīda pusēm sasniegt brīvprātīgu un pieņemamu strīda risinājumu.

Kā teikts koncepcijā, Latvijā alternatīvo domstarpību risināšanas procesi civiltiesisku strīdu risināšanā, kas vērsti uz vienošanās panākšanu, pašlaik ir nepilnīgi. Lai panāktu, ka strīda puses izmantotu efektīvāko domstarpību risināšanas veidu, kā arī to, lai tiesas process netiktu uzskatīts par vienīgo risinājumu jebkādu domstarpību izšķiršanai, jāattīsta izpratne par taisnīguma sasniegšanas iespējām, pilnveidojot un bagātinot domstarpību risināšanas sistēmu ar alternatīvo domstarpību risināšanas veidiem, piemēram, mediāciju.

Koncepcijā tika piedāvāti vairāki mediācijas ieviešanas varianti. MK atbalstīja variantu, kurš paredz mediācijas modeļu pakāpenisku ieviešanu. Šis variants nenoraida nevienu no mediācijas modeļiem (tīrā mediācija, tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija), taču tiesas atvasinātās mediācijas modeli atzīst par primāro efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes nodrošināšanā.

Valdība arī noteica, ka par koncepcijas ieviešanu atbildīgā būs TM, uzdodot tieslietu ministram līdz 15.martam izveidot darba grupu, kas izstrādātu pasākumu plānu koncepcijas īstenošanai. Pasākumu plānā jāiekļauj arī informācija par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Savukārt līdz 15.decembrim minētais plāns jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu

17.februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālās sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, inventarizācijas kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūrām un darbībām, kā arī ziņošanas kārtību starptautiskajām institūcijām”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma; inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības, kā arī ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola prasībām, tai skaitā ziņojuma sagatavošanas, izvērtēšanas, apstiprināšanas un nosūtīšanas kārtību.

Noteikumu projekts nodrošinās nepieciešamo institūciju iesaistīšanos siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas sagatavošanā saskaņā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola nosacījumiem, tādējādi izpildot starptautiskās prasības un ļaujot Latvijai piedalīties Kioto protokola elastīgajos mehānismos, tai skaitā starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Normatīvā akta projekts nodrošinās nepieciešamo institūciju iesaistīšanos siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas sagatavošanā saskaņā ar Konvencijas un tās Kioto protokola nosacījumiem.

 

VidM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību un iekārtu atkritumu apsaimniekošanu

17.februārī MK sēdē tika akceptēti Vides ministrijas sagatavotie MK noteikumu projekti “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”” un “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1002 “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība””.

Grozījums Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumos paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu reģistrā reģistrēta ārvalstu ražotāja vārdā ziņojumus iesniedz šo iekārtu apsaimniekotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību un pienākumiem. Savukārt elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs vai attiecīgo iekārtu atkritumu apsaimniekotājs (ja ražotājs ar to ir noslēdzis attiecīgu līgumu) ziņojumos neiekļauj informāciju par tām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un to atkritumiem, kuras iegādātas no elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā reģistrēta ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja.

Grozījums noteikumos “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība” paredz papildināt noteikumus ar normu, ka ražotājs, kurš iegādājas elektriskās un elektroniskās iekārtas tikai no reģistrā reģistrēta ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja, nereģistrējas iepriekš minētajā reģistrā.

Minētie grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu situāciju, ka dublējas ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja un Latvijas elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju iesniegtā informācija par Latvijas tirgū novietotām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un to atkritumu pārstrādi, tādējādi radot kļūdainus uzskaites datus minētajos jautājumos.

 

VidM: Par ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību un pienākumiem

17.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību un pienākumiem”, kas izstrādāts atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.2panta ceturtajai daļai. Noteikumu projekts attiecas uz ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kuri veic Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās darbības ar 5.kategorijas elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (apgaismes iekārtas) atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām.

Noteikumu projekts paredz, ka ārvalstu ražotājus reģistrē elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību.

Lai reģistrētu ārvalstu ražotāju, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotājs, kas noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteikumiem, iesniedz iesniegumu par ārvalstu ražotāja reģistrēšanu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā, ja ārvalstu ražotājs atbilst šādām prasībām:

• ārvalstu ražotāja izgatavotās elektriskās un elektroniskās iekārtas ieved un pārdod elektrisko un elektronisko iekārtu izplatītājiem vai galapatērētājiem Latvijas Republikas teritorijā;

• ārvalstu ražotājs ir noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju par ārvalstu ražotāja izgatavoto un Latvijas Republikas teritorijā pārdoto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu;

• ārvalstu ražotājs apsaimniekotājam ir izdevis notariāli apstiprinātu speciālpilnvaru ārvalstu ražotāja vārdā rīkoties, lai izpildītu visus šajos noteikumos paredzētos ārvalstu ražotāja pienākumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par efektīvu klientu apkalpošanas sistēmu

Valdība 17.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto koncepciju “Uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs”.

Ērtākas un pēc iespējas sabiedrībai pieejamākas valsts pārvaldes izveide ir viens no priekšnosacījumiem, kas mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu valsts pārvaldes klientu apkalpošanu.

Ievērojot valsts pārvaldē noteiktās iniciatīvas, kā arī klientu apkalpošanas procesa problēmjautājumus, ZM ir izstrādājusi konceptuālu risinājumu, kura mērķis ir īstenot uz klientu vērstu pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveidi valsts pārvaldē. Izvēlētā koncepcija būtu pamats ministrijas klientu apkalpošanas sistēmas attīstībai laikā no 2008. līdz 2013.gadam.

Koncepcijas ietvaros tiek piedāvāts izveidot visaptverošu klientu apkalpošanas sistēmu, kura tiek īstenota atbilstoši vienas pieturas aģentūras (VPA) principiem, kas uzlabotu nozares klientu apkalpošanas kvalitāti un atvieglotu nozares darbinieku savstarpējo horizontālo komunikāciju, mazinot birokrātisko slogu.

Koncepcijā tiek analizēti trīs iespējamie risinājumi klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanai. Izvērtējot katra risinājuma priekšrocības un trūkumus, ZM ir nonākusi pie secinājuma, ka visefektīvāk būtu izveidot vienu VPA visām ZM padotības iestādēm t.i., vienas VPA ietvaros būs iespējams saņemt visu padotības iestāžu sniegtos pakalpojumus, un šis princips varētu būt par pamatu koncepcijas attīstīšanai.

 

ZM: Par lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību kultūraugiem

Valdība 17.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”. Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību kultūraugiem un institūciju, kas kontrolē šo sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

Noteikumi precizē dokumentus, kas apliecina sēklas kvalitāti un kārtību, kā tiek saņemta atļauja uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.

Noteikumi samazina administratīvo slogu sēklu tirgotājiem, nosakot, ka, pārsaiņojot un tirgojot sertificētas sēklas nelielos iesaiņojumos, nebūs jāveic atkārtota sēklu sertifikācija.

Tāpat Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi nosaka, ka tirgotājiem, kas nodarbojas ar sertificētu sēklu vairumtirdzniecību, turpmāk informācija par sēklu atlikumiem tirdzniecības gada beigās būs jāsniedz Valsts augu aizsardzības dienestam.

Noteikumos izvirzītās prasības kontrolēs Valsts augu aizsardzības dienests.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa