Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 12. februārī

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Labdien, ministra kungs!

Šodien sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Bija paredzēts šodien izskatīt divus deputātu jautājumus. Uz abiem ir saņemtas rakstiskas atbildes.

Viena no saņemtajām rakstiskajām atbildēm jautājuma iesniedzējus apmierina, tāpēc šis jautājums šodien netiek skatīts jautājumu un atbilžu sēdē.

Savukārt, runājot par otro – deputātu Kariņa, Zaķa, Gravas, Kampara un Reira iesniegto jautājumu ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas enerģētisko neatkarību”, uz kuru arī ir saņemta rakstiska atbilde, no iesniedzēju puses tomēr bija vēlēšanās uzklausīt arī Gerharda kungu, tāpēc tagad vārds Gerharda kungam, lai papildinātu savu sniegto atbildi.

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Paldies.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti!

Tātad, papildinot sagatavoto atbildi uz deputātu jautājumiem, varu sacīt, ka jautājumi pamatā bija divi:

1) kāda ir jūsu nostāja par gāzesvada “NordStream” projekta realizāciju;

2) kad Latvijā tiks uzsākta visaptveroša dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programma.

Es gribētu papildināt. Tātad, runājot par visaptverošu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu, šinī otrdienā, 10.februārī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumiem, kas paredz šādas programmas iesākšanu, un šo programmu veiks Valsts mājokļu aģentūra. Pašreiz tam atvēlētā summa ir 16 miljoni latu, pamatā struktūrfondu finansējums. Mēs paredzam un esam diskutējuši arī ar Vides ministriju, ka līdzīgiem mehānismiem varētu tikt izmantoti arī līdzekļi, ko valsts varētu saņemt par emisijas kvotu izsoli, kur tātad varētu būt runa… ka daļa no šīs saņemtās summas varētu tikt novirzīta šo dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmai. Protams, mēs arī pastāvīgi uzturam diskusiju ar Finanšu ministriju un pastāvēsim uz to, ka ir nepieciešams vairāk līdzekļu no struktūrfondiem veltīt tieši šai energoefektivitātes programmai papildus jau esošajam finansējumam.

Tas ir viens.

Otrkārt. Par nostāju jautājumā par gāzesvada “NordStream” projekta realizāciju.

Pēdējās tendences gāzes tirgos liecina par to, ka gāzes eksportētājvalstis ļoti nopietni pārdomā to, ka būtu nepieciešams mainīt gan spēles noteikumus, gan cenu veidošanas mehānismus, veidojot kaut ko līdzīgu tam, kāda ir naftas organizācija “Opec”. Tātad tiek veidots arī gāzes tirgotāju “Opec”, jo pašreizējais cenu veidošanas mehānisms, kad gāzes cena ir piesaistīta naftas cenai, šobrīd sāk neapmierināt šos gāzes tirgotājus, un viņi domā par to, kā veidot citādākus šos gāzes cenu noteikšanas mehānismus, atsakoties no piesaistes naftas cenai.

Tas liecina, ka Eiropas patērētāji – un pirmām kārtām gan lielie patērētāji, tādi kā Vācija, bet varbūt arī mazāki – ļoti lielā mērā ir atkarīgi no viena piegādātāja, piemēram, Latvija, un viņi nākotnē sadursies ar jautājumu par to, kā un pēc kādiem principiem gāzes tirgos gāzes cenas tiek veidotas.

Un arī es domāju, ka tam ir jābūt jautājumam numur viens, tam ir jābūt iekļautam kopējā Eiropas politikā, pēc kādiem principiem notiks vienošanās par šīm gāzes cenām. Un, protams, tehniskais risinājums, kā tas ir šinī gadījumā ar “Nord­Stream”, kā tehniski nogādāt gāzi no Krievijas uz Vāciju, varbūt ir otršķirīgs jautājums. Pamatjautājums ir Eiropas kā viena no lielākajiem gāzes patērētājiem kopējā politika jautājumā par cenu veidošanas mehānismiem. Jo šinī gadījumā nākotnē tieši šis cenu veidošanas mehānisms kopā ar to, kādi būs šie pieejamie gāzes apjomi, būs pamatjautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies Gerharda kungam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, Gerharda kungs! Man tomēr ir pāris jautājumu.

Proti, jūsu sniegtajā rakstiskajā atbildē par Ziemeļeiropas gāzesvadu “NordStream” jūs divas reizes atsaucāties uz Krievijas interesēm un vienu reizi uz to, ko “Gazprom” norāda. Tas viss ir saprotams, kāda būtu Krievijas interese. Bet man vairāk ir rūpe par to, kā jūs, mūsu ekonomikas un tātad arī enerģētikas ministrs, aizstāvat Latvijas intereses šajā jautājumā.

Es pats varu iedomāties vismaz trīs skaidrus iemeslus, kāpēc šis te Ziemeļu…. šis “NordStream” gāzesvads nebūtu pieļaujams no Latvijas puses.

Pirmkārt. Palielinoties Krievijas gāzes īpatsvaram kopējā Eiropas tirgū, tiešā veidā palielinātos Kremļa ietekme politiskajā sfērā Eiropas Savienībā.

Otrkārt. Apejot Baltijas valstis, Ukrainu un Poliju, Eiropas gāzes pievads tiešā veidā mazinātu Inčukalna nozīmi Krievijas iekšējā tirgū, tādā veidā pasliktinot mūsu piegāžu drošību, ko Inčukalns šobrīd gāzes jautājumā daļēji nodrošina.

Un treškārt. Protams, tie ir šie ekoloģiskie apsvērumi, ka šāda gāzesvada celt­niecība varētu būtiski, tas ir sliktā veidā, ietekmēt mūsu tautsaimniecību kopumā. Tie ir, manuprāt, trīs iemesli, kāpēc es uzskatu, ka Latvijai nevajag atbalstīt šāda gāzesvada celtniecību. Tas, ko jūs rakstījāt, tas, ko jūs šobrīd runājat par cenām, man liekas, ir mazsvarīgi.

Kā jūs atbildētu uz mūsu centrālo jautājumu? Kāda ir jūsu faktiskā nostādne jautājumā par šāda gāzesvada celtniecību? Vai jūs to atbalstāt un uzskatāt, ka tas nāktu Latvijai par labu, vai jūs to neatbalstāt?

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Mana nostāja viennozīmīgi ir tāda, ka Latvija šinī gadījumā šā gāzesvada izbūvi vai neizbūvi diemžēl nekādi tiešā veidā nevar ietekmēt. Vienīgi, ņemot vērā vides prasības, mums ir jābūt ļoti stingrai nostājai jautājumā par to, ka Baltijas jūrā jābūvē tikai vides prasībām atbilstošs gāzesvads. Mēs savu nostāju varam paust vienīgi tādējādi, ka, ja ir nepieciešams būvēt šo gāzesvadu, tad vajag izveidot kopēju Eiropas enerģētikas politiku, kur visa Eiropa līdzdarbotos gāzes tirgotājiem par gāzes cenu veidošanas mehānismu, kas ļautu risināt arī šos… dotu iespēju Latviju nodrošināt ar gāzi. Viennozīmīgi ir tas, ka mēs neredzam skaidras garantijas, neskatoties uz tiem līgumiem, kas ir noslēgti, vai šie gāzes piegādātāji ir gatavi ļoti ilgā termiņā apgādāt Latviju ar gāzi.

Mums ir jārod tādi risinājumi, kas ļautu Latvijai rast alternatīvus variantus, tātad izmantot iekšējos, jau esošos, resursus, teiksim, koksni vai citus resursus, kas ir tirgū un saistīti ar tirgus pieprasījumu un tirgus principiem, kā, piemēram, ogles, lai veidotu Latvijas enerģētiku.

Sēdes vadītājs.

Paldies Gerharda kungam.

Kariņa kungs, jums ir vēl viens jautājums.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, vēl viens jautājums par Latvijas enerģētikas neatkarību kopumā. Jūsuprāt, kādā laika posmā un kādā veidā jūs veicināsiet to, ka mūsu valsts faktiski kļūtu neatkarīga no “Gazprom”, tātad no Krievijas politiskās vadības jeb Kremļa noteiktās enerģētikas politikas? Kādā laika posmā un ar kādām metodēm mēs kļūsim patiesi neatkarīgi enerģētikas jomā?

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Ir vairākas lietas, kas ir piedāvātas un kas ir jau iekšā normatīvajos dokumentos.

Pirmām kārtām tā ir atjaunojamo Latvijas energoresursu izmantošana. Pašreiz ir pietiekami efektīvi atbalsta mehānismi, kas paredzēti Ministru kabineta izdotajos Noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Iepirkuma cena ir gandrīz līdz 10 santīmiem par kilovatstundu un pat divpadsmitarpus santīmu par stundu mazajām elektrostacijām, kuras izmanto savā tehnoloģijā biomasu. Tas ir, cena ir trīs četras reizes augstāka nekā elektroenerģijas iepirkuma vidējā cena Baltijā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ministru kabinetā es esmu iesniedzis Ministru kabineta noteikumus par vēja, mazo HES un atjaunojamo biogāzes energoresursu izmantošanu, paredzot nopietnāku atbalstu šo jaudu ieviešanai. Tas ir otrkārt.

Treškārt. Ir savienojumi ar Skandināvijas valstīm, tātad ar citiem Eiropas enerģētikas tirgiem. Mūsu viedoklis ir tāds… Un arī pašreiz Eiropas Komisija paredz Zviedrijas–Baltijas savienojumam līdzfinansējumu 175 miljonu eiro apmērā. Mēs uzskatām, ka, vienojoties ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – par tirgus principu iedzīvināšanu šeit, Baltijas enerģētikas tirgū, un veidojot kopēju neatkarīgu sistēmas operatoru, mēs varētu radīt visus priekšnoteikumus, lai šādu starpsavienojumu izbūvētu un tādējādi reāli iekļūtu Eiropas enerģētikas tirgū.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai vēl kādam, kas nav iesniedzējs, ir jautājums? Jā. Circenes kundze… Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies.

Tā kā tiešām mūsu uzdotais jautājums bija par Latvijas enerģētikas neatkarību, mēs daļēji saņēmām atbildi jau tad, kad jautājumus uzdeva Krišjānis Kariņš.

Šī atkarība no Krievijas, protams, ir ļoti nopietna. Mēs redzējām, kas notika Ukrainas un Krievijas starpā. Tām bija oficiāli līgumi gan par cenu, gan par piegādēm, gan par šo transportu, bet, kā mēs redzējām, šie līgumi nedarbojas, ja viena puse nekādā veidā nenodrošina atrunātās prasības.

Mūs, protams, tas jautājums uztrauc, jo… Saistībā ar Zviedriju jūs vispār nepieminējāt... Bez tam ir šī alternatīvās piegādes iespēja… Kas notiek valdību līmenī ar Azerbaidžānu kā alternatīvu piegādātāju? Jautājums ir arī par šīm krātuvēm, jo, cik mēs zinām, vienīgi Inčukalna gāzes krātuve tiek reāli apsaimniekota; Dobeles gāzes krātuves izpēte pat netiek minēta iespējamos investīciju projektos.

Un, tā kā mēs esam viena no Eiropas Savienības valstīm, jūs kā viens no šo 27 valstu pārstāvjiem ministriem noteikti esat veicis šajā kopējā līmenī kādas nebūt sarunas par to, kāda ir kopējā Eiropas politika un ko Latvija no tā iegūst.

Tas pats jautājums par Zviedrijas starpsavienojumu… Ir iespēja gan Latvijai, gan Lietuvai nodrošināt šādu alternatīvu. Cik tālu šīs sarunas ir? Principā uz to jautājumu, ko mēs uzdevām, mēs saņēmām atbildi tikai par Krievijas un Vācijas… Taču tā atkarība no Krievijas ir ļoti nopietna.

Sēdes vadītājs.

Tātad kāds ir jūsu jautājums īsumā?

I.Circene.

Jautājums ir: kāda ir Latvijas nostāja un kas ir panākts Eiropas Savienības līmenī, lai nodrošinātu alternatīvas piegādes un lai likvidētu šo absolūto atkarību no Krievijas?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Gerharda kungs, lūdzu.

K.Gerhards.

Jūsu rakstiskajā jautājumā gan nebija runa par Zviedrijas un Latvijas savienojumu, bet es jau arī iepriekš, atbildot uz Kariņa kunga jautājumu, precīzi pastāstīju, kāda ir pašreiz situācija ar Skandināvijas–Baltijas savienojumu. Tas ir iekļauts Eiropas prioritārajos projektos, un šis finansējums ir paredzēts, un mūsu piedāvājums ir veidot kopēju Baltijas pārvades sistēmas operatoru, kurš veiktu šo savienojumu. Pašreiz šādas sarunas notiek gan ar Lietuvas, gan Igaunijas kolēģiem, un tad, kad šeit būs izveidots šis tirgus un būs šāds neatkarīgs pārvades sistēmas operators, šāds savienojums varētu tikt ātri ieviests.

Tā ka es domāju, ka arī to es jau ļoti precīzi pastāstīju.

Un, ja runājam par kopējo Eiropas enerģētikas politiku, tad jāteic, ka tā, neapšaubāmi, ir mūsu prioritāte. Diemžēl pašreiz katra valsts nāk ar saviem piedāvājumiem, katrai valstij ir savas problēmas, ar kurām tā saskaras, Dienvideiropai – vienas, Ziemeļeiropai – otras. Un, protams, tas, ka Vācija nāk atsevišķi ar šādu vienu piedāvājumu, kopumā tikai vēl pavājina Eiropas kopējo pozīciju. Es domāju, ka risinājumu pieņemt pirms Eiropas kopējās politikas izveidošanas – tas nebūtu solidāri attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm.

Sēdes vadītājs.

Paldies jums.

Vēl ir jautājumi? Jautājumu vairs nav. Tad teiksim paldies ministram, paldies jautājumu iesniedzējiem un paldies papildjautājumu uzdevējiem. Un līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi beidzam.

Paldies.