Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes
Ministrs K.Gerhards
Uz jaut. nr.135/J9 – dok. nr.3739
Par Latvijas enerģētisko neatkarību
1. Ziemeļeiropas gāzesvads “’NordStream pipeline”
“NordStream” gāzesvads ir paredzēts kā tiešs savienojums starp Krieviju un Vāciju pa Baltijas jūru un tālāk no Vācijas uz Lielbritāniju. Trasējums pa Baltijas jūras gultni atļauj apiet ar zemes pirkšanu saistītās problēmas, ar ko būtu jāsaskaras gāzesvada izbūvē pa sauszemi. Turklāt kā vēl viens no galvenajiem Krievijas argumentiem par labu “NordStream” tiek minēta neatkarība no trešo valstu politikām (ņemot vērā pieredzi ar Ukrainu, Krievijai tas šobrīd varētu būt spēcīgs arguments). Iesaistītās gāzes kompānijas “NordStream” projektu uzskata par ekonomiski izdevīgāko gāzesvada izbūves projektu, salīdzinot ar citiem iespējamiem trasējuma variantiem (“Amber pipeline” un “Yamal II”).
“Gazprom” norāda, ka, būvējot gāzesvadu pa jūru, iespējams pielietot tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielāku spiedienu gāzesvadā (190 atm vada sākumā Viborgā un 5,4 galā Greifsvaldē), savukārt, ja būvē vadu pa zemi, tad, piemēram, gāzesvadā Pleskava–Rīga maksimāli pieļaujamais darba spiediens ir noteikts 5,4 MPa (54 atm), tādēļ nepieciešams būvēt vairāk sūkņu staciju, lai uzturētu spiedienu. “Gazprom” atzīst, ka ir iespējams izbūvēt atzaru no “NordStream” uz Latviju, kā arī to, ka Latvijas infrastruktūra, pazemes gāzes krātuves gan Inčukalnā, gan Dobelē, ir laba un perspektīva un ka šādā perspektīvā “Amber pipeline” projekts ir labāks par “Yamal II”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi atsākt diskusiju par alternatīviem projektiem, piemēram, “Amber pipeline” vai “Yamal II”.
“NordStream” projektu var vērtēt kā nozīmīgu elementu gāzes piegādes maršrutu no Krievijas uz Eiropas centrālo daļu tehniskai diversifikācijai. Tomēr Ekonomikas ministrija uzskata, ka pagaidām nav skaidra šī projekta iespējamā ietekme uz gāzes resursu pieejamību gadījumā, ja projekts būs orientēts uz ievērojamu papildu gāzes apjomu piegādē, nevis tikai uz pašreizējo piegādes apjomu ceļu diversifikāciju. Tādēļ projekta īpašnieki dažādos formātos jāuzrunā ne tikai par vides, bet arī gāzes resursu pieejamības risku novērtējumu nākotnē.
Ņemot vērā “NordStream” projekta reģionālo nozīmīgumu, Latvija uzskata, ka ir svarīgi reģiona ietvaros uzturēt regulāru dialogu par projekta ietekmes uz vidi novērtējumu un par citiem ar projektu saistītiem procesiem. Latvija uzskata, ka projekts ir realizējams tikai tādā gadījumā, ja konsorcijs “NordStream” spēj pierādīt, ka tas neradīs draudus apkārtējai videi, kā arī tam ir jāuzņemas pilna atbildība par ekoloģisko jautājumu risināšanu.
Informācija:
– 2008.gada 14.–17.decembrī notika kārtējā “Espoo” procesa darba grupas sanāksme (LV tajā pārstāv Vides ministrija). Ietekmētās valstis tomēr neuzskatīja, ka “NordStream” konsorcija izstrādātais ietekmes uz vidi ziņojums ir pilnīgs un nododams sabiedriskai apspriešanai (SE pārstāvis mēģina novilcināt procesu, meklējot arvien jaunus argumentus uzlabojumiem), tomēr NS konsorcijs solīja galīgo ziņojuma variantu izplatīt februārī.
– 2009.gada 31.martā pēc Krievijas Domes iniciatīvas Pēterburgā tiek organizēta konference par “NordStream”, uz kuru ir ielūgtas parlamentāras delegācijas (spīkers + 2 deputāti) no CZ, EE, DE, DK, LT, LV, NL, PL, FI, FR, SE, UK. Vēl nav ziņu par valstīm, kuras būtu pieņēmušas ielūgumu.
Pašreizējie “NordStream AG” akcionāri: “Gazprom” (Krievija) – 51%; “BASF/Wintershall” (Vācija) – 20%; “E.On/Rhurgas” (Vācija) – 20%; “Gasuni” (Nīderlande) – 9%.
Maršruts: Viborga (Krievija) – Greifswald (Vācija) pa Baltijas jūru, garums: 1200 km, izmaksas ~ 12 miljardi eiro.
Valstu viedokļi (kopumā pašreizējais noskaņojums ir rezervēts/neitrāls, jo tiek gaidīts ietekmes uz vidi novērtējums):
– Igaunija – 2007.gada 20.oktobrī Igaunijas valdība noraidīja atļaujas došanu izpētes veikšanai par vada būvniecību tās teritoriālajos ūdeņos, jo (i) vada būvētāji var iegūt informāciju par iespējamiem dabas resursu krājumiem, (ii) vada būvniecība var negatīvi ietekmēt trauslo Baltijas jūras ekosistēmu.
– Zviedrija – sākotnēji Zviedrijas valdība bija noskaņota negatīvi. Tika sniegtas ļoti kritiskas atsauksmes par “NordStream” konsorcija 2007.gada decembrī iesniegto pieteikumu atļaujai būvēt gāzesvadu SE ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā: pieteikums ir nepilnīgs, trūkst virkne būtiskas informācijas. Zviedrijas bažas bija arī par platformas izveidi pie Gotlandes krastiem, kas kontrolētu gāzesvada darbību (iebildes par vides un drošības aspektiem). Taču 2008.gada aprīļa sākumā “NordStream” konsorcijs paziņoja, ka šāda platforma nebūs nepieciešama. Tas mīkstināja Zviedrijas un arī citu ziemeļvalstu pozīciju.
– Somija – paudusi neapmierinātību ar maršrutu pie Goglandes salas (pieder Krievijai), jo pašreizējā variantā tas atrodas pārāk tuvu Somijas
piekrastē esošajai “Natura 2000” teritorijai. Somija arī vēlas aktualizēt “nulles” alternatīvu.1 Noskaņojums ir līdzsvarojies pēc platformu jautājuma atrisināšanas (sk. Zviedrijas pozīciju). 2008.gada 15.augustā “NordStream” konsorcijs parakstīja sadarbības līgumu ar bijušo Somijas premjeru Pavo Liponenu, kurš konsultēs konsorciju ietekmes uz vidi novērtējuma iesniegšanas un pieteikuma sagatavošanas procesā, lai konsorcijs saņemtu atļauju būvēt gāzesvadu Somijas ūdeņos.
– Polija – paudusi negatīvu nostāju pret vada būvniecību. Polija joprojām lobē “Amber Pipeline” kā alternatīvu “NordStream” un līdz šim nav mainījusi savu retoriku. Polija attīsta savu projektu “Baltic Pipe”, kas savienotu Polijas un Dānijas gāzes pārvades sistēmas.
– Lietuva – valdība ir diezgan negatīvi noskaņota, turklāt pret vada būvniecību Lietuvā aktīvi iesaistījušās nevalstiskās organizācijas, savas pretenzijas pamatojot ar apdraudējumu videi.
– Nīderlande – tādi gāzesvadi kā “NordStream” ir vajadzīgi Eiropai ilgā laika perspektīvā, pie tam Nīderlande arī vēlas saglabāt savu statusu kā viens no Eiropas gāzes apgādes centriem.
– Dānija – lai gan valdība nav sniegusi oficiālu viedokli, tomēr tā neizrāda klaju protestu. 2008.gada 2.septembrī Dānija piekrita mainīt gāzesvada maršrutu, pietuvinot gāzesvadu Bornholmas salas ziemeļiem, lai tas neietu pa Polijas teritoriju. “NordStream” to uztver kā dāņu atbalstu, lai projekts ātrāk virzītos uz priekšu, kamēr dāņi ir neapmierināti, ka būs jārīko atkārtota publiskā apspriešana, zinot, ka sabiedrības noskaņojums pret projektu nav pārāk pozitīvs.
Pēc “NordStream” konsorcija pasūtījuma dāņu konsultāciju kompānija “Rambøll” veic atsevišķas ietekmes uz vidi novērtējuma daļas, kamēr galvenais novērtējuma veicējs ir kāds britu konsultāciju uzņēmums. “Rambøll” arī palīdzot konsorcijam vienoties ar nacionālajām valdībām (SE, DK, FIN) par ekoloģisko atļauju saņemšanu vada būvniecībai to teritoriālajos ūdeņos.
Ekonomiskie riski: “E.On” pārstāvis neoficiāli ir paudis bažas, ka projektu var arī nepabeigt plānotajā laikā, tādējādi “E.On” var rasties problēmas ar saistību izpildi, jo jau ir noslēgta virkne piegādes līgumu ar gāzes pircējiem.
Vides riski: mīnu lauki, nogrimusī munīcija, aizsargājamo dabas teritoriju šķērsošana, esošo inženierkomunikāciju šķērsošana.
2. Ēku energoefektivitāte
Informējam, ka Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalstam paredz darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1 aktivitāte “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (turpmāk – aktivitāte). Aktivitātes mērķis ir mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu, savukārt mērķa grupa – daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 14 139 549,92 lati.
Papildus informējam, ka vienam projekta iesniegumam aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms ir 100 000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Tādējādi minētais līdzfinansējums paredzēts vismaz 141 dzīvojamās mājas siltināšanai.
Vienlaikus informējam, ka aktivitātes ieviešanai nepieciešamais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1 aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” ir pieņemts Ministru kabinetā šā gada 10.februārī. Projektu iesniegumu pieņemšana tiks uzsākta mēneša laikā.
Ekonomikas ministrija turpina arī aktīvi strādāt pie papildu finanšu resursu novirzīšanas mājokļu energoefektivitātes programmai. Pašlaik šādus priekšlikumus Ekonomikas ministrija aktīvi uztur diskusijās Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā par ES struktūrfondu finansējuma pārdali un sarunās ar Vides ministriju par valsts īpašumā esošo CO2 emisijas kvotu pārdošanas ieņēmumu izmantošanu.
Ar cieņu,
ekonomikas ministrs K.Gerhards
Rīgā 2009.gada 11.februārī
1 “nulles” alternatīva – projekts netiek realizēts.
Ministrs E.Zalāns
Uz jaut.nr. 136/J9 – dok. nr.3740
Par valsts aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi””
Saskaņā ar Ministru prezidenta 2009.gada 5.februāra rezolūciju Nr.45/SAN-519 par atbildes sniegšanu uz Jūsu 2009.gada 5.februāra vēstuli Nr.12/2-7-n/26, informēju, ka atbilstoši 01.01.2009. likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” valsts aģentūrā “Jaunie “Trīs brāļi”” (turpmāk tekstā – Aģentūra) ir uzsākta iekšēja reorganizācija, kuras rezultātā amata vietu skaitu no 01.03.2009. plānots samazināt līdz 23, saglabājot vienu vakantu štata vietu Juridiskajā nodaļā.
Lai gan Aģentūra savā ikdienas darbā nodrošina ne vien tiešo valsts pārvaldes iestādes funkciju veikšanu, bet, pateicoties specifiskām profesionālām prasmēm, arī sekmīgi konkurē būvniecības ekspertu darba tirgū un profesionāli aizstāv valsts intereses, Aģentūras darbinieku algas tiek noteiktas atbilstoši vispārējiem noteikumiem par atalgojumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
2009.gadā atalgojuma fonds Aģentūrā samazināts par 22,4% un ir LVL 336 184. Atalgojumi konkrētās amatu kategorijās noteikti saskaņā ar Ministru kabineta 20.12.2005. noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. Atalgojuma līmenis Aģentūras darbiniekiem 2009.gadā samazināts 15–50% robežās un pašlaik ir no LVL 472 līdz LVL 2413 (pirms nodokļu nomaksas). Salīdzinājumam – 2008.gadā Aģentūras budžetā atalgojumam bija paredzēti LVL 433 426, no tiem izlietoti 94% jeb LVL 407 201. Aģentūras direktors, direktora vietnieki, projektu vadītāji, nodaļu vadītāji un citi atbildīgie speciālisti – kopumā gandrīz 80% darbinieku – ir valsts amatpersonas, kuru ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas ir pieejamas VID publiskajā datubāzē.
Atbilstoši valstī noteiktajai budžeta disciplīnai samazināts arī kopējais Aģentūras budžets. Ja 2008.gadā tas bija LVL 811 379, tad 2009.gada budžets ir LVL 688 740 jeb par 15% mazāks. No 2009.gada budžeta faktiski pieejamie resursi ir LVL 619 866, jo LVL 68 874 jeb 10% ir finanšu nodrošinājuma rezerve.
Turpmākā Aģentūras reorganizācija skatāma kontekstā ar visas valsts pārvaldes optimizācijas un valdības reorganizācijas projektu, ko tuvākajā laikā plānots izskatīt Ministru kabinetā.
Kultūras ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns
Rīgā 2009.gada 11.februārī