Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 12. februāra sēdes

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Es gribētu runāt par trijām lietām.

Visupirms par procedūru, kādā veidā likumprojekti tiek pieņemti gan šodien, gan arī citās reizēs.

Šodien, piemēram, vesela rinda svarīgu likumprojektu, to skaitā “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, kas, starp citu, bija atzīti par steidzamiem, deputātiem bija nolikti uz galda nepilnu pusstundu pirms balsojuma. Un tiešām man šķiet, ka lielākā daļa no kolēģiem, kas balsoja “par”, bija akli pakļāvušies diktātam, ka šie likumi obligāti ir jāpieņem. Manuprāt, tā nav pareiza prakse un šāda prakse ir nosodāma.

Tādā gadījumā, ja mēs ņemam vērā tikai šos formālos kritērijus, jau tad Saeima ir kļuvusi tikai par Ministru kabineta vai atsevišķu ministriju, tāpat arī, kā tas ir šajā gadījumā, par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piedēkli.

Otra lieta, par ko es gribētu runāt, proti, par Tautas partijas iesniegtajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz Saeimas pašsaīsināšanos un pašatlaišanos. Es debatēs runāju par trūkumiem no juridiskā viedokļa. Tur ir acīmredzami šādi trūkumi, proti, nav skaidra situācija, kāds normatīvais akts vai arī kāds cits tiesību akts tiks pieņemts šādā gadījumā, vai to varēs apstrīdēt Satversmes tiesā vai arī ne. Projektā nav norādīts, cik bieži un kad Saeima varēs pašatlaisties vai pašsaīsināties…

Un šeit, es domāju, ir jārunā arī par politiskajiem apsvērumiem.

Mēs zinām, ka ilgu laiku darbojās arī apakškomisija, kas mēģināja izstrādāt Satversmes grozījumu projektu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, proti, projektu, kas paredzētu tautas tiesības atlaist Saeimu un Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu bez referenduma. Taču šis projekts diemžēl tika novilcināts, īpaši no Tautas partijas puses, tāpat arī no pārējo pozīcijas partiju puses, uzskatot, ka ir jāmeklē, ko nu Satversmes tēvi ir domājuši, ko Satversmes tēvi ir gribējuši šajā sakarā… ka Satversme nav tik viegli grozāma un ka tam būtu nepieciešams ilgāks laiks. Taču šis projekts par pašatlaišanos vai par pašsaīsināšanos bija radies dažu dienu laikā, kad Tautas partijai pēkšņi bija atnākusi atklāsme, ka Saeimai un valdībai tauta neuzticas. Man liekas, ka tas ir vienkārši politisks manevrs, lai mēģinātu kaut kādā veidā sev celt reitingu.

Un pēdējā lieta, par ko es gribu runāt. Šajā nedēļā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kuru faktiski vajadzēja izskatīt šodien Saeimā. Sakarā ar “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumiem, tādiem ļoti ievērojamiem un diezgan daudziem priekšlikumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šie priekšlikumi radīja diezgan lielas diskusijas, proti, visvairāk runa bija par kapitāla daļu turētāja pārstāvju atalgojumu, kā arī par to, vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir nepieciešamas šīs politiskās padomes. Nu, acīmredzami, kā es saprotu, koalīcija tālāk spriedīs savā starpā, vai šajā gadījumā joprojām vēl atstāt šīs padomes, par kurām faktiski gan tiešā, gan netiešā veidā mēs varam teikt, ka tās ir pozīcijas partiju ievērojams naudas avots.

“Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šīm sabiedrībām ar ierobežotu atbildību padomes būtu jālikvidē. Tas ir iespējams gan saskaņā ar Komerclikumu, gan arī ar šo pašu speciālo likumu, jo likumdevējs arī iepriekš nav noteicis, ka šādas padomes būtu nepieciešamas.

Turklāt mēs arī uzskatām, ka noteiktas kvalifikācijas prasības ir jāizvirza šo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, tāpat arī akciju sabiedrību padomes un valdes locekļiem. Nepietiek tikai ar politisko piederību. Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešama izglītība, augstākā izglītība, un pieredze, lai varētu šos uzņēmumus vadīt.

P.Hanka
(ZZS frakcija):

Es tikai par vienu tēmu, par kuru šodien jau runāju. Gribu informēt par Zaļo un Zemnieku savienības viedokli par to likumprojektu, ko iesniedza Tautas partija par Saeimas pašatlaišanos vai, kā varam teikt, par Saeimas darbības laika saīsināšanu. Mūsu frakcijai šis likumprojekts tādējādi nav pieņemams, un, kā teica mūsu eksprezidente kādā rīta raidījumā (es burtiski citēju): “Žurkas bēg no grimstoša kuģa” un “zārks nepaliks tukšā”.

Un tā tiešām ir. Šinī brīdī valsts ir tādā situācijā, un mēs, cienījamie radioklausītāji, visi to apzināmies – gan Saeimas deputāti, gan valdība, un jūs vislabāk. Mēs to saprotam. Mēs šeit esam ievēlēti, jūsu ievēlēti, un mūs šeit ir ievēlējusi ne jau Tautas partija, bet tie cilvēki, kam ir vēlēšanu tiesības, un ne jau Tautas partijai būs lemt par to, vai šo Saeimu atlaist vai šai Saeimai strādāt.

Zaļo un Zemnieku savienības viedoklis ir tāds, ka šai Saeimai ir jāstrādā visiem kopā – gan pozīcijai, gan opozīcijai – un jāpieliek visas pūles, lai šī Saeima varētu strādāt un izvilkt šo smago ekonomisko situāciju, pacelt iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī ļaut Ministru kabinetam strādāt… Kopā visiem strādāt, jo šinī brīdī Ministru kabinets strādā, Saeima strādā, Valsts prezidenta kanceleja strādā.

Varbūt var runāt par to, labi vai slikti strādā, bet, manā personīgā skatījumā, šeit var nākt dažādi deputāti, taču visiem iedzīvotājam nekad nebūs labi… kāda ir Saeima un kāda ir valdība, jo vienmēr jau var atrast, ko kritizēt. Bet, ja kādu kritizē, tad ir jānāk ar kaut kādiem priekšlikumiem un konkrēti jāsaka, kas tad ir jādara.

Ja runā par Saeimas atlaišanu, tad Satversmē viss ir pateikts – ko dara tauta, kas jādara prezidentam, kas jādara valdībai. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka Satversmē nekādi grozījumi… nekādi grozījumi šinī brīdī nav vajadzīgi, ir nepieciešama tikai griba strādāt.

Un, ja iet uz to, ka Saeimas vēlēšanas it kā varētu notikt vienlaikus ar novadu pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām, tad es varu iedomāties, kāds tur juceklis būs, jo mēs vispār pirmo reizi Latvijas vēsturē vēlam novadu pašvaldības, un es domāju, ka mūsu Valsts prezidents ir gudrs un saprātīgs cilvēks, kas zina, kādas var būt šīs sekas, ja šīs vēlēšanas visas notiek kopā. Ir jāapzinās tas, kas notiks ar referendumu, un, ja šis referendums notiek, tad notiek arī Saeimas atlaišana, bet vai nākamajai Saeimai esošais Valsts prezidents būs pieņemams? Es domāju, ka prezidents ļoti labi to apzinās un ka prezidents neatļausies tādu nepārdomātu rīcību. Tad, kad lietas ir sakārtotas, jā, tad šī pati Saeima var aiziet, jo neviens jau šeit nevienu netur. Katrs cilvēks, katrs deputāts var nolikt mandātu un aiziet, kur grib.

Tāda ir Zaļo un Zemnieku savienības nostāja, un es aicinu tikai strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt, lai valsti varētu izvest no krīzes situācijas. Jūs esat mums devuši mandātu un varat mūs kritizēt, ka mēs slikti strādājam, bet mēs tomēr strādājam un centīsimies darīt to visi kopīgi – gan pozīcija, gan opozīcija, lai valsti izvestu no šīs situācijas, kādā tā pašreiz atrodas.

V.Aizbalts
(LPP/LC frakcija):

Mainoties ekonomiskajai situācijai, diemžēl daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem ir radušās nopietnas problēmas un grūtības apmaksāt vienīgajam mājoklim ņemto kredītu. Tāpēc LPP/LC frakcija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem vairākos likumos. Grozījumi “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” noteiks patērētāju tiesības attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas nodrošinātu ar nekustamā īpašuma hipotēku. Ir plānots noteikt, ka jebkuras izmaksas par hipotekārā kredīta nodrošinājuma pārvērtēšanu līguma darbības laikā pēc kredīta devēja iniciatīvas nedrīkst tikt piemērotas patērētājam. Tāpat fiziskajai personai, kas noslēgusi līgumu par patērētāja saistību izpildes nodrošināšanu, ir jābūt tādām pašām tiesībām kā patērētājam, it īpaši attiecībā uz visas informācijas par neizpildītajām saistībām un to pamatojumu saņemšanu.

Savukārt gadījumā, ja patērētājam tiek piemērots līgumsods par līguma noteikumu pārkāpumu, bet patērētājs nepiekrīt, ka šādu pārkāpumu ir izdarījis, kredīta devējs nebūtu tiesīgs kavēt patērētāja tiesības nokārtot savas kredītsaistības, pieprasot sākotnēji nomaksāt līgumsodu. Šādā gadījumā kredīta devējam par līgumsoda samaksu būtu jāvēršas tikai un vienīgi tiesā.

Protams, šo noteikumu nevajadzētu piemērot gadījumos, kad patērētāja pārkāpums ir acīm redzams, nepildot līgumā skaidri paredzēto.

Mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, darba grupa ir ierosinājusi veikt grozījumus arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ļautu pašvaldībām izņēmuma gadījumā sniegt atmaksājamu sociālo atbalstu īslaicīgās finansiālajās grūtībās nonākušajām ģimenēm, kas ir ņēmušas hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei, lai nepieļautu viņu nonākšanu ilglaicīgu pabalstu saņemošo maznodrošināto ģimeņu skaitā.

Mēs esam iesnieguši grozījumus arī Maksātnespējas likumā, kas pagarinātu to laika periodu, kurā personai tiek dotas tiesības atjaunot savu maksātspēju. Tas komercbankām radītu papildu motivāciju, strādājot ar klientiem, rast risinājumus, nevis izmest viņus uz ielas.

Vēl LPP/LC deputāti atkārtoti ir iesnieguši arī grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuros ierosinām septembra otro svētdienu noteikt par atzīmējamu – proti, “Tēva dienu”. Mūsu frakcija un es personīgi aicinu iedzīvināt Latvijā jaunu tradīciju – “Tēva dienas” svinēšanu, lai akcentētu tēva lomu bērnu audzināšanā un atzinīgi novērtētu tos tēvus, kuri ar patiesu mīlestību un apzinību pilda savus pienākumus ģimenē. Latvija nebūs pirmā valsts Eiropā, kura nāk klajā ar šādu ierosinājumu. Tepat kaimiņos, Lietuvā, tika nolemts piešķirt oficiālas svētku dienas statusu Tēva dienai, kas tiek svinēta ik gadu jūnija pirmajā svētdienā.

Šo ierosinājumu ir atbalstījusi arī Saeimas Sieviešu deputātu grupa sadarbībā ar citu valstu parlamentārietēm.

Saeimas deputātu atbildībā šobrīd ir arī mūsu valsts pamatlikuma – Satversmes – grozījumi. No vienas puses, LPP/LC izvirzītie uzdevumi gan kredītņēmēju tiesību aizsardzībā, gan ģimenes vērtību nostiprināšanā sabiedrībā ir pietiekami nozīmīgi, lai LPP/LC Saeimas deputāti turpinātu darbu. Mainīt likumus var tikai parlaments. To nevar paveikt ne Valsts prezidents, ne masu mediji, ne vandaļi, kas apmētā Saeimu un policistus ar bruģakmeņiem.

No otras puses, es gribu uzsvērt, ka vismaz LPP/LC deputāti pie krēsliem neturas. Mēs esam gatavi atkārtoti cīnīties par savu vēlētāju atbalstu vai atgriezties savā darbā, savās pamatprofesijās.

Tāpēc šodien LPP/LC frakcijai bija brīvais balsojums par Tautas partijas ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz deputātiem tiesības pašiem lemt par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Ņemot vērā to, ka sabiedrībā, Saeimā un valdībā notiek aktīvas diskusijas par Latvijai piešķirto ārvalstu finansējumu, “Saskaņas Centrs” šodien sagatavoja Ministru prezidentam Godmanim pieprasījumu “Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu”. Atgādināšu, ka 26.janvārī Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs Almunja nosūtīja Ministru prezidentam un finanšu ministram vēstuli “Par Latvijai piešķirtajiem finansējuma avotiem un to atbilstīgu izmantošanu iecerētajiem mērķiem”, kur teikts burtiski sekojošais (es citēju): “Lai stabilizācijas programma būtu sekmīga, ir svarīgi piešķirto finansējumu izmantot iecerētajiem nolūkiem. Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunojot uzticēšanos banku sektoram, un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas ietvēra 2009.–2011.gada valdības budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Nodomu protokolam un valdības parādu atmaksu (iekšējo un ārējo).

Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Tomēr finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.” (Citāta beigas.) Tas, mūsuprāt, nozīmē, ka Latvijas publiskajā telpā, apspriežot iespējamos Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma izmantošanas veidus, tajā skaitā arī no Ministru kabineta locekļu puses, vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka daļa no šā finansējuma varētu tikt izmantota arī uzņēmējdarbības, ne tikai banku atbalstam Latvijā, it īpaši lai veicinātu Latvijas produkcijas eksportu. Tika minētas pat konkrētas summas, piemēram, 600 miljoni latu un vairāk.

Pēc Eiropas Komisijas vēstules saņemšanas ir kļuvis acīm redzams, ka sabiedrība tika maldināta. Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums nav plānots uzņēmējdarbības atbalstam. Šajā sakarā mēs lūdzam Ministru prezidentu paskaidrot, kas vainojams sabiedrības un uzņēmēju maldināšanā. Valdības ministru un atbildīgo ierēdņu nekompetence sarunās par Eiropas Komisijas finansējuma saņemšanu un izmantošanu, Ministru prezidenta vai kādas citas atbildīgas amatpersonas prettiesiska vēlme maldināt sabiedrību, lai mazinātu sociālo spriedzi valstī? Vēlamies arī noskaidrot, kas tagad uzņemsies politisko atbildību par sabiedrības dezinformēšanu.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu viedokli par lauku slimnīcām. Ir zināms, ka no 2009.gada 1.aprīļa Veselības ministrija ekonomijas nolūkos plāno pārveidot 13 lauku slimnīcas par ambulatoriem veselības aprūpes centriem. Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka 1 miljona latu ekonomija neatsvērs tos sociālos zaudējumus, ko radīs darba vietu zudums. Reformas rezultātā tūkstošiem valsts lauku iedzīvotāju samazināsies medicīnisko pakalpojumu loks un zaudēs darbu simtiem mediķu. Es gribu atgādināt ministriem, ka Latvijas Republikas Satversmes 111.pants garantē medicīniskās palīdzības minimumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka piedāvātā reforma neatbilst minētajai Satversmes prasībai un tādēļ ir apturama.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Pēc valdības vadītāja iniciatīvas ir sākušās valdību atbalstošo frakciju diskusijas par izmaiņām valdībā – par ministriju skaita samazināšanu.

Pirmām kārtām gribam uzsvērt to, ka runa jau nav tik daudz par ministriju skaitu un par to, ka būtu kāds pareizais skaits, kas ļautu atrisināt visas problēmas. Interese, ko sabiedrība pievērš šiem procesiem, ir mazliet cita: vai tā būs tikai vienu ministru pāreja no vienām ministrijām uz citām ministrijām vai valdībā parādīsies jaunas sejas, vai šīs izmaiņas ietekmēs valdības darba efektivitāti un kādā veidā. Jo tie uzdevumi, kas šogad ir jārisina, diemžēl valdībai ir stipri smagāki nekā vēl pirms gada vai pirms diviem gadiem. Tas ir saistībā arī ar to, ka budžetu acīmredzot nāksies koriģēt, jo prognozes par to, kāds šogad var būt bezdarbs un cik lielā mērā var samazināties iekšzemes kopprodukta pieaugums, diemžēl mainās salīdzinājumā ar decembri. Tās ir sliktākas šobrīd.

Kā risināsies Starptautiskā valūtas fonda un citu starptautisko institūciju un valstu aizdotās naudas izlietošanas gaita, kādā veidā notiks šīs naudas atdošana un cik tas Latvijai būs reāli – par to ir lielas neskaidrības pat Saeimas deputātu vidū. Kā notiks tautsaimniecības atdzīvināšana – tur, protams, Ekonomikas ministrijai ir savi plāni, tomēr varbūt ne visi procesi risinās tik ātri, kā to gribētu dažādu nozaru pārstāvji, kā to gribētu arī mēs.

Kā tiks aizsargātas dažādas sociālās grupas, kurām šobrīd ir lielas problēmas sociālajā jomā? Arī mūsu apvienībai būs konstruktīvi priekšlikumi (caur Tieslietu ministriju) kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai līdzsvarotu to risku, ko bija uzņēmušās bankas, pārāk vieglprātīgi izsniedzot liela apjoma kredītus un neprasot to nodrošinājumu un pirmos līdzmaksājumus, nedz arī garantētus un Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātus kredītņēmēju ienākumus. Bieži vien tas notika samērā vienkārši: optimistiski pieļāva, ka ieņēmumi tikai augs un augs.

Tie ir daudzi jautājumi, pie kuriem būtu jāstrādā, – un tas ir tas, kas mums liekas ļoti būtiski, – līdztekus tam, ka tiek arī reorganizēta valdība. Galīgie lēmumi droši vien tiks pieņemti tuvāko dienu vai tuvākās nedēļas laikā.

Bija plašāka diskusija par svētku un atceres dienām. Neapšaubāmi, tā atkal bija par 6. un 7.janvāri, jo “Saskaņas Centrs” rosina tātad noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus kā divas svinamas un svētku dienas. Tiešām šī diskusija nebija par attieksmi pret dažādām reliģijām, tā nebija par attieksmi pret pareizticīgo un vecticībnieku Baznīcu, jo, kā zināms, ne jau tikai krievi, arī latvieši ir šīs Baznīcas piederīgie un katrs var svinēt svētkus tā, kā to vēlas, un tā ir privāta lieta. Šeit bija runa par divām brīvdienām, par divām valsts svētku dienām, ko mēs arī neatbalstījām. Kalendārā šobrīd jau ir svētku dienas Ziemassvētkiem, pie šīm svētku dienām nekāda ticība nav norādīta, nekādas konfesijas nav norādītas. Mēs neredzam nekādu motivāciju ieviest tieši divām konfesijām citas šīs svinamās dienas, jo tad jau būtībā arī jebkura cita, šeit neminēta, varētu prasīt kādus savus reliģiskos svētkus padarīt par visas valsts svētkiem. Uzskatām, ka tas nav piemēroti arī no vienotas sabiedrības veidošanas viedokļa.

Un notika arī plašāka diskusija par grozījumiem Satversmē, ko rosināja savukārt jau Tautas partija, – ka paši deputāti varētu lemt, ka saīsina Saeimas pilnvaru laiku. Uzskatām, ka pašlaik Satversmē sacītais, ka Valsts prezidents var ierosināt un tauta var nobalsot par Saeimas atlaišanu, ir pietiekami optimāli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Valsts prezidents šobrīd nav saistīts ar kādiem īpašiem nosacījumiem, kurā brīdī un ar kādu motivāciju viņš to drīkst darīt. Pašreizējā Satversmes redakcija ir Valsts prezidentam daudz brīvāka nekā tā, kuru pašlaik Saeima gatavojas apspriest un kurā Valsts prezidents būtu ierobežots ar četriem vai pieciem punktiem. Šobrīd arī tautai balsojot ir iespēja ar jebkādu kvorumu, kaut vai pašu vienkāršāko balsu vairākumu, izlemt Saeimas atlaišanu, nerunājot par pusi no visiem vēlētājiem vai divām trešdaļām no tiem, kas ir balsojuši pēdējās Saeimas vēlēšanās, kā tas ir pašlaik piedāvātajā; tas visā visumā it kā liekas labi, bet īstenībā tas… faktiski ir vēl daudz sarežģītāk.

Tā ka mūsu apvienība šajās nostājās gan par Tautas partijas rosinātajiem, gan arī par citiem Satversmes grozījumiem ieņem konservatīvu nostāju un uzskata, ka Valsts prezidentam ir pilnīgas tiesības gan pēc 31.marta, gan arī citos apstākļos, ja tas redz, ka valdība un Saeima ir kļuvušas neefektīvas, rosināt Saeimas atlaišanu.

M.Mitrofanovs
(PCTVL frakcija):

Protams, trīs jautājumi, kuri izraisīja visasākās diskusijas šodienas sēdē, bija likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku pasludināšanu par svētku dienām) un Satversmes grozījuma projekts, kurš tā pieņemšanas gadījumā varētu dot tiesisku pamatu Saeimas atlaišanai, deputātiem vienkārši balsojot.

Pēdējais likumprojekts neguva vairākuma atbalstu, un PCTVL frakcijas deputātu vairākums arī balsoja pret Tautas partijas ierosinājumu, bet mūsu frakcijas attieksme pret priekšlikumu nebija viennozīmīga. Protams, no juridiskās loģikas viedokļa nepareizi būtu deputātu jaunās tiesības attiecināt uz Saeimas pašreizējo sastāvu. No otras puses, ir jāatbalsta jebkurš risinājums, kas varētu nodrošināt pēc iespējas ātrāku Saeimas atlaišanu.

Pēc šodienas balsojuma paliek vienīgais ceļš, tas ir – pēc iespējas ātrāk pieņemt Valsts prezidenta ierosināto Satversmes grozījumu variantu, kas paredz piešķirt tieši vēlētājam tiesības atlaist Saeimu referenduma ceļā.

Sarūgtinājumu mums šodien sagādāja Saeimas vairākuma balsojums pret pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku pasludināšanu par svētku dienām. Pat daļa no tiem deputātiem, kuri pirms nedēļas bija atbalstījuši PCTVL ierosinājumu noteikt, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki kļūs par oficiālām brīvdienām, šodien nobalsoja pret analoģisko apvienības “Saskaņas Centrs” ierosināto grozījumu. Protams, šodienas balsojums nav galīgais, un, pieņemot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” trešajā lasījumā, deputātiem vēl būs iespēja spert soli pretī mūsu pareizticīgajiem līdzpilsoņiem.

Un nobeigumā es gribu pievērst uzmanību ļoti strīdīgam likumprojektam, kura nosaukums bija “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Es varu piekrist citu deputātu izteiktai kritikai, ka šis svarīgais un sarežģītais likumprojekts tika pieņemts pārāk lielā steigā. Bet pat šodien, man likās, daudzi cilvēki, gan žurnālisti, gan varbūt deputāti, pēc balsojuma nepaspēja saprast, kas izmainījies banku darbības regulēšanas jomā pēc šī likumprojekta pieņemšanas.

Manuprāt, galvenais grozījums šajā likumā bija saistīts ar iespēju atvieglot ceļu, kā privatizēt tādas Latvijas bankas, kuras ir nonākušas krīzes stāvoklī, un dod valsts ekspertiem, valsts pārstāvjiem, kuri pārvalda tādas bankas, iespēju atrast jaunu investoru. Šis ir diezgan smags un nepopulārs risinājums, bet šodien mums nav alternatīva varianta, un šajos apstākļos mūsu frakcija, opozīcijas frakcija, arī atbalstīja tādu tiesību un iespēju paplašināšanu valsts institūcijām.

I.Rībena
(frakcija “Jaunais laiks”):

Papildus visam tam, par ko šovakar jau informēja mani kolēģi, es gribu pastāstīt par to, kas risinājās Saeimas sēdes starpbrīžos un tagad pēc Saeimas sēdes.

Iesākumā man jāsaka, ka jau 5.februārī partijas “Jaunais laiks” frakcija vērsās pie Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ar jautājumu (kad bija izskanējusi informācija par aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” reorganizāciju): kas tad ir sagaidāms aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” sakarā tuvākajā laikā, un vai valdība neplāno uzsākt darbinieku skaita samazināšanu, līdzekļu samazināšanu tajā aģentūrā? Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd mēs nebūvēsim modernās mākslas muzeju, ne arī akustiskās koncertzāles celtniecība tiks uzsākta. Mēs šobrīd pat nenodarbosimies ar šo ēku projektēšanu. Un līdz ar to, teiksim, nav īsti skaidrs, ar ko nodarbosies daudzie aģentūras darbinieki, kas turklāt tiek dāsni apmaksāti.

Šodien mēs saņēmām formālu atbildi no kultūras ministra vietas izpildītāja Zalāna kunga par to, ka aģentūrā ir uzsākta reorganizācija, kuras rezultāts būs tas, ka amata vietu skaits samazināsies no 30 līdz 23, saglabājot vienu štata vietu Juridiskajā nodaļā. Tātad nav skaidrs – 23… plus vai mīnus viena.

Tāpat uzzinājām arī to, ka darbinieku algas ir samazinātas, bet paliek robežās no 472 latiem līdz 2413 latiem.

Tāpat ir arī ar aģentūras algu budžetu: 2008.gadā tas bija 433 tūkstoši 426 lati, un tagad tas tiek samazināts vien uz 336 tūkstošiem 184 latiem. Un kopējais aģentūras budžets: 2008.gadā tas bija 811 tūkstoši 379 lati, un tagad, 2009.gadā, tas tiek samazināts par 15 procentiem, tātad uz 688 tūkstošiem 740 latiem.

Tātad patiesībā vēl aizvien nav zināms, ar ko īsti šī aģentūra nodarbojas, tās darba apjoms ir krietni sarucis. Patiesībā nav īsti zināms arī tas, ar ko vispār aģentūra plāno nodarboties nākotnē. Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai ir ģenerāluzņēmējs, kas ir “Hill International”, kā mēs zinām, kopš seniem laikiem, bet tomēr principā gandrīz pilnā sastāvā aģentūra turpina eksistēt, saņemt dāsnus atalgojumus un arī dažādus sociālos labumus.

Interesanti, ka tajā pašā laikā mēs uzzinām, ka Rīgas dome savukārt ir iecerējusi (un jau koalīcijā tas ir atbalstīts, un otrdien notiks balsojums) apvienot Rīgas domes, tātad Rīgas pašvaldības, aģentūru “Mežaparks” ar Rīgas domes Pieminekļu aģentūru, kuru vada Guntis Gailītis.

Šeit mēs varētu ilgi stāstīt par to, kāda bezcerība Rīgas pilsētā ir valdījusi pieminekļu sakarā, pieminekļu apkopšanas jautājumos, ļoti daudzu gadu garumā, arī Brāļu kapu sakarā ļoti daudzu gadu garumā – vairāk nekā desmit gadu garumā. Es gribu teikt, ka pat 15 gadus Brāļu kapos patiesībā netika darīts nekas. Tika rīkotas dažādas konferences, bezgalīgas diskusijas, bet mēs, visi tie, kas esam bijuši Brāļu kapos, zinājām, ka, ejot pa šiem sabrukušajiem celiņiem, aiz armatūras ķērās kājas un Brāļu kapu sienas un šūnakmens bruka kopā gandrīz acīm redzamā veidā.

Un, lūk, šis brīnums, kas izdevās Guntim Gailītim, – nepilnu trīs gadu laikā patiesībā izdarīt lietas, kuras liekas gandrīz vai neticamas vienam cilvēkam un vienai aģentūrai, – šobrīd ir apdraudēts, jo dome, uzsēdusies samazināšanas, visa samazināšanas, zirdziņa mugurā, šobrīd joņo uz priekšu bez jēgas un bez saprašanas, samazinot – vismaz tā runājot – visu, ko vien var samazināt.

Un, protams, nav ne mazākās informācijas par to, kādi tad ir īstie, reālie ieguvumi no šādas aģentūru apvienošanas un kas galu galā nodarbosies ar Brāļu kapiem un ar visiem pārējiem Rīgas pieminekļiem.

Gribas teikt, ka šāda primitīva mehāniska apvienošana un savienošana, kas faktiski nozīmē Rīgas Pieminekļu aģentūras likvidāciju un tās funkciju nodošanu aģentūrai “Mežaparks”, kura pilnībā sevi nav pierādījusi, ir tāda ežu apvienošana ar gurķiem un cepurēm vienā kulītē, nevienam nezinot, kas tā tiek iznīcināts un kāds būs ieguvums no tā.

Visdīvainākais ir tas, ka visu labo iniciatīvu apturēšana, kas šobrīd draud attiecībā uz Brāļu kapiem, tiek izdarīta laikā, kad Rīgas domes priekšsēdētājs jeb mūsu pilsētas mērs ir “tēvzemietis” Jānis Birks, kad Kultūras komisijas vadītāja ir “tēvzemiešu” pārstāve Helmī Stalte un kad liekas, ka tādai vispārnacionālai svētvietai kā Brāļu kapiem vajadzētu tikai sniegt atbalstu un palīdzēt izkļūt no tās krīzes, kādā tik ilgus gadus Brāļu kapi ir atradušies. Tā ka dzīvosim uz priekšu, skatīsimies… Sagaidīsim otrdienu, redzēsim, kāds tad būs Rīgas domes balsojums.

Pats dīvainākais ir tas, ka, pat tādā krīzē atrodoties, kādā šobrīd atrodas mūsu valsts, mums nepietiek veselā saprāta, lai pārdomātu, atsijātu un izkristalizētu tos cilvēkus, kas patiesi nodarbojas ar reāli labu darbu darīšanu, no tiem, kas vienkārši veģetē. Mēs turpinām pieļaut tās pašas kļūdas (es pat gribētu teikt – noziedzīgas darbības!), kādas ir bijušas līdz šim mūsu valstī un novedušas mūsu valsti līdz tai bezdibeņa malai, kur mēs visi šobrīd stāvam.

Diemžēl es jums nevaru pateikt neko iepriecinošu un nomierinošu, ne arī kā mani kolēģi – novēlēt jauku atpūtu brīvdienās. Gluži otrādi. Es jūs aicinu būt aktīviem, domāt par to, kas notiek mūsu valstī, aktīvi iesaistīties un aktīvi paust savu viedokli par tām negācijām, ar kurām mēs sastopamies no rīta līdz vakaram, diendienā.

Saeimas preses dienests