Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 19.februārī

AM: Par grozījumiem Valsts drošības likumā

19.februārī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi Valsts drošības likumā.

Izstrādātie grozījumi paredz papildināt Valsts drošības iestāžu likuma 18.pantu ar četrpadsmito daļu, nosakot, ka laikā, kad valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad amatpersona vai darbinieks pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, ir norīkots darbā Eiropas Savienības institūcijā kā nacionālais eksperts vai atrodas komandējumā, tam atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem papildu amatalgai ir tiesības saņemt pabalstus un kompensācijas. Pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību nosaka MK. Likumprojekts arī paredz, ka šos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

Šāda likuma grozījuma un saskaņā ar to izdodamo MK noteikumu ieviešana atrisinātu pagaidām ar tiesību aktiem nereglamentēto jautājumu par pabalstu un kompensāciju veidiem, to izmaksas apmēru un kārtību valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts.

Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktā kā viens no valsts drošības iestāžu uzdevumiem ir paredzēta sadarbība un līdzdalība starptautiskajā miera uzturēšanā, tāpēc valsts drošības iestādes var nosūtīt savus pārstāvjus uz ārvalstīm šo uzdevumu veikšanai.

Šobrīd spēkā esošie tiesību akti nereglamentē valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, bet nepilda diplomātisko vai konsulāro dienestu, nav norīkoti darbā ES institūcijā kā nacionālie eksperti vai neatrodas komandējumā, izmaksājamo pabalstu un kompensāciju veidus, apmērus un izmaksas kārtību.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Konkurences likumā

Pašlaik gan valdībā, gan Saeimā notiek aktīva un plaša diskusija par to, kā veicināt Latvijā ražotas pārtikas tirdzniecību, tādējādi sekmējot pārtikas ražošanas nozares attīstību un Latvijā ražotas pārtikas patēriņu, kā arī kā samazināt uzcenojumu pārtikas pamata precēm mazumtirdzniecības veikalos.

Lai sekmētu Latvijas reģionos ražotas pārtikas patēriņu un lai mazinātu tirgotāja iespējas ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli tirgū, kas ietekmē arī galacenu patērētājiem, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Konkurences likumā, kuri 19.februārī nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā paredz pienākumu veikaliem, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus, tirdzniecības vietās realizēt reģionālo ražotāju pārtikas preces, nodrošinot to piegādātājiem iespēju piegādāt pārtikas preces tieši attiecīgajai tirdzniecības vietai, nevis caur centralizētu loģistikas sistēmu. 300 kvadrātmetri izvēlēti, lai šāds pienākums pārāk neierobežotu mazos veikalus, kam lielākoties nav centralizētas piegādes un kas līdz ar to jau ir pieejamāki vietējiem piegādātājiem.

Tādējādi tiks veicināta reģionālo ražotāju pārtikas preču piekļuve lielajiem veikaliem, vienlaikus ievērojot patērētāju intereses pārdot veikalos attiecīgā reģiona preces. Lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejamas noteiktas pārtikas preces, likumprojekts paredz arī iespēju Ministru kabinetam, ja nepieciešams, uz laiku noteikt īpašus pasākumus pārtikas preču apritē, tai skaitā nosakot to maksimālo uzcenojumu.

Grozījumi Konkurences likumā paredz uzlabojumus regulējumā attiecībā uz dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, lai novērstu situāciju, kad mazumtirgotājs piegādātāju līgumos var ietvert tādus netaisnīgus noteikumus, kas nav iekļauti 13.panta otrajā daļā, bet kas rada tādas pašas sekas kā likumā uzskaitītie noteikumi. Pašreiz Konkurences likuma 13.panta otrā daļa paredz detalizētu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu uzskaitījumu.

Likumprojekts paredz arī aizliegumu piemērot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos ar citiem tirgus dalībniekiem, kas var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus piegādātājiem. Uzlabojumi nepieciešami, lai padarītu pastāvošo regulējumu efektīvāku un novērstu centienus to apiet.

Kā jau informēts iepriekš, 3.februāra MK sēdē EM tika uzdots mēneša laikā izanalizēt konkurences situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecības tīklā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par maksimālās tirgus daļas samazinājumu vienam tirgus dalībniekam.

9.februārī Ekonomikas ministrijā notika EM, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, kā arī Latvijas mazumtirgotāju, pārtikas ražotāju un to asociāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika panākta vienošanās, ka Latvijas pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji sagatavos konkrētus priekšlikumus, kā veicināt Latvijā ražotu pārtikas produktu tirdzniecību. Ražotāji un tirgotāji bija gatavi risināt šo jautājumu, savā starpā vienojoties par iespējamiem soļiem Latvijā ražotu pārtikas preču tirdzniecības veicināšanā.

Abas puses vienojās divu nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus iespējamiem risinājumiem, kā veicināt plašāku Latvijas pārtikas preču realizāciju un popularizēt Latvijas preču tirdzniecību. Diskusijas laikā pārtikas preču ražotāji norādīja, ka lielās veikalu ķēdes varētu būt atsaucīgākas Latvijā ražotu produktu tirdzniecībā, kā arī būtu elastīgākas ražotāju izvēlē tirdzniecības vietās reģionos, priekšroku dodot attiecīgajā reģionā ražotai pārtikai.

Tāpat tikšanās laikā puses diskutēja par iespējām apvienoties kopīgai rīcībai, lai aicinātu iedzīvotājus iegādāties Latvijas preces, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus un tautsaimniecību kopumā.

EM: Par izmaiņām būvju publiskās apspriešanas kārtībā

Šobrīd praksē konstatēts, ka būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā personas izsaka atbalstu būvniecības iecerei vai to noraida, kā rezultātā bieži vien pašvaldības dome pieņem lēmumu par būvniecības ieceres neatbalstīšanu. Tas ir pretrunā ar publiskās apspriešanas mērķi – saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja intereses. Tādēļ Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt, ka pašvaldībai, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus, ir tiesības koriģēt būvniecības ieceri vai atbalstīt to bez korekcijām. Būvniecības ieceres koriģēšana faktiski nozīmē, ka var tikt koriģēta būves novietne, būvapjoms (izmēri) vai funkcija (atļautā izmantošana).

Vienlaikus secināts, ka personām, kas piedalās publiskajā apspriešanā un izsaka savu viedokli par būvniecības ieceri, šobrīd nav reālas iespējas ietekmēt pašvaldības pieņemto lēmumu. Taču atbilstoši Administratīvā procesa likumam (27.pantam) šīs personas ir atzīstamas par administratīvā akta adresātiem un var lēmumu pārsūdzēt tiesā, ja viņu viedoklis nav ņemts vērā. Tādēļ EM rosina arī noteikt, ka personas, kuru viedoklis par būvniecības ieceri nav ņemts vērā, ir tiesīgas pārsūdzēt lēmumu administratīvajā rajona tiesā. Lai novērstu praksē konstatētās nepilnības, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 22.maija noteikumos Nr.331 “Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība”, kas 19.februārī tika nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

Plānots, ka jaunās normas MK noteikumos stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu valsts pārvaldē

Valsts sekretāru sanāksmē 19.februārī tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbību, kā arī MK lēmuma projekts par šogad izpildāmajiem uzdevumiem ministrijām.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis kā vienu no darba prioritātēm ir izvirzījis sekmīgu rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pilnveidošanu. Skaidrojot nepieciešamību ieviest sistēmu, valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzsver: “Ja privātajā sektorā konkurence un peļņas gūšana ir tie stimuli, kas nodrošina efektīvu un mērķtiecīgu resursu izmantošanu, tad valsts pārvaldē šādi regulējošie spēki nedarbojas. Lai risinātu šo jautājumu, vairums attīstīto valstu pakāpeniski ir izstrādājušas īpašu sistēmu, kas ļauj vērtēt publiskā sektora darba efektivitāti – rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu. Efektivitāte un finanšu līdzekļu piešķīrums no valsts budžeta tiek pamatots, nosakot resursu izlietojuma mērķi, plānojot un apstiprinot sasniedzamos rezultātus un konkrētus rādītājus progresa mērīšanai. Noteiktā laika posmā šāda sistēma sniedz parlamentam, valdībai un sabiedrībai informāciju par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī sasniegtajiem ieguvumiem.”

Valdības apstiprinātajās Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam atzīts, ka šīs sistēmas ieviešana Latvijā līdz šim nav noritējusi veiksmīgi. Rezultatīvie rādītāji nav nostiprinājušies kā būtisks kritērijs pārvaldes lēmumu pieņemšanā, kā arī netiek izmantoti komunikācijā ar sabiedrību par pārvaldes darba rezultātiem. Kā viens no iespējamiem iemesliem norādīta definēto rādītāju zemā informatīvā kvalitāte un sistēmas sadrumstalotība.

MK noteikumi konkretizēs līdz šim izveidoto rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas elementu savstarpējās attiecības un mērķus, kā arī noteiks, ka rezultatīvie rādītāji jāizmanto ne tikai budžeta sastādīšanā, bet arī budžeta izpildes analīzē. Tomēr, ņemot vērā, ka identificētais šķērslis veiksmīgai rezultatīvo rādītāju sistēmas nostiprināšanai ir nevis reglamentētu procedūru trūkums, bet gan to izpildes – rezultatīvo rādītāju plānošanas un definēšanas – kvalitāte, FM ir sagatavojusi MK lēmuma projektu par šogad izpildāmajiem uzdevumiem ministrijām.

Uzdevuma būtība ir līdz 1.septembrim novērtēt līdz šim definēto nozaru rezultatīvo rādītāju informatīvo kvalitāti un sagatavot informatīvi kvalitatīvus rezultatīvos rādītājus nākamajam nozaru darbības stratēģiskās plānošanas ciklam (2010.–2012.gads).

Priekšlikumā valdībai FM un Valsts kanceleja apņemas sniegt tiešu atbalstu nozaru ministrijām, organizējot un vadot darba grupas nozaru rezultatīvo rādītāju izvērtēšanai, kā arī kontrolējot to darba rezultātu kvalitāti.

FM: Par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Grozījumi likumā nepieciešami, lai tiesību aktu saskaņotu ar Maksātnespējas likumu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu VID noteiktajos gadījumos ir jālemj par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tai skaitā arī par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem.

Grozījumi likumā par VID izstrādāti, lai papildinātu likuma normas, nosakot VID ģenerāldirektoram, tā vietniekam, kā arī teritoriālās iestādes direktoram tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. Tāpat plānots precizēt VID ierēdņu kompetenci par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļu administrēšanu un citiem pasākumiem, kā arī saistībā ar starptautiskiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Veiktās izmaiņas likumā par VID paredzēs arī tiesības nodokļu administrācijai pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu uzreiz pēc nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas. Savukārt, ja tiek iegūti pierādījumi, ka varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu, likumprojekts precizē nodokļu administrācijas tiesības pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu jau nodokļu revīzijas (audita) laikā.

Tāpat veiktie grozījumi paredzēs no likuma izslēgt normas, kas neatbilst tiesību sistēmai, un veikt atbilstošus redakcionālus precizējumus.

Grozījumu projektu vēl izskatīs Ministru kabinets, un par tā pieņemšanu lems Saeima.

FM: Par muitošanas atļauju izsniegšanu komersantiem

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par vienkāršoto muitošanu, vienoto atļauju un integrēto atļauju, atzītā komersanta sertifikātu un nosūtītāja, un atzītā saņēmēja statusu.

Grozījumi Eiropas Komisijas regulā nosaka konkrētus kritērijus vienkāršotās deklarēšanas un vietējās muitošanas atļaujas saņemšanai, apturēšanai un anulēšanai, līdz ar to jaunajā MK noteikumu projektā minētie kritēriji tiek saskaņoti ar regulu. Projekts nosaka kārtību, kādā izsniedz un saskaņo vienoto atļauju, kas attiecas uz muitas iestādēm vairāk nekā vienā dalībvalstī saistībā ar vienkāršotās deklarēšanas procedūru vai vietējās muitošanas procedūru, un integrēto atļauju, kas ļauj izmantot vairāk nekā vienu procedūru. Vienoto un integrēto atļauju izsniegs tā teritoriālā muitas iestāde, kuras uzraudzībā atrodas vienotajā atļaujā uzrādītās muitas iestādes.

Noteikumu projekts atceļ prasību teritoriālajai muitas iestādei piešķirt komersantam vietējās muitošanas atļaujas numuru zīmoga izgatavošanai. Līdz šim pēc numura saņemšanas komersants izgatavoja zīmogu vai iegādājās nodrošinājumus un divu nedēļu laikā iesniedza teritoriālajā muitas iestādē zīmoga nospieduma un nodrošinājumu paraugus un aprakstu, muitas iestāde izsniedza vietējās muitošanas atļauju. Lai vienkāršotu kārtību, paredzēts, ka komersants divu nedēļu laikā pēc atļaujas saņemšanas iesniedz teritoriālajā muitas iestādē zīmoga nospieduma paraugu, nodrošinājumu paraugu un aprakstu, kā arī to personu sarakstu, kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas.

Tiesību aktu projekts vienkāršo citas administratīvās procedūras ar mērķi samazināt administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam un komersantiem. Tā kā tiks veikti daudzi grozījumi, MK noteikumus paredzēts izdot no jauna, aizstājot MK 2006.gada 10.oktobra noteikumus Nr.883 “Noteikumi par vienkāršoto muitošanu un atzītā komersanta sertifikāta izsniegšanu”.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu projekts tiks saskaņots ar citām valsts institūcijām un ieinteresētajām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par kārtību neatbilstošu izdevumu atgūšanai PHARE un Pārejas programmās

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē PHARE programmu un Pārejas programmu. Grozījumi veicinās programmu rezultātu ilgtspējas nodrošināšanu un projektu ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu. Lai pārliecinātos un informētu Eiropas Komisiju par īstenoto programmu projektu rezultātu ilgtspēju, noteikumu projektā ietvertas programmu administrēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības un pienākumi īstenot rezultātu novērtēšanu. Tāpat plānots noteikt piecu gadu periodu, kurā programmas ieviešanā iesaistītajām institūcijām jānodrošina ar projektu saistītās dokumentācijas uzglabāšana.

Noteikumu projekts reglamentē vienotu kārtību, kādā atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi. Šī kārtība tiks attiecināta uz gadījumiem, kad PHARE vai Pārejas programmas īstenošanas ietvaros ir izmaksāts finansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai noslēgto līgumu noteikumiem. Līdz šim, atgūstot neatbilstoši veiktos izdevumus, programmu administrēšanā iesaistītās amatpersonas rīkojās saskaņā ar Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE un Pārejas programmu likuma tiesību normām un savstarpēji noslēgto līgumu nosacījumiem.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu projekts tiks saskaņots ar citām valsts institūcijām un ieinteresētajām pusēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par likumdošanas izmaiņām administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām, kas aizstās iepriekš spēkā esošos attiecīgos MK noteikumus. MK noteikumos tiek mainīts plānošanas reģionos ietilpstošo rajonu administratīvo teritoriju uzskaitījums, aizstājot tās ar tajos ietilpstošo novadu administratīvo teritoriju uzskaitījumu.

MK noteikumi izstrādāti, jo līdz šim tie noteica plānošanas reģionu teritorijas, minot republikas pilsētas un rajonu pašvaldības, kas administratīvās teritorijas statusu saglabā tikai līdz 2009.gada 1.jūlijam. Un, tā kā novadu pašvaldības ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmējas, uz tām attiecas lēmumi, ko vietējās pašvaldības ir pieņēmušas, iekļaujoties plānošanas reģionos.

MK noteikumi izstrādāti, turpinot darbu pie nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Janvārī valdībā tika nolemts par reformas pabeigšanai nepieciešamiem grozījumiem kopumā 169 MK noteikumos, kas atbildīgajām institūcijām jāizstrādā un jāiesniedz MK līdz 31.martam. RAPLM ir noteikta par atbildīgo institūciju noteikumu projektu sagatavošanas koordinācijā.

19.februārī izsludinātie MK noteikumi vēl jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 1.jūlijā.

RAPLM: Par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini

Lai novērstu nepilnības normatīvajos aktos, kas apdraud rajonu pašvaldību budžeta līdzekļu saprātīgu un līdzsvarotu izlietojumu rajona pašvaldību funkciju izpildei, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Grozījumi nepieciešami, jo līdz šim noteikumi paredzēja, ka gadījumos, kad bērnunami un veco ļaužu pansionāti tiek nodoti pilsētas, novada vai pagasta pakļautībā, rajona padome nodod attiecīgajai pašvaldībai arī finansējumu, kuru tā par attiecīgo iemītnieku ir saņēmusi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Līdz ar to rajona padomēm ir jānodod nesamērīgi liela summa attiecīgajai pašvaldībai šo iestāžu uzturēšanai. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā ir noteikts, ka izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem.

Ja vadītos tikai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma, rajona padomēm viss saņemtais finansējums no finanšu izlīdzināšanas fonda nebūtu jānodod rajona pilsētu, novadu vai pagastu pašvaldībām, bet tās varētu pašas noteikt samērīgu finansējuma apmēru atbilstoši faktiskajiem bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestāžu un veco ļaužu pansionātu uzturēšanas izdevumiem.

19.februārī šie MK noteikumu grozījumi tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos vēl būs jāapstiprina valdībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu  ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību

Lai sistematizētu un efektivizētu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību, ir precizēta Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība, kuras izstrāde aizsākās jau 2007.gada nogalē.

MK noteikumu projekts “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība” 19.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu precizētā redakcija ir sagatavota atbilstoši ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju ieteikumiem, kā arī šajā nozarē iesaistīto elektronisko sakaru komersantu priekšlikumiem. Tā veicinās konkurenci, nodrošinot caurskatāmas un publiski pieejamas procedūras.

Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība nosaka VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD) funkcijas, īstenojot uzraudzību pār elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību, kā arī konkretizē virkni citu noteikumu. Pateicoties šai kārtībai, elektronisko sakaru tīklu ierīkošana un būvniecība kļūs sistemātiskāka, jo ESD kontrolēs būvnormatīva LBN-262 ievērošanu.

Projekts paredz, ka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskos projektus izskata un atļauju ierīkot elektronisko sakaru tīklus izsniedz ESD. Šādu tīklu ierīkošanai būvatļauja nav vajadzīga, taču tā ir nepieciešama, veicot elektronisko sakaru konstrukciju būvdarbus. Izstrādātajā kārtībā norādīti tie dokumenti, kas pasūtītājam jāiesniedz ESD, lai saņemtu attiecīgās atļaujas, pirms tam veicot pakalpojuma apmaksu ESD atbilstoši publiskajam maksas pakalpojumu cenrādim.

Noteikumu precizētā redakcija vēl ir jāpieņem valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtībā

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju””.

Sakarā ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā noteikumu projekts precizē plastmasas iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, papildinot noteikumus ar nosacījumiem nodokļa maksātājam nodrošināt atsevišķu uzskaiti iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no bioplastmasas un oksisadalāmās plastmasas. Atbilstoši izdarīti grozījumi noteikumu 1.pielikumā, precizējot pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli otro lapu.

Noteikumu projekta 7.pielikumā precizētas nodokļa likmes videi kaitīgām precēm atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā un saraksts papildināts atbilstoši Komisijas 2006.gada 17.oktobra regulai (EK) Nr.1549/2006.

Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 12.pantā minētajām darbībām un likumam “Par zemes dzīlēm” precizētas darbības, par kurām jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Noteikumi precizē atļaujas iegūšanu dabas resursu ieguvei publiskajos ūdeņos un kārtību, kādā nosaka pazemes ūdens veidu atbilstošās dabas resursu nodokļa likmes piemērošanu.

Atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem no Valsts kontroles precizēta informācijas apmaiņa starp dabas resursu nodokļa administrēšanā iesaistītajiem resoriem (informācijas apmaiņas termiņi un informācijas saturs).

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar diviem jauniem pielikumiem – veidlapas paraugu pārskatam par iepriekšējā gadā saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem un veidlapas paraugu iepriekšējā gadā saimnieciskajā darbībā izmantoto dabas resursu veida un apjoma uzskaitei.

Noteikumu grozījumi ļaus pilnīgāk kontrolēt dabas resursu nodokļa samaksu, nodrošinās precīzākas un pilnīgākas informācijas saņemšanu no nodokļa maksātājiem un nodrošinās atbilstošās nodokļa likmes piemērošanu.

VidM: Par kārtību, kādā slēdz līgumu par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa noteiktām preču/pakalpojumu grupām

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā slēdz nolietotu transportlīdzekļu, preču un izstrādājumu iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, un kārtība, kādā izbeidz minēto līgumu”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Dabas resursu nodokļa likuma 7.panta septītajā daļā, 8.panta vienpadsmitajā daļā un 9.panta devītajā daļā Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā slēdz nolietotu transportlīdzekļu, preču un izstrādājumu iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, un kārtību, kādā izbeidz minēto līgumu, tai skaitā kārtību, kādā notiek vienpusēja atkāpšanās no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs noteiktā termiņā nav iesniedzis pārskatu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumu Lauku atbalsta dienesta likumā

19.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais grozījums Lauku atbalsta dienesta (LAD) likumā.

Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā paredz, ka lēmuma, ko Lauku atbalsta dienests pieņem par valsts un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par atbalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Grozījums likumā nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu finanšu līdzekļu pārvaldību un valsts un ES fondu līdzekļu izmantošanu, jo Lauku atbalsta dienesta pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumos nav iespējams prognozēt izmaksājamā valsts un ES atbalsta apjomu līdz šāda ierosinājuma izskatīšanas beigām.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību jaunas Lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas piemērošanai Latvijā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā Latvijā piemēro Lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas sistēmu ISAMM”, ko 19.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz iestāžu atbildību Lauksaimniecības tirgus vadības un uzraudzības informācijas sistēmas ISAMM (Information System for Agricultural Market Management and Monitoring) ieviešanā Latvijā.

Pašlaik Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās ziņošanas prasības par Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumiem tiek ievērotas, izmantojot drukātu komunikāciju, elektronisku saraksti un datu ievadi informācijas sistēmā. Līdz ar to Eiropas Komisija, lai atvieglotu informācijas sniegšanas, apkopošanas un apstrādes procedūras, kā arī lai nomainītu novecojušus informācijas tehnoloģiju risinājumus pret modernākiem, no 2009.gada 1.aprīļa plāno pakāpeniski ieviest jauno ziņojumu iesniegšanas Eiropas Komisijai sistēmu ISAMM, ar kuras ieviešanu tiks centralizēta datu uzkrāšana un atvieglota ziņošanas procedūra.

Noteikumu projekts nosaka, ka ZM pildīs šīs sistēmas Nacionālo lietotāju administratora funkcijas, savukārt Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, Centrālā statistikas pārvalde, kā arī pati Zemkopības ministrija būs atbildīgās iestādes par ziņošanu Eiropas Komisijai.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par salmonelozes profilakses pasākumiem un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību tās apkarošanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par salmonelozes profilakses pasākumiem un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību salmonelozes apkarošanai”, ko 19.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka salmonelozes profilakses pasākumus dējējvistu ganāmpulkos un kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu salmonelozes apkarošanai.

Salmonelozes profilakses pasākums ir dējējvistu vakcinācija pret salmonelozi, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarotais veterinārārsts saskaņā ar vakcīnas ražotāja anotācijā noteikto kārtību.

Atbalstu izdevumu segšanai par vakcīnām piešķirs dējējvistu īpašniekam vai turētājam, kas ražo pārtikas olas Eiropas Savienības iekšējam tirgum. Iesniegumu par vakcināciju 2009.gadā atbalsta pretendentam būs jāiesniedz PVD attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā līdz šā gada 30.jūnijam.

Atbalsta apmērs būs 100 procentu no salmonelozes vakcīnas izmaksām.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa