Par integrāciju Eiropā Čehijas prezidenta skatījumā
Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Klauss 19.februārī, uzstājoties Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, pauda viedokli, ka Lisabonas līgums palielinātu demokrātisko deficītu, un apšaubīja nepieciešamību paplašināt EP pilnvaras. EP priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings atbildot atzina, ka prezidenta viedoklis ir Eiropas daudzveidības izpausme, tomēr norādīja, ka bez Eiropas Parlamenta lēmumu pieņemšana būtu birokrātu rokās. Daudzi deputāti atbalstīja šo viedokli.
Ievadot prezidenta uzrunu, Parlamenta priekšsēdētājs H.G.Pēterings raksturoja Čehiju kā valsti, kas vēsturiski atradusies Eiropas politisko ideju krustpunktā, un atzīmēja Lisabonas līguma ratifikāciju 18.februārī Čehijas parlamenta apakšpalātā. Priekšsēdētājs arī uzteica Vāclavu Klausu par pastāvīgo atbalstu brīvai, efektīvai tirgus ekonomikai.
Ņemot vērā, ka Čehijas prezidentūras prioritātes un aktuālākos jautājumus jau vairākkārt bijusi iespēja aplūkot citām Čehijas amatpersonām, prezidents pievērsās plašākiem Eiropas integrācijas jautājumiem un Čehijas lomai Eiropā.
“Čehija nejūtas vīlusies par nepiepildītām cerībām saistībā ar dalību ES. (..) Mūsu cerības bija reālistiskas. Mēs labi zinājām, ka stājamies kopienā, ko veidojuši cilvēki. Mēs labi zinājām, ka tā nav nekāda utopiska konstrukcija,” teica prezidents.
V.Klauss uzsvēra, ka vēlas kliedēt pārpratumus par Čehijas nostāju: “Es vēlos atkārtot savu pārliecību: mums nekad nav bijusi alternatīva dalībai ES. Mums nav neviena būtiska politiska spēka, kas vēlētos noniecināt šo ideju.”
Tas tomēr nenozīmē, ka Eiropas integrācijas modelim nav likumīgas alternatīvas. “Vēsture nekad nebeidzas,” uzsvēra prezidents, skaidrojot, “ir kļūda uzskatīt, ka pašreizējās ES institucionālās iekārtas status quo ir neaizskarama dogma.” Kļūda ir arī “pieņēmums, ka arvien ciešāka savienība, proti, arvien dziļāka dalībvalstu politiskā integrācija, ir vienīgais iespējamais un pareizais Eiropas integrācijas ceļš”.
“Jautājums, ko es vēlos jums uzdot, ir tīri teorētisks,” teica V.Klauss, vēršoties pie deputātiem, “vai tiešām esat pārliecināti, ka ikreiz, kad jūs balsojat, jūs lemjat par ko tādu, par ko jālemj šeit, nevis tuvāk pie pilsoņiem, Eiropas valstu līmenī?”
V.Klauss tādēļ aicināja uzklausīt arī alternatīvu viedokļus: “Ir skaidrs, ka jebkurš institucionālais modelis Eiropā nav pašmērķis, bet instruments, lai sasniegtu patiesos mērķus. Tie nav nekas cits kā brīvība un ekonomiskā sistēma, kas nodrošina labklājību. Šāda sistēma ir tirgus ekonomika.”
V.Klauss arī pauda viedokli, ka Eiropas konstitūcija vai Lisabonas līgums palielinātu plaisu starp politiķiem un iedzīvotājiem. “Tā kā nav Eiropas dēmosa un nav Eiropas tautas, šo trūkumu nevar novērst, arī stiprinot Eiropas Parlamenta lomu,” teica prezidents, pēc kura vārdiem daži deputāti atstāja plenārsēžu zāli.
Prezidents arī kritizēja to, ka ES pašlaik veidojas kā sistēma, kas “pastāvīgi stiprina centrāli uzraudzītu ekonomiku”, un iebilda pret viedokli, ka ekonomikas un finanšu krīzi izraisīja brīvais tirgus, nevis “politiskās manipulācijas ar tirgu”.
V.Klauss uzrunu beidza ar aicinājumu veicināt brīvu domu apmaiņu. “Tā ir vienīgā iespēja un vienīgais veids, lai Eiropas Savienība kļūtu brīvāka, demokrātiskāka un tajā valdītu lielāka labklājība,” secināja prezidents.
H.G.Pēterings atbildot teica, ka prezidenta uzruna ir “izpausme Eiropas daudzveidībai”, un atzīmēja, ka “pagātnē un pagātnes Parlamentā šāda runa droši vien nebūtu iespējama”. Priekšsēdētājs piebilda: ja nebūtu tā, ka Eiropas Parlaments pieņem 75 procentus Eiropas likumdošanas lēmumu (saskaņā ar Lisabonas līgumu – 100 procentus), lēmumu pieņemšana Eiropā patiesi būtu birokrātu rokās.
Eiropas Parlamenta preses dienests