Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības ārējo, drošības un aizsardzības politiku

18.februārī Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās debates par triju ziņojumu bloku, kuros tiek analizēta Eiropas Savienības ārējā un drošības politika, drošības stratēģija un sadarbība ar NATO.

Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejas vicepriekšsēdētājs, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa, Pilsoniskā savienība) uzskata: “Joprojām skaidri redzams, ka Lisabonas līguma neesamība vājina Eiropas Savienības vienotību ārējās un drošības politikas jautājumos. Diemžēl nenotiek pilnvērtīga dažādu ES institūciju sadarbība šajā jomā. Piemēram, ES Padome, kur strādā dalībvalstu valdības, veidojot kopējo ES politiku, Eiropas Parlamenta ieteikumus vairumā gadījumu atstāj bez ievērības.”

Ģ.V.Kristovskis kā vienu no iemesliem esošajai situācijai minēja to, ka “ES dalībvalstis šķietami likumsakarīgi pārsvarā koncentrējas uz nacionālo drošību, taču no ES viedokļa tas apliecina Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) vājumu”. Deputāts uzskata, ka tāpēc tradicionāli nepietiek līdzekļu ES integrētu militāro un krīzes vadības spēju intensīvākai pilnveidošanai un attīstībai.

 “Kā pozitīva attīstība ir vērtējama Eiropas Savienības spēja īstenot 22 misijas, no kurām 16 ir civilās misijas,” uzskata politiķis. “Atzinīgi jāvērtē ES Padomē izveidotais Civilās plānošanas un īstenošanas centrs. Tomēr joprojām trūkst pietiekamas efektivitātes un koordinācijas ES kopējā militārā potenciāla izmantošanā. ES dalībvalstis kopā gadā izlieto vairāk nekā 200 miljardu eiro, taču ir milzīgas grūtības panākt ES Civilā pamatmērķa 2010 (Headline Goals 2010) izpildi, kas nozīmētu to, ka ES spētu 60 000 kareivjus nosūtīt militārā misijā, šo kontingentu attiecīgi rotējot.”

Īpašu nozīmi Ģ.V.Kristovskis piešķir tam, ka ES turpinās veltīt īpašu uzmanību miera un drošības veicināšanai kaimiņvalstīs. “Tas ir svarīgi, vērtējot Latvijas un Baltijas drošības aspektus, kas izriet no Krievijas autoritārā režīma nostājas,” pārliecināts parlamentārietis. “Tuvākajā laikā Latvijai ir svarīgi tas, kā ES veidos attiecības ar jauno ASV administrāciju, kā tā redz jauno transatlantisko darba kārtību. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka ES militāro un civilo spēju attīstība netiek pretstatīta NATO, bet ciešākai un mērķtiecīgākai sadarbībai. Jo svarīgāk tas ir, ņemot vērā Latvijas drošības intereses, kā arī 21.gadsimtam piemītošos drošības riskus un apdraudējumus. Terorisms, masu iznicināšanas ieroču izplatīšana, valstu sabrukums, neatrisināti starpvalstu un etniskie konflikti, organizētā noziedzība, kiberdraudi, vides piesārņojums un citas problēmas, kuras var izraisīt dažāda veida katastrofas, ir realitāte, kurai pretī var stāties tikai organizēta un solidāra Eiropas Savienība.”

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas informācija