|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2009., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188149-noteikumi-par-siltumnicefekta-gazu-emisijas-vienibu-inventarizacijas-nacionalo-sistemu
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.158Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai Vēl šajā numurā24.02.2009., Nr. 30 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 157 Pieņemts: 17.02.2009. |
Dati par saražotā cementa klinkera sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.
1.tabula
 |
SiO2 (%) |
Al2O3 (%) |
Fe2O3 (%) |
CaO (%) |
MgO (%) |
SO3 (%) |
Na2O (%) |
K2O (%) |
IR (%) |
LOI (%) |
Naeq (%) |
Saražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā; oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.
2.tabula
|
Gads |
Saražotā produkcija – neapstrādātais tērauds (t) |
Izejvielas |
Oglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%) |
Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas) |
||||
|
martena krāsnīs |
elektrokrāsnīs |
kokss (t) |
čuguns un čuguna lūžņi (t) |
metāllūžņi (t) |
izmantotajā čugunā un čuguna lūžņos |
saražotajā neapstrādātajā tēraudā |
||
3.tabula
|
SEG emisiju aprēķinu un piesaistes kategorijas |
Emisijas |
||||||
|
CH4 (Gg) |
CO2 (Gg) |
N2O (Gg) |
NOx (Gg) |
CO (Gg) |
NMVOC (Gg) |
SO2 (Gg) |
|
|
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Pārvade |
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1. izplūdes |
|
|
|
|
|
|
|
|
2.2. sadedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Sadale |
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1. izplūdes |
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2. sadedzināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Citas izplūdes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4.tabula
|
Komersanta nosaukums |
Gads |
Daudzums gada laikā instalētajās iekārtās (kg) |
Daudzums darvojošajās iekārtās līdz atskaites gadam (kg) |
Ārkārtas (avārijas) noplūdes (kg) |
Rezerves uzkrājumi balonos (kg) |
5.tabula
|
Komersanta nosaukums |
Gads |
Daudzums gada laikā instalētajās iekārtās (t) |
Rezerves uzkrājumi balonos (t) |
1.tabula
|
Siltumnīcefekta izraisošo gāzu avots un piesaistes kategorijas saskaņā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu lēmumiem (kopējā ziņošanas formāta kategorijas) |
Darbības dati/Parametrs |
Atbildīgās institūcijas /datu avoti |
|
Tabula 1.A(a) - Enerģētikas nozares pamatdati, Kurināmā (degvielas) dati |
||
|
1.A.1 – Enerģētika: a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana b. naftas pārstrāde c. cietā kurināmo apstrāde un citas enerģētikas nozares |
-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte |
Latvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) |
|
Aprēķini |
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) |
|
|
1.A.2. Apstrādājošā rūpniecība: a. dzelzs un tērauda ražošana b. krāsaino metālu ražošana c. ķīmiskā rūpniecība d. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošana e. pārtikas rūpniecība f. citas nozares un būvniecība |
-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
1.A.3. Transports: |
||
|
a. Vietējā aviācija |
-) Degvielas patēriņš; -) Datu neprecizitāte |
CSP/ Saskaņā ar ekspertu pētījumu* |
|
Aprēķini |
Vides ministrija (VIDM) |
|
|
b. Ceļu transports: |
-) Degvielas patēriņš; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
-) Transportlīdzekļu statistika: Vieglo automašīnu sadalījums - pēc izlaiduma gada, izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma; Kravas automašīnas pēc izlaiduma gada, izmantotās degvielas veida, pilnās masas. Pārskats reizi 3 gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglām automašīnām atsevišķi pa degvielas veidiem un dzinēja tilpuma grupām (mazāki par 1.4 l; 1.5-2.0 l un lielāki par 2.0 l). -) Datu neprecizitāte |
Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija |
|
|
Aprēķini izmantojot Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT vai tam līdzvērtīgu modeli. |
VIDM |
|
|
c. Dzelzceļš |
-) Degvielas patēriņš; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
VIDM |
|
|
d. Vietējā kuģniecība |
-) Degvielas patēriņš; -) Datu neprecizitāte |
CSP/ Saskaņā ar ekspertu pētījumu* |
|
Aprēķini |
VIDM |
|
|
e. cita (norādīt kāda) |
-) Degvielas patēriņš; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
VIDM |
|
|
1.A.4 Citas nozares: a. Pārējie patērētāji b. Mājsaimniecība c. Lauksaimniecība/Mežsaimniecība/ Zivsaimniecība |
Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
1A5. Cita (norādīt kāda, piemēram, militārā aviācija) |
-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
VIDM |
|
|
1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes - vispārējā pieeja |
-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana ne-enerģētiskajos nolūkos |
-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas |
-) Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums (TJ); -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
1. C Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi |
-) Degvielas patēriņš; -) Datu neprecizitāte |
CSP |
|
Aprēķini |
VIDM |
|
|
2. Rūpnieciskie procesi/ražošana: |
||
|
A. Minerālie produkti B. Ķīmiskā rūpniecība C. Metālu ražošana D. Citu produktu ražošana E. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 ražošana F. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 patēriņš G. Citi |
-) Saražotā produkcija, t – cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi, tērauds. -) Izmantotās izejvielas, t: kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potaša, kokss un čuguns; |
LVĢMA / Komersanti |
|
-) Izmantotais F-gāzu apjoms, kg; |
LVĢMA/Valsts zāļu aģentūra/komersanti |
|
| -) Izmantotā bitumena daudzums; | ||
|
-) saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums. |
CSP | |
|
-) Datu neprecizitāte. |
CSP, LVĢMA |
|
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana: |
||
|
A. Krāsu pielietošana; B. Attaukošana un sausā tīrīšana; C. Ķīmiskie produkti, Rūpniecība D. Cita |
-) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkst. |
CSP |
|
-) Laku un krāsu materiāli, t; -) Krāsas uz ūdens bāzes, t. |
Saskaņā ar ekspertu pētījumu*. | |
| -) Datu neprecizitāte. | CSP, ekspertu pētījumos norādītais lielums*. | |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
4. Lauksaimniecība: |
||
|
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi; |
-) lauksaimniecības dzīvnieki un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa rajoniem, tūkstošos; |
CSP |
| -) Lopu un putnu produktivitāte (vidējais piena izslaukums no govs, kg; vidējā olu ieguve no vienas dējējvistas, skaits); | CSP | |
| B. Kūtsmēslu apsaimniekošana; | -) lauksaimniecības dzīvnieki un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa rajoniem, tūkstošos; | CSP |
| -) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, reizi trīs gados. | CSP | |
| -) kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %. | Saskaņā ar ekspertu pētījumiem* | |
| -) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā; | Saskaņā ar ekspertu pētījumiem* | |
| D. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme; | -) Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības), tūkst.ha; | CSP |
| -) Sējumu platības, tūkst.ha; | CSP | |
| -) Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst.t; | CSP | |
| -) Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100% augu barības elementos, tūkst.t); | CSP | |
| -) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, reizi trīs gados. | CSP | |
| -) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā; | Saskaņā ar ekspertu pētījumiem * | |
| -) Organiski bagātās augsnes, ha (Histosols); | Saskaņā ar ekspertu pētījumiem * | |
| -) kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %. |
Saskaņā ar ekspertu pētījumiem * |
|
| -) Datu neprecizitāte | CSP, ekspertu pētījumos norādītais lielums* | |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM): |
||
|
A. Mežu zeme A.1. Mežu zeme atlikusī mežu zeme A.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemi B. Aramzeme B.1. Aramzeme, atlikusī aramzeme B2. Zeme, kas pārveidota par aramzemi C. Ganības C.1. Ganības, atlikušās ganības C.2. Zeme, kas pārveidota par ganībām D. Mitraines D.1. Mitraines, atlikušās mitraines D.2. Zeme, kas pārveidota par mitraini E. Apmetnes E.1. Apmetnes, atlikušās apmetnes E.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēm F. Cita zeme F.1. Cita zeme, atlikusī cita zeme F.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemi G. Citi Ievāktie meža produkti |
-) Informācija par izmantoto pieeju, lai attēlotu zemju platības un par zemes lietojuma datubāzi (bāzēm), kuras izmantotas inventarizācijas sagatavošanai; |
Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM |
| -) Zemes lietojuma definīcijas un pielietotās klasifikācijas sistēmas un to atbilstība/sakritība ar ZIZIMM kategorijām. | Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
| 5A – 5G (saskaņā ar kopējā ziņošanas formāta kategorijām): | ||
| 1. Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem, tūkst.ha; | Saskaņā ar CSP datiem | |
|
2. Oglekļa krājas izmaiņa dzīvajā biomasā:
|
Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
| 3. Neto oglekļa krājas izmaiņa atmirušajās organiskajās vielās, tūkst.tonnu; | Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
|
4. Neto oglekļa krājas izmaiņa augsnē:
|
Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
| 5. Organiski bagātās augsnes, (5.B.1; 5.C.1), tūkst ha. | Saskaņā ar ekspertu pētījumiem * | |
| -) Datu neprecizitāte | Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM, ekspertu pētījumos norādītais lielums* | |
| CO2 piesaistes un emisiju aprēķins: | ||
| -) 5A-5G, kas attiecas uz mežsaimniecību, tai skaitā meža augsnēm un ievāktiem meža produktiem | Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
| -) 5.B.1; 5.C.1, kas attiecas uz emisiju aprēķinu no organiski bagātām augsnēm | LVĢMA, izmantojot ekspertu pētījumus * | |
|
5 (IV) Oglekļa dioksīda emisijas no kaļķošanas materiāla pielietošanas lauksaimniecībā: |
-) Iestrādātie kaļķi:
|
CSP |
|
-) Datu neprecizitāte |
CSP | |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām |
-) Izdedzinātās mežu platības, ha; |
CSP |
| -) Izdedzinātās kūlas platības, ha; | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests | |
| -) Zaru atlieku dedzināšana mežā uz vietas | Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
| -) Datu neprecizitāte | CSP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
|
Aprēķini: |
||
| -) emisijas no kūlas dedzināšanas; | LVĢMA | |
| -) emisijas no meža ugunsgrēkiem un zaru dedzināšanas meža uz vietas. | Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM | |
|
6. Atkritumu apsaimniekošana: |
||
|
A. Cieto atkritumu izgāztuves |
-) Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”). |
LVĢMA |
| -) Dati par atgūto CH4 (metānu) no atkritumu izgāztuvēm. | LVĢMA/Komersanti | |
| B. Notekūdeņu apstrāde | -) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstošos. | CSP |
|
-) Saražotās pārtikas rūpniecības produkcijas apjoms, tonnas/gadā. |
CSP | |
| -) Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no Datu bāzes – “2 – Ūdens”). | LVĢMA | |
| C. Atkritumu sadedzināšana | -) Sadedzinātais atkritumu daudzums un veids, bez enerģijas atguves (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”). | LVĢMA |
| D. Citi (kompostēšana) | -)
Kompostētais atkritumu daudzums (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”). |
LVĢMA |
| -) Datu neprecizitāte. | CSP, LVĢMA | |
|
Aprēķini |
LVĢMA |
|
|
7. Pamatavotu noteikšana |
LVĢMA |
|
|
8. Pārrēķini (izskaidrojošā informācija) |
Iesaistītās institūcijas / LVĢMA |
|
|
Emisiju neprecizitātes |
Iesaistītās institūcijas / LVĢMA |
|
*Pētījums – Ja nav publicētu datu
2.tabula
|
Nr. |
Enerģētikas efektivitātes rādītāji saskaņā ar Eurostat nomenklatūru |
Rādītājs |
Numerators/denominators |
Vadlīnijas/definīcijas (2) (3) |
|
1. |
MAKRO |
Kopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/milj. eiro |
Iekšzemes kopprodukts (IKP), miljard. eiro (EK2000) |
Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000. gada cenās (Avots: Nacionālie konti) |
|
2. |
MAKRO B0 |
Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/milj. eiro |
IKP, miljard. eiro (EK2000) |
Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000. gada cenās (Avots: Nacionālie konti) |
|
3. |
RŪPNIECĪBA A1 |
Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, miljard. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000. gada cenās ražošanas rūpniecības nozarēs (NACE 15-22, 24-37), būvniecībā (NACE 45) un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi) (NACE 13-14) (Avots: Nacionālie konti) |
|
4. |
MĀJSAIMNIECĪBAS A.1 |
Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/mājokli |
kopējais mājokļu skaits, 1 000 |
Kopējais mājokļu skaits (EUROSTAT Būvju klasifikācija CC (turpmāk CC) 11) |
|
5. |
PAKALPOJUMI A0 |
CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība pakalpojumi, miljard. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pakalpojumos (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (Avots: Nacionālie konti) |
|
6. |
PĀRVEIDOŠANA |
Specifiskas CO2 emisijas no valsts un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ |
Visi produkti - izlaide valsts un pašražotāju termoelektrostacijās, PJ |
Saražotā bruto elektroenerģijas un siltumenerģijas, kas pārdots trešajām pusēm, ko rada valsts un pašražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav ietverta izlaide tikai no spēkstacijām. (Avots: enerģijas bilance) |
|
7. |
RŪPNIECĪBA A1.11 |
Kopējā CO2 intensitāte - dzelzs un tērauda rūpniecība, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība - dzelzs un tērauda rūpniecība, miljard. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE (27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52). (Avots: Nacionālie konti) |
|
8. |
RŪPNIECĪBA A1.2 |
Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - ķīmijas rūpniecība, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība ķīmijas rūpniecībā, miljard. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (Avots: Nacionālie konti) |
|
9 |
RŪPNIECĪBA A1.3 |
Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība - stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, miljard. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (Avots: Nacionālie konti) |
|
10. |
RŪPNIECĪBA A1.4 |
Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība - pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, milj. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pārtikas produktu un dzērienu, (NACE 15) un tabakas produktu ražošanā (NACE 16) (Avots: Nacionālie konti) |
|
11. |
RŪPNIECĪBA A1.5 |
Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - papīra un drukas rūpniecībā, t/milj. eiro |
Pievienotā bruto vērtība - papīra un drukas rūpniecībā, milj. eiro (EK2000) |
Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (Avots: Nacionālie konti) |
|
12. |
MĀJSAIMNIECĪBAS A0 |
Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkurināšanai, t/m2 |
Dzīvojamā fonda kopējā platība milj.m2 |
Dzīvojamā fonda kopējā platība (CC 11) |
|
13. |
PAKALPOJUMI B0 |
Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai, kg/m2 |
Nedzīvojamo ēku kopējā platība, milj.m2 |
Nedzīvojamo ēku kopējā platība (CC 12) |
|
14. |
PĀRVEIDOŠANA d0 |
Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJ |
Visu produktu izlaide valsts termoelektrostacijās, PJ |
Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdotas trešām pusēm, ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav iekļauta izlaide tikai no spēkstacijām. (Avots: Enerģētikas bilance) |
|
15. |
PĀRVEIDOŠANA e0 |
Specifiskas CO2 emisijas no pašražotāju iekārtām, t/TJ |
Visu produktu izlaide pašražotāju termoelektrostacijās, PJ |
Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešām pusēm, ko rada pašražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. (Avots: Enerģētikas bilance) |
|
16. |
PĀRVEIDOŠANA |
Oglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ |
Visu produktu izlaide valsts un pašražotāju elektrostacijās, PJ |
Kopējā saražotā elektroenerģijas un trešām pusēm pārdotā siltumenerģija, ko rada valsts un pašražotāju spēkstacijas un termoelektrocentrāles. Ietver elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un kodolenerģiju. (Avots: Enerģētikas bilance) |
|
17. |
RŪPNIECĪBA |
Kopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJ |
|
Ietver galīgo enerģijas patēriņu no rūpniecības nozarēm visos enerģijas avotos (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance). |
|
18 |
MĀJSAIMNIECĪBAS |
Kopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJ |
|
Ietver mājsaimniecību galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance). |
|
19. |
TRANSPORTS |
Oglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJ |
Kopējais galīgais enerģijas patēriņš transporta jomā, PJ |
Ietver galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance) |
|
20. |
TRANSPORTS E1 |
|
Vietējā gaisa transporta pasažieri, milj. |
Personu skaits, neieskaitot lidojuma dežūrējošos darbiniekus un kabīnes komandu, veicot ceļojumu gaisā (tikai vietējā aviācija). (Avots: transporta statistika.) Piezīme: Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams. |
|
21. |
TRANSPORTS D0 |
Autotransporta kravu apgrozība uz ceļa, milj. tkm |
|
Transportēto kravu tonnu un kilometru skaits vieglajos un smagajos transportlīdzekļos; viena tonna un kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā. (Avots: Transporta statistika) Piezīme: Darbības datiem ir jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams. |
|
22. |
TRANSPORTS C0 |
|
Pasažieru apgrozība ar automašīnām, milj. pasažierkilometru |
Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika) Piezīme: Ja iespējams, darbību datiem jāsaskan ar datiem par emisijām. |
|
23. |
TRANSPORTS C0 |
Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, milj.km |
|
Transportlīdzekļa kilometru skaits vieglajiem automobiļiem. (Avots: Transporta statistika) Piezīme: Darbības datiem jābūt konsekventiem ar emisijas datiem, ja iespējams. |
|
24. |
TRANSPORTS B0 |
|
Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj. km |
Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu un kam piešķirtas atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: Transporta statistika) |
|
25. |
TRANSPORTS B0 |
|
Ar benzīnu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj.km |
Ar benzīnu darbināmo transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz pasažieru mašīnām, kam ir atļaujas izmantot ceļus, kas pieejami sabiedriskajam transportam. (Avots: Transporta statistika) |
(1) Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.
(2) Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.
(3) Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996. g.) Izskatītās 1996. gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām
1.tabula
|
Komersanta nosaukums |
Ievestais N2O daudzums (t/g) |
Realizētais N2O daudzums (t/g) |
2.tabula
|
Medikamenta (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums |
HFC-134a daudzums vienā vienībā |
Vidējais gada laikā izlietais aerosolu skaits
vienam slimniekam |
Importētais medikamentu (aerosolu) skaits gada laikā (gab.) |
|
gads |
|||
|
Bioparox (Les Laboratories Servier, Francija) |
|||
|
Berotec (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija) |
|||
|
Flixotide inhalators (Glaxo Wellcome Manufacturing Pte Ltd, Singapūra) |
|||
|
Ecobec Easi – Breathe (IVAX CR.a.s., Čehija) |
|||
|
Ecobec (IVAX CR.a.s., Čehija) |
|||
|
Ecosal (IVAX CR.a.s., Čehija) |
|||
|
Ventolin Inhaler (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija) |
|||
|
Berodual (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija) |
|||
|
Serotide (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija) |
|||
|
Berotec N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija) |
|||
|
Berodual N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija) |
|||
|
Cits (norādīt tipu) |
1. Mērķis ir iegūt kvalitatīvu, caurskatāmu un ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes inventarizāciju, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas (pārbaudes procedūru plānota sistēma, kuru veic persona, kas nav tieši iesaistīta inventarizācijas sagatavošanas procesā (trešā persona)) un kvalitātes kontroles (pēc vienota parauga pieņemtu procedūru un darbību sistēma, kuras veic inventarizācijas sagatavotājs, lai novērtētu un kontrolētu inventarizācijas kvalitāti un tās attīstību) procedūras emisiju inventarizācijas sagatavošanas un attīstības procesā, tai skaitā novērtējot emisiju neprecizitātes. Kvalitātes kontroles procedūras un darbības ietver datu ieguves un aprēķinu precizitātes pārbaudes, emisiju aprēķinu un mērījumu precizitātes pārbaudes, neprecizitāšu noteikšanu, informācijas arhivēšanu un ziņošanu. Kvalitātes kontroles darbības ietver arī pamatavotu, darbības datu, emisiju faktoru un metožu tehniskās pārbaudes.
2. Kvalitātes mērķi atbilst inventarizācijas principiem par pārskatāmību, pilnību, saskaņotību, salīdzināmību, precizitāti un savlaicīgumu. Kvalitātes mērķi ir konkrēti un izmērāmi. Šos mērķus var mainīt katru gadu. Konkrēti mērķi tiek noteikti ikgadējā nozaru ekspertu sanāksmē.
3. Lai nodrošinātu pārskatāmību:
3.1. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā iekļauj pārskatāmu informāciju;
3.2. informāciju iekļauj kopējā standartizētā ziņošanas formātā ar datu tabulām (tabulās ietverot informāciju par lietoto metodoloģiju, aktīvajiem datiem un emisijām);
3.3. atslēgvārdus, indikatorus vai apzīmējumus lieto saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām;
3.4. iespēju robežās ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) sekretariāta inventarizācijas pārbaužu ieteikumus par pārskatāmību;
3.5. norāda dokumentāciju par kvalitātes pārbaudes procedūrām un to ievērošanu kvalitātes kontroles laikā;
3.6. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām kopš pēdējās inventarizācijas saistībā ar pārskatāmību.
4. Lai nodrošinātu pabeigtību:
4.1. aprēķina emisijas no visiem iespējamiem avotiem par oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti un visām gāzēm, kas iekļautas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajās vadlīnijās;
4.2. iespēju robežās ņem vērā konvencijas inventarizācijas pārbaudītāju – starptautisko ekspertu – ieteikumus par uzlabojumiem;
4.3. norāda visas kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu tabulas (gan kopsavilkuma, gan nozaru datu tabulas), trūkstošo datu vietās lietojot vadlīnijās noteiktos apzīmējumus;
4.4. ievēro un pārbauda laikrindu secīgumu un pēctecību;
4.5. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par šo kvalitātes kritēriju;
4.6. norāda visus pārrēķinu iemeslus un iemeslus, kāpēc datu vietā lietots apzīmējums NE (nav novērtēts) un IE (ietverts citur);
4.7. nosaka un analizē to emisiju avotus, kuru dati nav aprēķināti (lietots apzīmējums NE), un norāda neaprēķināšanas iemeslus, kā arī norāda turpmākās darbības pabeigtības uzlabošanai.
5. Lai nodrošinātu saskaņotību:
5.1. izveido saskaņotas emisiju un piesaistes laikrindas;
5.2. pēc izvērtēšanas iespēju robežās ņem vērā konvencijas sekretariāta inventarizācijas pārbaudēs saņemtos ieteikumus par saskaņotību;
5.3. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par saskaņotību un pārrēķiniem;
5.4. analizē saskaņotību, ja bijušas izmaiņas laikrindās;
5.5. sniedz skaidrojumu laikrindu emisiju kritumiem vai pieaugumiem.
6. Lai nodrošinātu salīdzināmību:
6.1. emisiju aprēķināšanai lieto metodoloģijas un formātus saskaņā ar konvenciju un Kioto protokolu;
6.2. emisijas un CO2 piesaisti lokalizē un sadala saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām.
7. Lai nodrošinātu precizitāti:
7.1. kvantitatīvi aprēķina emisiju neprecizitātes;
7.2. iespēju robežās galvenajiem avotiem izmanto Tier 2 vai augstāku metodi;
7.3. aprēķina neprecizitātes un sniedz par tām informāciju Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;
7.4. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām neprecizitātēs un uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo inventarizāciju.
8. Eiropas Komisijā katru gadu iesniedz:
8.1. līdz 15.janvārim – emisiju datus (kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu Excel tabulās), datus par X – 2 gadu un vēsturisko gadu datu pārrēķinus (XML formātā), īsu ziņojumu par izmaiņām saistībā ar iepriekšējo inventarizāciju;
8.2. līdz 15.martam – Nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.
9. Konvencijas sekretariātā katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz inventarizāciju, kas ietver datus (kopējā standartizētā ziņošanas formātā un XML formātā) un ziņojumu.
10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns (turpmāk – KN/KK plāns) nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības (turpmāk – KN/KK darbības). KN/KK plāns ir inventarizācijas iekšējs dokuments, ar kuru plāno, organizē un ievieš visas KN/KK darbības. KN/KK plāns ir pieejams starptautiskajiem ekspertiem un trešajām personām.
11. Kvalitātes kontroles darbības tiek veiktas atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju (LPV 2000) vispārējai metodei (Tier 1) un atbilstoši avotu (nozaru) kategorijām (Tier 2). Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā kvalitātes kontroles darbības tiek veiktas atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram (LPV ZIZIMM 2003).
12. Kvalitātes kontrole tiek veikta divos posmos:
12.1. inventarizācijas sagatavotāji ievēro Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijās (LPV 2000) un LPV ZIZIMM 2003 noteiktās kvalitātes kontroles darbības un procedūras (1.tabula) un dokumentē tās Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;
12.2. inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses eksperti pilnīgi vai daļēji pārbauda inventarizāciju saskaņā ar minētajām vadlīnijām.
13. Trešās puses eksperti veic pārbaudi pabeigtai inventarizācijai, novērtējot kvalitātes kontroles procedūru ieviešanu. Pārbaude apstiprina, ka datu kvalitātes mērķis ir sasniegts, un garantē, ka inventarizācija attēlo labākos iespējamos emisiju un piesaistes aprēķinus, ņemot vērā zināšanu un datu pieejamību un atbalsta kvalitātes kontroles programmas efektivitāti. Trešās puses eksperti veic pārbaudi no 15.janvāra līdz 15.martam un pārbaudes rezultātus (5.pielikums) iesniedz Vides ministrijai, gala inventarizācijas apkopotājam un attiecīgās nozares ekspertam, lai veiktu lēmumu pieņemšanai nepieciešamās izmaiņas.
14. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas nodrošina iekšējās (institūciju ietvaros) kvalitātes kontroles funkcijas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (LPV 2000), lai atvieglotu darbu aprēķinu pārbaudītājiem, kā arī nodrošinātu informācijas saglabāšanu un pēctecību un aprēķinu pārskatāmību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācijas (aprēķinu un apraksta) sagatavošanā iekļauj šādu informāciju:
14.1. datu ieguves mehānisms;
14.2. datu atrašanās vietas apraksts;
14.3. emisiju aprēķiniem lietotās metodes;
14.4. emisiju aprēķiniem lietotie pieņēmumi;
14.5. izmantotie emisiju faktori;
14.6. emisiju aprēķinu datubāzes apraksts;
14.7. datubāzes atrašanās vietas apraksts;
14.8. KN/KK darbību pārbaudes procedūras.
15. Pēc ekspertu ierosinājuma aprakstu var papildināt un aktualizēt. Aprakstu nosūta gala inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai.
1.tabula
|
Nr. |
Veicamais darbs |
Institūcija |
|
1. |
Inventarizācijas apstiprināšana un nosūtīšana konvencijas un Eiropas Komisijas noteiktajos termiņos |
Vides ministrija |
|
2. |
Dalība kvalitātes un kvalitātes kontroles nodrošināšanas procesos un procesu koordinācija |
|
|
3. |
Inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju informēšana par jaunumiem |
|
|
4. |
Ikgadējās inventarizācijas sanāksmes organizēšana |
|
|
5. |
Ekspertu darba koordinēšana, tai skaitā sanāksmju rīkošana, jaunākās informācijas izsūtīšana par Eiropas Komisijas ikgadējās inventarizācijas darba grupu |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – inventarizācijas apkopotājs |
|
6. |
Inventarizācijā iesaistīto institūciju iesūtītās informācijas apkopošana par nepieciešamajām izmaiņām inventarizācijā, ņemot vērā arī konvencijas sekretariāta sagatavotās rekomendācijas un saskaņošanu |
|
|
7. |
Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
8. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma struktūras izsūtīšana inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām |
|
|
9. |
Inventarizācijas apkopošana kopējā standartizētā ziņošanas formātā, ņemot vērā konvencijas sekretariāta noteiktās prasības saistībā ar programmatūras lietošanu un nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu |
|
|
10. |
Nosūtīto inventarizāciju un tajā izmantoto materiālu dokumentēšana un arhivēšana |
|
|
ENERĢĒTIKA |
||
|
11. |
Aktīvo datu apkopošana |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |
|
12. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
13. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
14. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
15. |
Emisiju aprēķināšana |
|
|
16. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
17. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
18. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par enerģētikas nozari (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
19. |
Enerģētikas nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
20. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
21. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma enerģētikas nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim) |
|
|
22. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par enerģētikas nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
23. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
24. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
25. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
26. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
TRANSPORTS |
||
|
27. |
Aktīvo datu apkopošana |
Vides ministrija |
|
28. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
29. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
30. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
31. |
Emisiju aprēķināšana |
|
|
32. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
33. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
34. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par transporta nozari (katru gadu līdz 1.decembrim) |
|
|
35. |
Transporta nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
36. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) |
|
|
37. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma transporta nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim) |
|
|
38. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par transporta nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
39. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
40. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
41. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
42. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
RŪPNIECISKIE PROCESI |
||
|
43. |
Aktīvo datu apkopošana |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |
|
44. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
45. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
46. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
47. |
Emisiju aprēķināšana |
|
|
48. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
49. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
50. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par rūpniecības nozari (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
51. |
Rūpniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
52. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
53. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma rūpniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim) |
|
|
54. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par rūpniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
55. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
56. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
57. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
58. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
ŠĶĪDINĀTĀJU UN CITU PRODUKTU LIETOŠANA |
||
|
59. |
Aktīvo datu apkopošana |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |
|
60. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
61. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
62. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
63. |
Emisiju aprēķināšana |
|
|
64. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
65. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
66. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
67. |
Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu, attiecībā uz šķīdinātāju un citu produktu lietošanu |
|
|
68. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (saskaņā ar KN/KK plānu) |
|
|
69. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sadaļas sagatavošana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim) |
|
|
70. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
71. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
72. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
73. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
74. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
LAUKSAIMNIECĪBA |
||
|
75. |
Aktīvo datu apkopošana |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |
|
76. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
77. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
78. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
79. |
Emisiju aprēķināšana |
|
|
80. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
81. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
82. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par lauksaimniecības nozari (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
83. |
Lauksaimniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
84. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
85. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma lauksaimniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim) |
|
|
86. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par lauksaimniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
87. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
88. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
89. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
90. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
91. |
Lietoto pieņēmumu pamatošana |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sadarbībā ar Zemkopības ministriju |
|
ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA |
||
|
92. |
Aktīvo datu apkopošana |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |
|
93. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
94. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
95. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
96. |
Emisiju aprēķināšana |
|
|
97. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
98. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
99. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par atkritumu apsaimniekošanas nozari (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
100. |
Atkritumu apsaimniekošanas nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
101. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim) |
|
|
102. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma atkritumu apsaimniekošanas nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim) |
|
|
103. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par atkritumu apsaimniekošanas nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
104. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
105. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
106. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
107. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
PAMATAVOTU APRĒĶINI |
||
|
108. |
Pamatavotu novērtēšana saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (2000) (Tier 1), iespēju robežās pamatavotu aprēķiniem izmantojot augstāko līmeni (Tier 2) |
Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas (inventarizācijas apkopotājs vai cits nominēts pārstāvis) |
|
109. |
Aprēķināto pamatavotu nosūtīšana nozaru ekspertiem Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai |
|
|
110. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma vispārējās sadaļas apraksts par pamatavotiem |
|
|
111. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana saistībā ar inventarizācijas gatavošanu |
|
|
NEPRECIZITĀŠU APRĒĶINI |
||
|
112. |
Iespējamās aprēķinu metodoloģijas izvēle saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (2000) un aprēķinu veikšanai nepieciešamās informācijas izvērtēšana (kopīgi ar nozaru ekspertiem un inventarizācijas apkopotāju) |
Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas (inventarizācijas apkopotājs vai cits nominēts pārstāvis) |
|
113. |
Emisiju neprecizitātes (%) aprēķināšana pēc nozaru ekspertu iesniegtās un novērtētās informācijas saistībā ar aktīvo datu un emisijas faktoru neprecizitātēm |
|
|
114. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma vispārējās sadaļas apraksts par neprecizitātēm |
|
|
115. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana saistībā ar inventarizācijas gatavošanu |
|
|
ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA |
||
|
116. |
Aktīvo datu vākšana un apkopošana |
Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju |
|
117. |
Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām |
|
|
118. |
Emisiju faktoru izvēle un pamatojums |
|
|
119. |
Lietoto pieņēmumu pamatojums |
|
|
120. |
Oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju aprēķināšana |
|
|
121. |
Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes |
|
|
122. |
Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula) |
|
|
123. |
Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) (katru gadu līdz 1.decembrim) |
|
|
124. |
Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu |
|
|
125. |
Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim) |
|
|
126. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (saskaņā ar KN/KK plānu) |
|
|
127. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam |
|
|
128. |
Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventarizāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klātesošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību |
|
|
129. |
Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā) |
|
|
130. |
Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes |
|
|
131. |
Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei |
|
|
INVENTARIZĀCIJAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA |
||
|
132. |
Apraksta sagatavošana par siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizāciju (aprēķinu un ziņojuma sagatavošana) un nosūtīšana gala inventarizācijas apkopotājam katru gadu līdz 1.decembrim (ja ir nepieciešams, atjaunināt) saskaņā ar 4.pielikuma 14.punktu |
Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas |
|
133. |
XML dokumentu izveidošana tikai pēc kvalitātes kontroles darbību veikšanas |
|
|
134. |
Inventarizācijas kvalitātes kontroles pārbaude saskaņā ar 4.pielikuma 2.3.apakšpunktu |
|
|
135. |
Veikto pārbaužu aprakstu iekļaušana Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā un izmantošana aprēķinos |
|
|
136. |
Informācijas dokumentēšana un arhivēšana saistībā ar inventarizācijas gatavošanu |
|
2.tabula
|
Nr. |
Rīcība |
Mēnesis |
|||||||||||
|
05 |
06 |
07 |
08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
01 |
02 |
03 |
04 |
||
|
Inventarizācijas sagatavošana |
|||||||||||||
|
1. |
Ikgadējā inventarizācijā iesaistīto ekspertu sanāksme, lai pārspriestu un izvērtētu problēmas, metodes, KN/KK plānu un nepieciešamās darbības |
X |
X |
||||||||||
|
2. |
Emisiju aprēķinu sagatavošana (inventarizācija) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
3. |
Sākotnējā Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošana Eiropas Komisijai |
X |
X |
X |
|||||||||
|
4. |
Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošana Eiropas Komisijai un konvencijai |
X |
X |
X |
|||||||||
|
5. |
Sagatavotā Eiropas Komisijas un konvencijas Nacionālā inventarizācijas ziņojuma labošana, ja nepieciešams |
X |
X |
||||||||||
|
6. |
Visu inventarizācijā izmantoto materiālu dokumentēšana |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
7. |
Visu inventarizācijas dokumentu arhivēšana pie inventarizācijas apkopotāja |
X |
|||||||||||
|
8. |
Kvalitātes kontrole (šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
9. |
Konvencijas pārbaudes ziņojums |
X |
X |
||||||||||
|
10. |
Kvalitātes nodrošināšana (trešā neiesaistītā puse) |
X |
X |
X |
|||||||||
|
11. |
Inventarizācijas (gala versijas) nosūtīšana konvencijas sekretariātam un Eiropas Vides aģentūrai |
X |
|||||||||||
|
12. |
Inventarizācijas labošana saskaņā ar konvencijas sekretariāta un Eiropas Komisijas izvērtējumiem/ ziņojumiem |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
Inventarizācija |
|||||||||||||
|
13. |
Datu vākšana |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
14. |
Emisiju aprēķināšana |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
15. |
Emisiju pārrēķināšana, ja atrastas kļūdas vai neprecizitātes |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
16. |
Emisiju ievadīšana kopējā standartizētā ziņošanas formāta programmatūrā |
X |
X |
X |
X |
||||||||
|
17. |
Emisiju ievadīšana kopējā standartizētā ziņošanas formāta programmatūrā, ja ir izmaiņas |
X |
X |
||||||||||
|
18. |
Galveno avotu analīze un ievadīšana kopējā standartizētā ziņošanas formāta programmatūrā |
X |
|||||||||||
|
19. |
Kopējā standartizētā ziņošanas formāta un XML formāta ģenerēšana (veidošana) inventarizācijas nosūtīšanai |
X |
X, ja mainās |
X, ja mainās |
|||||||||
|
20. |
Neprecizitāšu analīze |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
21. |
Verifikācija |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
(X) |
(X) |
(X) |
|||
16. Plānotās kvalitātes kontroles darbības ietver kvalitātes pārbaudi saistībā ar aprēķiniem, datu apstrādi, informācijas un datu pabeigtību (pilnīgumu) un dokumentēšanu, kas ir lietota visām inventarizācijas kategorijām.
17. Kvalitātes kontroles darbības (3.tabula) ir jāievēro un jāizpilda gan inventarizācijas sagatavotājiem nozaru griezumā, gan inventarizācijas apkopotājam, lai inventarizācijas gatavošanā neiesaistītā trešā puse varētu pilnvērtīgi pārbaudīt to atbilstību, izmantojot 5.pielikuma veidlapas.
3.tabula
|
Nr. |
Kvalitātes kontroles darbība |
Procedūras |
|
1. |
Pārbaudīt pieņēmumu un kritēriju, aktīvo datu, emisiju faktoru un citu parametru dokumentāciju |
• Pārbaudīt aktīvo datu, emisiju faktoru un citu aprēķinu parametru aprakstus ar informāciju par avotu un piesaistes kategorijām un pārliecināties, ka tie ir atbilstoši pierakstīti un arhivēti |
|
2. |
Pārbaudīt pārrakstīšanās kļūdas, ievadot datus un atsauces |
• Apstiprināt, ka bibliogrāfisko datu atsauces ir atbilstoši citētas iekšējos dokumentos • Pārbaudīt ievades datu paraugu katrā kategorijā, vai nav ielaistas pārrakstīšanās kļūdas |
|
3. |
Pārbaudīt emisiju un piesaistes aprēķinu pareizību |
• Reproducēt emisiju un piesaistes aprēķinu reprezentatīvo paraugu • Lietot vienkāršu aproksimācijas metodi, kas dod līdzīgus rezultātus oriģinālam un sarežģītākiem aprēķiniem, lai pārbaudītu, vai, ievadot datus, nav pieļautas kļūdas aprēķinos |
|
4. |
Pārbaudīt parametru un mērvienību pierakstīšanas pareizību un pārveidošanas faktoru pareizu lietojumu |
• Pārbaudīt mērvienībām atbilstošo apzīmējumu aprēķinu lapās • Pārbaudīt vienotu mērvienību pareizu lietojumu no aprēķinu sākuma līdz beigām • Pārbaudīt vienotu pārveidošanas faktoru pareizību • Pārbaudīt vienotu pārejas un telpisko korekcijas faktoru pareizu lietojumu |
|
5. |
Pārbaudīt datubāzes failu integritāti |
• Pārbaudīt iekļauto būtisko dokumentāciju • Apliecināt, ka attiecīgie datu apstrādes soļi ir pareizi reprezentēti datubāzē • Apliecināt, ka datu saistība ir pareizi attēlota datubāzē • Pārliecināties, ka datu lauki ir atbilstoši apzīmēti un ka tiem ir pareizas konstrukcijas specifikācijas • Pārliecināties, ka datubāzes un modeļa struktūras un darbības dokumentācija ir adekvāti arhivēta |
|
6. |
Pārbaudīt datu saskaņu starp kategorijām |
• Identificēt parametrus (piemēram, aktīvos datus, konstantes), kas ir kopīgi vairākām avotu un piesaistes kategorijām, un apliecināt, ka ir saskaņa vērtībās, kas lietotas šo parametru emisiju aprēķiniem |
|
7. |
Pārbaudīt inventarizācijas datu virzības pareizību starp apstrādes soļiem |
• Pārbaudīt, vai emisiju un piesaistes dati, gatavojot kopsavilkumus, ir pareizi apkopoti no zemākā ziņošanas līmeņa uz augstāku • Pārbaudīt, vai emisiju un piesaistes dati ir pareizi pārrakstīti dažādos inventarizācijas starprezultātos (starpproduktos) |
|
8. |
Pārskatīt iekšējos dokumentus |
• Detalizēti pārbaudīt iekšējo dokumentāciju, lai varētu reproducēt emisiju, piesaistes un neprecizitāšu aprēķinus • Pārbaudīt inventarizācijas datu, papildu datu un inventarizācijas pierakstu arhivēšanu un uzglabāšanu • Pārbaudīt citu inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto organizāciju (institūciju) jebkuru datu arhivēšanas integritāti |
|
9. |
Pārbaudīt emisiju un piesaistes neprecizitāšu aprēķinu pareizību |
• Pārbaudīt ekspertu vērtējumu atbilstību iegūtajiem neprecizitāšu aprēķiniem • Pārbaudīt emisiju un piesaistes skaitlisko lielumu (daudzuma) noteikšanas, pieņēmumu un ekspertu atzinumu pierakstu atbilstību. Pārbaudīt neprecizitāšu aprēķina pareizību un pilnīgumu |
|
10. |
Pārbaudīt laikrindas saskaņotību |
• Pārbaudīt laikrindas ievades datu saskaņotību katrai kategorijai • Pārbaudīt saskaņotību algoritmam/metodei, kas lietoti visai laikrindai • Pārbaudīt metodoloģijas un datu izmaiņas, kas izraisījušas pārrēķinus |
|
11. |
Pārbaudīt pilnīgumu |
• Apliecināt, ka aprēķini norādīti par visām avotu un piesaistes kategorijām un visiem gadiem, sākot no bāzes gada līdz gadam, par kuru tiek veikta inventarizācija • Apliecināt, ka apakškategorijas ir izpildītas pilnībā • Pārbaudīt kategorijas “Citi” norādi un atbilstību definīcijai • Pārbaudīt dokumentāciju, zināmu datu iztrūkumu, kas veido nepilnīgus aprēķinus; novērtēt šādu aprēķinu ietekmes nozīmīgumu uz kopējo emisiju aprēķinu kvalitāti • Pārbaudīt veikto pārrēķinu skaidrojumu, kā arī skaidrojuma ievadīšanu kopējā ziņošanas formāta programmatūrā katram pārrēķinam |
|
12. |
Pārbaudīt laikrindas |
• Iespēju robežās galvenā avota kategorijas pašreizējās inventarizācijas rezultātus salīdzināt ar iepriekšējām. Ja ir konstatētas ievērojamas izmaiņas vai novirzes no prognozētās tendences, vēlreiz pārbaudīt aprēķinus un paskaidrot atšķirības. Ievērojamas atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, varētu norādīt uz iespējamām ievades vai aprēķinu kļūdām • Iespēju robežās paskaidrot laikrindas krasas svārstības • Pārbaudīt emisijas un piesaistes izsvērto faktoru vērtību (apkopotās emisijas izdala ar aktīvajiem datiem) visai laikrindai. Vai kādā no gadiem uzrādītas atkāpes no vienas vērtības, kuras nevarētu izskaidrot? Ja vērtība ir nemainīga, vai ir bijušas kādas izmaiņas emisijās vai piesaistē? • Pievērst uzmanību neparastiem un neizskaidrojamiem gadījumiem, laikrindu aktīvajiem datiem vai citiem parametriem |
|
13. |
Pārbaudīt Nacionālo inventarizācijas ziņojumu |
• Izskatīt Nacionālā inventarizācijas ziņojumā minēto prasību uzskaites izpildi/aprakstu katrā nozarē |
|
14. |
Pārbaudīt nozaru un avotu specifiskās KK/KN darbības (Tier 2) |
• Salīdzināt vēsturiskos datus svarīgākajā nozares apakškategorijā • Pārbaudīt ievadītos emisiju faktorus nozares laikrindām • Ja emisijas faktors ir valstij specifisks, pārbaudīt, vai ir dokumentēta informācija par emisijas faktora izvēli • Pārbaudīt vēsturiskās laikrindas • Pārbaudīt, vai ir dokumentētas atsauces uz datu un informācijas avotiem • Pārbaudīt datu pieejamību jeb pabeigtību • Pārbaudīt metodoloģiju, kura lietota to datu iegūšanai, kuri nav pieejami katru gadu |
18. Pārbaudes rezultātus šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto institūciju nozaru eksperti un gala inventarizācijas apkopotājs dokumentē (apraksta Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā) atbilstoši 2000.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju 8.10.1.punktā minētajiem nosacījumiem. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto institūciju nozaru eksperti veic kvalitātes kontroles pārbaudi vismaz galvenajiem avotiem.
19. Kvalitātes kontroles prasības un procedūras (3.tabula) ievēro un dokumentē arī komersanti, ārējie konsultanti vai eksperti, kuri piedalās aprēķinu sagatavošanā.
20. Vietējo (lokālo) visaptverošo pārbaužu veikšana. Eksperti sava sektora ietvaros katru gadu pirms inventarizācijas nosūtīšanas Eiropas Komisijai un konvencijas sekretariātam:
20.1. kvalitātes nodrošināšanas procedūras ievieš pēc kārtas katrā sektorā, sākot ar prioritāro sektoru un prioritārā sektora pamatavotu;
20.2. kvalitātes nodrošināšanas darbības aptver visu laikrindu kopš 1990.gada;
20.3. izsūta ziņojumu komentāriem un saskaņošanai ar attiecīgajām institūcijām.
21. Starptautisko ekspertu inventarizācijas pārbaužu rezultātu izmantošana inventarizācijas kvalitātes uzlabošanai.
22. Inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses pārbaužu veikšana.
23. Dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu inventarizācijas pēctecību, kā arī lai varētu sniegt šo informāciju inventarizācijas pārbaudītājiem. KK/KN procedūru arhivēšana nodrošina nepieciešamo uzlabojumu iestrādi turpmākajās inventarizācijās.
24. Lai sagatavotu inventarizāciju, katrs nozares eksperts katru gadu dokumentē un arhivē informāciju par savu nozari saskaņā ar 2000.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju 8.10.1.punktā minētajiem nosacījumiem un iesniedz inventarizācijas apkopotājam elektroniski vai papīra formā.
25. Inventarizācijas apkopotājs apkopo no nozaru ekspertiem saņemto informāciju un uzkrāj to elektroniskajā datu nesējā (kompaktdiskā).
26. Dokumentē pietiekamu informāciju, lai varētu sniegt atsauces par visiem aktīvajiem datiem, emisiju faktoriem, neprecizitāšu aprēķiniem, ekspertu atzinumiem un KN/KK darbībām, reproducēt datus un izsekot to tapšanai un virzībai līdz pat datu avotam.
27. Katru gadu pēc inventarizācijas pabeigšanas atbilstošā dokumentācija kļūst par arhīva daļu. Papīra formā (Nacionālais inventarizācijas ziņojums) inventarizācija tiek uzglabāta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras arhīvā. Dokumentācija ietver:
27.1. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma kopiju (papīra formā un elektroniski);
27.2. visu datu tabulu (kopējā standartizētā ziņošanas formātā) elektroniskas kopijas inventarizācijas apkopotāja datorā un elektroniskajā informācijas nesējā (kompaktdiskā);
27.3. paskaidrojumus par saikni starp datu tabulām un inventarizācijas dokumentiem katram avotam un visai inventarizācijai kopumā – aprakstus, kurus sagatavo šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto institūciju attiecīgie eksperti (apraksti var būt vienreiz sagatavoti un atjaunināti pēc nozares ekspertu iniciatīvas);
27.4. visu veikto pārbaužu veidlapu, ziņojumu un citu KN/KK darbību aprakstu kopijas.
28. KN/KK darbību koordinators (vai inventarizācijas apkopotājs) pārbauda un dokumentē, vai kvalitātes mērķi ir sasniegti. Šo novērtējumu izmanto inventarizācijas uzlabošanas plānā, kuru izstrādā, pamatojoties uz starptautisko ekspertu un nozaru ekspertu sagatavoto novērtējumu, ieteikumiem vai komentāriem.
29. Inventarizācijas uzlabošanas plānu izstrādā, pamatojoties uz:
29.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu;
29.2. iepriekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu;
29.3. KN/KK darbību rezultātiem;
29.4. konvencijas pārbaužu rezultātiem.
30. Katru gadu līdz maija vidum visas šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas sagatavo nepieciešamās izmaiņas nākamā gada inventarizācijā un nosūta inventarizācijas apkopotājam.
31. Inventarizācijas uzlabošanas plāna sākotnējo variantu apspriež un izvērtē ikgadējā sanāksmē maijā vai jūnijā un līdz augustam sagatavo uzlabojumu plāna galīgo variantu.
(aizpilda inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītā trešā puse)
Ministru kabineta noteikumi Nr.156
Noteikumi par ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību un pienākumiem
Ministru kabineta noteikumi Nr.158
Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai