Ministru prezidents:

— tiekoties ar Lielbritānijas vēstnieku

Piektdien, 27. augustā, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles iepazīšanās vizītē ieradās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Stīvens Tomass Nešs.

Tika pārrunātas Eiropas Savienības paplašināšanās problēmas. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijai ir lielas izredzes decembrī saņemt uzaicinājumu uz ES iestāšanās sarunām.

Sarunā tika skarts arī jautājums par Latvijas Valsts valodas likumu.

Attiecībā uz abu valstu ekonomiskajām attiecībām Ministru prezidents uzsvēra, ka Lielbritānija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas saimnieciskajām partnerēm, tāpēc tiks atbalstīta britu uzņēmēju piedalīšanās privatizācijas procesā Latvijā. Tika skatītas iespējas atjaunot uzņēmuma "Crown Agents" sadarbību ar Latvijas muitas dienestu. Ministru prezidents atzina, ka ir sekmīga Latvijas sadarbība ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Nākamā gada sākumā paredzētā ERAB ikgadējā konference Rīgā būs apliecinājums šai veiksmīgajai sadarbībai un nozīmīgs notikums ne tikai Latvijas, bet arī visa reģiona attīstības procesā.

— tiekoties ar Itālijas vēstnieku

Piektdien, 27. augustā, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Itālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Alesandro Pjetromarki.

Vēstnieks apsveica Ministru prezidentu ar stāšanos amatā. A.Pjetromarki izteica atzinību A.Šķēles valdībai, ka tik īsā laikā veiktas smagas reformas, un pauda cerību, ka šī vairākuma valdība sekmīgi tās atrisinās. Ministru prezidents izteicās, ka visgrūtākais sagaidāmais valdības darba posms būs saistīts ar valsts budžetu 2000. gadam.

Sarunu laikā tika skarts jautājums par situāciju Krievijā un Dagestānā, kur cieš liels skaits civiliedzīvotāju.

A.Pjetromarki interesējās par jauno reģionālās reformas koncepciju un funkcijām, kādas tiks deleģētas reģioniem. Viņš pauda atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un dos pozitīvu slēdzienu, ja Eiropas Komisija pozitīvi novērtēs Latvijas progresa ziņojumu.

Valdības preses departaments

— savā ikmēneša preses konferencē 27. augustā

A.Šķēle:

— Ir pagājis mēnesis, kopš mēs pēdējo reizi tikāmies. Šajā laikā mums bijušas sešas Ministru kabineta sēdes, mēs esam guvuši Saeimas atbalstu grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam", kā arī pavadošajiem likumprojektu grozījumiem. Ļoti nopietni jau ir diskutēts un aktīvā darbā ir likumprojekts "Par valsts budžetu 2000. gadam". Ir izskatīti un valdības sēdēs apstiprināti 13 likumprojekti Satversmes 81. panta kārtībā. Pieņemti privatizācijas noteikumi akciju sabiedrībai "Latvijas kuģniecība", un valdība ir izšķīrusies un pieņēmusi lēmumu par "Rīgas komercbankas" sanāciju. Man ir bijušas vairākas nozīmīgas tikšanās, tajā skaitā ar Latvijas brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem. Tāpat, manuprāt, tiešām svarīgas tikšanās, — ar EDSO Augsto komisāru Maksu van der Stūlu, Pasaules bankas pārstāvi Bazilu Kavaļski, trīspadsmit tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem. Ir publicēts un pieejams arī interneta tīklā valdības rīcības plāns, kas balstīts uz valdības deklarācijas izpildi. Varbūt tas arī ir pats galvenais šajā laikposmā. Esmu jūsu rīcībā un atbildēšu uz visiem jūsu jautājumiem. Aicinu būt aktīviem, lai mēs pagūtu pārrunāt maksimāli daudz jūs interesējošo lietu!

-— Par valdības rīcības plānu līdz 2000. gada beigām. Vai tiek plānoti valdības darbi arī tālākam laikam — pēc nākamā gada?

A.Šķēle:

— Valdības rīcības plāns ir sagatavots datu bāzes formā. Tādā veidā ir ļoti viegli sekot arī man kā valdības vadītājam, un arī žurnālistiem viegli pārlūkot un dažādos griezumos analizēt, kā darba plāns izvērsts līdz 2000. gada beigām, plānu aktualizējot un precizējot. Precizējumi darbiem par 2001. gadu un citiem gadiem parādīsies vēlāk. Šis nav kaut kāds sastindzis plāns, ar to valdība strādās aktīvi visu laiku. Un šeit tiešām ir tā priekšrocība, ka rīcības plāns ir datu bāzes formā. Tas ļauj dažādos griezumos analizēt, redzēt, izsekot līdzi datumiem, aktualizēt un visu paturēt uzmanības centrā. Līdz ar to ļoti nopietni atskaitīties sabiedrībai par to, kas ir veicies un kas varbūt nav veicies.

— Vai sabiedrība tiks informēta un varēs sekot līdzi valdības rīcības plāna izpildei?

Turpinājums — 2.lpp.

— Latvijas sabiedrībai radiofonā 27. augustā

No intervijas Latvijas radio 27. augusta raidījumā "Atbalss" pulksten 15.07. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons

— Tātad studijā ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Labdien!

Mums ir arī klausītāju jautājumi, pie tiem mēs arī tūlīt ķersimies. Pirmais jautājums — vispār par nodokļiem. Tātad valdība domā pārskatīt nodokļu sistēmu. Ko tas nozīmē?

A.Šķēle:

— Es gribētu teikt — nevajadzētu satraukties. Te nav kaut kādi vispārēji nodokļu sistēmas grozīšanas elementi. Nē, ir runa par papildu ieņēmumiem, kurus mēs varētu gūt, apliekot patēriņa daļu. Mēs uzskatām, ka ir iespējams diskutēt, un aicināsim diskutēt arī politiķus par nodokļu uzlikšanu dividendēm, tātad aplikt gūtos ienākumus no depozītiem bankās. Mēs uzskatām, ka tā ir iespēja gūt vēl papildu ienākumus, jo šobrīd tā ir tāda nekādā veidā neaplikta ienākumu nodokļu daļa. Un tajā pašā laikā mēs gribam, protams, stimulēt uzņēmējdarbību.