"Valdības darbs rit raiti un enerģiski"
Turpinājums no 1.lpp.

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 27. augustā

— Vai sabiedrība tiks informēta un varēs sekot līdzi valdības rīcības plāna izpildei?

A.Šķēle:

— Ir redzami datumi, kad konkrētais darbs jāizdara. Tātad, ja šis datums kaut kādā veidā mainīsies, pārkārtosies, parādīsies arī attiecīga atzīme, ja nav tikts galā iepriekš plānotajā laikā. Un, paldies par ierosinājumu, ka īpaši varbūt vajadzētu atzīmēt tos darbus, kas ir izpildīti un veikt ilaikā.

— Vai esat plānojis tikties ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un runāt par savstarpējā memoranda parakstīšanu? Vai kādi noteikti datumi jau ir zināmi?

A.Šķēle:

— Jā, ir zināmi. 2.septembrī ierodas SVF misija darbam Latvijā. Jau iepriekš tiekoties ar misijas pārstāvjiem, aicināju ātrāk braukt uz Latviju. Viņi aicinājumam ir atsaukušies un piekrituši, un no 2.septembra Ministru kabineta locekļi sāk darbu, sāk pārrunas ar SVF.

— Un kad varētu tikt parakstīts memorands?

A.Šķēle:

— Esmu izvirzījis mērķi, ka septembra laikā mēs būtu varējuši saskaņot pamatlietas, kas skar šo vienošanos. Es uzskatītu tiešām to par panākumu, ja mēs būtu novembrī noslēguši savstarpējo vienošanos starp SVF un Latvijas valdību.

— Tiek plānots mainīt vairākus nodokļus. Vai izmaiņas skars arī sociālo nodokli?

A.Šķēle:

— Sociālā nodokļa palielinājums netiek plānots, un pašlaik par to nediskutējam. Mēs uzskatām, ka Latvijā sociālais nodoklis jau tā ir augsts un vairāk jārūpējas par ieņēmumu palielināšanu sociālajā budžetā. Vēl šobrīd neizsludinātie likuma grozījumi paredz nesaprātīgu izdevumu normu atcelšanu, un tā ir galvenā iezīme, kas saistās ar sociālo budžetu. Bet, runājot par 2000. gadu kopumā, šobrīd tiek diskutēts, un to es pārrunāšu arī ar Saeimā pārstāvētajām partijām, par dažu nodokļu palielināšanas variantiem. Pašlaik diskutējam par lietām, kā iespējama "augļu" aplikšana, ko gūst no depozītiem bankās. Domāju, ka tas tiešām neskar mazturīgākos slāņus, — diezin vai tie lielos apjomos ir veikuši noguldījumus bankās. Vēl viens diskutējams jautājums ir dividenžu aplikšana ar nodokli. Mēs vērtējam nodokļu izmaiņas arī no uzņēmējdarbības viedokļa. Šādas izmaiņas tieši stimulē uzņēmējdarbību. Jo, ja īpašnieks līdzekļus neizņem dividendēs, bet atstāj uzņēmuma attīstībai, paplašina ražošanu, viņam nav jāmaksā nekādi papildu nodokļi.

Valdība grib pievērst vairāk uzmanības patēriņa daļas aplikšanai. Mēs pieļaujam, ka atgriezīsimies atkal pie diskusijas, kāda bija Saeimā, pie, manā uztverē, tādām ekskluzīvām lietām kā dārgmetālu aplikšana ar nodokli. Atcerieties, toreiz bija dīvaini vērot, ka sociāldemokrāti neatbalstīja dārgmetālu un zelta aplikšanu ar papildu akcīzes nodokli. Varbūt šoreiz ir bijusi arī rūpīgāka izpēte no partiju pusēm, un mēs patēriņa daļu apliksim rūpīgāk.

— Vai varētu būt nodokļu diferenciācija, pazeminot tos mazturīgākajiem un paaugstinot turīgākajai sabiedrības daļai?

A.Šķēle:

— Tāds variants pašlaik valdībā netiek diskutēts. Es šādu praksi uzskatu par nepieņemamu pašlaik Latvijā, ja mēs sāktu diferencēt nodokļu lielumu un iekasēt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pēc diferencētām likmēm. Tas saistīts arī ar administrēšanas jaudām un iespējām. Es paredzu, ka ar šādu sistēmu mēs nespētu tikt galā. Katrā gadījumā tad nodoklis vairs nedarbojas pietiekami neitrāli, būs dažādi izņēmumi, kurus būs ļoti grūti arī sašķirot, un es nedomāju, ka mums vajadzētu pieņemt diferencētu nodokļu normas. Latvijā kopumā nodokļu sistēma ir samērā progresīva. Tā ir, tulkojumā no angļu valodas, "plakana",— nav īpaši daudz izņēmumu, kas vienmēr dod iespēju ne pārāk labi sakārtotas administrācijas gadījumā (un sakārtošanai būs vajadzīgi vēl gadi) dažādi krāpties un blēdīties.

— Vai ir pievērsta valdības uzmanība preču un kravu deklarēšanai uz robežas, īpaši akcizējamām precēm un kravām?

A.Šķēle:

— Finansu ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju ir panākusi kopēju izpratni un vienošanos, kādā veidā darbs šajā jomā tiks aktivizēts. Pašlaik tiek spriests par to, lai uz galvenajām maģistrālēm nodrošinātu kontroli, ieskaitot pašas elementārākās lietas — svarus. Latvijā, ja nemaldos, ir divi kontrolpunkti, kur iespējams novērtēt kravas apjomu tīri fiziski. Ir aktualizēts jautājums — beidzot! Divu gadu laikā tā arī nav spējuši pabeigt 1997. gadā veiksmīgi iesākto vienoto datorizāciju, lai visi muitas punkti varētu strādāt nepārtrauktās darbības režīmā, lai būtu labāka iespēja uzraudzības institūcijām regulāri sekot līdzi, kas notiek un kas nenotiek. Mēs ar šiem jautājumiem ļoti rūpīgi šobrīd strādājam, un esmu pārliecināts, ka pusgada laikā mēs jutīsim arī rezultātus. Jo nav saprotams, un tur es varētu jums piekrist, ka spirta kravas pārvēršas par ūdeni, un vēl visas pārējās lietas. Kāds uzņemas personīgu atbildību, bet nekāda rezultāta galu galā nav.

– Kādu vietu jūs valsts tautsaimniecībā redzat transporta nozarei?

A.Šķēle:

— Nešaubīgi, transports ir viena no ļoti svarīgām nozarēm. Un es domāju, ka satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs tai velta arī pietiekami daudz uzmanības.

-— Varbūt Latvijai vajadzētu pārņemt Lietuvas praksi attiecībā uz autopārvadājumiem?

A.Šķēle:

— Lai mēs labāk varētu strādāt ar mūsu lielāko kaimiņvalsti Krieviju autotransporta pārvadājumu ziņā, valdība ir pieņēmusi nozīmīgu lēmumu. Visiem autopārvadātājiem, kas strādā šajā jomā pastāvīgi, ir iespējams saņemt daudzkārtējās bezmaksas vīzas, iebraucot Latvijā, ko mums nenodrošina pretējā puse. Un mēs esam izņēmuma kārtā uz gadu noteikuši iespēju galvenajā muitas punktā ar Krievijas Federāciju — Terehovā — iespēju iegādāties vienreizējās vīzas uz vietas, pašā robežpunktā.

Kas attiecas uz Lietuvas pieredzi, mums tā šobrīd šķiet nevajadzīga ieviešanai tādēļ, ka jāatzīmē, — arī Lietuva ļoti nopietni diskutē ar Eiropas Savienību (ES) par tām prasībām, ko ES noteikusi attiecībā uz vīzu un robežprocedūru vienādošanu ar kaimiņvalstīm atbilstoši ES praksei. Kā zināt, arī citas valstis, piemēram Čehija, šobrīd atceļ bezvīzu režīmu ar Krieviju un visām citām attiecīgajām NVS valstīm, jo ES prasa unificēt vienādu kārtību. Tādas pašas diskusijas pašlaik ļoti nopietni notiek Polijā, un tiks mainīta kārtība, jo Polija, tāpat kā Čehija, ir pirmā sarunu raunda dalībvalsts. Un arī kolēģi no Igaunijas ir prasījuši, kā mums pareizāk risināt ar kaimiņvalsti Lietuvu turpmākos integrēšanās procesus, ja ir īpašs režīms ar Kaļiņingradas apgabalu, kur ir bezvīzu režīms. Tas pašlaik apgrūtina vienotas Baltijas muitas ūnijas izveidošanu. Un, vēlreiz vēršu uzmanību, Eiropas kontekstā šis jautājums ir skatāms citādāk. Vai ir jēga spert uz īsu laiku šo soli, lai pēc tam to noteikti mainītu atpakaļ? Es domāju, ka Latvija ir veikusi ļoti labus soļus, izteikusi labus piedāvājumus. Mēs būtu priecīgi, ja otra puse atbildētu ar to pašu.

— Vai būtu iespējama sadarbības atjaunošana Latvijas muitai ar kompāniju "Crown Agent"?

A.Šķēle:

— Finansu ministrs par šo jautājumu tagad nopietni diskutē. Pilnīgi iespējams, ka par to vēlreiz vajadzēs spriest arī valdībā. Sadarbība, kas bija 1996. un 1997. gadā, deva, nenoliedzami, labu efektu. Domāju, ja būtu turpinājies šis līgums arī 1998. gadā, droši vien spirta kravas uz robežas nebūtu pārvērtušās par ūdeni.

— Kādi pasākumi tiek plānoti sakarā ar parakstu vākšanu par grozījumiem pensiju likumā?

A.Šķēle:

— Nekādu īpašu pasākumu nav un netiek plānoti. Jo to, ko nosaka likumi, valdība nodrošina. Tātad — attiecīgais finansējums, un vēlēšanu komisija organizē pietiekami veiksmīgi savu darbu, lai septembrī būtu atvērti un strādātu parakstu vākšanas punkti. Valdība, protams, rūpīgi turpinās darbu, lai izskaidrotu grozījumu būtību, lai paskaidrotu, kādēļ tas bija vajadzīgs un kāpēc tieši šādā redakcijā. Jāsaka, es papildus vēl pats turpinu iepazīties ar dažādām niansēm un aprēķiniem. Tajā skaitā paredzēts darbs arī ar Pasaules bankas ekspertiem, Luīzi Foksu, kura ir ļoti daudz darījusi, lai mēs izveidotu modernu sistēmu. Žēl, un to mēs vakar ar L.Foksu, Pasaules bankas galveno speciālisti pensiju jautājumos, konstatējām abpusējās sarunās, ka 1998. gadā priekšvēlēšanu laikā labi sāktā būve, labi iesāktais projekts tika vieglprātīgi noārdīts. Faktiski jau 1998. gadā Latvijā varēja būt sākusies fondēto pensiju ieviešana. Un, jo ātrāk mēs panāksim to, ka Latvijā sākas fondēto pensiju uzkrāšana, jo mazāk iespējas būs politiķiem ar saviem neapdomīgiem lēmumiem kaut ko izdarīt. Jo tad tas skars absolūti katru. Jo tieši uz katra nodokļu maksātāja vārda būs kaut kāda daļa līdzekļu uzkrāta un atzīmēta kā tieši tai personai piederoša. Es domāju, ka tad tauta daudz ātrāk būtu novērtējusi populismu, un mēs nebūtu šodien tajā situācijā, kādā esam.

— Ja nonāks līdz referendumam un tauta noraidīs šos grozījumus, kā šī situācija tad būtu risināma tālāk?

A.Šķēle:

— Acīmredzot līdz nākamo grozījumu pieņemšanai vai cita risinājuma atrašanai saglabāsies tāda kārtība, kāda ir pašlaik. Šobrīd valsts pamatbudžets ir tas, kas turpina aizdot naudu sociālajam budžetam. Žēl, ka arī pats valsts pamatbudžets tiek finansēts uz aizņēmuma rēķina, bet mēs nodrošinām šobrīd nepārtrauktu pensiju izmaksu saskaņā ar aprēķināto pensiju lielumiem visiem Latvijas pensionāriem. Latvijas valdība to nodrošinās arī turpmāk. Katrā gadījumā, ja jautājums nonāks tik tālu, ka būs referendums un tas būs negatīvs, man jāsaka, mēs dabūsim ļoti rūpīgi vērtēt visas iespējas, kādā veidā tomēr sociālo budžetu papildināt. Vai varēs to izdarīt tikai vairs ar aizņemšanos no pamatbudžeta, es nevaru pašlaik to atbildēt. Mēs vēl neesam salikuši kopā visus jautājumus saistībā ar 2000. gada budžeta problēmām. Uz šodienu speciālo budžetu kopējais finansiālais deficīts ir 47 miljoni latu, un tā ir summa, kas patlaban tiek segta — aizņemoties.

— Vai ir pamats domāt, ka tiks atcelts vai mainīts neapliekamais minimums par apgādājamiem?

A.Šķēle:

—Jāsaka, saistībā ar 2000. gada budžetu tiek piedāvātas ļoti daudzas lietas. Es personīgi skatos ļoti noraidoši uz to, ka mēs varētu pieskarties neapliekamajam minimumam. Tikai tā apstākļa pēc, ka, man šķiet, mūsu administrēšanas jaudas un sociālās palīdzības sniegšanas kvalitāte nav tik laba, lai mēs varētu to mērķēti pēc tam sniegt konkrētai personai, kurai tā palīdzība visvairāk vajadzīga. Jā, tāda ir Eiropas prakse,- ir atteikšanās, nav šie dubultstandarti, ko mēs lietojam, dubultpalīdzība. Varu piekrist, ka varbūt vajadzētu to darīt. Bet pašlaik esmu pret to. Man šķiet, ka mēs tad nespēsim palīdzēt tēmēti, tas ir, tieši tai ģimenei, tieši tam cilvēkam, tai personai, kurai visvairāk vajadzīga palīdzība. Tādēļ acīmredzot pagaidām vajadzētu palikt spēkā nedaudz dārgākai sistēmai, kas kaut kādā veidā ir nivelējoša, bet garantēti aizsargā mazāk nodrošināto intereses. Bet neapliekamā minimuma atcelšana tiešām ir Eiropas prakse un varbūt būtu izskatāma nākotnē.

— Vai saistībā ar koalīcijas līguma papildprotokolu parakstīšanu varētu izveidoties situācija, ka samazinās Saeimas kā lēmējas loma, jo kādu daļu šo funkciju uzņemtos valdība?

A.Šķēle:

— Domāju, ka papildprotokoli nekādā veidā koalīciju šobrīd neskar, jo koalīcijas līgums ir ļoti rūpīgi pārrunāts. Tas nosaka kārtību, kādā koalīcijai jāstrādā, un viss notiek stingrā saskaņā ar to. Tas, ka ir vēlme vēl papildināt ar papildprotokolu, kurā varbūt detalizētāk un rūpīgāk tiktu izvērsts tas vai cits jautājums, ir apsveicami. Frakciju vadītāji droši vien šīs sarunas turpinās un panāks vienotu viedokli, jo vienošanās bijusi tāda, ka papildinājumiem, kas koalīcijas līgumam varētu tikt pievienoti, ir jābūt pēc vienprātības principa. Man ir prieks, ka kopumā koalīcijas un valdības darbs tiešām rit raiti. Arī valdība strādā ļoti enerģiski, un lēmumi, kas ir vilkušies gadiem un kuriem nav bijuši piedāvāti risinājumi, šobrīd ir izskatīti.

— Vai krīze sociālajā budžetā un sliktā maksājumu iekasēšana, kā arī ilgstošie parādi, ko neiekasē vairāku gadu garumā, liks izvērtēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību un skars konkrēti arī Andreju Sončiku ?

A.Šķēle:

— Cik esmu informēts, finansu ministrs rūpīgi strādā ar VID vadību. Ir notikušas jau pirmās kadru izmaiņas. Cik saprotu, ir notikusi arī darbinieku atbrīvošana. Ir ierosināta lieta un šobrīd sākas process, kas man šķiet ļoti apsveicams, — kadru rotācija, lai "neiesēžas" attiecīgie VID darbinieki ilgstoši gadiem vienā vietā un vienā krēslā. Un tas viss man liek domāt, ka darbs noteikti kļūs efektīvāks.

Kas attiecas uz sociālo nodokļu iekasēšanu, man jūs jāinformē, kas šis nodoklis ir viens no vislabāk iekasētajiem. Mums, protams, jāvēlas, lai šis darbs būtu vēl labāks.

Kas attiecas uz parādiem. Šeit ir bijis arī daudz nepareizas un neprecīzas informācijas. Minētie aptuveni 140 miljoni latu ir mantoti jau no 1991. gada. Kas attiecas uz aktuālajiem parādiem, to summa ir aptuveni 30 miljoni latu. Finansu ministrs valdību jau informēja par savu viedokli, kā vajadzētu strādāt. Jāsaka — manas un finansu ministra domas šajā jautājumā atšķiras. Finansu ministrs ir gatavs spert radikālu soli, ka nav pieļaujami nekādi pagarinājumi nevienam nodokļu parādniekam. Bet es uz šo lietu skatos nedaudz plašāk,— ne tikai no fiskālā viedokļa, bet arī no tautsaimnieciskā viedokļa, no bezdarba viedokļa. Es negribētu redzēt, ka tiek slēgti uzņēmumi, kuros ir tūkstošiem cilvēku, īpaši reģionos ar augstu bezdarba līmeni, lai par katru cenu un tūlīt piedzītu kaut ko. Es domāju, ka ar katru uzņēmumu ir jāstrādā individuāli, jāvērtē tā iespējas atmaksāt. Tādēļ Ministru kabineta pēdējā sēdē lūdzu ekonomikas ministru, kurš ir atbildīgs par bezdarba samazināšanas problēmām, sniegt savu viedokli. Finansu ministrs ir gatavs darboties radikāli, bet tas nozīmētu daudzos gadījumos uzņēmumu slēgšanu, mantas, apgrozāmo līdzekļu izpārdošanu par lētu cenu, lai iekasētu 10, 20, 50 vai 100 tūkstošus. Bet, vai tas neradīs daudz lielākas problēmas tiem pašiem speciālajiem budžetiem, lai finansētu pēc tam bezdarbniekus, izsniegtu attiecīgos pabalstus un pēc kāda laika varbūt piedalītos šo pašu uzņēmumu sanācijā, varbūt caur privatizācijas fonda līdzekļiem vai kaut kā citādāk?

Es šo jautājumu ļoti rūpīgi pārrunāju arī ar arodbiedrību vadītājiem. Un tad, kad viņi man — līdzīgi jums — jautāja, kā ar šiem parādiem, es vaicāju: ko darām? Slēdzam ciet, un tūlīt pat? Kurš ir par to? Neviens arodbiedrības pārstāvis neatbalstīja tādu radikālu viedokli. Un tādēļ tuvākajā laikā mēs vēlreiz skatīsim šo jautājumu. Būs zināms arī ekonomikas ministra viedoklis, un Ministru kabinets varēs kopumā spriest. Es esmu lūdzis finansu ministru iesniegt visu informāciju arī Saeimā un būtu priecīgs, ja būtu parlamentārās debates pēc būtības. Pretējā gadījumā dzirdam tikai dažu partiju saukļus: 140 miljoni, kurus neiekasē! Es gribētu dzirdēt parlamentārās debates, kad tieši mēs varētu analizēt katru uzņēmumu un skatīties, kāpēc vienam vai otram šādam ļoti zināmam uzņēmumam ar skanošu vārdu, pie tam labā un ekonomiski attīstītā reģionā, ir dots pagarinājums. Tā kā šī informācija tūlīt būs arī Saeimā, un finansu ministrs neliegs jums to arī individuāli.

— Ir vēl tādas parādu lietas no 1991. gada, kuras krājas, kaut arī attiecīgie uzņēmumi jau sen vairs neeksistē. Vai tās nevajadzētu izbeigt, jo kāda jēga šos parādus atstāt?

A.Šķēle:

— Es varētu piekrist, un tiek aicināta to darīt Ekonomikas ministrija. Attiecīgi būs jāmaina arī likumdošana. Man pašam arī šķiet dīvaini, ka mēs nespējam gadiem ilgi pabeigt 1991. un 1992. gada parādu lietas un zinām, ka šo uzņēmumu faktiski vairs nav. Varbūt šie uzņēmumi reāli vairs nepastāv un nestrādā, bet mēs nespējam "iztīrīt", ja tā var teikt, valsts bilanci. Jāskatās, un esmu pārliecināts, ka mums būs viedoklis, kā to darīt. Iespējams, arī parlaments nāks ar kādu atbalstu šai lietā, valdībai iesakot vai atbalstot vienu vai citu viedokli.

-— Ir bijuši dažādi noguldītājuzņēmumi, kuri iekasēja līdzekļus no iedzīvotājiem un pēc tam "pazuda". Reāli tikai viena no ierosinātajām krimināllietām ir pabeigta. Vai arī šajā lietā būs kāds risinājums?

A.Šķēle:

— Domāju, ka tie cilvēki, kas šos zaudējumus cieta 1993. gadā vai nedaudz vēlāk, savu naudu atpakaļ neatgūs. Likumdošana tolaik nebija tik precīzi noregulēta, un tiešām šo līdz galam iztiesāto krimināllietu ir ļoti maz. Ja nemaldos, tas ir noticis "Auseklīša" un vēl divos gadījumos, cilvēki ir saņēmuši sodu. Bet likumdošana kopš tā laika ir mainīta, un, kā zināt, arī pašlaik ir ierosināta krimināllieta un tā aktīvi tiek virzīta "Lainbankas" gadījumā, kur ir bijusi acīmredzama krāpšana, ja tā var pareizi saprast no materiāliem. Likumdošana tagad jau dod daudz lielākas tiesības un arī iespējas. Līdz ar to arī tiesām jau ir pavisam cita bāze. Varbūt, ka vēlreiz ir jāvērtē, bet neesmu saņēmis ne no Augstākās tiesas, ne no tiesnešu kolēģijām kaut kādus priekšlikumus, kas varbūt ir traucējis šīs lietas virzīt līdz kādam iznākumam. Varbūt tādi priekšlikumi ir iesniegti Tieslietu ministrijā, es vēlreiz varētu pārjautāt. Bet pašlaik ir viedoklis, ka tād, ja notiek šādi krāpnieciski gadījumi, šīs lietas ir sodāmas un pietiekamā mērā.

— Par pazudušo Kultūras ministrijas autobusu. Vai ar šo lietu esat iepazinies?

A.Šķēle:

— Jā, esmu iepazinies ar Karinas Pētersones atsūtīto materiālu. Protams, man rada izbrīnu, kā var tāds liels autobuss kā "Neoplan" pazust Kultūras ministrijas ne pārāk plašajos gaiteņos, turklāt jau vairākus gadus. Kā mani informēja ministre, cilvēki jau tikuši sodīti. Bet mēs vēlreiz paskatīsimies, vai sods ir atbilstošs tam, kā vajadzēja rīkoties augstākajiem ierēdņiem, laikus piesakot šīs lietas attiecībā uz budžetu. Vakar, runājot ar valsts kontrolieri Raitu Černaju, mēs par šo lietu diskutējām. Černajs bija spiests atzīt, ka iepriekšējos gados veicot pārbaudi, nemaz neparādījās šīs saistības. Tā kā tas, kas ir rakstīts valdības deklarācijā par to, lai mēs veidotu pilnu gada pārskatu valsts finansēs, lai būtu redzami ne tikai naudas ieņēmumi un izdevumi, bet rūpīgi fiksētas visas saistības, izstrādāta metodika, kādā šīs saistības ir piesakāmas, kas fiksē un kā tas parādās,— tas ir ļoti svarīgs jautājums. Pārejot uz tālāku un modernāku valsts finansu uzskaiti, mēs izslēgsim arī šādas iespējas, ka pēc kāda laika parādās līdz šim valstij nezināmas saistības. Jāsaka, tas nav vienīgais gadījums, un es esmu lūdzis ministrus jau šogad rūpīgi inventarizēt savas iestādes, pieteikt visas šīs lietas, lai mums nebūtu tās jāpārmanto uz 2000. gada budžetu, kurš jau tāpat ir pietiekami saspringts. Šis finansu gads, kā jau esmu teicis agrāk, ir noslēdzies, un šī finansu gada ietvaros valdība un Saeima maz ko vairs varēs darīt, jo lietas ir pārāk ielaistas un pārāk vieglprātīgi pārvērtētas.

— No kādiem līdzekļiem tiks segti šie iztrūkstošie maksājumi, kuri jau ir zināmi un varētu arī inventarizācijas laikā parādīties?

A.Šķēle:

— Ja nebūs cita tiesas sprieduma, protams, tas būs valsts budžets.

— Kā vērtējat "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumus?

A.Šķēle:

— Jau vairākkārt esmu teicis, ka valdība beidzot ir pieņēmusi principiālu lēmumu, par ko vairākus gadus nespēja izšķirties iepriekšējās valdības. Ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs spēja piedāvāt valdībai modeli, privatizācijas noteikumus, par ko valdība varēja pieņemt lēmumu. Ir aicināts ekonomikas ministrs un Privatizācijas aģentūras (PA) valde strādāt ļoti aktīvi, reāli nodrošinot "caurspīdīgu", atklātu izsoli, kas varbūt vienam otram ne visai patīk. Bet es domāju, ka tā ir valdības griba, kas izpaužas arī privatizācijas noteikumos. Man jāsaka,— valdība ir ļoti satraukta par situāciju kopumā privatizācijas fonda ieņēmumos. Uz šo dienu, nedaudz noapaļojot, es varu teikt, ka tikai 9% no gada plānotiem ieņēmumiem ir ieņemti privatizācijas fondā. Es arī šodien informēju, un vērsu uz to vēlreiz telefonsarunā ekonomikas ministra uzmanību, par vajadzību ļoti nopietni strādāt ar ieņēmumu daļu. Mums ir lietas, agrāk privatizēt iesākti uzņēmumi, ko jau pietiekami veiksmīgi varam piedāvāt biržā, veicinot arī biržas darbību. Es uzskatīšu to par lielu, lielu kļūdu, ja mums nāksies no pamatbudžeta kreditēt privatizācijas fondā ieteiktos un aizsāktos projektus. Situācija, es gribētu teikt, sveras tieši uz to, ka nevis privatizācijas fonds dod līdzekļus valsts pamatbudžetam, bet šodien jārunā par to, ka pilnīgi reāla ir iespēja, kas man šķiet pilnīgi absurda, ka valsts pamatbudžets finansēs privatizācijas fondu. Tikai 9% no gada ieņēmumiem pašlaik ir privatizācijas fondā ieņemti.

— Kuru ministriju pārziņā esošās institūcijas tiks reorganizētas?

A.Šķēle:

— Balstoties uz vadības audita rezultātiem, Satversmes 81. panta kārtībā mēs veicām zināmus pārkārtojumus Zemkopības ministrijā, apvienojot četras inspekcijas vienā. Šodien lielākajai daļai ministriju ir dots uzdevums un sākas vai jau notiek arī vadības auditi, arī ar PHARE no Pasaules bankas starptautiskā finansējuma atbalstu, lai mēs varētu rūpīgi konstatēt, kur ir funkciju pārklāšanās, dublēšanās, un pieņemt attiecīgi pareizus lēmumus. Jāteic arī, ka vakar man bija īsa saruna par šiem jautājumiem ar tieslietu ministru. Arī viņam ir labi piedāvājumi, kādā veidā samazināt izdevumus un celt darba efektivitāti viņa pārziņā esošajās iestādēs, nododot papildu funkcijas arī Uzņēmumu reģistram.

-— Vai ir pievērsta uzmanība Valsts kancelejas darbībai un tās direktoram Alvim Vītolam, un vai rīcība tiks izvērtēta?

A. Šķēle:

—Es gribētu atbildēt, ka Valsts kanceleja un varbūt arī citas iestādes nav spējušas kopumā iejusties jaunās valdības darba ritmā. Mums, protams, žēl, ja gadās arī kādi pašas personas pārkāpumi. Es neesmu šobrīd rūpīgi šo lietu vērtējis, bet acīmredzot nāksies to darīt. Varbūt nākamajā mēnesī es ar šo lietu pastiprināti nodarbošos.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā