"Ir jāpiedāvā mums visiem konkrēti risinājumi"

Turpinājums  no 1.lpp.

Ministru prezidents Andris Šķēle Latvijas sabiedrībai piektdien, 27. augustā

Un tātad, ja uzņēmējs neņem ārā šo naudu no sava uzņēmuma dividendēs, bet novirza atpakaļ uzņēmuma attīstībai, iekārto jaunas darba vietas, izglīto savus darbiniekus un tā tālāk, tad viņam, protams, nav jāmaksā šis nodoklis. Jo valdības deklarācija paredz, ka mums ir jāstimulē uzņēmējdarbība un jāmēģina vairāk aplikt ar nodokļiem patērētājs, tas patērētājs, kas, izņemot ārā no savas uzņēmējdarbības naudu, ceļ varbūt lielas mājas, pērk dārgas mašīnas. Mēs uzskatām — ja viņš grib to darīt, viņš var to darīt, bet par to jāmaksā nodoklis.

— Vēl kādi nodokļi?

A.Šķēle:

— Nu, tiek spriests par akcīzes nodokļa vienādošanu varbūt šeit, Baltijas telpā, jo ir viedoklis, ka mēs ar akcīzes nodokli degvielai esam aizsteigušies priekšā kaimiņvalstīm, savukārt turpinām atpalikt ar akcīzes nodokli tabakai un alkoholam. Tās ir diskusijas, kuras es arī taisos nākamnedēļ pieteikt frakcijām, kas, pirmkārt, veido valdību, tāpat tikties arī ar opozīcijas deputātiem, rīkot specifiskas speciālistu tikšanās, lai mēs tās izdiskutētu. Jo svarīgākais — lai sabiedrība laikus ir informēta un politiķi zina, kāda ir situācija, kas ir jādara, jo arī nākamā gada budžets, 2000. gada budžets, tāpat ir ļoti saspringts, jo jūs jau zināt — vēsturiski tā ir veidojies, ka 2000. gadā galvenokārt mums jāatdod liela daļa parādu, kas ir aizņemti iepriekšējos gados. Mums tāpat papildus vajag novirzīt naudu izglītībai, kas ir ļoti aktuāls jautājums. Mums beidzot jāsabalansē un kaut kādā veidā, es ceru, ka mums tas tomēr būs izdevies, pensiju budžets, un jāstablizē šī budžeta pašreizējais stāvoklis. Tās visas lietas prasa finanses, un tādēļ mēs arī diskutēsim.

— Kas attiecas par šo vienādošanu starp Baltijas valstīm. Tā droši vien ir saruna arī ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas?

A.Šķēle:

— Jā, tuvākajā laikā plānoju tikties ar kolēģiem, ar katru individuāli, un šīs lietas vēlreiz pieteikt. Arī attiecīgi vēstniekiem esmu to minējis, piemēram, Lietuvas vēstniekam. Man šķiet diezgan dīvaini, ka teiksim, akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem ir stipri atšķirīgs vienā un otrā valstī, un kam tad mēs dodam tās iespējas šādā veidā uz nodokļu starpību kaut kā iedzīvoties. Man liekas — tikai blēžiem.

— Mans jautājums — vai jūs personiski neesat ieinteresēts progresīvajā nodoklī?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka tas Latvijā dos tādu labumu, kā šeit kāds mēģina to solīt, tā iemesla pēc, ka ļoti maz cilvēku ir atklāti deklarējuši savas lielās algas. Mēs zinām šo skaitli, tas laikam ir nedaudz pāri par kādu tūkstoti cilvēku, kas uzrāda algas virs 14 tūkstošiem latu. Protams, tā ir liela summa — 14 tūkstoši latu. Bet tā ir tikai tā daļa, kas ir uzrādījuši jau šodien, kad nav progresīvā nodokļa. Ja uzliks progresīvo nodokli, vai jūs domājat — palielināsies to cilvēku skaits, kas gribēs deklarēt savas lielās algas. Jo svarīgākais jau ir ieņemt vairāk naudas. Es domāju, ka šajā brīdī, kamēr administrēšanas iespējas nav tik labas valstī, kamēr samērā viegli vai izvairīties no nodokļu maksāšanas dažādā veidā, varbūt ir nedaudz pāragri runāt par progresīvo nodokli. Jo svarīgākais jau ir nevis uzsauktā norma, kura nedarbojas, bet strādājoša likuma normas.

— Viena klausītāja jautājums jums par to, kādā veidā vispār var kontrolēt šīs deklarācijas, kaut vai piemēram, viņš min Andri Zorgevicu, kurš pērk ļoti dārgas mājas, viņam ir milzīgi lieli īpašumi, — par ko, par "Latvijas dzelzceļa" vadītāja algu?

A.Šķēle:

— Es varētu teikt tikai to, ka pārbaude, kas ir veikta, cik es zinu no preses, nav atklājusi kaut kādas nelikumības. Bet jautājumi, protams, ir palikuši. Jo viena lieta — vai tu strādā privātā kompānijā, veiksmīgi strādājošā kompānijā, un tev ir pietiekami liela šīs firmas peļņa un tamlīdzīgi, vai arī tu strādā ne pārāk veiksmīgi strādājošā valsts uzņēmumā, un zinām, ka "Latvijas dzelzceļš" turpina slēgt daudzas līnijas, turpina palielināt tarifus, turpina ne pārāk veiksmīgi pamatot viena vai otra pasākuma ieviešanu, ko ir darījuši attiecībā pret pasažieriem varbūt par labu kravu transportam. Un tomēr saņem ļoti lielu algu un izrādās, ka ļoti veiksmīgi par šo algu spēj iepirkties.

— Un vēl tāds jautājums — vai jūs domājat, ka to var sakārtot, un ko valdība var darīt, lai tās lietas kontrolētu?

A.Šķēle:

— Jā, diskusija valdībā jau vienreiz ir bijusi un mēs to turpināsim tālāk, lai iedibinātu kaut kādu samērojamības principu starp valsts uzņēmuma darba kvalitāti, ienākumiem un to algu līmeni, ko saņem vadītāji. Kā var būt, ja valsts uzņēmums strādā bez peļņas, bet uzņēmuma vadītāji saņem milzīgus atalgojumus. Ir jāievēro samērojamība kā tāda. Otra lieta — valdība Satversmes 81. panta kārtībā jau sāka izdarīt grozījumus, kas regulē valsts pilnvarnieku un padomju locekļu darbu, nosakot, ka mēs varēsim ļoti daudzos gadījumos iztikt bez šīs dubultās sistēmas, kas šobrīd ieviesusies, faktiski, kas ir kaut kāda barotava, ja var teikt, partiju cilvēkiem, kuri tiek izvietoti šais darbos un faktiski nerūpējas par šo uzņēmumu darba efektivitāti. Mēs jau esam izdarījuši Satversmes 81. panta kārtībā šādus labojumus.

— Vēl ir viens jautājums saistībā ar kontrabandu. Kāds kungs Andris, uzskata, ka ir pietiekami kliedzoši daži piemēri. Stacijas laukumā, uz Elizabetes vai Birznieka–Upīša ielas stūra, piemēram, pārdod cigaretes, tantes atklāti runājas ar policistiem, un neviens neinteresējas par tādām lietām. Vai, kaut vai tādos ļoti uzskatāmos sīkumos, un tomēr — valdība redz vai neredz iespēju kaut kādā veidā ieviest kārtību?

A.Šķēle:

— Jāsaka, jaunais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ir enerģiski ķēries pie pienākumu pildīšanas. Domāju, ka viņš arī tuvākajā laikā spēs iedziļināties, ja tā var teikt, ielu jautājumos, tas ir, tajā, kas notiek uz ielām. Tā ir gan drošība, gan atklāta spekulācija ar cigaretēm vai alkoholiskajiem dzērieniem. Esmu pārliecināts, ka arī turpmākās darbības būs vērstas uz to, lai ātrāk sakārtotu šīs lietas. Man šeit ir jāsaka, ir diezgan viegli pārliecināties, vai ir kāda darba efektivitāte, vai nav. Ir viens tāds netiešais rādītājs, ko es vienmēr esmu minējis, tas ir — cik liela ir nelegālā spirta cena tirgū.

— Ir ziņas, ka pašlaik krītot…

A.Šķēle:

— Tātad, tas nozīmē, ka kontrabanda nāk iekšā un parādās tirgū, vai arī otrādi — vēl iespējams, ka steidzīgi izpārdod pēdējos atlikumus, saprotot, ka drīz varbūt būs pavisam grūti tirgoties.

— Kāpēc astoņu gadu laikā tā arī nav izdevies tām pašām arodbiedrībām izskaust tā saukto maksāšanu aploksnēs.

A.Šķēle:

— Nu, nav jau gribējuši. Esmu runājies ar arodbiedrībām un teicis — sauciet konkrēti tos uzņēmumus, kur jūsu strādnieki saņem algas aploksnēs, konktrētus uzvārdus. Cīnīsimies kopā, arodbiedrības palīdzēs ar savām metodēm aizstāvēt, lai uzņēmējs šo darbinieku neatlaiž, jo galu galā tā ir viena no arodbiedrības pamatfunkcijām; savukārt valdība parūpēsies, lai tas direktors, kas šādu sistēmu ir uzstādījis, nu, lai viņš nonāk tai iestādē, kur viņam pienāktos.

— Nu, un iznāks tā sadarbība?

A.Šķēle:

— Nākamreiz mēs tiekamies, ja nemaldos, 19. septembrī. Redzēsim, kādi priekšlikumi, kādi piedāvājumi būs.

— Delikāts jautājums — varbūt, nesaistot ar pensijām, jo mēs drīzs skatīsim pensiju jautājumus, kas cilvēkiem ir ļoti aktuāli. Bet kāds pensionārs jautā, vai valdība redz iespējas, kā risināt demogrāfiskās problēmas, manuprāt, Latvijā pietiekami sāpīgas.

A.Šķēle:

— Nu, jāsaka, demogrāfija un demogrāfisko problēmu risināšana cieši saistās, manā uztverē, ar dzīves līmeni. Cilvēki ir kļuvuši atbildīgāki un neuzņemas risku laist pasaulē vēl vienu bērniņu, viņi nav pārliecināti, ka labklājība šai valstī celsies. Protams, ir jābūt šīm te dažādām palīdzības lietām. Pie tām šobrīd strādā gan Labklājības, gan Ekonomikas ministrija, lai mēs varētu atrast tādas specifiskas palīdzības lietas. Piemēram, runājot par studentu kreditēšanu, valdība piekrita, jau skatot kārtējos noteikumus, ka jānosaka īpaša palīdzība tām jaunajām ģimenēm, kurām piedzimst bērns, un viņi mācās. Tātad tādām ģimenēm jāatlaiž šis aizņēmums kaut kādā proporcijā bez atlīdzības ātrāk. Tātad — ja jaunai ģimenei, studējošiem, ir ģimenes pieaugums, valsts uzņemas atbildību šī kredīta atmaksā.

— Ir vēl daži citi jautājumi, taču varbūt mēs varētu pieskarties pensiju jautājumiem, kas neapšaubāmi cilvēkus ļoti interesē un ir viņiem pietiekami aktuāli. Vai valdība domā, kādā veidā varētu palīdzēt, piemēram, cilvēkiem atrast darbu pirmspensijas vecumā, ja viņiem tāda problēma ir. Viena 52 gadus veca pārtikas tehnoloģe saka, ka viņa tādā situācijā nespēj atrast darbu.

A.Šķēle:

— Jāteic, ka viena no sfērām, kas visvairāk attīstās, ir tieši sabiedriskā ēdināšana. Es domāju, ka nekad Latvijā tik daudz nav bijis dažādu ēstuvju, krodziņu, mazu kafejnīcu. Un tur visur, protams, ir nodarbināti tieši šīs profesijas cilvēki, ko minēja zvanītāja. Kopumā 1999. gada budžetā ir atvēlēti vairāk nekā 8 miljoni nodarbinātības jautājumu risināšanai, cilvēku pārkvalificēšanai.

Jāskatās, vai tas efekts ir pietiekams, un mēs taisāmies papildus tur iedziļināties, vai attiecīgais dienests ir tiešām par šo te milzīgo summu, kas kopumā iedalīta valsts budžetā priekš sabiedrības, priekš darba meklētājiem, ir veicis savus piedāvājumus.

— Visvairāk jautājumu ir tieši par strādājošiem pensionāriem. Piemēram, kāda vientuļa pensionāre saka — viņai nav ne bērnu, ne radinieku, viņai pensija ir 62 , alga 48 lati, vai viņai tomēr nevar ļaut strādāt, jo viņa nespēj izdzīvot ar pensiju vien, bet ar algu — nepavisam.

A.Šķēle:

— Es saprotu, šī diskusija ir ļoti smaga. Vēl jo vairāk tā ir smaga priekš manis, jo es biju tieši tas Ministru prezidents, kas atļāva strādājošiem pensionāriem saņemt gan algu, gan pensiju vienlaikus. Un tā nu ir iznācis, ka man atkal ir atstājuši sociālo budžetu pilnīgi tukšu, pilnīgi iztīrītu. Un jādomā, kādā veidā to atkal ātrāk piepildīt. Šobrīd ir šī norma — 60 lati, un tad ir jāizšķiras — strādāt vai saņemt pensiju. Pilnīgi iespējams, ka mēs varēsim pēc kāda laika atkal atcelt šo normu, — tiklīdz parādīsies pazīmes, ka mēs sociālo budžetu sākam piepildīt. Jāteic, ka es arī rīt vēlreiz runāšos ar dažādiem ekspertiem pensiju jautājumos. Var jau būt, ka mēs atrodam vēl kādus citus risinājumus, jo musināšana uz referendumu, uz parakstu vākšanu, klaigāšana — tā jau galu galā tāpat nepiepildīs to budžetu, sociālo budžetu — nekādā veidā. Ir jāpiedāvā konkrēti risinājumi, konkrētas likuma normas. Tādus piedāvājumus mēs neesam dzirdējuši. Nevienu.

— Piemēram, Burkovskas kundze uztraucas par to, ka arī slaveni aktieri, mūsu pašu Vija Artmane vai citi, arī būs spiesti aiziet no darba tagad.

A.Šķēle:

— Nu, var jau piekrist. Protams, ka aktieri, kas ir jau virs pensijas vecuma, vienu otru lomu droši vien nāk nospēlēt teātrī par nelielu atlīdzību. Varbūt tā pensija ir lielāka par 60 latiem. Bet vai paredzēt izņēmumus tieši aktieriem, vai tieši skolotājiem. Nu, neviens nevarēja atbildēt, tieši cik ir tās kategorijas, kurām jāparedz šie izņēmumi. Tā tiešām ir problēma, bet kā to labāk risināt, tā arī neesmu saņēmis no parlamenta, pat opozīcijas, nevienu saprātīgu piedāvājumu. Tas saraksts momentā augtu garāks, izrādītos, un mēs jau esam saņēmuši vēstules, ka, piemēram, Salaspils atomreaktora likvidētājs ir ļoti reta profesija, un vēl kāda ļoti reta profesija. Un kaut vai tikai trīs darbinieki, bet, ja viens no tiem varbūt ir pensionārs, tad atkal jārisina problēma. Īstenībā, protams, būtu labi, ja pensionārs saņemtu pieklājīgu pensiju, ka viņš var dzīvot mājās, baudīt savas vecumdienas, un ir atbrīvojis savu darba vietu jaunam cilvēkam, kas strādā enerģiskāk varbūt, un protams, maksā lielākus nodokļus valstij.

— Jautājums gan — kā jūs to kontrolēsit. Piemēram, lauksaimniekus — ir ļoti grūti kontrolēt, viņi gan pelna, gan reizē saņem arī pensiju.

A.Šķēle:

— Lauksaimniekiem, ja ir domāti zemnieki, protams, ir īpaša kārtība arī šobrīd. Es negribētu, lai kāds mēģina kaut ko skaust lauciniekam. Lauciniekiem neiet viegli. Un, ja tur tā patēriņa daļa nav tik precīzi uzskaitīta, tieši tajā zemnieku saimniecībā, es nedomāju, ka uz lauksaimnieku sociālā nodokļa viena lata precīzāku nomērīšanu mēs saglābsim šo sociālo budžetu. Bet jautājums varbūt ir pareizs. Protams, jābūt visiem vienādām normām.

— Jautājums ir par to, ka vispār daudzi joprojām strādā nelegāli. Un pieļaujot, ka tā situācija pēc pensiju grozījumiem varētu pastiprināties arī tur, pēc klausītājas Taubiņas kundzes domām, ir slēpti ienākumi.

A.Šķēle:

— Pilnīga taisnība. Es plānoju tuvākajā laikā iepazīties ar darba inspekciju — kas reāli tiek darīts, kādā veidā ir atklātas šīs lietas, kādi sodi. Nu, esmu teicis un vēlreiz atkārtoju aicinājumu arodbiedrībām nākt palīgā. Nākt palīgā valdībai, saviem strādniekiem.

— Mums atkal ir vairāki jautājumi par to, ka vajadzētu kādam atbildēt par šo situāciju, kāda izveidojusies budžetā.

A.Šķēle:

— Jā, es varētu, protams, piekrist, un vakar man bija saruna ar valsts kontrolieri Raitu Černaju. Es lūdzu drusku pārkārtot sava darba plānu Valsts kontrolei, un labprāt tas tika apsolīts. Tiks veiktas papildu izpētes valsts sociālās apdrošināšanas fondā — vai attiecīgie ierēdņi, fonda darbinieki, pienācīgi, laicīgi informējuši politiķus par draudošo situāciju. Jo man šķiet dīvaini — kā tas var būt, — gandrīz gadu mēs redzam, ka ir strauji kritušies ienākumi, tātad atlikumi sociālajā apdrošināšanas fondā, un neviens it kā nav brīdinājis sabiedrību. Kā var būt, ka sabiedrībai tiek slēpti fakti un pēc tam mēs nonākam situācijā, ka jāpieņem ļoti sāpīgi mēri? Tiešām kādam arī jāsāk atbildēt šai valstī.

— Viens klausītājs ierosina, vai nevarētu izdomāt kādus sodus tiem cilvēkiem, kas, piemēram, neņem čekus, ne tikai — kas neizsniedz, bet kas neņem čekus, veikalos.

A.Šķēle:

— Jāteic, ka es otrreiz dzirdu šo priekšlikumu jūsu studijā. Acīmredzot tiešām jāuzsāk kaut kāda akcija.

— Te ir vairāki jautājumi arī par Rīgas domi, ka tā arī izšķērdē līdzekļus. Kādas jums ir iespējas kaut kādā veidā kontrolēt, kas notiek, piemēram, pašvaldībās?

A.Šķēle:

— Rīgas dome, protams, ir pašu rīdzinieku ievēlēta, un es domāju, ka šie izšķērdēšanas gadījumi paliks atmiņā nākamajās vēlēšanās. Tautas partijas Rīgas domes nodaļa ir izteikusi atbalstu štatu samazināšanai saistībā ar Rīgas pārvaldes organizēšanu, un deputāti — trīs laikam tur ir no Tautas partijas Rīgas domē pārstāvēti — balsos un atbalstīs visas šīs izmaiņas, lai samazinātu to ierēdņu izmaksas, kas šobrīd strādā Rīgas domē.

— Es nezinu, kādā sakarā, viens klausītājs jautā, kas ir vadījis jūsu partijas priekšvēlēšanu aģitāciju.

A.Šķēle:

— Mums bija aicināta, un bija līgums slēgts ar profesionālu firmu, ja nemaldos "Balta". Bet tā nav apdrošināšanas sabiedrība.

— Un visbeidzot — te ir arī vairākas pateicības jeb, teiksim tā, vēlējumi — izturības vēlējumi. Vairāki pensionāri novēl, lai jums netrūkst izturības. Kā jūs tiekat ar problēmām galā?

A.Šķēle:

— Nu, svētdienas atliek priekš tā. Sestdienā nāksies tomēr domāt par pensionāriem. Paldies pensionāriem, bet rītā ir jāstrādā un jāiepazīstas, un jāmeklē visas iespējas, ko vēl var izdarīt. Jo mana lielākā atbildība ir, neskatoties uz visu, kas notiek ar sociālo budžetu, garantēt, ka pensijas tiks saņemtas, tiks saņemtas laikā, pilnā apmērā, un mēs atradīsim veidu, kā šo sociālo budžetu papildināt. Bet, protams, es varu vēlreiz aicināt ļoti apdomāt un nepaļauties Jurkāna kunga frakcijas un dažu citu politiķu aicinājumiem, skriet parakstīties un organizēt referendumu. Kāds ir šo kungu piedāvājums? Mēs pierādīsim, mēs šo situāciju izlabosim.

— Paldies!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā