— darba vizītēs Igaunijā un Somijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga svētdien, 29.augustā, devās uz Igauniju un Somiju. Prezidente darba vizītes ietvaros 29.augustā tikās ar Igaunijas prezidentu, 30.augustā — ar Igaunijas premjerministru un parlamenta spīkeru. Svētdienas vakarā Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri prezidenta rezidencē. Sarunā tika uzsvērts triju Baltijas valstu vienotības un sadarbības jautājums, abu valstu integrācijas process Eiropas Savienībā, NATO un valstu savstarpējā sadarbība.

Latvijas un Igaunijas prezidenti uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība nav zaudējusi līdzšinējo nozīmi un ir stiprināma dažādās starptautiskās aktivitātēs. Atzīmējot Baltijas valstu sadarbības nozīmi, amatpersonas bija vienisprātis, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijas un Igaunijas sadarbība ieguvusi jaunu līmeni. Sekmīga bijusi sadarbība, piemēram, aizsardzības jomā, tika minēta Tartu aizsardzības koledžas darbība, "Baltbat", gaisa telpas kontroles u.c.valstu kopdarba projekti. Pārrunāti arī citi Igaunijas un Latvijas sadarbības veidi.

Runājot par integrāciju NATO, V.Vīķe–Freiberga un L.Meri izteica nepieciešamību veikt sagatavošanās darbus dalībai NATO. V.Vīķe–Freiberga informēja, ka līdz 2003.gadam Latvijā aizsardzības budžets sasniegs 25% no iekšzemes kopprodukta. Vēl puses vienojās, ka Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Igaunijā varētu notikt 2000.gada maijā.

Runājot par Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā, prezidenti bija vienisprātis, ka viens no priekšnoteikumiem Baltijas valstu sekmīgai integrācijai ES ir spēja efektīvi kontrolēt valstu robežas. Tika pārrunātas iespējas, kā plašāk izvērst sadarbību šajā jomā, akcentējot, ka spēja kontrolēt robežas ir tieši saistīta ar noziedzības līmeni valstīs. L.Meri izteica atbalstu Latvijai ceļā uz ES un pauda cerību, ka Latvija Helsinku apspriedē tiks uzaicināta uz sarunām par iestāšanos ES.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 30. augustā, Tallinā tikās ar Igaunijas valdības vadītāju Martu Lāru.

V.Vīķe–Freiberga un M.Lārs sprieda par Latvijas un Igaunijas virzību uz Eiropas Savienību, NATO, kā arī Baltijas valstu sadarbību.

M.Lārs izteica cerību, ka Latvija Helsinku apspriedē tiks uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Runājot par valstu integrāciju NATO, amatpersonas uzsvēra Latvijas un Igaunijas apņemšanos palielināt budžeta sadaļu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvijas prezidente izteica cerību, ka 2002. gadā gaidāmā NATO galotņu sanāksme būs organizācijas paplašināšanās sanāksme.

V.Vīķe–Freiberga un M.Lārs tikšanās laikā atzīmēja, ka kopīgie Baltijas valstu militārie projekti ir skaidrs šo valstu signāls, ka tās politiski ir gatavas integrēties Ziemeļatlantijas aliansē.

Pēc sarunas ar Igaunijas premjerministru Valsts prezidente apmeklēja Igaunijas parlamentu, kur tikās ar parlamenta priekšsēdētāju Tomasu Savi. Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs un V.Vīķe–Freiberga pārrunāja abu valstu iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes. Latvijas Valsts prezidente atzīmēja, ka lietderīgi būtu vēl ciešāk koordinēt abu valstu sadarbību ārpolitikā starptautiskajā līmenī. T.Savi izteica Igaunijas atbalstu Latvijai tās centienos iekļauties ES.

V.Vīķe–Freiberga un T.Savi tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību turpināt attīstīt Baltijas valstu sadarbību ar Ziemeļvalstīm modeļa "5+3" ietvaros. T.Savi informēja, ka Igaunija ir iegājusi beigu posmā pirms tās uzņemšanas Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Šodien, 31. augustā, Helsinkos V.Vīķe–Freiberga tiksies ar Somijas prezidentu, premjerministru Pāvo Liponenu un apmeklēs šīs valsts parlamentu. Vizītes ietvaros tiks runāts par Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā, par šā gada decembrī Helsinkos gaidāmo Eiropas Padomes apspriedi, kurā pieņems arī Latvijai kā ES kandidātvalstij nozīmīgus lēmumus.

Somija ir Latvijas kaimiņvalsts un viena no nozīmīgākajām sadarbības partnerēm. Mūsu valstis saista līdzīga vēstures pieredze un pamatvilcienos vienāda izpratne par Eiropas integrācijas procesiem. Somija ir lielākā investētājvalsts Latvijas ekonomikā.

Somija un Latvija ir aktīvas centienos veicināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, kas ir viens no priekšnoteikumiem demokrātisko vērtību nostiprināšanai un Baltijas jūras ekonomiskā potenciāla efektīvākai izmantošanai.

Somija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Ar savu darbu tā ir ieguvusi augstu autoritāti Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizītes ietvaros tiks runāts par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī skatīti jautājumi par šā gada decembrī Helsinkos gaidāmo Eiropas Padomes apspriedi, kura pieņems arī Latvijai kā ES kandidātvalstij nozīmīgus lēmumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Valsts prezidentes darba vizīti Igaunijā — "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondente:

Pirmajā informācijā televīzijā, īsi atspoguļojot sagaidīšanas ceremoniju lidostā, tika uzsvērts, ka viena no pirmajām ārvalstu vizītēm jaunajai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ir uz Igauniju un Somiju. Tiek atzīmēts arī tas, ka iepriekšējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis sešos gados tā arī nespējis atrast laiku vizītei Igaunijā.

Ar Igaunijas prezidentu Latvijas Valsts prezidente tikās viņa vasaras rezidencē Paslepā, kas atrodas jūras krastā netālu no Hāpsalas. Galvenie jautājumi, kas tiek apspriesti gan ar prezidentu, gan ar premjerministru Martu Lāru un parlamenta spīkeru Tomasu Savi, ir Eiropas Savienības paplašināšanas problēma un abu valstu savstarpējo attiecību jautājumi. Ziņu pārraidēs tiek citēts arī britu laikraksts "The Economist", tas izsaka cerību, ka jaunā prezidente spēs pārstāvēt Latviju pasaulē tikpat sekmīgi kā Igaunijas prezidents Lennarts Meri savu valsti.

Pirmdien, 30.augustā, Vaira Vīķe-Freiberga no rīta tikās ar premjerministru Martu Lāru, kurš neatteica arī īsu interviju žurnālistiem. Galvenais jautājums, kas ticis pārrunāts, esot iestāšanās sarunu uzsākšana ar ES. Igaunija ir ieinteresēta, lai Latvija tiktu uzaicināta uz sarunām. Par to Marts Lārs esot daudz runājis un skaidrojis savā nesenajā valsts vizītē Zviedrijā.

Turpinājums — 4.lpp.