ATSAUCĒ IETVERT:
Par Zemessardzes 8.gadadienu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.1999., Nr. 279/280 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18829
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par Zemessardzes 8.gadadienu
Latviešu Trešajai atmodai tautas pašaizsardzības organizācija bija tikpat nepieciešama kā vēsturiskajā 1918.gadā. Pārliecība par to dzima 1991.gada janvāra trauksmainajās barikāžu dienās, kad kailām rokām stāvējām pretī PSRS karaspēkam. Latviešu tauta par savas drošības garantu izvēlējās Zemessardzi. Tādēļ tūlīt pēc Maskavas puča, 1991.gada 23.augustā, tika pieņemts "Likums par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tūlīt sākās brīvprātīgo reģistrācija. Jau pirmajās dienās pieteicās simtiem cilvēku un sāka veidoties Zemessardzes vienības, ieroču iegāde, pirmās mācības un pirmās operācijas. Brīvprātības princips ir Zemessardzes pamats un morālais balsts.
1991.gada 2.septembrī Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un Zemessardzes priekšnieks Anatolijs Gorbunovs ar pavēli Zemessardzes štāba priekšnieka pienākumus (tagad — Zemessardzes komandiera amats) uzticēja pildīt Ģirtam Valdim Kristovskim. 1991.gada 25.septembrī tika uzsākta Zemessardzes apakšvienību formēšana — bataljonus veidoja atbilstoši Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam katrā rajonā.
Tagad Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Tās rindās ir aptuveni 16 000 zemessargu, kas zvērējuši, netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas tautu, Latvijas valsti un tās neatkarību.
1999.gada 23.augustā Zemessardzes komandieris ZS pulkvežleitnants Jānis Kononovs apbalvoja 450 zemessargus par teicamu un priekšzīmīgu dienestu. Pēc tam Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks zemessargu vārdā nolika ziedus Brāļu kapos, pieminot visus kritušos karavīrus.
Zemessardzes štāba
Sabiedrisko attiecību daļa