Kā Lietuvā gādā par savas valsts pozitīvu tēlu Latvijas sabiedrībā

Lai spodrinātu savas valsts tēlu Latvijas sabiedrībā un sniegtu informāciju no pirmavotiem, Lietuvas vēstniecība 26. augustā aicināja divus desmitus Latvijas žurnālistu iepazīties ar akciju sabiedrību "Mažeiķu nafta" un tās filiāli — Būtiņģes terminālu.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem bija iespēja tikties ar akciju sabiedrības "Mažeiķu nafta" vadību, saņemt atbildes uz jautājumiem un izbraukāt ar autobusu (vietām arī izkāpjot, lai fotografētu) vairāk nekā 400 hektāru plašo uzņēmumu. Vēlāk uzzinājām, ka tā ir tikai iežogotā ražotnes daļa, bet patiesībā akciju sabiedrības rīcībā ir vairāk nekā 1500 hektāru Lietuvas zemes.

Akciju sabiedrības "Mažeiķu nafta" sākotne bija 1975. gadā, kad sāka darbu naftas pārstrādes rūpnīca, 1981. gadā tā paplašinājās. Kopš 1994. gada ražošana sašaurinās, šobrīd uzņēmuma trīs tūkstoši nodarbināto strādā ar zaudējumiem, cerot uz peļņu nākotnē. Līdz gada beigām iecerēts pārstrādāt 1,5 miljonus tonnu naftas, tomēr uzņēmums pilnībā ir atkarīgs no izejvielas piegādātājiem Krievijā.

Patlaban akciju sabiedrībā rit privatizācijas process — vēl 88,5 procenti akciju pieder valstij, bet 33 procentus akciju ieplānojusi iegādāties ASV sabiedrība "Williams International", tālākā nākotnē papildinot savu īpašuma daļu ar vēl 30 procentiem akciju.

Ciemiņu īpaša uzmanība tika pievērsta ražotnes rūpēm par dabas aizsardzību, lai novērstu kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā. Tā kā uzņēmums atrodas tikai četru kilometru attālumā no Latvijas un valdošie ir vēji, kas piesārņojumu nes ziemeļu virzienā, tad var izprast laiku pa laikam presē un dažādos saietos paustās mūsu ekologu bažas. Savukārt nav pamata apstrīdēt, ka lietuvieši ekoloģisko problēmu risināšanai ik gadus atvēl ievērojamus finansu resursus, kas ieguldīti tā vai cita piesārņojuma ievērojamai samazināšanai un novēršanai. Kaut arī vietām šajā cauruļu un dūmeņu civilizācijas mežā gaisā juta benzīna aromātu, tomēr šajā sev it kā svešajā valstībā iekārtojies kāds stārķu pāris un izperējis jauno paaudzi. Vai nu svēteļi tik aplam riskētu ar savu nākamo maiņu, ja nebūtu droši gan par savu rītdienu, gan barības pārpilnību apkārtējās pļavās... Bet gala spriedums, protams, ir speciālistu ziņā.

Mažeiķos sākas arī naftas vada atzars, kas ved uz Būtiņģi, kur atklātā jūrā kādus septiņarpus kilometrus no krasta beidzas pie peldošā muliņa, kas uzbūvēts tankkuģu piepildīšanai. Lēmums par šāda projekta nepieciešamību pieņemts jau 1990. gadā, kad toreizējā Padomju Savienība mēģināja "pārmācīt" neatkarību pieprasošo Lietuvu, pārtraucot tai degvielas piegādi. Lai nākotnē šāda šantāža nebūtu iespējama, Lietuvas valdība pieņēma politisku lēmumu par Būtiņģes termināla celtniecību, kas ļautu saņemt naftas piegādes arī no rietumvalstīm. Vēlāk šis projekts ieguva komerciālas aprises. Tā būtība: tieši atklātā jūrā pa lokanām caurulēm uzpildīt tankkuģus.

Kāpēc tieši Būtiņģe izraudzīta par termināla celtniecības vietu? Uzņēmuma direktors Pjotrs Ranko uz šo "Latvijas Vēstneša" jautājumu atbildēja, ka izdarīta analīze par laika apstākļiem visā Lietuvas piekrastē, sākot ar 1956. gadu. Un secināts, ka Būtiņģē klimatiskie apstākļi ir vispievilcīgākie, bet visbargākie — Klaipēdā, kur papildu sarežģījumus rada Nemunas straume. Tomēr paredzēts, ka arī Būtiņģē divus mēnešus gadā termināls nestrādās, jo to neļaus vētra un augstie viļņi. Un ar visu to ir iecerēts, ka termināla būvē ieguldītie 300 miljoni dolāru varētu atmaksāties piecu līdz septiņu gadu laikā.

Kad bija iepazīta 65 hektārus plašā Būtiņģes termināla teritorija, kur vēl visi celtniecības darbi nav pabeigti, lai gan pirmie divi tankkuģi no peldošā muliņa savas tilpnes jau piepildījuši, preses konferencē uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Lietuvas Vides ministrijas ministra vietnieks Artūrs Daubars, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns un Būtiņģes termināla direktors Pjotrs Ranko, apgalvojot un pierādot, ka termināls ir absolūti drošs, ka ir domāts un darīts viss, lai nekāda ekoloģiskā katastrofa, kas varētu apdraudēt Latviju, nebūtu vispār iespējama. Pie Īrijas krastiem līdzīgs termināls bez kļūmēm darbojoties jau desmit gadus un apkalpojot 320 tankkuģus gadā. Artūrs Daubars apliecināja, ka visi divpusējie līgumi ar Latviju tiks noslēgti paredzētajos termiņos un Lietuvas Seims jau rudens sesijā laikus ratificēs arī starptautisko konvenciju, lai avārijas gadījumā cietušā puse saņemtu atlīdzību par tai nodarītajiem zaudējumiem.

Lai tas tā tiešām notiktu, jau 27. augustā Rīgā tikās Latvijas un Lietuvas delegācijas. Tās apsprieda vispārīgo Latvijas un Lietuvas sadarbības līgumu vides aizsardzībā un sadarbības līguma avāriju seku likvidācijai jūrā melnrakstu.

Bet Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns uz atvadām teica:

— Lai novērstu savstarpēju neuzticību un aizdomīgumu, arī dažkārt aplamas ziņas, ir kāds drošs paņēmiens — piedāvāt pēc iespējas pilnīgu informāciju, ko sniedz mūsu labākie speciālisti un eksperti. Šis bija mūsu pirmais solis šajā virzienā. Nākamais sekos šoruden, ja vien būs interese, — brauciens un iepazīšanās ar Ignalinas atomspēkstaciju.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Te naftas vads ieies 20 metru dziļumā zemē, lai no jauna iznirtu jau no jūras dzīlēm deviņus kilometrus no krasta. Aiz uzraksta "Bīstamā zona. Ieeja aizliegta" šoreiz Latvijas žurnālisti. Kā redzams, celtniecība nav pabeigta, bet līdz oktobra beigām viss būšot galā; Būtiņģi no putna lidojuma izdevās aplūkot ne visiem, tāpēc par šo un nākamo fotoattēlu paldies laikrakstam "Lauku Avīze" — šajos trijos rezervuāros katrā var iepildīt 50 000 tonnu naftas, paredzēts, ka tiks uzstādīti vēl trīs šādi rezervuāri; peldošais muliņš septiņarpus kilometrus no krasta Foto: Valdis Semjonovs, "Lauku Avīze", — īpaši "Latvijas Vēstnesim", un Andris Sproģis, "LV"