Finanšu ministrija: Par Latvijas kredītreitinga starptautisko novērtējumu

24.februārī starptautiskā reitingu aģentūra “Standard&Poor’s” pazemināja Latvijas kredītreitingu uz BB+, savukārt aģentūra “Fitch” savu vērtējumu atstāja nemainīgu.

“Fitch” akcentēja riskus, kas saistīti ar Ministru kabineta atkāpšanos pirms budžeta grozījumiem un nepieciešamo pasākumu pieņemšanas, lai samazinātu valsts izdevumus. “Fitch” arī brīdināja, ka jaunās valdības veidošana nedrīkstētu ieilgt, jo tas varētu aizkavēt jaunu ekonomikas stabilizācijas pasākumu ieviešanu.

Neskatoties uz šiem riskiem, aģentūra nolēma atstāt līdzšinējo vērtējumu bez izmaiņām.

Turpretī aģentūra “Standard&Poor’s” bija piesardzīgāka savās prognozēs un pazemināja Latvijas kredītreitingu no BBB– uz BB+. Aģentūras lēmums tiek skaidrots ar ekonomiskās perspektīvas pasliktināšanos un valdības ekonomikas programmas ieviešanas risku. Analītiķi norāda, ka kritums ir saistīts ar izaicinājumiem, kas radušies ekonomikas nelīdzsvarotības dēļ uzplaukuma gados. Aģentūra savā paziņojumā min, piemēram, būtisku iekšzemes kopprodukta samazināšanos un izsaka gaidas par jaunās valdošās koalīcijas darbu, īpaši strādājot pie stingras fiskālās politikas realizēšanas.

“Standard&Poor’s” prognozē, ka jaunajai Latvijas valdībai būs jāturpina izdevumu samazināšanas un fiskālās disciplīnas uzturēšana, tādējādi izpildot vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu par 2009.gada valsts budžeta deficīta ierobežošanu.

Finanšu ministrija uzsver, ka kredītreitinga samazinājums neietekmēs ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas realizāciju un starptautiskā atbalsta saņemšanu no starptautiskajiem finanšu sniedzējiem.

 “Jau šobrīd situācija starptautiskajos finanšu tirgos ir radījusi apstākļus, kuros zema reitinga valstīm ir sarežģīti un dārgi veikt sekmīgu resursu piesaisti, līdz ar to reitinga samazinājums vēl vairāk ietekmē valsts spēju veikt aizņēmumus starptautiskajā finanšu tirgū. Tāpēc Latvija ir izvēlējusies jau laikus vērsties pie tādiem aizdevējiem kā Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Komisija, kuriem valsts kredītreitings nav noteicošais faktors aizdevuma nosacījumiem, kā tas ir kapitāla tirgus investoriem,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tomēr Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas iekļaušana spekulatīvajā līmenī mazinās valdības iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu un kapitāla tirgū un vēl vairāk pastiprinās starptautiskās finanšu krīzes radīto ietekmi uz valsts aizņēmumu veikšanu.

Latvijai līdz šim bijis investīcijām drošas valsts reitings, kas kalpojis kā laba rekomendācija ieguldītājiem. Valsts kredītreitinga iekļaušana spekulatīvajā kredītreitinga līmenī varētu mazināt jaunu ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanu Latvijā, kā arī ārvalstu aizdevumus Latvijā, t.sk. bankām un uzņēmumiem.

Latvijas kredītreitingu nosaka dažādas starptautiskās kredītreitingu aģentūras. Pašreizējo valsts kredītreitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir piešķīrušas šādas lielākās aģentūras: “Moody’s” Baa1, “Fitch” BBB–, “Standard&Poor’s” BB+ un “R&I” (Japānas reitingu aģentūra) BBB+.

Savukārt Latvijas reitings īstermiņa saistībām ārvalstu valūtā noteikts B līmenī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments