Ministru kabineta noteikumi Nr.152

Rīgā 2009.gada 17.februārī (prot. Nr.13 10.§)

Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “a” apakšpunktu un 17.panta piekto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem, kā arī institūciju, kas kontrolē lopbarības augu sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmu prasībām:

2.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.2. sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmās noteiktajām institūcijām informāciju par šķirņu uzturētājiem;

2.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

2.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām institūcijām par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) lopbarības augu shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

2.5. piegādā citu valstu pilnvarotajām institūcijām oriģinālos Latvijas šķirņu sēklu paraugus pēcpārbaudes veikšanai;

2.6. piegādā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmās noteiktajām institūcijām oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm – arī vecākaugu komponentu aprakstus;

2.7. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma veic sēklas sertifikāciju atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu sēklu shēmu prasībām;

2.8. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma izsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja lopbarības augu sēklas atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.9. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

3. Ievedot, audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.) sēklas, tiek ievērotas augu karantīnas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

4. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot rakstisku iesniegumu dienesta direktoram.

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

5. Dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedē­jus un tirgotājus Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzē­tāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), kā arī izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecību.

6. Lai reģistrētos reģistrā, persona iesniedz dienestā iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā (turpmāk – reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un pievieno šādus dokumentus:

6.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus, norādot platību (ha) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

6.2. sagatavotājs un saiņotājs – materiāltehniskās bāzes aprakstu, norādot tās piederību. Sēklu maisījumu sagatavotājs pievieno arī informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

6.3. sēklu tirgotājs un ievedējs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

7. Ja persona neiesniedz visus šo noteikumu 6.punktā minētos dokumen­tus vai iesniegtā informācija ir nepilnīga, dienesta inspektors rakstiski pieprasa 20 darbdienu laikā iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus.

8. Dienests:

8.1.  10 darbdienu laikā izvērtē reģistrācijas iesniegumu un tam pievieno­tos dokumentus un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā;

8.2. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē personu par pieņemto lēmumu. Ja pieņemts lēmums par personas reģistrāciju reģistrā, dienests izsniedz reģistrācijas apliecību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;

8.3. katrai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – kārtas numuru;

8.4. reģistrā ievada šādu informāciju par reģistrēto personu:

8.4.1. reģistrācijas kodu;

8.4.2. juridiskai personai – personas nosaukumu un uzņēmuma reģistrāci­jas numuru Uzņēmumu reģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

8.4.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīves­vietas adresi;

8.4.4. darbības veidu;

8.4.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

8.4.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

8.5. dienesta mājaslapā internetā ievieto informāciju par reģistrā iekļau­tajām personām;

8.6. pieņem lēmumu par reģistrācijas anulēšanu divu nedēļu laikā pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas, kā arī tad, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, IX, X, XI, XII vai XIII nodaļā minēto prasību neievēro­šana un par to ir sastādīts akts;

8.7. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

9. Reģistrā iekļautās personas reģistra aktīvajā datubāzē ir ietvertas līdz brīdim, kad saskaņā ar šo noteikumu 8.6.apakšpunktu reģistrācija tiek anulēta. Ja reģistrā iekļautās personas reģistrācija anulēta, dienests sešus gadus pēc anulēšanas saglabā informāciju par personu reģistra arhīva datubāzē.

III. Sēklu kategorijas

10. Sēklas iedala šādās kategorijās:

10.1. izlases sēklas (IS);

10.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

10.3. bāzes sēklas (B);

10.4. sertificētas sēklas (C);

10.5. komercsēklas (K).

11. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati un sēklu kvalitātes novērtēšanu, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

12. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

12.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

12.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām kvalitātes prasībām;

12.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

13. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

13.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

13.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

13.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

13.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

13.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

14. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

14.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

14.2. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

14.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

14.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

15. Sertificētām lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) sēklām (C) ir divas paaudzes:

15.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

15.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

16. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁) ir sēklas, kas:

16.1. izaudzētas no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

16.2. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasī­bām vai saskaņā ar speciālu norādi – pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁);

16.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

16.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

17. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂) ir sēklas, kas:

17.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) (pēc selek­cionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

17.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi – otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂);

17.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

17.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

18. Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:

18.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas;

18.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas komercsēklām (K);

18.3. visā sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

19. Komercsēklas (K) ir iespējamas šādām lopbarības augu sugām:

19.1. maura skarenei (Poa annua L.);

19.2. miežabrālim (Phalaris arudinacea L.);

19.3. sējas esparsetei (Onobrychis viciifolia Scop.);

19.4. baltajam amoliņam (Melilotus albus L.).

IV. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

20. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju lopbarības augu sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

21. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, augu maiņu pa gadiem un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu.

22. Sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā ir pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām.

23. Ja nav ievēroti šo noteikumu 22.punktā minētie intervāli, par sēklaudzēšanas sējumu priekšaugiem nedrīkst izmantot:

23.1. to pašu sugu (izņemot to pašu šķirni, tādu pašu vai augstāku kategoriju);

23.2. kultūraugus, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķiroja­mas, saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

23.3. dabiskos zālājus vai zālājus, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām). Šis ierobežojums neattiecas uz sējas zirņiem un lauka pupām.

24. Nav pieļaujama daudzgadīgo lopbarības augu sēklaudzēšana maisī­jumā ar citām sugām.

25. Vienā laukā audzētu daudzgadīgo lopbarības augu vienas sugas, vienas šķirnes un vienas kategorijas sēklu ražošanā nedrīkst būt pārtraukumi starp sēklu ieguves gadiem, izņemot gadījumus, kad sēklaudzēšanai paredzētais lauks ir novākts citiem mērķiem līdz brīdim, kamēr izveidojušās sēklas. Par paredzamo sēkl­audzēšanas pārtraukumu sēklaudzētājs šo noteikumu 31.punktā minētajā termiņā informē dienestu, piesakot attiecīgās sēkl­audzēšanas platības, kā arī norāda novākšanas termiņus.

26. Ja sēklaudzētājam pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības saimnie­cība (vai tās daļa), gan saimniecība (vai tās daļa), kurā ražo konvencionālās lauksaimniecības lopbarības augu sugu sēklas, tad bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā drīkst iegūt tās pašas šķirnes sēklas, kuras iegūst konvencionālās lauksaimniecības saimniecībā (vai tās daļā), ja ir izpildītas prasības, kas minētas Komisijas 2008.gada 5.septembra Regulā (EK) Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu.

27. Sēklaudzēšanas sējumi jāizvieto tā, lai tiktu nodrošināts šo noteikumu 5.pielikumā minētais minimālais attālums starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

28. Prasības par minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute, neņem vērā, ja ir nodrošināta aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

29. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum) un vīķu (Vicia spp.) šķirnēm minimālais attālums starp dažādu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem ir tāds, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

V. Lauku apskate

30. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic lauku apskati.

31. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz dienestā lauku apskates iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu. Ja lauku apskates iesniegumu iesniedz pēc minētā termiņa, sēklaudzētājs pievieno rakstisku informāciju par termiņa neievērošanas iemesliem.

32. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

32.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā minētā informācija;

32.2. šķirne atbilst Sēklu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

32.3. sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

32.4. ir ievērots šo noteikumu 31.punktā minētais termiņš. Ja termiņš ir pārkāpts, pārbauda, vai ir pievienota informācija par kavējuma iemesliem.

33. Pirms lauku apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē.

34. Ja nav ievērotas šo noteikumu 32.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības, un pieprasa septiņu darbdienu laikā novērst norādītos trūkumus.

35. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

35.1. Latvijā sertificētai sēklai – dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

35.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavai­rošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

35.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

35.4. sēklai, kas sertificēta valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet kurai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir piešķirta ekvivalence par tādu lauku apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai pare­dzētiem augiem trešajās valstīs un par trešajās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu (turpmāk – valsts, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence), – Sēklu aprites likumā minētie sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti, sēklas iesaiņo­juma etiķete, kas atbilst šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

35.5. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

35.6. sēklai, kas sertificēta valstī, kura ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu sēklu shēmu dalībvalsts, – Sēklu aprites likumā minētie sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

36. Sēklai, kas ražota valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvi­valence, iesaiņojuma oficiālā etiķete satur šo noteikumu 7.pielikuma I nodaļā minēto informāciju. Šī informācija ir uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetes vai papildu oficiālās etiķetes. Šo noteikumu 7.pielikuma II nodaļā minētais dokuments nav nepieciešams, ja ir lietota uzlīmējama vai nenoplēšama etiķete.

37. Pavairojot bāzes sēklas, kas ievestas no valsts, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence, jāievēro šādas prasības:

37.1. šķirnei, kuru uztur tikai Eiropas Savienības dalībvalstī, iepriekšējās paaudzes sēklām jābūt izaudzētām Eiropas Savienības dalībvalstī;

37.2. šķirnēm, kuras uztur ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstī, atbildību par iepriekšējo paaudžu sēklu izaudzēšanu nodrošina:

37.2.1. uzturētājs, kas minēts Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā;

37.2.2. uzturētājs no valsts, kurai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence par trešajās valstīs veikto šķirņu uzturēšanas prakses pārbaužu līdzvērtīgumu.

38. Lai iegūtu visu paaudžu sertificētas sēklas, iepriekšējās paaudzes sēklām jābūt ražotām, oficiāli pārbaudītām un sertificētām dalībvalstī vai valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence bāzes sēklu ražošanai, – ar noteikumu, ka tās tiek ražotas, ievērojot šo noteikumu 36.punktā minētās prasības.

39. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, un triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to sēklaudzētāju, ja:

39.1. šo noteikumu 34.punktā minētie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā;

39.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 35.punktā minētajiem nosacījumiem;

39.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 25.punktā minēto nosacījumu pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesnie­gumā norādītajai informācijai;

39.4. nav lauku vēstures;

39.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 31.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

39.6. šķirne neatbilst Sēklu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju.

40. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfolo­ģiskās pazīmes un ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

40.1. stiebrzālēm lauka apskate ieteicama masveida skarošanas vai vārpošanas laikā;

40.2. tauriņziežiem lauka apskate ieteicama masveida ziedēšanas laikā;

40.3. eļļas rutkiem un facēlijai lauka apskate ieteicama tad, kad aizmetušās apakšējās pākstis;

40.4. lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem lauka apskati veic divas reizes:

40.4.1. pirmo reizi – pirmajā veģetācijas gadā pirms novākšanas, kad augi sasnieguši tehnisko gatavību;

40.4.2. otro reizi – otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas.

41. Lauka apskates laiku un reizes nosaka dienesta inspektors. Augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

42. Sākot lauka apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem un:

42.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 5.pielikumā minētie minimālie attālumi, brīdina sēklaudzētāju par neatbilstību, un nosaka termiņu minimālo attālumu nodrošināšanai (piemēram, izpļaut attiecīgās platības). Sēklaudzētājs pēc trūkumu novēršanas var atkārtoti pieteikt lauka apskati;

42.2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

43. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

44. Lauku apskates laikā dienesta inspektors nosaka:

44.1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos:

44.1.1. sējuma biezību (augu skaitu uz vienu hektāru);

44.1.2. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos – šķirnei neatbilstošo augu skaitu, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.3. pārējo lopbarības augu sējumos:

44.3.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.3.2. augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķiro­jamas, uz 200 m²;

44.3.3. citu aireņu sugu (tai skaitā auzeņ­airenes) klātbūtni airenēs.

45. Laukā, kura lielums nepārsniedz 10 hektārus, lauka apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m²) sējumam rakstu­rīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem pieciem hektāriem (sējas zirņiem un lauka pupām) vai diviem hektāriem (citiem tauriņ­ziežiem un stiebrzālēm) izvērtējamo lauciņu skaitu palielina par vienu, bet ne vairāk kā līdz 20.

46. Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos dienesta inspektors lauka apskatē novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu. Ja lauka lielums ir:

46.1. līdz pieciem hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 20;

46.2. no pieciem līdz 10 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 30;

46.3. no 10 līdz 20 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 40;

46.4. vairāk par 20 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 50.

47. Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas lauka apskatē inspektors katrā paraugrindā pēc kārtas novērtē 50 augus. Minimālais apskatāmo augu skaits laukā ir 1000. Ja sēklaudzēšanas laukā augu ir mazāk par noteikto minimālo daudzumu, apskata visus augus laukā. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

48. Sējumi (stādījumi) neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja:

48.1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² atkarībā no augu skaita uz vienu hektāru ir vienāds ar šo noteikumu 8.pielikumā minēto skaitu vai pārsniedz to;

48.2. pārējo lopbarības augu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² nav lielāks par šo noteikumu 4.pielikumā minēto skaitu.

49. Lauku apskatē augu skaits, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, uz 200 m² nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 4.pielikumā minēto skaitu.

50. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) klātbūtne.

51. Tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukos nav pieļaujama amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne.

52. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis) vai Ludovika auzas (Avena ludoviciana) vai tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukā – amoliņu (Melilotus spp.), dienesta inspektors var rakstiski dot norādījumu sēklaudzētājam tos izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt atsevišķi. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates veic atkārtotu lauka apskati.

53. Ja, veicot lauku apskati, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos minēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

54. Ja sējums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

55. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti šo noteikumu 42.1.apakšpunktā minētie minimālie attālumi, dienesta inspektors pirms lauku apskates protokola izsniegšanas pārliecinās, vai platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi. Par minēto pārbaudi izdara ierakstu lauku apskates protokolā. Minētā protokola saturs norādīts šo noteikumu 9.pielikumā.

56. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz lopbarības augu sēkl­audzēšanas lauku apskates protokolu dienestam un sēklaudzētājam.

VI. Sēklu kvalitātes novērtēšana

57. Reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un oficiālo etiķešu izgatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

58. Sēklu paraugus noņem dienesta inspektors, kas ir ieguvis dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

59. Lai novērtētu sēklu kvalitāti sertifikācijai vai komercsēklu pārbaudei, dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

60. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

60.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

60.2. dažādi iesaiņojumu lielumi sēklu partijā;

60.3. atšķirīgi marķējumi un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

60.4. dažādu veidu zīmogojumi;

60.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesai­ņojumos;

60.6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

60.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

61. Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 60.1., 60.2., 60.3., 60.4. vai 60.5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu noņemšanu atsaka līdz brīdim, kamēr reģistrā reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

62. Ja konstatēta šo noteikumu 60.6. vai 60.7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrā reģistrētā persona var:

62.1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas sēklu atšķirīgās pazīmes (ja tas ir iespējams);

62.2. iesniegt dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (elek­troniskā veidā pieejami dienesta mājaslapā internetā);

62.3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai veiktu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

63. Ja, veicot šo noteikumu 62.2.apakš­punktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors sēklu partijas novērtēšanu neveic.

64. Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 11.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par pieciem procentiem.

65. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 11.pielikumā minēto lielumu vairāk par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

66. No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 11.pielikumā:

66.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

66.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei;

66.3. paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

67. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz ir pabeigta parauga vērtēšana.

68. Sēklu vidējā parauga kvalitātei jāatbilst rādītājiem, kas noteikti šo noteikumu 12.pielikumā.

69. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) sēklu piejaukums saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

70. Nosakot sēklu sertifikāta derīguma termiņu – viens gads, sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt:

70.1. kāpostu dzimtas lopbarības au­giem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) – 9,0 procentus;

70.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernai, esparsetei, āboliņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) – 13,0 procentu;

70.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām – 15,0 procentu.

71. Nosakot sēklu sertifikāta derīguma termiņu – trīs mēneši, sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt:

71.1. kāpostu dzimtas lopbarības au­giem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) – 12,0 procentu;

71.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernai, esparsetei, āboliņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam)– 14,5 procentus;

71.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām – 16,5 procentus.

72. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrā reģistrētā persona līdz 1.martam un līdz 1.jūnijam var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu.

73. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs līdz 1.martam un līdz 1.jūnijam var iesniegt dienestā iesniegumu izlases sēklas kategorijas pazemināšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumu.

74. Dienests līdz 1.martam un līdz 1.jūnijam apkopo šo noteikumu 72. un 73.punktā minētos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi par:

74.1. iesniegumiem atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (kopējo iesniegumu skaitu pa augu sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju);

74.2. iesniegumiem izlases sēklas kategorijas pazemināšanai (kopējo iesniegumu skaitu pa augu sugām un šķirnēm, sēklu apjomu un iemeslus kategorijas pazemināšanai).

75. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc šo noteiku­mu 74.punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū, kā arī saražoto izlases sēklas daudzumu un sniedz priekšlikumus par:

75.1. zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām;

75.2. izlases sēklas kategoriju pazemināšanu.

76. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 72. un 73.punktā minēto iesniegumu un Nacionālās augu šķirņu padomes sniegtajiem priekšlikumiem, pieņem lēmumu par:

76.1. atļaujas izsniegšanu uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, vai par atteikumu izsniegt atļauju un triju darbdienu laikā paziņo par to reģistrā reģistrētajai personai, kura iesniegusi iesniegumu;

76.2. izlases sēklas kategorijas pazemināšanu vai par atteikumu pazemināt kategoriju un piecu darbdienu laikā paziņo par to selekcionāram vai šķirnes uzturētājam, kurš iesniedzis iesniegumu.

77. Ja dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām:

77.1. dienests reģistrā reģistrētajai personai izsniedz sēklu sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 136.punktu, pamatojoties uz pārskatu par sēklu novēr­tēšanas rezultātiem. Sēklu sertifikātā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju. Sēklu sertifikāta termiņš atbilst šo noteikumu 140.punktā minētajam termiņam;

77.2. reģistrā reģistrētā persona sēklu iesaiņojumus etiķetē ar speciālām etiķetēm, kurās norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi.

VII. Sēklu iesaiņošana

78. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

78.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos;

78.2. iesaiņojumus nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma.

79. Reģistrā reģistrētā persona sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

80. Reģistrā reģistrētā persona lopbarības augu sēklas var iesaiņot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos. Nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus iedala šādi:

80.1. A tipa iesaiņojums (neto svars līdz 2,5 kilogramiem) – tajā iesaiņo sēklu maisījumus, kas nav paredzēti lopbarības augu sēklaudzēšanai un lopba­rības augu audzēšanai. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā;

80.2. B tipa iesaiņojums (neto svars līdz 10 kilogramiem) – tajā iesaiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai sēklu maisījumus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā.

81. Saiņotājs dienesta uzraudzībā veic sēklu iesaiņojumu noslēgšanu (arī atkārtotu) iesaiņojumiem, kuriem lieto oficiālās etiķetes.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

82. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 mm. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 15.pielikumā. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

83. Sējas lucernai (Medicago sativa L.) etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tā atbilst šo noteikumu 82.punktā minētajiem nosacījumiem un satur šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju.

84. Oficiālās etiķetes lieto iesaiņojumiem, kuros iesaiņo:

84.1. pirmsbāzes sēklas;

84.2. bāzes sēklas;

84.3. sertificētas sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesai­ņojumus);

84.4. komercsēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņo­jumus);

84.5. sēklu maisījumus (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

84.6. sēklas, kas nav līdz galam sertificētas.

85. Pēc saiņotāja rakstiska pieprasījuma dienests nelieliem Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumiem izsniedz oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VIII nodaļā minētās prasības.

86. Noslēdzot sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst:

86.1. šo noteikumu 16.pielikumā minētajām prasībām – pirmsbāzes sēk­lām, bāzes sēklām (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

86.2. šo noteikumu 17.pielikumā minētajām prasībām – komercsēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

86.3. šo noteikumu 18.pielikumā minētajām prasībām – sēklu maisīju­miem (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

86.4. šo noteikumu 19.pielikumā minētajām prasībām – sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

87. Pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām (arī nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienī­bas B tipa iesaiņojumus) iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā, dokumentā iekļaujot šo noteikumu 16.pielikuma II nodaļā minēto informāciju. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt. Minētais dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir neizdzēšami uzdrukāta uz iesaiņojuma vai saskaņā ar šo noteikumu 86.1.apakšpunktu ir lietota uzlīmējama etiķete vai nenoplēšama materiāla etiķete.

88. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

89. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai dienesta uzraudzībā.

90. Ja lopbarības augu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

91. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē.

92. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē dienesta inspektora uzraudzībā.

93. Ja etiķetes pasūtītas un saiņotājam piegādātas pirms sēklu iesaiņo­šanas un sēklu parauga noņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot iesaiņojumu lielumu un skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

93.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

93.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nenoņem sēklu paraugu, kamēr nav nodalītas liekās iesaiņojuma vienības.

94. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar oficiālajām sēklu iesaiņojuma etiķetēm, bet, veicot atkārtotu sertifikācijas parauga kvalitātes noteikšanu pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors:

94.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

94.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

95. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi vai apstrādi ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

96. Sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, bet ir:

96.1. izaudzētas un novāktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) dalībvalstī, kas piedalās lopbarības augu shēmā, un kuras atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmas un Sēklu aprites likuma prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

96.2. izaudzētas un novāktas dalībvalstī, kā arī Īslandē vai Norvēģijā, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem;

96.3. izaudzētas un novāktas valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence, iesaiņo oficiālā uzraudzībā un iesaiņojumam pievieno Ekonomis­kās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķeti, Ekonomiskās sadar­bības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un oficiālu sertifikātu, kurā norāda:

96.3.1. lauka apsēšanai izmantotās sēklu partijas numuru;

96.3.2. valsts nosaukumu, kura sēklu sertificējusi;

96.3.3. platību (ha), no kuras iegūta sēkla;

96.3.4. sēklas daudzumu (kg);

96.3.5. apliecinājumu par to, ka sējumi, no kuriem iegūtas sēklas, atbilst sēklaudzēšanas prasībām;

96.4. novāktas Latvijā un paredzētas sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesai­ņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 19.pielikumu;

96.5. novāktas Latvijā vienā saimniecībā un paredzētas sertificēšanai Latvijā citā saimniecībā, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kas paredzēta sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

97. Šo noteikumu 96.punktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetē­šanu nepiemēro, ja dienests rakstiski vienojas ar citas valsts pilnvaroto iestādi par citām iesaiņošanas un etiķetēšanas prasībām.

IX. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

98. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šādiem sēklu iesaiņojumiem:

98.1. nelieliem Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumiem;

98.2. nelieliem Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumiem (izņemot bāzes sēklu iesaiņojumus).

99. Neliela Eiropas Savienības A tipa iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 20.pielikuma I nodaļā minēto informāciju.

100. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma.

101. Neliela Eiropas Savienības B tipa sertificētu sēklu (C), komercsēklu (K) vai sēklu maisījumu iesaiņojuma etiķetē sai­ņotājs norāda šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

102. Ja neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo etiķeti var likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

103. Nelielu Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

104. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti.

105. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 90. un 91.punktā minētās prasības.

106. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, var iesaiņot tikai iepriekš sertificētu sēklu.

X. Sēklu maisījumu sagatavošana

107. Atļauta dažādu ģinšu, sugu un šķirņu sēklu maisījumu sagatavošana:

107.1. lopbarības sējumiem – no:

107.1.1. dažādu lopbarības augu sēklām;

107.1.2. dažādu lopbarības augu un labības sēklām;

107.1.3. dažādu lopbarības augu un eļļas augu vai šķiedraugu sēklām;

107.1.4. dažādu lopbarības augu un dārzeņu sēklām;

107.2. citiem mērķiem (piemēram, apzaļumošanai) – no dažādu lopbarības augu vai dažādu lopbarības augu un citu augu (tai skaitā dekoratīvo augu) sēklām, kuri nav minēti sēklaudzē­šanas un sēklu tirdzniecības noteikumos. Ja maisījumos izmantotas citu augu sēklas, kuru sēklaudzēšanu un sēklu tirdznie­cību neregulē normatīvie akti, sēklu maisījumu saiņo tikai nelielos Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumos.

108. Šo noteikumu 107.punktā minēto sēklu maisījumu gatavošanā izmanto:

108.1. kultūraugu šķirnes, ja:

108.1.1. tās iekļautas Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā;

108.1.2. Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā nav norādes, ka tās nav paredzētas lopbarības sējumiem, izņemot šo noteikumu 107.2.apakš­punktā minēto gadījumu;

108.2. komercsēklas (sugām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību tādas var būt);

108.3. citu augu sēklas, kuru sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību neregulē normatīvie akti.

109. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

110. Sēklu maisījumu sagatavotājs:

110.1. lieto sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtas, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

110.2. sagatavo sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus, lai nodroši­nātu kvalitatīvu sēklu maisījumu. Sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus pirms darbu sākšanas iesniedz dienestā;

110.3. apstiprina par sēklu maisījumu sagatavošanas procedūru atbildīgo personu;

110.4. sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu maisīju­mos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti.

111. Pirms sēklu maisījumu sagatavošanas sēklu maisījumu sagatavotāji iesniedz dienestā šādu informāciju:

111.1. sēklu maisījuma sastāvdaļu masas daudzumu procentos pa sugām vai, ja nepieciešams, pa šķirnēm;

111.2. maisījuma nosaukumu, ja to izmanto iesaiņojuma marķēšanai.

112. Dienests izlases veidā pārbauda sēklu maisījumu sagatavošanu (ražošanu):

112.1. kontrolējot katras maisījuma sastāvdaļas identitāti un svaru, kā arī pārbaudot marķējumu, kas identificē sēklu iesaiņojumus;

112.2. pārbaudot maisīšanas darbības un gatavos maisījumus.

113. Sēklu maisījumus iesaiņo un etiķetē saskaņā ar šo noteikumu VII, VIII un IX nodaļā minētajām prasībām.

114. Informāciju par sēklu maisījuma izmantošanu norāda uz oficiālās etiķetes vai saiņotāja etiķetes.

XI. Līguma reģistrācija par sēklu pavairošanu valstī, kas nav dalībvalsts

115. Dienests saskaņā ar Komisijas 1978.gada 26.oktobra Regulu (EEK) Nr.2514/78 par sēklu pavairošanas, kas veikta valstīs, kuras nav ES dalībvalstis, līgumu reģistrāciju dalībvalstīs (turpmāk – Komisijas regula Nr.2514/78) reģistrē līgumu par sēklu pavairošanu valstī, kas nav dalībvalsts (turpmāk – līgums).

116. Lai reģistrētu līgumu, reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikumu un pievieno līguma kopiju (uzrādot oriģinālu).

117. Dienesta inspektors piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņem­šanas izvērtē tajā minēto informāciju.

118. Līgumu reģistrē, ja:

118.1. iesniegumā norādīta visa šo noteikumu 21.pielikumā minētā informācija;

118.2. valstij, kurā notiks sēklu pavairošana, ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence;

118.3. līgumā norādītā suga ir minēta Komisijas regulas Nr.2514/78 pielikumā;

118.4. iesniegumam ir pievienota līguma kopija.

119. Ja iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 21.pielikumā minētā informācija, dienests par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un pieprasa 10 darbdienu laikā iesniegt nepieciešamo informāciju.

120. Dienests 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par līguma reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt līgumu un rakstiski par to informē iesnieguma iesniedzēju. Ja dienests līgumu nereģistrē, tas pamato atteikumu.

121. Ja pieņemts lēmums reģistrēt līgumu, reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā līguma oriģinālu. Dienesta atbildīgā amatpersona uz līguma oriģināla izdara atzīmi “Līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā (datums, mēnesis, gads)” un apstiprina to ar zīmogu un parakstu.

122. Dienests katru gadu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Zemkopības ministrijai ziņojumu par iepriekšējā gadā reģistrētajiem līgumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr.2514/78.

XII. Sēklu tirdzniecība

123. Sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās atzītas par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B), sertificētu sēklu (C) vai komercsēklu (K) kategorijas sēklām.

124. Sēklas tirgo iesaiņotas, viendabīgās partijās, tām ir pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti, izņemot šo noteikumu 147.punktā minēto gadījumu.

125. Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) un baltā amoliņa (Melilotus albus L.) sēklas drīkst ievest un tirgot arī tad, ja minēto sugu šķirnes nav iekļautas Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā, bet to kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām.

126. Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija kontrolē sēklu ievešanu Latvijā no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

127. Bāzes sēklām, kas ievestas no valsts, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence, jāatbilst šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām.

128. Saskaņā ar šo noteikumu 96.5.apakš­punktu drīkst pārdot sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja ir rakstiska vienošanās starp sēklaudzētāju un sēklu sagatavotāju un par to ir informēts dienests.

129. Latvijā ir atļauts tirgot sēklu maisījumu, kas sagatavots:

129.1. Latvijā šo noteikumu X nodaļā minētajā kārtībā;

129.2.  citās dalībvalstīs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par sēklu maisījumu sagatavošanu.

130. Tirdzniecībā esošo sēklu maisījumu komponentu dīgtspēja atbilst dīgtspējai, kas paredzēta šajos noteikumos katras konkrētas sugas sertificētajai sēklu kategorijai.

131. Nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus, kuros ir sēklu maisījumi ar pazeminātu dīgtspēju, atļauts tirgot atsevišķā stendā vai vietā ar norādi “Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju”. Šādā gadījumā uz katras iesaiņojuma vienības norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

132. Tirgotājs, kas pērk sertificētas lopbarības augu sēklas, kuras tālāk tiek pārdotas vairumtirdzniecībā, katru gadu līdz 15.septembrim paziņo dienes­tam sēklu daudzumu (tonnās), kas nav realizēts līdz kārtējā gada 30.jūnijam, par katru sugu, kas minēta šo noteikumu 22.pielikumā.

133. Tirgojot sēklas, kuru svars pārsniedz divus kilogramus un kuras ievestas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklu ievešanas sniedz dienestam informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, sēklu daudzumu, ražotājvalsti un oficiālo kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti un ievedēju.

XIII. Sēklu dokumentācija

134. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, dienests reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

135. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

135.1. Latvijā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” vai “ES tiesību akti” un sēklas sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 23.pielikumu;

135.2. citā dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

135.3. valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence, sertificētai sēklai – Sēklu aprites likumā minētie sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti un sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām;

135.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

135.5. iepriekš sertificētai sēklai, pārsai­ņojot to nelielos Eiropas Savie­nības B tipa iesaiņojumos pēdējam sēklu lietotājam, – saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

136. Sēklu sertifikātu (23.pielikums) dienests, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu vidējā parauga novērtēšanas rezultātiem, izsniedz reģistrā reģistrētajām personām, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

137. Komercsēklām (K) sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu komercsēklu (K) kategorijai noteiktajām prasībām.

138. Pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saskaņā ar šo noteikumu 24.pielikumu izsniedz, ja:

138.1. kāds no iegūtajiem sēklu partijas kvalitātes rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

138.2. ir novērtēti tikai daži rādītāji;

138.3. sēklu paraugus nav noņēmis dienesta inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

139. Sēklu sertifikātu vai pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

140. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir:

140.1. viens gads – visu lopbarības augu sugu sēklām (arī to maisīju­miem);

140.2. trīs mēneši – sēklām, kuras invadētas ar dzīvām ērcēm vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kas bojā sēklas to glabāšanas laikā, vai sēklām ar paaugstinātu mitruma saturu saskaņā ar šo noteikumu 71.punktu;

140.3. viens mēnesis – ja noteiktais mitruma saturs pārsniedz šo noteikumu 71.punktā minētos rādītājus.

141. Šo noteikumu 140.punktā minētais sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas, ja sēklu partija pārsaiņota vai veikta sēklu partijas ķīmiskā apstrāde vai apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja paraugu noņemšana, ķīmiskā apstrāde, apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem un saiņošana ir ietvertas vienā nepārtrauktā tehniskajā procesā.

142. Ja sēklu partija tiek pārsaiņota pēdējiem sēklu lietotājiem nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos ar saiņotāja etiķeti bez atkārtotas kvalitātes pārbaudes, etiķetē norāda šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

143. Lai pagarinātu sēklu sertifikāta derīguma termiņu, pirms sēklu serti­fikāta derīguma termiņa beigām dienests veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

144. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina par šo noteikumu 140.punktā minēto termiņu un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu saskaņā ar šo noteikumu 25.pielikumu.

145. Citā dalībvalstī sertificētajai sēklai, kuru tirgo Latvijā un kurai nav norādīts derīguma termiņš, piemēro šo noteikumu 140.1.apakšpunktā minēto sēklu sertifikāta derīguma termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām sēklām jāveic atkārtota dīgtspējas pārbaude.

146. Reģistrā reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarotā persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pārdošanu.

147. Sēklu tirgotājs, kas tirgo Latvijā sertificētu sēklu, izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus, pēdējam sēklu lietotājam pēc tā pieprasījuma izsniedz sēklu sertifikātu vai sēklu sertifikāta kopiju (atbilstoši sēklu tirgotāja tehniskajām iespējām) ar aizpildītu tā II daļu.

148. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai, katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām laikposmā no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz kārtējā gada 31.maijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

149. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta, sēklu sertifikāta kopijas vai etiķetes, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

150. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma dienests izsniedz Starptau­tiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu.

XIV. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

151. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

152. Pēcpārbaudi veic:

152.1. visām lopbarības augu pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes sēklu (C₁) kategorijas sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sēklu partijām;

152.2. ne mazāk kā 20 procentiem no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām;

152.3. ne mazāk kā pieciem procentiem no sertificētu otrās paaudzes (C₂) kategorijas sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sēklu partijām.

153. Dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu augus un šķirnei netipiskus augus, apsējot kontrol­lauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

154. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs ir etalons, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

155. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga minimālā masa ir:

155.1. lupīnai (Lupinus spp.), sējas zirņiem (Pisum sativum L.), lauka pupām (Vicia faba L.), vīķiem (Vicia spp.) – 3000 gramu;

155.2. lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica L.Rchb.), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.)), eļļas rutkam (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.) – 450 gramu;

155.3. augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius L.), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber.), pļavas auzenei (Festuca pratensis Hudson), airenei (Lolium spp.), auzeņairenei (x Festulolium), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), lucernai (Medicago spp.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.) – 300 gramu;

155.4. aitu auzenei (Festuca ovina L.), sarkanajai auzenei (Festuca rubra L.), skarenēm (Poa spp.), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), facēlijai (Phacelia tanacetifolia Benth.) – 150 gramu;

155.5. pārējām sugām – 100 gramu.

156. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām vai ir nepietiekošs sēklu daudzums pēcpārbaudei nepieciešamo lauciņu apsēšanai, dienests pieprasa selekcionāram vai šķirnes uzturētājam jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu. Gados, kad veic oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņu, morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti.

157. Dienests oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpēju nesajaukšanos.

158. Dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

159. Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augsekas laukos, kas nodrošina sugu un šķirņu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu kontrollauciņu izvietošana vienā un tajā pašā laukā ir pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Sēklu pēcpārbaudē kontrolē arī priekšaugu laukus un kārto lauku vēsturi par pēcpārbaudē izmantojamiem laukiem.

160. Dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu, ievērojot šādus principus:

160.1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

160.2. paraugu atkārtojumus izvieto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa;

160.3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

160.4. ja visus lauciņus neapsēj vienlaikus, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

160.5. iekārtojot kontrollauciņus, lopbarības augu sugas iedala divās sugu grupās saskaņā ar šo noteikumu 26.pielikumu, ievērojot šo noteikumu 27.pieli­kumā minētos pamatrādītājus.

161. Veģetācijas laikā augus kontrollauciņos nepārstāda un neretina.

162. Katrā pārbaudāmajā lauciņā:

162.1. pirmās grupas lopbarības au­giem pēc sēklu sadīgšanas augu 2–3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

162.2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

162.3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu augus un šķirnei netipiskus augus, kā arī atzīmē tos ar marķieriem.

163. Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Vērtējot lauciņus, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šādā laikā katru lauciņu apseko vismaz reizi nedēļā.

164. Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits pārsniedz šo noteikumu 28.pielikumā minēto skaitu.

165. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to reģistrā reģistrētajai personai.

166. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultātus ievieto dienesta mājaslapā internetā.

XV. Noslēguma jautājumi

167. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumus Nr.198 “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 49.nr.; 2007, 184.nr.).

168. No austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) sēklaudzēšanas platī­bām, kuras apsētas līdz 2008.gada 31.decembrim, komercsēklas drīkst iegūt, kamēr no apsētās platības iegūst sēklu, kas atbilst šajos noteikumos minētajām komercsēklu prasībām. Iegūto sēklu drīkst tirgot tikai Latvijas teritorijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību;

2) Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvas 2007/72/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK attiecībā uz Galega orientalis Lam. sugas iekļaušanu;

3) Komisijas 2008.gada 18.decembra Direktīvas 2008/124/EK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 27.februāri.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Lopbarības kultūraugu sugas

I. Stiebrzāles (Gramineae)

1. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

2. Baltā smilga (Agrostis gigantea)

3. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

4. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

5. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv.ex. J.S et K.B Presl.)

6. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

7. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

8. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

9. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

10. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

11. Hibrīdā airene (Lolium × boucheanum Kunth)

12. Auzeņairene (x Festulolium) (Festuca spp. × Lolium spp.)

13. Daudzziedu airene, tai skaitā viengadīgā Vestervaldes airene (Lolium multiflorum Lam. var. westervololicum)

14. Ganību airene (Lolium perenne L.)

15. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

16. Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC)

17. Maura skarene (Poa annua L.)

18. Purva skarene (Poa palustris L.)

19. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

20. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

21. Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

II. Tauriņzieži (Leguminosae)

22. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

23. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

24. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

25. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

26. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

27. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

28. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

29. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

30. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

31. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

32. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

33. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

34. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

35. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

36. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

37. Baltais amoliņš (Melilotus albus L.)

III. Citas sugas

38. Lopbarības kāļi (Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.)

39. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)

40. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

41. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Informācija par personu:

1.1. juridiskai personai:

1.1.1. personas nosaukums;

1.1.2. juridiskā adrese;

1.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

1.1.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.1.5. pārstāvja vārds, uzvārds;

1.2. fiziskai personai:

1.2.1. vārds, uzvārds;

1.2.2. personas kods;

1.2.3. dzīvesvietas adrese;

1.2.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

4. Atsauce uz pievienotajiem dokumentiem.

5. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152 

Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Informācija par Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrēto personu:

3.1. juridiskai personai:

3.1.1. personas nosaukums;

3.1.2. juridiskā adrese;

3.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

3.2. fiziskai personai:

3.2.1. vārds, uzvārds;

3.2.2. personas kods;

3.2.3. dzīvesvietas adrese.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums*, izsniedzēja vārds, uzvārds, paraksts* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152 

Prasības sugas un šķirnes tīrībai

1. Šķirnes tīrībai ir noteiktas šādas prasības:

Nr. p.k.	Suga, kategorija	Citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits uz platības vienību	Maksimālais citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits uz 200 m2
1.1.	Visām sugām (izņemot pļavas skareni, sējas zirņus, lauka pupas, lopbarības kāļus un lopbarības kāpostu šķirnes)
1.1.1.	pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos	1 augs uz 30 m2	7
1.1.2.	sertificētas sēklas laukos	1 augs uz 10 m2	20
1.2.	Poliklonām pļavas skarenes šķirnēm
1.2.1.	pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos	1 augs uz 20 m2	10
1.2.2.	sertificētas sēklas laukos	4 augi uz 10 m2	80
1.3.	Apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm
1.3.1.	pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos	1 augs uz 20 m2	10
1.3.2.	sertificētas sēklas laukos	6 augi uz 10 m2	120

 

2. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm ir šāda šķirnes tīrība:

2.1. bāzes sēklām – 99,7 %;

2.2. sējas zirņu un lauka pupu pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) – 99 %;

2.3. sējas zirņu un lauka pupu otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂) un lopbarības kāļu, lopbarības kāpostu un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirņu sertificētām sēklām – 98 %.

3. Lauku apskatē maksimāli pieļaujamais augu skaits, kuru sēklas sagata­vošanas procesā ir grūti nošķirojamas (šā pielikuma 5. un 6.punkts), ir šāds:

3.1. pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos – pieci augi uz 30 m² jeb 35 augi uz 200 m²;

3.2. sertificētas sēklas laukos – pieci augi uz 10 m² jeb 100 augi uz 200 m².

4. Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs (tai skaitā auzeņairenēs):

4.1. pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos – viens augs uz 50 m² jeb četri augi uz 200 m²;

4.2. sertificētas sēklas laukos – viens augs uz 10 m² jeb 20 augi uz 200 m².

5. Augu sugas, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, stiebrzālēm:

Nr. p.k.	Stiebrzāles	Grūti nošķirojamie
		kultūraugi	nezāles
1	2	3	4
5.1.	Parastā smilga	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		parastā skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		pļavas skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.2.	Baltā smilga	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.3.	Ložņu smilga	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		parastā skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		pļavas skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.4.	Pļavas lapsaste	kamolzāle	liektā lapsaste (Alopecurus geniculatus)
		pļavas skarene	meža suņuburkšķis (Anthriscus sylvestris)
		parastā skarene	villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
5.5.	Augstā dižauza	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		viengadīgā airene
		kamolzāle
		niedru auzene
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
5.6.	Kamolzāle	daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		ganību airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		viengadīgā airene	šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene	villainā meduszāle (Holcus lanatus)
		sarkanā auzene
		pļavas skarene
		aitu auzene
5.7.	Niedru auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		kamolzāle	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene
5.8.	Aitu auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		kamolzāle
		sarkanā auzene
		niedru auzene
		pļavas auzene
		pļavas skarene
5.9.	Pļavas auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
5.10.	Sarkanā auzene	daudzziedu airene	aitu auzene (Festuca ovina)
		ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		niedru auzene
		pļavas auzene
		pļavas skarene
5.11.	Hibrīdā airene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
5.12.	Auzeņairene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
5.13.	Daudzziedu airene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		kamolzāle	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		niedru auzene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		pļavas auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		sarkanā auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
5.14.	Ganību airene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		niedru auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
5.15.	Pļavas timotiņš	baltais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		bastarda āboliņš	tīruma mīkstpiene (Sonchus arvensis)
		miežabrālis	mazā skābene (Rumex acetosella)
		Bertolīni timotiņš	mīkstā madara (Galium mollugo)
		ragainie vanagnadziņi	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achillea millefolium)
			parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			tīruma atraitnīte (Viola arvensis)
			tīruma gaurs (Spergula arvensis)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
5.16.	Bertolīni timotiņš	baltais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		bastarda āboliņš	lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)
		miežabrālis	mazā skābene (Rumex acetosella)
		ragainie vanagnadziņi	mīkstā madara (Galium mollugo)
		pļavas timotiņš	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achillea millefolium)
			parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			tīruma atraitnīte (Viola arvensis)
			tīruma gaurs (Spergula arvensis)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
5.17.	Maura skarene	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		purva skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecio vulgare)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.18.	Purva skarene	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecio vulgare)
			parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.19.	Pļavas skarene	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		purva skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecio vulgare)
			parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.20.	Parastā skarene	kamolzāle	tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achillea millefolium)
		purva skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		maura skarene	parastā krustaine (Senecio vulgare)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex ovalis)
5.21.	Miežabrālis	pļavas timotiņš	baltā balanda (Chenopodium album)
			tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achillea millefolium)
			parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)

 

6. Augu sugas, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, tauriņziežiem:

Nr. p.k.	Tauriņzieži	Grūti nošķirojamie
		kultūraugi	nezāles
1	2	3	4
6.1.	Ragainie vanagnadziņi	baltais āboliņš	āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)
		bastarda āboliņš	dzeltenais āboliņš (Trifolium strepens)
		dzeltenā lucerna	lauka veronika (Veronica agrostis)
			lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata)
			melnā driģene (Hyosciamus niger)
			spulgotnes (Melandryum sp.)
6.2.	Sējas lucerna	baltais amoliņš	balandu amarants (Amaranhtus blitoides)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		austrumu galega	parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		ragainie vanagnadziņi	daudzsēklu balanda (Chenopodium polyspermum)
		hibrīdā lucerna	savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
6.3.	Hibrīdā lucerna	baltais amoliņš	balandu amarants (Amaranthus blitoides)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		austrumu galega	parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		ragainie vanagnadziņi	daudzsēklu balanda (Chenopodium polyspermum)
		sējas lucerna	savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
6.4.	Sējas esparsete		austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)
			ārstniecības suņmēle (Cynoglossum officinale)
			tīruma pērkone (Raphanus raphanistrum)
			pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)
			Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum)
			Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum)
6.5.	Bastarda āboliņš	baltais āboliņš	atliektais amarants (Amaranthus retroflexus)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		ragainie vanagnadziņi	baltā spulgotne (Melandrium album)
		pļavas timotiņš	lauku ilzīte (Anthemis arvensis)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			mīkstā madara (Galium mollugo)
			tīruma kumelīte (Matricaria inodora)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			sīkā gandrene (Geranium pusillum)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
6.6.	Sarkanais āboliņš	baltais amoliņš	amarantu aksire (Axyris amaranthoides)
		bastarda āboliņš	āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		hibrīdā lucerna	baltā spulgotne (Melandrium album)
		zilā lucerna	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		austrumu galega	izplestā balodene (Atriplex patula)
			cirtainā skābene (Rumex crispus)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			savvaļas burkāns (Daucus carota)
			struplapu skābene (Rumex obtusifolia)
6.7.	Baltais āboliņš	bastarda āboliņš	atliektais amarants (Amaranthus retroflexus)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		ragainie vanagnadziņi	baltā spulgotne (Melandrium album)
		pļavas timotiņš	ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris)
			lauku āboliņš (Trifolium arvense)
			lauku ilzīte (Anthemis arvensis)
			lielā ceļteka (Plantago major)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			mīkstā madara (Galium mollugo)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)
			sīkā gandrene (Geranium pusillum)
			trejkrāsu atraitnīte (Viola tricolor)
6.8.	Austrumu galega	dzeltenā lucerna	atliektais amarants (Amaranthus retroflexus)
		hibrīdā lucerna	balandu amarants (Amaranthus blitoides)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		prosa	daudzsēklu balanda (Chenopodium polyspermum)
			dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
6.9.	Baltais amoliņš	hibrīdā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
			mīkstā madara (Galium mollugo)

 

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Minimālais attālums starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute

Nr. p.k.	Lopbarības augu suga	Lauka lielums
		2 ha un mazāks	lielāks par 2 ha
1.	Stiebrzāles, eļļas rutki un tauriņzieži (izņemot sējas zirņus)
1.1.	sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai	200 m	100 m
1.2.	sēkla tiek ražota lopbarības sējumiem vai apzaļumošanai	100 m	50 m
2.	Lopbarības kāļi, lopbarības kāposti un facēlija
2.1.	bāzes sēklas (B)	400 m	400 m
2.2.	sertificētas sēklas (C)	200 m	200 m

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada  17.februāra noteikumiem Nr.152

Sēklaudzēšanas lauku apskates iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par izsēto sēklu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. aizsargātai šķirnei – licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.5. sēklas daudzums (kg).

4. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1. lauka nosaukums vai numurs;

4.2. lauka platība (ha).

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

6. Sēšanas datums un gads.

7. Informācija par priekšaugiem (krustziežiem – pieci gadi, tauriņ­ziežiem – trīs gadi, pārējām sugām – divi gadi).

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

 

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152 

Oficiālās etiķetes un dokumenta saturs sēklām, kas ievestas no valsts, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence

I. Oficiālās etiķetes saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Norāde “Paraugi ņemti un analizēti saskaņā ar ISTA noteikumiem sertifikāta iegūšanai, ko izsniegusi ……...... (Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu pārbaudes institūcijas nosaukums vai tā abreviatūra)”. Attiecībā uz ASV un Kanādu – norāde “Saskaņā ar AOSA normām paraugu ņemšanu un analīzi veikusi ……...... (Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) atzītas sēklu pārbaudes institūcijas nosaukums vai tā abreviatūra)”.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

9. Saiņošanas mēnesis un gads.

10. Ja sēklu dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kas veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Minēto informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

11. Norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta.

12. Norāde, ja sēklas ir ķīmiski apstrādātas.

II. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada  17.februāra noteikumiem Nr.152

Lauku apskatē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² sējas zirņu un lauka pupu sējumos

Nr. p.k.	Augu skaits uz ha	Šķirnes tīrība
		99,7 %	99,0 %	98,0 %
		citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits uz 200 m2
1.	50 000	7	16	29
2.	55 000	8	18	31
3.	60 000	8	19	33
4.	65 000	8	20	36
5.	70 000	9	21	38
6.	75 000	9	23	40
7.	80 000	10	24	42
8.	85 000	10	25	45
9.	90 000	10	26	47
10.	95 000	11	27	49
11.	100 000	11	29	52
12.	105 000	12	30	54
13.	110 000	12	31	56
14.	115 000	12	32	58
15.	120 000	13	33	61
16.	125 000	13	34	63
17.	130 000	14	36	65
18.	135 000	14	37	67
19.	140 000	14	38	69
20.	145 000	15	39	72
21.	150 000	15	40	74
22.	155 000	16	41	76
23.	160 000	16	43	78
24.	165 000	16	44	80
25.	170 000	17	45	83
26.	175 000	17	46	85
27.	180 000	17	47	87
28.	185 000	18	48	89
29.	190 000	18	49	91
30.	195 000	19	50	94
31.	200 000	19	52	96
32.	205 000	19	53	98
33.	210 000	20	54	100
34.	215 000	20	55	102
35.	220 000	20	56	105
36.	225 000	21	57	107
37.	230 000	21	58	109
38.	235 000	22	59	111
39.	240 000	22	61	113
40.	245 000	22	62	115
41.	250 000	23	63	118
42.	255 000	23	64	120
43.	260 000	23	65	122
44.	265 000	24	66	124
45.	270 000	24	67	126
46.	275 000	24	68	128
47.	280 000	25	70	130
48.	285 000	25	71	133
49.	290 000	26	72	135
50.	295 000	26	73	137
51.	300 000	26	74	139
52.	305 000	27	75	141
53.	310 000	27	76	143
54.	315 000	27	77	146
55.	320 000	28	78	148
56.	325 000	28	79	150
57.	330 000	28	81	152
58.	335 000	29	82	154
59.	340 000	29	83	156
60.	345 000	29	84	158
61.	350 000	30	85	161
62.	355 000	30	86	163
63.	360 000	30	87	165
64.	365 000	31	88	167
65.	370 000	31	89	169
66.	375 000	32	90	171
67.	380 000	32	92	173
68.	385 000	32	93	175
69.	390 000	33	94	178
70.	395 000	33	95	180
71.	400 000	33	96	182
72.	405 000	34	97	184
73.	410 000	34	98	186
74.	415 000	34	99	188
75.	420 000	35	100	190
76.	425 000	35	101	192
77.	430 000	35	102	195
78.	435 000	36	104	197
79.	440 000	36	105	199
80.	445 000	36	106	201
81.	450 000	37	107	203
82.	455 000	37	108	205
83.	460 000	37	109	207
84.	465 000	38	110	209
85.	470 000	38	111	212
86.	475 000	39	112	214
87.	480 000	39	113	216
88.	485 000	39	114	218
89.	490 000	40	115	220
90.	495 000	40	117	222
91.	500 000	40	118	224
92.	505 000	41	119	226
93.	510 000	41	120	229
94.	515 000	41	121	231
95.	520 000	42	122	233
96.	525 000	42	123	235
97.	530 000	42	124	237
98.	535 000	43	125	239
99.	540 000	43	126	241
100.	545 000	43	127	243
101.	550 000	44	128	245
102.	555 000	44	130	248
103.	560 000	44	131	250
104.	565 000	45	132	252
105.	570 000	45	133	254
106.	575 000	45	134	256
107.	580 000	46	135	258
108.	585 000	46	136	260
109.	590 000	46	137	262
110.	595 000	47	138	264
111.	600 000	47	139	266
112.	605 000	47	140	269
113.	610 000	48	141	271
114.	615 000	48	142	273
115.	620 000	48	143	275
116.	625 000	49	145	277
117.	630 000	49	146	279
118.	635 000	50	147	281
119.	640 000	50	148	283
120.	645 000	50	149	285
121.	650 000	51	150	288
122.	655 000	51	151	290
123.	660 000	51	152	292
124.	665 000	52	153	294
125.	670 000	52	154	296
126.	675 000	52	155	298
127.	680 000	53	156	300
128.	685 000	53	157	302
129.	690 000	53	158	304
130.	695 000	54	160	306
131.	700 000	54	161	309
132.	705 000	54	162	311
133.	710 000	55	163	313
134.	715 000	55	164	315
135.	720 000	55	165	317
136.	725 000	56	166	319
137.	730 000	56	167	321
138.	735 000	56	168	323
139.	740 000	57	169	325
140.	745 000	57	170	327
141.	750 000	57	171	329
142.	755 000	58	172	332
143.	760 000	58	173	334
144.	765 000	58	175	336
145.	770 000	59	176	338
146.	775 000	59	177	340
147.	780 000	59	178	342
148.	785 000	60	179	344
149.	790 000	60	180	346
150.	795 000	60	181	348
151.	800 000	61	182	350
152.	805 000	61	183	352
153.	810 000	61	184	355
154.	815 000	62	185	357
155.	820 000	62	186	359
156.	825 000	62	187	361
157.	830 000	63	188	363
158.	835 000	63	189	365
159.	840 000	63	190	367
160.	845 000	64	192	369
161.	850 000	64	193	371
162.	855 000	64	194	373
163.	860 000	65	195	375
164.	865 000	65	196	378
165.	870 000	65	197	380
166.	875 000	66	198	382
167.	880 000	66	199	384
168.	885 000	66	200	386
169.	890 000	67	201	388
170.	895 000	67	202	390
171.	900 000	67	203	392
172.	905 000	68	204	394
173.	910 000	68	205	396
174.	915 000	68	206	398
175.	920 000	69	207	401
176.	925 000	69	209	403
177.	930 000	69	210	405
178.	935 000	70	211	407
179.	940 000	70	212	409
180.	945 000	70	213	411
181.	950 000	71	214	413
182.	955 000	71	215	415
183.	960 000	71	216	417
184.	965 000	72	217	419
185.	970 000	72	218	421
186.	975 000	72	219	423
187.	980 000	73	220	426
188.	985 000	73	221	428
189.	990 000	73	222	430
190.	995 000	74	223	432
191.	1 000 000	74	224	434

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Lauku apskates protokola numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Informācija par izsēto sēklu:

4.1. suga;

4.2. šķirne;

4.3. kategorija;

4.4. partijas numurs;

4.5. sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

5. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

5.1. lauka nosaukums vai numurs;

5.2. platība (ha);

5.3. priekšaugi.

6. Informācija par citām lopbarības augu sugu šķirnēm un kategorijām saimniecībā (ir vai nav; ja ir, norādīt šķirni un kategoriju).

7. Informācija par lauku apskates rezultātiem:

7.1. minimālie attālumi starp sējumiem (ievēroti vai nav ievēroti);

7.2. šķirnes identitāte (atbilst vai neatbilst);

7.3. sējuma vispārējais stāvoklis;

7.4. nezāļainība (liela, vidēja vai maza), nezāles;

7.5. slimības un kaitēkļi;

7.6. citu šķirņu un šķirnei netipisko augu skaits;

7.7. augu skaits, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas;

7.8. vējauzas;

7.9. amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne (tikai tauriņziežu bāzes sēklu laukos);

7.10. sējuma atbilstība prasībām.

8. Lēmums par šķirnes sējumu atbilstību vai neatbilstību sēklu iegūšanai.

9. Protokola izsniegšanas datums*, dienesta inspektora apliecības numurs, vārds, uzvārds un paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

 

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķešu izgatavošanas iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. ražas gads;

3.5. sēklu masa (kg).

4. Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1. iesaiņojuma veids;

4.2. iesaiņojuma lielums;

4.3. iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4. glabāšanas vieta;

4.5. glabāšanas veids.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdošanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

6. Informācija par ķīmisko apstrādi.

7. Parauga ņemšanas mērķis.

8. Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9. Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits.

10. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais doku­ments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

11.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Sēklu partijas un parauga masa

Nr. p.k.	Nosaukums	Maksimālā partijas masa (t)	Minimālā sēklu parauga masa no sēklu partijas sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai un pēcpārbaudei (g)			Masa no parauga citu augu sugu sēklu daudzuma noteikšanai pēc skaita (g)	Parauga masa partijas mitruma satura un kaitēkļu noteikšanai (g)
			kopā	tai skaitā
				sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai	pēcpārbaudei
1	2	3	4	5	6	7	8
1.	Stiebrzāles (Gramineae)
1.1.	parastā smilga (Agrostis capillaris L.)	10	80	50	30	5	50
1.2.	baltā smilga (Agrostis gigantea L.)	10	80	50	30	5	50
1.3.	ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)	10	80	50	30	5	50
1.4.	pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)	10	130	100	30	30	50
1.5.	augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)	10	300	200	100	80	50
1.6.	kamolzāle (Dactylis glomerata L.)	10	200	100	100	30	50
1.7.	niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)	10	200	100	100	50	50
1.8.	aitu auzene (Festuca ovina L.)	10	150	100	50	30	50
1.9.	pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)	10	200	100	100	50	50
1.10.	sarkanā auzene (Festuca rubra L.)	10	150	100	50	30	50
1.11.	hibrīdā airene (Lolium x boucheanum Kunth.)	10	300	200	100	60	50
1.12.	auzeņairene (x Festulolium)	10	300	200	100	60	50
1.13.	daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.)	10	300	200	100	60	50
1.14.	ganību airene (Lolium perenne L.)	10	300	200	100	60	50
1.15.	pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)	10	80	50	30	10	50
1.16.	Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC.)	10	80	50	30	10	50
1.17.	maura skarene (Poa annua L.)	10	100	50	50	10	50
1.18.	purva skarene (Poa palustris L.)	10	100	50	50	5	50
1.19.	pļavas skarene (Poa pratensis L.)	10	100	50	50	5	50
1.20.	parastā skarene (Poa trivialis L.)	10	100	50	50	5	50
1.21.	miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)	10	200	100	100	50	50
2.	Tauriņzieži (Leguminosae)
2.1.	ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)	10	300	200	100	30	50
2.2.	baltā lupīna (Lupinus albus L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.3.	šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.4.	dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.5.	sējas lucerna (Medicago sativa L.)	10	400	300	100	50	50
2.6.	hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)	10	400	300	100	50	50
2.7.	sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)
2.7.1.	augļi	10	850	600	250	600
2.7.2.	sēklas	10	650	400	250	400	50
2.8.	sējas zirņi (Pisum sativum L.(partim))	25	2000	1000	1000	1000	300
2.9.	bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)	10	250	200	50	20	50
2.10.	sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)	10	400	300	100	50	50
2.11.	baltais āboliņš (Trifolium repens L.)	10	250	200	50	20	50
2.12.	lauka pupas (Vicia faba L.(partim))	25	2000	1000	1000	1000	300
2.13.	vasaras vīķi (Vicia sativa L.)	25	2000	1000	1000	1000	300
2.14.	ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)	20	2000	1000	1000	1000	300
2.15.	austrumu galega (Galega orientalis Lam.)	10	250	200	100	50	50
2.16.	baltais amoliņš (Melilotus albus L.)	10	400	300	100	50	50
3.	Citas sugas
3.1.	lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L.Rchb.)	10	350	200	150	100	50
3.2.	lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.))	10	350	200	150	100	50
3.3.	facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)	10	350	300	50	40	50
3.4.	eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.)	10	450	300	150	300	50

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Sēklu kvalitātes rādītāji

1. Sertificētas sēklas

1.tabula

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Dīgtspēja		Analītiskā tīrība								Maksimālais citu augu sugu sēklu daudzums paraugā, kura masa noteikta noteikumu 11.pielikuma 7.ailē			Nosacījumi attiecībā uz citas krāsas vai rūgtās lupīnas sēklu daudzumu
		minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	maksi­mālais cieto sēklu daudzums tīrai sēklai (%)	minimālā analītiskā tīrība (% no masas)	citu augu sugu sēklu maksimālais daudzums (% no masas)
					kopā	viena suga	ložņu vārpata (Agropyron repens; sinonīms Elytrigia repens)	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides	amoliņi (Melilotus spp.)	pērkone (Raphanus raphanistrum)	sinepes (Sinapis arvensis)	vējauzas un Ludovika auzas (Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana)	vijas (Cuscuta spp.)	skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16
1.1.	Stiebrzāļu sugu sēklas
1.1.1.	Parastā smilga (Agrostis capillaris)	75 (a)		90	2,0	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.2.	Baltā smilga (Agrostis gigantea)	80 (a)		90	2,0	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.3.	Ložņu smilga (Agrostis stolonifera)	75 (a)		90	2,0	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.4.	Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis)	70 (a)		75	2,5	1,0 (f)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.5.	Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius)	75 (a)		90	3,0	1,0 (f)	0,5	0,3				0 (w)	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.6.	Kamolzāle (Dactylis glomerat)	80 (a)		90	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.7.	Niedru auzene (Festuca arundinacea)	80 (a)		95	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.8.	Aitu auzene (Festuca ovina)	75 (a)		85	2,0	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.9.	Pļavas auzene (Festuca pratensis)	80 (a)		95	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.10.	Sarkanā auzene (Festuca rubra)	75 (a)		90	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.11.	Hibrīdā airene (Lolium x boucheanum)	75 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.12.	Auzeņairene (x Festulolium)	75 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.13.	Daudzziedu (viengadīgā) airene (Lolium multiflorum)	75 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.14.	Ganību airene (Lolium perenne)	80 (a)		96	1,5	1,0	0,5	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.15.	Pļavas timotiņš (Phleum pratense)	80 (a)		96	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (z)	5
1.1.16.	Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii)	80 (a)		96	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (z)	5
1.1.17.	Maura skarene (Poa annua)	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5 (g)
1.1.18.	Purva skarene (Poa palustris)	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.19.	Pļavas skarene (Poa pratensis)	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.20.	Parastā skarene (Poa trivialis)	75 (a)		85	2,0 (c)	1,0 (c)	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	2 (g)
1.1.21.	Miežabrālis (Phalaris arundinacea)	75 (a)		96	1,5	1,0	0,3	0,3				0	0 (v), (z)	5
1.2.	Tauriņziežu sugu sēklas
1.2.1.	Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus)	75 (a), (b)	40	95	1,8 (d)	1,0 (d)			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.2.	Baltā lupīna (Lupinus albus)	80 (a), (b)	20	98	0,5 (e)	0,3 (e)			0,3			0 (β)	0 (v)	5 (g)	(h), (s)
1.2.3.	Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius)	75 (a), (b)	20	98	0,5 (e)	0,3 (e)			0,3			0 (β)	0 (v)	5 (g)	(h), (s)
1.2.4.	Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus)	80 (a), (b)	20	98	0,5 (e)	0,3 (e)			0,3			0 (β)	0 (v)	5 (g)	(h), (s)
1.2.5.	Sējas lucerna (Medicago sativa)	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.6.	Hibrīdā lucerna Medicago x varia)	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.7.	Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia)	75 (a), (b)	20	95	2,5	1,0			0,3			0	0 (v)	5
1.2.8.	Sējas zirņi (Pisum sativum)	80 (a)		98	0,5	0,3			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.9.	Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum)	80 (a), (b)	20	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.10.	Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense)	80 (a), (b)	20	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.11.	Baltais āboliņš (Trifolium repens)	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.2.12.	Lauka pupas (Vicia faba)	80 (a), (b)	5	98	0,5	0,3			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.13.	Vasaras vīķi (Vicia sativa)	85 (a), (b)	20	98	1,0 (e)	0,5 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.14.	Ziemas vīķi (Vicia villosa)	85 (a), (b)	20	98	1,0 (e)	0,5 (e)			0,3			0	0 (v)	5 (g)
1.2.15.	Austrumu galega (Galega orientalis)	60	40	97	2,0	1,5			0,3	0	0	0	0 (x), (y)	10 (g)
1.2.16.	Baltais amoliņš (Melilotus alba)	80 (a), (b)	40	97	1,5	1,0			0,3			0	0 (x), (y)	10
1.3.	Citas lopbarības augu sugas
1.3.1.	Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica)	80 (a)		98	1,0	0,5				0,3	0,3	0	0 (v), (z)	5
1.3.2.	Lopbarības kāposti (Brassica oleracea var. acephala)	75 (a)		98	1,0	0,5				0,3	0,3	0	0 (v), (z)	10
1.3.3.	Facēlija (Phacelia tanacetifolia)	80 (a)		96	1,0	0,5						0	0 (v), (z)
1.3.4.	Eļļas rutki (Raphanus sativus var. oleiformis)	80 (a)		97	1,0	0,5				0,3	0,3	0	0 (v)	5

 

2. Bāzes sēklas

2.tabula

1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12
Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Maksimālais cieto sēklu daudzums tīrai sēklai (%)	Minimālā analītiskā tīrība (% no masas)	Maksimālais citu sugu sēklu daudzums						Citi nosacījumi
					kopā (% no masas)	skaits paraugā, kura masa noteikta noteikumu 11.pielikuma 7.ailē
						viena suga	skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus)	ložņu vārpata (Agropyron repens; sinonīms Elytrigia repens)	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)	amoliņi (Melilotus spp.)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12
2.1.	Stiebrzāļu sugu sēklas
2.1.1.	Parastā smilga (Agrostis capillaris)	80 (a)		90	0,3	20	1	1	1		(q)
2.1.2.	Baltā smilga (Agrostis gigantea)	80 (a)		90	0,3	20	1	1	1		(q)
2.1.3.	Ložņu smilga (Agrostis stolonifera)	80 (a)		90	0,3	20	1	1	1		(q)
2.1.4.	Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis)	70 (a)		75	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.5.	Augstā dižauza (Arrenatherum elatius)	75 (a)		90	0,3	20 (i)	2	5	5		(p), (q)
2.1.6.	Kamolzāle (Dactylis glomerata)	80 (a)		90	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.7.	Niedru auzene (Festuca arundinacea)	80 (a)		95	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.8.	Aitu auzene (Festuca ovina	75 (a)		85	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.9.	Pļavas auzene (Festuca pratensis)	80 (a)		95	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.10.	Sarkanā auzene (Festuca rubra)	75 (a)		90	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.11.	Hibrīdā airene (Lolium x boucheanum)	75 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.12.	Auzeņairene (Festulolium)	75 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.13.	Daudzziedu (viengadīgā) airene (Lolium multiflorum)	75 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.14.	Ganību airene (Lolium perenne)	80 (a)		96	0,3	20 (i)	2	5	5		(q)
2.1.15.	Timotiņš (Phleum pratense)	80 (a)		96	0,3	20	2	1	1		(q)
2.1.16.	Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii)	80 (a)		96	0,3	20	2	1	1		(q)
2.1.17.	Maura skarene (Poa annua)	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.18.	Purva skarene (Poa palustris)	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.19.	Pļavas skarene (Poa pratensis)	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.20.	Parastā skarene (Poa trivialis)	75 (a)		85	0,3	20 (j)	1	1	1		(m), (q)
2.1.21.	Miežabrālis (Phalaris arudinacea)	75 (a)		96	0,3	20	2	5	5		(q)
2.2.	Tauriņziežu sugu sēklas
2.2.1.	Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus)	75 (a), (b)	40	95	0,3	20	3			0 (l)	(n), (q)
2.2.2.	Baltā lupīna (Lupinus albus	80 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o), (r)
2.2.3.	Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius)	75 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o), (r)
2.2.4.	Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus)	80 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o), (r)
2.2.5.	Sējas lucerna (Medicago sativa)	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	3			0 (l)	(q)
2.2.6.	Hibrīdā lucerna (Medicago x varia)	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	3			0 (l)	(q)
2.2.7.	Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia)	75 (a), (b)	20	95	0,3	20	2			0 (k)
2.2.8.	Sējas zirņi (Pisum sativum)	80 (a)		98	0,3	20	2			0 (k)
2.2.9.	Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum	80 (a), (b)	20	97	0,3	20	3			0 (l)	(q)
2.2.10.	Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense)	80 (a), (b)	20	97	0,3	20	5			0 (l)	(q)
2.2.11.	Baltais āboliņš (Trifolium repens)	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	5			0 (l)	(q)
2.2.12.	Lauka pupas (Vicia faba)	85 (a), (b)	5	98	0,3	20	2			0 (k)
2.2.13.	Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)	85 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o)
2.2.14.	Ziemas vīķi (Vicia villosa)	85 (a), (b)	20	98	0,3	20	2			0 (k)	(o)
2.2.15.	Austrumu galega (Galega orientalis)	60	40	97	0,3	20	2			(l)	(q)
2.2.16.	Baltais amoliņš (Melilotus alba)	80 (a), (b)	40	97	0,3	20	5			(t)	(q)
2.3.	Citas lopbarības augu sugas
2.3.1.	Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica)	80 (a)		98	0,3	20	2
2.3.2.	Lopbarības kāposti (Brassica oleracea var. acephala)	75 (a)		98	0,3	20	3				(q)
2.3.3.	Facēlija (Phacelia tanacetifolia)	80 (a)		96	0,3	20
2.3.4.	Eļļas rutki (Raphanus sativus var. oleiformis)	80 (a)		97	0,3	20	2				(q)

Paskaidrojums. Bāzes sēklu paraugā, kura masa noteikta noteikumu 11.pielikuma 7.ailē, nedrīkst būt vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana) un viju (Cuscuta spp.) sēklas.

Piezīmes.

(a) Visas svaigās un veselās sēklas, kas pēc iepriekšējas apstrādes nedīgst, uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(b) Maksimālais cieto sēklu daudzums, kuras uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(c) Kopumā līdz 0,8 % no masas citu skareņu (Poa spp.) sugu sēklu neuzskata par piejaukumu.

(d) Līdz 1 % no masas sarkanā āboliņa (Trifolium pratense) sēklu neuzskata par piejaukumu.

(e) Kopumā līdz 0,5 % no masas lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), lauka pupu (Vicia faba) un vīķu (Vicia spp.) sēklu citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumu.

(f) Noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām (Poa spp.).

(g) Skābeņu (Rumex spp.) sēklu skaits, izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus), nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti šā pielikuma 1.tabulas 15.ailē minētie nosacījumi.

(h) Citas krāsas lupīnu sēklu skaits rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, bet citām lupīnām – 1 %.

(i) Ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu (Poa spp.), tās neuzskata par piejaukumu.

(j) Bāzes sēklām šā pielikuma 2.tabulas 7.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst būt vairāk par vienu.

(k) Amoliņa (Melilotus spp.) sēklu skaits nav jānosaka bāzes sēklām, ja nav šaubu par to, ka ievēroti šā pielikuma 2.tabulas 11.ailē minētie nosacījumi.

(l) Ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja vien otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas.

(m) Nepiemēro “c” nosacījumu.

(n) Nepiemēro “d” nosacījumu.

(o) Nepiemēro “e” nosacījumu.

(p) Nepiemēro “f” nosacījumu.

(r) Rūgtās lupīnas sēklu piejaukums citu lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %.

(s) Procentuālais daudzums pēc rūgtās lupīnas sēklu skaita šķirnēs, kas nav rūgtā lupīna, nepārsniedz 2,5 %.

(t) Amoliņam (Melilotus albus) šo rādītāju nenosaka.

(v) Cuscuta spp. sēklu noteikšana pēc skaita nav nepieciešama, ja nav šaubu par to, ka ievēroti šā pielikuma 1.tabulas 14.ailē minētie nosacījumi.

(z) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja vien otrā tādas pašas masas paraugā Cuscuta spp. sēklu nav.

(x) Parauga masa Cuscuta spp. sēklu noteikšanai pēc skaita ir divreiz lielāka nekā masa, kas precizēta attiecīgajai sugai noteikumu 11.pielikuma 7.ailē.

(y) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja vien otrā paraugā, kura masa ir divreiz lielāka nekā noteiktais svars, Cuscuta spp. sēklu nav.

(q) Nepiemēro “z” un “y” nosacījumu.

(w) Ja noteiktā masas paraugā kopā ir divas Avena fatua, Avena ludoviciana, Avena sterilis sēklas, to neuzskata par piemaisījumu, ja vien otrā tādas pašas masas paraugā šo sugu sēklu nav.

(β) Avena fatua, Avena ludoviciana, Avena sterilis sēklu skaitu nav nepieciešams noteikt, ja nav šaubu par šā pielikuma 1.tabulas 13.ailē minēto nosacījumu izpildi.

 

3. Komercsēklas:

3.1. sēklas atbilst sertificētas sēklas kvalitātes rādītājiem attiecībā uz sēklu minimālo dīgtspēju, analītisko tīrību un citu augu sēklu saturu;

3.2. par 1 % palielina masas procentuālo daudzumu, kas noteikts šā pielikuma 1.tabulas 6. un 7.ailē;

3.3. ja maura skarenes (Poa annua) sēklās kopā ir ne vairāk kā 10 % no citu skareņu sugu sēklu masas, tās neuzskata par piejaukumu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

13.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Sēklu partijas lielums.

7. Sēklu dīgtspēja.

8. Sēklu kvalitāti apliecinoša dokumenta numurs un izsniegšanas datums.

9. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

14.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas lielums.

6. Kategorija, uz kuru vēlas pazemināt.

7. Iemesli izlases sēklas kategorijas pazemināšanai.

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

15.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Etiķešu krāsa

Nr. p.k.	Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības	Etiķetes krāsa
1.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	balta ar diagonālu violetu svītru
2.	Bāzes sēklas (B)	balta
3.	Sertificētas sēklas
3.1.	pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1)	zila
3.2.	otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2)	sarkana
4.	Komercsēklas (K)	brūna
5.	Lopbarības augu šķirnes, kas nav iekļautas Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā	oranža
6.	Sēklas ar pazeminātām prasībām vai kvalitātes rādītājiem	brūna
7.	Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas	pelēka
8.	Sēklu maisījumi	zaļa

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

16.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot komercsēklas (K) un nelielus iesaiņojumus) iesaiņojuma oficiālās etiķetes vai zīmogojuma un dokumenta saturs

I. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem (var lietot norādi “ES tiesību akti”).

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija.

9. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums ir noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

10. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

11. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura to novērtējusi, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

12. Pirmsbāzes sēklai norāda paaudžu skaitu pirms sertificētām sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām.

Piezīme. Norādi “Nav paredzētas lopbarības ražošanai” izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā.

II. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

17.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Komercsēklu (K) oficiālajā etiķetē norādāmā informācija

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Atzīme “Komercsēklas”.

3. Pārraudzības institūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

6. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

7. Ražotājvalsts nosaukums.

8. Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits.

9. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

10. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura to novērtējusi, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

11. Audzēšanas vieta, norādot sēklu ražošanas novadu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

18.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Sēklu maisījumu oficiālās etiķetes vai zīmogojuma saturs

1. Norāde “Sēklas materiāla maisījums (paredzētā izmantošana)”.

2. Par saiņošanu atbildīgās institūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

5. Sugu, kategoriju un šķirņu nosaukumi un masas proporcijas katram komponentam (šķirņu un sugu nosaukumus norāda ar latīņu burtiem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

6. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

7. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumus, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

8. Ja visu maisījumu komponentu sēklu dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura novērtējusi, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

19.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas

I. Etiķetes saturs

1. Par lauku apskati atbildīgā institūcija un valsts vai to abreviatūra.

2. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Lauka vai sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

7. Norāde “Sēkla nav līdz galam sertificēta”.

II. Pavaddokumenta saturs

1. Institūcija, kas izdevusi pavaddokumentu.

2. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Izsētās sēklas partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificējušas sēklu.

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Sējumu platība, kurā audzēta sēklu partija, kas norādīta pavaddoku­mentā.

8. Ievāktais sēklu daudzums un iesaiņojumu skaits.

9. Sertificētas sēklas kategorijai – paaudžu skaits pēc bāzes sēklām.

10. Apliecinājums, kas apstiprina sēkl­audzēšanas prasību izpildi kultūr­augam, no kura iegūta sēkla.

11. Ja nepieciešams, sēklas kvalitāti apliecinošie pagaidu rezultāti.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

20.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Saiņotāja etiķetes un zīmogojuma saturs nelieliem sēklu iesaiņojumiem

1. Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums:

1.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums”;

1.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

1.3. sēklu partijas numurs, pēc kura var identificēt izmantotās sēklu materiālu partijas;

1.4. valsts nosaukums vai tā abreviatūra;

1.5. norāde “Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)”;

1.6. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

1.7. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

1.8. sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda latīņu burtiem).

2. Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums:

2.1. sertificētas sēklas:

2.1.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.1.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.1.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.1.4. sēklu partijas sēklu saiņotāja piešķirtais partijas identifikācijas numurs, ja sēklu partiju pārsaiņojis saiņotājs, lietojot saiņotāja etiķetes;

2.1.5. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to abreviatūra;

2.1.6. suga (norāda latīņu burtiem);

2.1.7. šķirne (norāda latīņu burtiem);

2.1.8. kategorija;

2.1.9. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.1.10. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

2.1.11. norādi “Nav paredzētas lopbarības ražošanai” izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā;

2.2. komercsēklas:

2.2.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.2.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.2.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.2.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to abreviatūra;

2.2.5. suga (norāda latīņu burtiem);

2.2.6. atzīme “Komercsēklas”;

2.2.7. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.2.8. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

2.3. sēklu maisījumi:

2.3.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.3.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.3.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.3.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to abreviatūra;

2.3.5. norāde “Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)”;

2.3.6. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.3.7. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

2.3.8. sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

21.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Iesnieguma saturs līguma reģistrēšanai par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts

1. Personas nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese.

2. Reģistrācijas kods Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

3. Valsts, kurā notiks sēklu pavairošana.

4. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

5. Suga (latīniskais nosaukums).

6. Šķirne.

7. Plānotā sēklas kategorija.

8. Sējumu platība.

9. Plānotais iegūstamo sēklu daudzums.

10. Līgumā paredzētais tirdzniecības gads.

11. Plānotie sēklas piegādes periodi.

12. Iesniegšanas datums*, vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

22.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Lopbarības augu sugas, par kurām jāsniedz informācija par daudzumu, kas nav realizēts līdz kārtējā gada 30.jūnijam

I. Stiebrzāles (Gramineae)

1. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

2. Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth.)

3. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

4. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv.ex. J.S et K.B Presl.)

5. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

6. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

7. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

8. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

9. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

10. Hibrīdā airene (Lolium × boucheanum Kunth)

11. Auzeņairene (x Festulolium) (Festuca spp. × Lolium spp.)

12. Daudzziedu airene, tai skaitā viengadīgā Vestervaldes airene (Lolium multiflorum Lam. var. westervololicum)

13. Ganību airene (Lolium perenne L.)

14. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

15. Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC)

16. Purva skarene (Poa palustris L.)

17. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

18. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

II. Tauriņzieži (Leguminosae)

19. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

20. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

21. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

22. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

23. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

24. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

25. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

26. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

27. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

23.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Sēklu sertifikāta saturs

I. Aizpilda sertificētājinstitūcija

1. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg) un iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu un Ludovika auzu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16.  1000 sēklu masa (gramos).

17. Atzinums par sēklas kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19. Sertifikāta izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

II. Aizpilda pārdevējs

1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

24.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs

1. Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Sēklu partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu un Ludovika auzu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa (gramos).

17. Lēmums par neatbilstību noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

25.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

1. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklu sertifikāta numurs un datums.

4. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

5. Suga, šķirne un kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

7. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

8. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Dīgtspēja (%).

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Kaitēkļu invāzija.

13. Atzinums par sēklu kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

14. Sertifikāta derīguma termiņš.

15. Pielikuma izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

26.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Lopbarības augu sugu sadalījums grupās sēklu partiju pēcpārbaudei

I. Pirmās grupas lopbarības augu sugas

1. Daudzziedu airene, tai skaitā viengadīgā Vestervaldes airene (Lolium multiflorum Lam. var westervololicum)

2. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

3. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

4. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

5. Sējas zirņi (Pisum sativum L.)

6. Lauka pupas (Vicia faba L.)

7. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

8. Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb.)

9. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L.)

10. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

11. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

II. Otrās grupas lopbarības augu sugas

12. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

13. Baltā smilga (Agrostis gigantea L.)

14. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

15. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

16. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)

17. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

18. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)

19. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

20. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

21. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

22. Hibrīdā airene (Lolium x boucheanum)

23. Auzeņairene (x Festulolium)(Festuca spp. × Lolium spp.)

24. Ganību airene (Lolium perenne L.)

25. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

26. Bertolīni timotiņš (Phleum bertolonii DC.)

27. Maura skarene (Poa annua L.)

28. Purva skarene (Poa palustris L.)

29. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

30. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

31. Miežabrālis ( Phalaris arundinacea L.)

32. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

33. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

34. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

35. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop)

36. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

37. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

38. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

39. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

40. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

41. Baltais amoliņš (Melilotus albus L.)

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

27.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Pamatrādītāji pēcpārbaudes kontrollauciņu iekārtošanai

I. Pirmās grupas lopbarības augi

Nr. p.k.	Rādītāji	Kategorijas
		PB, B	C1	C2	C
1.	Pēcpārbaudei pakļauto paraugu daudzums (%)	100	100	5	20
2.	Šķirnes tīrība (%)	99,7	99,0	98,0
3.	Vēlamais augu skaits lauciņā
3.1.	sējas zirņiem	800–1000	800–1000	800–1000	–
3.2.	lauka pupām	500–600	500–600	500–600	–
3.3.	lopbarības kāļiem	200–250	–	–	200–250
3.4.	lopbarības kāpostiem	200–250	–	–	200–250
3.5.	viengadīgajai lupīnai	500–600	500–600	500–600	–
3.6.	vasaras vīķiem	500–600	500–600	500–600	–
3.7.	eļļas rutkiem	250–300	–	–	250–300
4.	Atkārtojumu skaits	3	2	1	1
5.	Kontrollauciņa platība (m2)	10	10	10	10

 

II. Otrās grupas lopbarības augi

Nr. p.k.	Rādītāji	Kategorijas
		PB, B	C
1.	Pēcpārbaudei pakļauto paraugu daudzums (%)	100	20
2.	Šķirnes tīrība (izņemot airenes un skarenes) (augi uz m2)	1/30	1/10
3.	Šķirnes tīrība airenēm (augi uz m2)	1/50	1/10
4.	Šķirnes tīrība skarenēm (multiklonālās šķirnes) (augi uz m2)	1/20	4/10
5.	Šķirnes tīrība skarenēm (apomiktiskās un monoklonālās šķirnes) (augi uz m2)	1/20	6/10
6.	Pieļaujamais citu aireņu sugu skaits airenēm (augi uz m2)	1/50	1/10
7.	Vēlamais augu skaits lauciņā
7.1.	stiebrzālēm un tauriņziežiem	3000–5000	3000–5000
7.2.	ziemas vīķiem	500–600	500–600
8.	Atkārtojumu skaits	3	3
9.	Kontrollauciņa platība (m2)	5	5

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis

 

 

28.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152

Pēcpārbaudē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits

I. Lopbarības augi, izņemot sējas zirņus, lauka pupas,   lopbarības kāļus un lopbarības kāpostus

Nr. p.k.	Vērtējamā platība (m2)	Šķirnes tīrība (augi uz m2)
		1/50 m2	1/30 m2	1/20 m2	1/10 m2	4/10 m2	6/10 m2
1.	5	1	1	1	2	5	6
2.	10	1	1	2	3	8	10
3.	15	1	2	2	4	10	14
4.	20	2	2	3	5	13	18
5.	25	2	3	3	5	15	22
6.	30	2	3	4	6	18	25
7.	35	2	3	4	7	20	29
8.	40	2	3	5	8	23	32
9.	45	3	4	5	8	25	36
10.	50	3	4	5	9	28	39

 

 

II. Sējas zirņi, lauka pupas, lopbarības kāļi un lopbarības kāposti

Nr. p.k.	Augu skaits	Šķirnes tīrība
		99,7 %	99,0 %	98 %
1.	100	2	4	5
2.	200	3	6	8
3.	300	4	7	11
4.	400	4	9	14
5.	500	4	10	17
6.	600	5	11	19
7.	800	6	14	24
8.	1000	7	16	29
9.	1100	7	18	32
10.	1200	8	19	34
11.	1300	8	21	36
12.	1400	9	22	39
13.	1500	9	23	41
14.	1600	10	24	43
15.	1700	10	26	46
16.	1800	10	27	48
17.	1900	11	28	50
18.	2000	11	29	53
19.	2100	12	30	55
20.	2200	12	32	57
21.	2300	13	33	60
22.	2400	13	34	62
23.	2500	13	35	64
24.	2600	14	36	66
25.	2700	14	38	69
26.	2800	15	39	71
27.	2900	15	40	73
28.	3000	15	40	76
29.	3100	16	42	78
30.	3200	16	44	80
31.	3300	17	45	82
32.	3400	17	46	85
33.	3500	17	47	87
34.	4000	19	53	98

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis