Prof. Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim"

1. Situācijas analīze

Apgalvojumiem, ka reģionālās augstskolas valstij dārgi izmaksā un nav ekonomiski izdevīgas, gribu likt pretī argumentu, ka reģionālā augstskola var būtiski ietekmēt sava reģiona attīstību un kļūt par svarīgu virzītājspēku. Ar to vajadzētu rēķināties arī administratīvi teritoriālajā reformā.

No 33 Latvijas augstskolām (19 valsts augstskolas un 14 juridisko personu dibinātās augstskolas) patlaban ārpus Rīgas ir 6 augstskolas plus dažu galvaspilsētā atrodošos augstskolu filiāles. Tipiskas reģionālās augstskolas — Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Vidzemes Augstskola, Rēzeknes Augstskola, Ventspils Augstskola. Latvijas Lauksaimniecības universitāti, no vienas puses, var uzskatīt par visas Latvijas augstskolu, jo tādas fakultātes kā Veterinārmedicīnas, Mežkopības ir vienīgās valstī. Bet LLU arvien vairāk veidojas par Zemgales reģiona augstskolu.

Puse no visām reģionālajām augstskolām ir izveidotas beidzamajā desmitgadē. Šo augstskolu studiju programmas pārsvarā ir jau starptautiski akreditētas. Starptautisku akreditāciju ieguvušas arī divas jaunizveidotās augstskolas — Vidzemes un Rēzeknes Augstskola.

2. Kas veido reģionu augstskolu studentu kontingentu

No 76 620 Latvijas studentiem reģionu augstskolās mācās 20,1 procents. Pārsvarā tie ir attiecīgajos rajonos un to kaimiņu rajonos dzīvojošie jaunieši. Piemēram, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā 90 procenti studentu ir no Kurzemes rajoniem, Rēzeknes Augstskolā — 87 procenti no apkārtējiem rajoniem, Vidzemes Augstskolā — 52 procenti ir vietējo iedzīvotāju, Ventspils Augstskolā visvairāk studentu ir no pašas Ventspils, Ventspils rajona, kā arī no Talsu un Liepājas rajona — kopā 69 procenti, 19 procenti studējošo ir rīdzinieki. Daugavpils Pedagoģiskā universitātē 79 procenti studentu ir no šī reģiona.

3. Reģionu augstskolu

stiprās un vājās puses

Šovasar bija izdevība būt Norvēģijā vistālāk uz ziemeļiem esošajā Tromses universitātē ar 6,5 tūkstošiem studentu. Tromsi jau dēvē par Arktikas vārtiem. Stāsta, ka savulaik, pirms gadiem 30, kad naftas ēra bija tikko sākusies un Norvēģija vēl nebija bagāta valsts — Norvēģijas parlaments jeb stortings krietni daudz diskutējis, vai tiešām tik attālā reģionā nepieciešama augstskola.