Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1-1/21

Rīgā 2009.gada 11.februārī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par daļas no ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61 (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0031 001), un tai pieguļošās teritorijas (divi iekšpagalmi un caurbrauktuve) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli – vēsturiska notikuma vieta. Vēsturiska notikuma vietas statusu paredzēts noteikt ēkas daļai pagrabstāvā un pirmajā stāvā, kā arī diviem tās iekšpagalmiem un caurbrauktuvei (turpmāk – Objekts). Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” 2008.gada 13.novembra vēstule Nr.31/19013;

1.2. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. Informācija par Objekta atrašanās vietu topogrāfiskajā plānā;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēmas;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina to iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu noteikt ēkas daļai pagrabstāvā un pirmajā stāvā vēsturiska notikuma vietas statusu un 2008.gada 13.novembra vēstulē Nr.31/19013 ir paudis piekrišanu.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 10.punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 10.punktā noteiktajiem kritērijiem, jo ēka ir starptautiskā un Latvijas mērogā nozīmīga vēsturiska notikuma vieta. Tā ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par notikumiem, kas saistās ar PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītiem noziegumiem pret cilvēci. Latvijas tautas apziņā šī vieta un apzīmējums “Stūra māja” saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu. Ēkā ieslodzīto un arī nogalināto cilvēku traģiskie likteņstāsti izraisa spēcīgu cilvēcisku līdzpārdzīvojumu. Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā var kalpot kā vēstījums nākamajām paaudzēm un brīdinājums, lai šādi noziegumi neatkārtotos.

5. Objekta vēsturisko vērtību veidojošo elementu apraksts:

5.1. Ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61, laika posmā līdz 1940.gada rudenim darbojās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, kā arī Valsts Robežsardze. No 1940.gada novembra līdz 1941.gada jūnijam ēkā darbojās Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts drošības komiteja, kas savu darbību turpināja kā LPSR Valsts drošības ministrija (1944.–1954.gads) un vēlāk kā LPSR Valsts drošības komiteja (1954.–1991.gads). Nacistiskā režīma laikā (1941.gada jūnijs – 1944.gads) ēkā atradās organizācijas “Nacionālā sardze” izveidotais muzejs. 2003.gadā pie ēkas fasādes tika atklāta piemiņas zīme “Melnais slieksnis” kā veltījums komunistiskā režīma upuru piemiņai.

5.2. Ēkas pirmajā stāvā ir šādas vēsturiski nozīmīgas telpas ar represiju laika interjeru: ieeja ēkā no Brīvības un Stabu ielas stūra; telpas visā korpusā gar Brīvības ielu un korpusa daļā, kas robežojas ar blakus esošo ēku Brīvības ielā 59, līdz mazajam pagalmam; mazais pagalms un korpuss, kas perpendikulārs Stabu ielai līdz kāpņu telpai; caurbrauktuve no Stabu ielas; lielais pagalms (Objekta pirmā stāva plāna shēmā telpas Nr.1 – 36, 38 – 48, 50 – 55, 67, 93 un 94). Minētās telpas ir vēsturiski nozīmīgas, jo tajās atradās pratināšanas kabineti; ieeja izolatorā no pagalma un izolators; 1941.gadā notikusī cilvēku nošaušanas vieta (tagadējā virtuves telpa); pa vārtiem uz lielo pagalmu un caurbrauktuvi ieveda un izveda aizturētos un nogalinātos, ar kāpņu telpas liftu cilvēkus veda uz pratināšanas telpām augšstāvos.

5.3. Pagraba stāvā ir šādas vēsturiski nozīmīgas telpas ar represiju laika interjeru: mazā kāpņu telpa Brīvības un Stabu ielas stūrī; noeja uz pagraba telpām; visu telpu grupa zem Stabu ielas korpusa un zem korpusa, kas perpendikulārs Stabu ielai, ietverot kāpņu telpu (Objekta pagraba stāva plāna shēmā telpas Nr.7, 20 – 22, 26 – 38, 43, 44, 48 – 60, 72 – 77 un 108 – 112). Minētajās pagraba telpās atradās ieslodzījuma kameras.

6. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.pantu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

7. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. un 14.pantu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 62.panta pirmo daļu, 66.panta pirmā daļas 1.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 10.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9.punktu, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Pielikumā – Objekta atrašanās vietas plāns ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61, pirmajā stāvā un pagrabstāvā, un tai pieguļošajā teritorijā.

Kultūras ministra vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns