Turpinājums no 1.lpp.

Prof. Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja,  — "Latvijas Vēstnesim"

3. Reģionu augstskolu stiprās un vājās puses

Sākumā tur izveidoja profesionālu jūras lietu augstskolu, bet tagad Trumses universitātē ir arī Medicīnas, Humanitārā un Dabas zinātņu fakultāte. Pilsētiņas attīstība lielā mērā ir atkarīga no augstskolas. Universitāte ietekmē cilvēcisko un garīgo atmosfēru, kultūras un saimniecisko vidi. Saistību starp reģiona augstskolu un tā reģiona attīstību, kurā mācību iestāde atrodas, uzsvēra arī pērn UNESCO rīkotajā 1.Pasaules augstākās izglītības kongresā Parīzē. Augstskolai ir spēcīga sociālā ietekme — mainās sabiedrības sociālā struktūra, pieaug intelektuālais potenciāls. To visu var attiecināt arī uz Latvijas reģionālajām augstskolām.

Stiprās puses:

• Kultūras un saimnieciskās vides attīstības sekmēšana reģionā;

• Starptautisko kontaktu paplašināšanās. Piemēram, Vidzemes Augstskola ir noslēgusi uz 100 studentiem 22 starptautiskās studentu apmaiņas līgumus;

• Savu mācībspēku korpusa veidošanas iespējas;

• Lētākas studijas apkārtējo rajonu iedzīvotājiem;

• Augstskolu absolventi paliek reģionā, augstskolas ir vairāk orientētas uz reģionu vajadzībām.

Augstskola sekmē labvēlīgas izaugsmes attīstību reģionā, demokrātijas procesu sabiedrībā, starptautisko sadarbību un ticību rītdienai. Tas nav jāaizmirst, veicot administratīvi teritoriālo reformu.

Vājās puses:

• Sākotnēji lielākas investīcijas telpu tehniskā aprīkojuma izveidei un mācībspēku uzturēšanās nodrošināšanai;

• Kvalificētu mācībspēku trūkums.

Vairākās augstskolās situācija kļūs vēl sarežģītāka, ja neļausim mācībspēkiem pensijas gados vienaikus saņemt algu un pensiju, jo jāatceras, ka vairākums profesoru ir jau pensijas vecumā.

4. Vai Latvija var atļauties reģionālās augstskolas

Faktiski tā ir politiska izvēle. Latvijai jāizvēlas savs izglītības attīstības modelis un turpmākais ceļš. Elitāra izglītība nelielai sabiedrības daļai vai kvalitatīva, konkurētspējīga izglītība vismaz 30 procentiem attiecīgā gadagājuma jauniešu. Īpaši svarīga šī izvēle ir Latgalei un Vidzemei, jo Latgales reģiona studentu īpatsvars kopējā studentu skaitā ir 13 procenti, bet Vidzemes reģiona — 16,7 procenti. Šovasar uz vienu studiju vietu Vidzemes Augstskolā bija 8 iesniegumi, Liepājas Pedagoģijas augstskolā — 3 un Latvijas Lauksaimniecības universitātē — 2,5.

Jau Krišjānis Valdemārs rakstīja: "Visvairāk vajadzīgas zināšanas. Tās pievelk vēlāk arī vajadzīgo kapitālu kā magnēts pievelk dzelzi." Šo vārdu patiesumu jau vairākkārt apstiprinājusi prakse. Un to var attiecināt arī uz Latvijas reģioniem.