Par neatkarīgās Latvijas valstiskuma simboliem vienotā izdevumā
|
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:
Neatkarīgās Latvijas Valsts simboli ir mūsu Ģerbonis, Karogs un Himna. Tās ir trīs lielākās un spēcīgākās, visu valsti reprezentējošās zīmes, kuras mēs nereti godājam par svētām. Jo tās apliecina mūsu valstiskumu, brīvību un Tēvzemes mīlestību. Piederību savai dzimtajai vietai, savai zemei tiešā un tēlainā nozīmē nostiprina daudzie krāšņie, mūsu zemes sarežģītās vēstures gaitā tapušie pašvaldību ģerboņi, kuru aizsākumi ieraugāmi pilsētu zīmogos.
Valsts, pilsētu un teritoriālā heraldika ir mūsu nacionālā vērtība – kultūras mantojums, zinātne, māksla un Latvijas tagadne vienlaicīgi. Ar heraldisko zīmju starpniecību ļaudis pasaulei vēsta par savu piederību konkrētajai vietai, par tai raksturīgāko, būtiskāko. Cēsu pilsētas ģerboņa vairogā mēs redzam latviešu senkareivi uz pilsētas aizsargmūra – tas ir simbolisks stāsts par vēsturiskajām cīņām Cēsīs dažādos gadu simteņos. Rubenes pagastam zemgalieši izvēlējušies tā saukto “runājošo” ģerboni – melnu rubeni sudraba laukā. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām – Krāslava – savā ģerbonī likusi peldošu burukuģi ar pieciem airiem, kas vēstī par senseno kuģošanu Daugavā un piecām pilsētas pamatiedzīvotāju tautībām – latviešiem, krieviem, baltkrieviem, ebrejiem un poļiem.
Heraldisko simbolu tradīcijas Baltijā ir septiņus gadsimtus senas, bet mūsu valsts, Latvijas Republikas ģerboņu kopums veidojies tikai kopš 20.gadsimta divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem. Taču tas top un turpinās joprojām.
Grāmata “Latvijas ģerboņi” ir liecība par Latvijas Republikas heraldikas atdzimšanu. Ir pagājuši divdesmit gadi, kopš 1988.gadā, vēl pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, tika izveidota Heraldikas komisija, kura atdzīvināja valsts un pilsētu vēsturiskos heraldiskos simbolus un joprojām strādā, lai pašvaldības iegūtu sev identitātes zīmes. Lai katrs no mums, kas to vēlas, var apliecināt un pārdzīvot piederību izjūtu kopumam, ko dēvējam par patriotismu.
Ikvienam “Latvijas ģerboņu” lietotājam novēlu saskatīt mūsu valsts – Latvijas Republikas – spēku daudzveidībā, izjust lepnumu par katru šīs zemes daļu un tās iedzīvotājiem, par savu valsti kopumā.
Latvijas Valsts prezidenta un Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja priekšvārdi izdevumam “Latvijas ģerboņi”
Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs:
Heraldika ir bagātīgs un aizraujošs vēstures izziņas materiāls, taču tā nav tikai pagātne. Tieši otrādi – mūsu pieredze liecina, ka tā ir aktīva, laikmetīga prakse, un ģerboni kā savas identitātes apliecinājumu sargā un kopj gan Latvijas Valsts, gan tās pašvaldības, un pēdējā laikā aizvien vairāk privātpersonu izrāda interesi par savu dzimtas ģerboņu veidošanu.
Valstisku ģerboņu izstrādāšanas kārtību Latvijā pirmo reizi iedibināja 1923.gada “Likums par pašvaldību iestāžu ģerboņiem”. Tas noteica, ka katrai pilsētai un apriņķim ir savs ģerbonis un ģerboņu jautājuma izšķiršanai dibināma valstiska heraldiskā komiteja. Līdz ar to visām pirmskara laika Latvijas pilsētām tika apstiprināti ģerboņi. Karš un okupācija pārtrauca komitejas darbu.
Padomju laikā šie ģerboņi netika lietoti vai atsevišķos gadījumos tie tika deformēti atbilstoši ideoloģijas prasībām.
Divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē līdz ar Atmodas kustības sākumu sabiedrībā aizvien konsekventāk izskanēja vēlme atjaunot neatkarīgās Latvijas Valsts identitātes zīmes – arī vēsturiskos ģerboņus. Lai atjaunošanas process noritētu profesionāli, Mākslinieku savienība ierosināja Latvijas PSR Augstākajai Padomei izveidot Heraldikas komisiju. 1988.gada 17.novembrī komisija tika izveidota.
Vēsturisko ģerboņu atjaunošanas procesu uzsākot, jaundibinātā Heraldikas komisija ļoti pamatīgi izvērtēja neatkarīgajā Latvijā tapušos ģerboņu zīmējumus. Profesora Riharda Zariņa 20.gadsimta divdesmitajos gados izveidotā heraldiskā attēlojuma stilistiskā ievirze tika atzīta par nozīmīgu un turpināmu. Vēsturiskie ģerboņu attēli tika sagatavoti atbilstoši jaunajām tehniskajām iespējām kvalitatīvai pavairošanai, atsevišķos gadījumos arī vizuāli precizēti.
Atjaunotās valsts laikā pilsētas tiesības ieguva divdesmit divas apdzīvotas vietas. Tagad visām septiņdesmit septiņām Latvijas pilsētām ir Valsts prezidenta parakstīti ģerboņi.
Sarežģīta bija situācija ar heraldisko terminoloģiju. Bija nepieciešams izveidot ģerboņu aprakstus, kas atbilstu heraldikas zinātnes starptautiskajām tradīcijām. Tādēļ tika izveidota Heraldikas terminoloģijas komisija, kuru vadīja Imants Lancmanis. Tā izstrādāja ģerboņu aprakstu terminus un sintaksi. Process joprojām turpinās, jo Heraldikas komisijai nākas sastapties ar jauniem, neparastiem ģerboņu prakses gadījumiem, kuriem tiek veidoti atbilstoši termini un apraksti.
Kopš 1994.gada 14.februāra Valsts Heraldikas komisiju izveido un tās sastāvu nosaka ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu. 1994.gadā spēkā stājas likums “Par pašvaldībām”, kurš noteic, ka Latvijas pagastiem var būt ģerbonis. Heraldikas komisija izstrādāja nosacījumus, kā veidojami pagastu ģerboņi, un daudziem pagastiem tagad ir savi heraldiskie simboli.
Savukārt 2005.gada “Ģerboņu likums” definē ģerboņu izstrādāšanas un to reģistrēšanas kārtību, ģerboņu tiesisko aizsardzību un vispārīgos lietošanas principus, kā arī Valsts Heraldikas komisijas statusu un tās veicamos darbus.
Līdz 2008.gadam ir apstiprināti nepilni divi simti dažādu līmeņu pašvaldību ģerboņu, un darbs šajā jomā kļūs vēl spraigāks pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Novadu ģerboņu izstrādāšana būs jauns un nebūt ne viegls posms Latvijas heraldikas attīstībā.
Valsts Heraldikas komisijas divdesmit gadu darbības laikā ir gūta zināma pieredze, veiksmīgi kopā strādājot trīs jomu lietpratējiem: zinātniekiem, māksliniekiem un pašvaldībām. Šīs trīspusējās sadarbības rezultātā ir izveidojusies zinātniski un mākslinieciski pilnvērtīga Latvijas Valsts heraldikas sistēma. Tās pamats ir balstīts mūsu kultūrvēsturiskajā mantojumā, un principi, kurus uzturam, šo struktūru papildinot ar jauniem ģerboņiem, ir starptautisku ekspertu atzinīgi novērtēti.
Grāmata “Latvijas ģerboņi” ir pirmais apjomīgākais zinātniska rakstura izdevums, kurā varam iepazīties ar mūsu vēsturisko un mūsdienās tapušo pašvaldību ģerboņu heraldiskajiem aprakstiem un to attēliem.
Ceram, ka bagātīgi ilustrētais izdevums veicinās sabiedrības interesi un izpratni par šo mazzināmo un specifisko vēstures palīgnozari, kurā zinātne un māksla sintezējas vienotā veselumā.