Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 26. augusta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

Imants Burvis (Latvijas Sociālistiskās strādnieku partijas frakcija):

Mūs šodien interesēja vairāki momenti. Moments pirmais. Mēs izvirzījām izskatīšanai pirmajam lasījumam likumprojektu par maksimālajām darba algām. Ar ko tas ir saistīts? Latvijā pēdējā laikā bija pietiekami daudz skandālu, kur atklājās, ka vienam otram cienījamam kungam augstos amatos sēžot, pārvaldot valsts īpašumu, algas ir pietiekami lielas, kā, piemēram, kuģniecībā kādreiz bija 250 tūkstoši gadā, šobrīd mazākas, bet arī algas skaitāmas krietnos desmit tūkstošos gadā. Mēs liekam priekšā noteikt šīs maksimālās algas 20 minimālo algu apmērā, lai kaut kādā veidā algas atbilstu tai atbildībai, kā, teiksim, Valsts prezidents un Nekustamā īpašuma aģentūras direktors. Pretējā gadījumā šobrīd ir interesantāk strādāt amatā, kur liela alga, nevis kur liels labums valstij no darba. Šajā sakarībā, protams, mēs pieminējām arī "Latvijas kuģniecību", kura tiek nogalināta ar Ministru kabineta lēmumu, kas ir pieņemts šī gada 18.augustā. Es atgādināšu to, ka par 50—60 miljoniem caurumu aizlāpīšanai budžetā mēs zaudējam lielu, miljardus nesošu nišu starptautiskajā kuģošanā.

Viens, kas šodien bija interesants, tas bija robežu jautājums, kur Latvija kārtējo reizi piekāpās saviem kaimiņiem, piekāpās bezprecedenti, piekāpās savām starptautiskām tiesībām, atkāpjoties no savām interesēm.

Runājot par dzīvokļa īpašumiem, mūs interesē jautājums, kā tiks sabalansētas arī īrnieku intereses, jo mūsu valdība ļoti cenšas, lai īrniekiem nebūtu iespējas maksāt komunālos maksājumus un īres maksu, un tā šis likums viņiem dos iespēju atbrīvoties no saviem dzīvokļiem.

Nu un pēdējais, kas mūs šodien ļoti izbrīnīja, ir tas, kā ir izprotami Šķēles kunga vārdi par politisko kultūru, par kara beigām un tā tālāk. Šodien bija pirmais gadījums mūsu parlamenta laikā, kad divi cilvēki izteica vēlēšanos strādāt Nacionālās drošības komisijā, pie tam saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli šīs tiesības viņiem ir, jo viņi strādā tikai vienā komisijā. Diemžēl iznāca tā, ka neievēlēja šos cilvēkus, pozīcijas frakcijas neatbalstīja šo cilvēku ievēlēšanu komisijās. Tas tāds savāds gadījums, ņemot vērā, ka šodien bija ļoti daudz pārbīdes starp komisijām, pozīcijas partijas biedri pašreiz visi metušies uz aizsardzību, nacionālo drošību, acīmredzot gatavojamies karam.

Gundars Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Šodien sākusies rudens sesija. Kaut gan starplaikā starp sesijām ir notikuši daudzi notikumi, jauna valdība ir pieņemta, budžeta grozījumi, pensiju likums un citas lietas. Valdība ir strādājusi 40 dienas, Tautas partija strādā valdībā un ir uzņēmusies atbildību risināt ļoti smagas problēmas. Uzskatu, ka šobrīd viena no grūtākajām bija lauksaimniecības problēma, kur bija daudz kas nerisināts. Ir izdevies atrisināt graudu jautājumu, degošs ir cukurbiešu jautājums, kas arī tiks atrisināts. Šodien ir pirmā saulainā diena pēc ilgāka lietaina perioda, vēlu zemniekiem, lauciniekiem pabeigt ražas novākšanu un cerams, ka šādu saulainu dienu būs vairāk rudenī.

Šodien Saeimā tika izskatīts jautājums par Valsts valodas likumu. Tautas partija ir lēmusi un skatīs valodas likumu, un uzskata, ka izšķirošos jautājumos nekāda piekāpšanās un uzraksti divās valodās nav pieļaujami, un Tautas partija tādus lēmumus neatbalstīs, paliks stingri savā nostājā valodas jautājumā.

Nākamnedēļ sākas skolas gads, un uzskatu, ka šai valdībai beidzot par ilgiem gadiem būs jāspēj risināt skolotāju algu jautājums, būtiski tās paaugstinot, protams, varbūt veicot strukturālus pārkārtojumus, arī dažas nepatīkamākas lietas.

Drīz sāksies parakstu vākšana pensiju jautājumā. Šai valdībai bija grūts lēmums jāpieņem, jo pensiju sistēma draudēja un draud vēl sabrukt, un pensiju izmaksas ir apdraudētas. Tautas partija paļaujas uz sabiedrības izpratni un pozitīvu lēmumu Pensiju likuma jautājumā, jo cita varianta šobrīd nav. Daudzas lietas būtu pildāmas, ja līdzekļi atļautu, un jo ātrāk mēs sakārtosim, jo ātrāk šīs lietas varēsim risināt.

Miroslavs Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šodien mūsu sēde bija diezgan īsa, bet šajā laikā Saeima diemžēl pieņēma dažus diezgan negatīvus, mūsuprāt, lēmumus. Es minēšu tikai dažus no tiem.

Šodien Saeima nolēma likvidēt īrestiesas. Mūsuprāt, īrestiesas ir diezgan labs un pozitīvs piemērs, kā mēs varētu savā valstī risināt problēmas starp īrniekiem un izīrētājiem. Un šo sistēmu likvidēšana no mūsu frakcijas viedokļa ir nepieļaujama.

Otrais sliktais lēmums, kurš bija pieņemts šodien, ir grozījums izglītības likumā, kas pēc būtības atļauj likvidēt mazas skoliņas un klases lauku rajonos, kur ir maz bērnu. Mūsu frakcija un kreisā opozīcija balsoja pret.

Un trešais tāds lēmums bija atkal izskatīt Valsts valodas likumu, bet mūs izbrīnīja nevis likuma otrreizējā caurlūkošana, bet termiņi. Šodien ir augusts, bet likums tiks izskatīts tikai decembrī. Kāpēc? Pavisam nesen, pirms pāris mēnešiem, mūsu kolēģi no valdošajām frakcijām izmisīgi centās panākt ātrāku likuma pieņemšanu, ātrāku Valsts valodas likuma pieņemšanu, pat vāca parakstus ārkārtas sēžu sasaukšanai. Un kāpēc pēkšņi tāda vēlme novilcināt tik būtiska likuma pieņemšanu? Atbilde ir skaidra. Likums, par ko nobalsoja Saeimas vairākums, ir acīmredzami pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un Eiropas Savienības standartiem, uz ko mums nepārprotami norāda Eiropas institūciju pārstāvji, ieskaitot Eiropas komisiju. Ja valdošā koalīcija patiesi gribētu labot likuma trūkumus un grozīt to saskaņā ar Eiropas standartiem, tam nav vajadzīgi divi mēneši, acīmredzot tā vietā valdošās partijas plāno novilcināt likuma pieņemšanu līdz sanāksmei Helsinkos un pēc tam, kad ielūgums uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā būs saņemts, pieņemt likumu bez būtiskajām izmaiņām. Tā ir naiva viltība, bet pēc būtības divkosīga un negodīga attieksme pret mūsu Eiropas partneriem. Un, mūsuprāt, tas neizdosies.

Andrejs Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Šodien tiešām bija ļoti īsa Saeimas plenārsēde un var teikt, ka tika skatīti nevis kādi nopietni likumi otrajā un trešajā lasījumā, izņemot dažus atsevišķos, bet gan drīzāk Saeima gatavojās jaunam darba cēlienam un nopietnam darbam.

Un tas iezīmējas ar to, ka šodien notika ļoti daudzas izmaiņas komisijās, un deputāti izmainīja savas komisijas, jo šajā laikā valdībai ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko situāciju.

Pēdējās dienās daudz tiek runāts par pensiju likumu, par referendumu, bet situācija ir tāda, ka ar pensiju likuma grozījumiem nekādi ieņēmumi sociālajā budžetā nav paredzami. Tātad pensiju likuma grozījumu noraidīšana pati par sevi neko neatrisina. Atrisināt situāciju var tādā veidā, ja uzlabo ieņēmumus, ja rada jaunas darba vietas, ja veicina Latvijas ekonomisko situāciju.

Sakarā ar to paredzēts, ka Saeimā tiks izskatīti vairāki likumi, kas tieši attieksies uz tautsaimniecības sfēru, un tamdēļ arī šodien tika būtiski pastiprināta Tautsaimniecības komisija un daudzi spējīgākie deputāti no citām komisijām pārgāja uz to, lai varētu šo likumu pieņemšanu veicināt.

Otra, protams, ir Aizsardzības komisija, kura tika pastiprināta ar vairākiem deputātiem. Tajā izveidojās tāda pretrunīga situācija, ka komisijas priekšsēdētājam sakarā ar iepriekšējo darbību dažādās struktūrās ir noteikts, ka viņš netiek pielaists pie slepenajiem dokumentiem un līdz ar to komisijas vadīšana viņam ir diezgan grūta.

Bez tam notika arī izmaiņas Nacionālās drošības komisijas sastāvā, jo līdzšinējā prakse bija tāda, ka no katras frakcijas bija ievēlēti Nacionālās drošības komisijā pa vienam pārstāvim. Tātad līdz ar to bija trīs pārstāvji no pozīcijas un trīs no opozīcijas, neskatoties uz to, ka pozīcijas frakcijas ir ievērojami skaitliskā ziņā lielākas nekā opozīcijas frakcijas. Un ņemot vērā to, ka Nacionālās drošības komisijai jau tuvākajā laikā jāskata ļoti būtiski jautājumi, var atļaut vai neatļaut bijušajiem Drošības komitejas darbiniekiem strādāt pašreizējā Latvijas Drošības policijā, tad līdz ar to šīs komisijas darbība ir ļoti nozīmīga un tamdēļ bija tādas sarunas starp valdību veidojošajām frakcijām, ka loģiskāks būtu princips, ka šajā komisijā tiktu ievēlēti pārstāvji atbilstoši frakciju proporcionalitātei, proti, atbilstoši tās lielumam. Un tādēļ trīs deputāti no pozīcijas frakcijām tika ievēlēti Nacionālās drošības komisijā sakarā ar to, ka tuvākajā laikā tiks izlemti ļoti būtiski jautājumi.

Protams, jāpiemin arī Valsts valodas likums. Valsts valodas likums nav pretrunā ar starptautiskajām normām un dažādiem starptautiskajiem likumiem. Taču jebkurā gadījumā šīs likuma normas var dažādi traktēt, un tādējādi mūsu viedoklis ir tāds, ka mums šai likuma pieņemšanai ir jābūt ļoti objektīvai un nevajadzētu ļaut, lai tā tiktu pārāk ietekmēta no dažādu starptautisko pasākumu norises, proti, no valsts galotņu tikšanās Helsinkos... Vai nu tādā gadījumā likumam vajadzētu tikt pieņemtam ātri, vai arī tad, kad tas jautājums tiks izlemts, jo pretrunā ar starptautiskajiem likumiem to pieņemt nevar. Tik un tā saskaņošana notiks arī pēc valsts galotņu tikšanās. Bet mēs negribētu, lai dažādi eksperti šobrīd izmantotu Latvijas izvēli un mēs izdarītu milzīgu piekāpšanos.

Saeimas preses dienests