Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 19. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 19.februārī pulksten 17.00:

1. Deputātu A.K.Kariņa, I.Circenes, U.I.Gravas, J.Reira un I.Rībenas jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram (jautājumu reģistra Nr.137/J9)

“Par starptautiskās lidostas “Rīga” darbību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu N.Ušakova, J.Urbanoviča, J.Tutina, I.Ribakova, V.Agešina, A.Vidavska, A.Golubova, A.Rubika, S.Dolgopolova un V.Orlova jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (jautājumu reģistra Nr.138/J9)

“Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam (jautājumu reģistra Nr.139/J9)

“Par valsts pasākumiem cīņai pret ekonomisko krīzi”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 16.februārī

Pielikums

Par starptautiskās lidostas “Rīga” darbību

Publiski ir izskanējusi neviennozīmīga informācija par starptautiskās lidostas “Rīga” saimniecisko darbību. Jau otro gadu pēc kārtas lidostai ir bijusi nepieciešama būtiska valsts dotācija, savukārt, piemērojot normatīvajos aktos paredzētās atlaides, 2007.gadā lidosta “Rīga” nav guvusi vairāk nekā 11 miljonu latu ieņēmumu. Lidostā “Rīga” veiktajā revīzijā Valsts kontrole ir secinājusi, ka lidosta saimniecisko darbību nodrošina ar valsts budžeta dotāciju. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu, sniedziet atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kādi ir lidostas ieņēmumi no nodevām un nenodevu ieņēmumi pēdējos trijos gados?

2) Kāds ir bijis pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa un valsts sniegtā dotācija 2008.gadā?

9.Saeimas deputāti: A.K.Kariņš, I.Circene,
U.I.Grava, J.Reirs, I.Rībena

Rīgā 2009.gada 12.februārī

Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu

2009.gada 26.janvārī Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja nosūtīja Jums un finanšu ministram vēstuli “Par Latvijai piešķirtajiem finansējuma avotiem un to atbilstīgu izmantošanu iecerētajiem mērķiem”, kur teikts:

“Lai stabilizācijas programma būtu sekmīga, ir svarīgi piešķirto finansējumu izmantot iecerētajiem nolūkiem. Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunojot uzticēšanos banku sektoram, un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas ietvēra 2009.–2011.gada valdības budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Nodomu protokolam un valdības parādu atmaksu (iekšējo un ārējo). Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Tomēr finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.”

“Ņemot vērā šos konkrētos mērķus, ir svarīgi neradīt nepamatotas cerības sabiedrībā un sociālajos partneros, kā arī nepieļaut jebkādus pārpratumus šajos jautājumos. Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni.”

Latvijas publiskajā telpā, apspriežot iespējamos Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma izmantošanas veidus, vairākkārt, tai skaitā arī no Ministru kabineta locekļu puses, ir izskanējis, ka daļa no šā finansējuma varētu tikt izmantota uzņēmējdarbības (ne tikai banku) atbalstam Latvijā, jo īpaši, lai veicinātu Latvijas produkcijas eksportu. Tika minētas pat konkrētas summas, 600 miljoni latu un vairāk.

Pēc Eiropas Komisijas (EK) vēstules saņemšanas ir kļuvis acīmredzams, ka sabiedrība tika maldināta – EK finansējums nav plānots uzņēmējdarbības atbalstam.

Šajā sakarā lūdzam Jūs, Ministru prezidenta kungs, paskaidrot, kas vainojams sabiedrības un uzņēmēju maldināšanā:

– Jūsu ministru un atbildīgo ierēdņu nekompetence sarunās par EK finansējuma saņemšanu un izmantošanu.

– Jūsu vai kādas citas atbildīgas amatpersonas prettiesiska vēlme maldināt sabiedrību, lai mazinātu sociālo spriedzi valstī.

– Kas uzņemsies politisko atbildību par sabiedrības dezinformēšanu?

LR 9.Saeimas deputāti: N.Ušakovs, J.Urbanovičs, J.Tutins,
I.Ribakovs, V.Agešins, A.Vidavskis, A.Golubovs, A.Rubiks,
 S.Dolgopolovs, V.Orlovs

Rīgā 2009.gada 12.februārī

Par valsts pasākumiem cīņai pret ekonomisko krīzi

Sakarā ar ekonomisko krīzi Latvijā un ar to saistīto bezdarba līmeņa pieaugumu lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pašvaldībām neplāno reģionos organizēt apmaksātus sabiedriskos darbus?

2. Kādus pasākumus plāno veikt Ekonomikas ministrija darba vietu skaita palielināšanai?

3. Kādus pasākumus plāno veikt Ekonomikas ministrija, lai samazinātu mazumtirdzniecības cenas pirmās nepieciešamības produktiem?

4. Kādus pasākumus plāno veikt Ekonomikas ministrija ražošanas atbalstam?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2009.gada 12.februārī