Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut. nr.138/J9 – dok.nr.3778

Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu

Finanšu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju ir izskatījusi Saeimas kancelejas nosūtītos deputātu jautājumus Nr.138/J9 par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu.

Ņemot vērā Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisāra J.Almunjas (J.Almunia) vēstuli, vēlamies apstiprināt, ka aizdevumu patiešām nav plānots izmantot tautsaimniecības kreditēšanai tiešā veidā, bet gan valsts budžeta deficīta segšanai, valsts parāda pārfinansēšanai un nepieciešamības gadījumā arī banku sektora stabilitātes nodrošināšanai. Šie aizdevuma izmantošanas nosacījumi bija zināmi gan sarunu laikā ar Eiropas Komisiju, gan arī līdz šim izmantoti komunikācijā ar sabiedrību.

Savos publiskajos izteikumos kopš starptautiskā aizdevuma apstiprināšanas 2008.gada decembrī vairākkārt esmu uzsvēris, ka starptautiskā aizdevuma līdzekļi atbilstoši aizdevuma nosacījumiem tieši un nepastarpināti ārpus budžeta nevienam privātā sektora saņēmējam nav un nebūs pieejami un ka līdz ar to nedrīkst notikt sacensība par to, kurā nozarē ir akūtākās problēmas un nepieciešams lielāks piešķīrums no starptautiskā aizdevuma.

To, ka Eiropas Kopienas aizdevums tiks izmantots trim galvenajiem mērķiem – valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un nepieciešamības gadījumā arī finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem –, uzsvēru arī publiskajās debates Latvijas Televīzijas 1.kanāla raidījumā “Kas notiek Latvijā?” 2009.gada 28.janvārī un 11.februārī.

Šāds viedoklis ir pausts Finanšu ministrijas paziņojumos presei 2008.gada decembrī, 2009.gada janvārī un februārī. Šādu nostāju esmu paudis, tiekoties ar sociālajiem partneriem – 2009.gada 15.janvārī ar lielākajiem nodokļu maksātājiem, 22.janvārī ar lielāko komercbanku pārstāvjiem, 23.janvārī ar lielākajiem eksportētājiem un 26.janvārī ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem.

Aktīva publiskā komunikācija, skaidrojot aizdevuma līdzekļu izmantošanu un mērķus, nav traucējusi daļai nevalstisko organizāciju izteikt prasību daļu no starptautiskās finanšu palīdzības līdzekļiem izmantot ārpus budžeta, lai atbalstītu kādas konkrētas tautsaimniecības nozares vai uzņēmējdarbību kopumā, un plašsaziņas līdzekļu aptaujātajiem finanšu ekspertiem paust viedokli, kādā veidā būtu izmantojams starptautiskais aizdevums.

Tāpēc, lai novērstu šādas publiskas spekulācijas, 2009.gada 22.janvārī Finanšu ministrijā tika organizēta preses konference, kurā lielāko nacionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika skaidrots, kādiem mērķiem paredzēts izmantot starptautisko finanšu donoru aizdevumu. 2009.gada 16.janvārī Finanšu ministrijas mājaslapā tika izveidota īpaša sadaļa “Jautājumi un atbildes par starptautisko aizdevumu”, kurā publicētas atbildes uz 23 visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par finanšu palīdzību Latvijai un prezentācija par starptautiskā aizdevuma izmantošanu.

Vienlaikus esmu skaidrojis, ka starptautiskā aizdevuma līdzekļi netieši stimulēs Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot finansējumu valsts budžeta programmām un pieejamību instrumentiem, kas sniegs atbalstu uzņēmējdarbībai un eksportam. Ja Latvijai nebūtu pieejami resursi, ar kuriem finansēt valsts budžeta deficītu, budžeta izdevumi būtu jāsamazina vēl vairāk un tas, iespējams, tiktu darīts arī uz tādu valsts budžeta programmu un instrumentu rēķina kā līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondu projektu realizācijai, valsts galvojumu sniegšana u.tml.

No izklāstītā secināms, ka Finanšu ministrijas komunikācijas vadmotīvs, skaidrojot starptautiskā aizdevuma izmantošanu, ir bijis patiesi atspoguļot informāciju, ka atbalsts tautsaimniecībai tiks sniegts tikai un vienīgi atbilstoši budžeta un tā vadības likumos noteiktajiem ietvariem, kas pilnā mērā atbilst Eiropas Komisijas uzskaitītajiem aizdevuma izmantošanas mērķiem.

Ņemot vērā apgrūtināto finanšu resursu pieejamību uzņēmējiem, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām sagatavoja konkrētus priekšlikumus ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai un uzņēmējdarbības atbalstam, izmantojot gan valsts budžetā 2009.gadam pieejamos finanšu resursus, gan arī tādus budžeta instrumentus kā galvojumi. Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu kopējais apjoms varētu sasniegt 600 miljonus latu, un tie ir šādi:

1. Lai nodrošinātu aizdevumu pieejamību komersantiem, no 2009.gada marta tiek atjaunota VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk – LHZB) pagājušajā gadā uzsāktā “Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma” (apstiprināta 2008.gada 22.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.275). Lai īstenotu programmu, valdība paredz palielināt programmai sniedzamo galvojumu apmēru līdz 140 miljoniem latu no pašreiz valsts budžetā 2009.gadam paredzētā 71 miljona latu. Tādējādi LHZB varēs piesaistīt galvojumam līdzvērtīgu finansējumu, ko aizdevumu veidā izsniegs komersantiem. Minētā galvojuma ietvaros 2009.gada 27.janvārī Ministru kabinets jau deva atļauju LHZB slēgt aizņēmuma līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku par 100 miljonu eiro piesaisti. Papildus minētajam aizņēmumam valdība varētu atbalstīt arī valsts galvojumu aizņēmumam 100 miljonu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas programmas turpināšanai. Papildus Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.2.1.4.aktivitātes “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanas” ietvaros bankas programmai plānots piešķirt atbalstu vēl 43 miljonus latu.

2. Palīdzot komersantiem, kuriem komercbankas kredītresursu piesaistei pieprasa papildu nodrošinājumu, tiks piedāvātas garantijas. Tās izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra (turpmāk – LGA) par kredītiem, kuru summa nepārsniedz trīs miljonus eiro. Savukārt, lai komercbankas aktīvāk izmantotu LGA garantijas kā papildu nodrošinājumu, paredzēts, ka valsts uzņemsies saistības 100 miljonu latu apmērā par kredītiem, par kuriem LGA izsniegusi garantijas. Papildus, pārdalot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, LGA pamatkapitālā garantiju izsniegšanas nodrošināšanai tiks ieskaitīti 20 miljoni latu.

3. Līdzīga mērķa sasniegšanai tuvākajā laikā valsts varētu uzsākt valsts galvojumu izsniegšanu komersantiem, kuru galvotā aizņēmuma summa pārsniedz trīs miljonus eiro. 2009.gadā plānots sniegt valsts galvojumus par kopējo summu līdz pat 250 miljoniem latu. Lēmumu par valsts galvojumu katrā konkrētā gadījumā pieņems finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas. Galvojumi tiktu izsniegti par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska dalīšanu ar komercbankām, un tie tiktu izsniegti pret nodrošinājumu (šobrīd projekts paredz vismaz 50% apmērā).

4. Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, Eiropas Investīciju fonda (turpmāk – EIF) vadītā Ieguldījumu fonda ietvaros 2008.gada 4.decembrī tika izsludināts konkurss finanšu starpnieku atlasei Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros par kopējo summu ~50 miljoni latu. Riska kapitāla programmas ietvaros tiek nodrošināta finansējuma pieejamība strauji augošiem maziem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVK) agrīnās un izaugsmes komercdarbības attīstības stadijā. Savukārt tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros jauniem MVK, kas darbojas augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs, tiks nodrošināts finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības sākumposmā.

Šie atbalsta pasākumi iekļauti Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra sēdē apstiprinātajā “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā”.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto un centienus aktīvi skaidrot aizdevuma izmantošanu un mērķus, nevaru piekrist, ka sabiedrība ir tikusi maldināta vai ka ir veicināta sociālā spriedze valstī. Tieši otrādi – ar debatēm publiskajā telpā, ar skaidrojumiem sociālajiem partneriem un dažādiem informatīvajiem pasākumiem klātienē un izmantojot plašsaziņas līdzekļus, esam atklāti skaidrojuši aizdevuma izmantošanas mērķus un papildus veiktās iniciatīvas, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu eksportspējīgas un ilgtspējīgas Latvijas ekonomikas atdzīvināšanu.

Ar cieņu,

finanšu ministrs A.Slakteris

Rīgā 2009.gada 18.februārī

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut. nr.139/J9 – dok. nr.3782

Par valsts pasākumiem cīņai pret ekonomisko krīzi

Ekonomikas ministrija ir iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem (jautājumu reģistra Nr.139/J9) un savas kompetences ietvaros informē par sekojošo.

1. Ekonomikas ministrijas plānos neietilpst sabiedrisko darbu organizēšana un finansēšana reģionos. Tiek īstenotas vairākas valsts atbalsta programmas, kuru mērķis ir veicināt ekonomisko aktivitāti, jaunu ražotņu un darba vietu radīšanu Latvijas reģionos – Atbalsts ieguldījumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (kopējais finansējums 25,26 milj. LVL), Biznesa inkubatoru programma (kopējais finansējums – 20,2 milj. LVL).

2., 4. Darba vietu skaita un nodarbinātības palielināšana ir tiešā veidā saistīta ar kopējās ekonomiskās aktivitātes, t.sk. ražošanas, attīstību. Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās attīstības tendences pasaulē un Latvijā, tiek īstenoti pasākumi, lai novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos, stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot tās tēriņus, un pārstrukturizētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām piedalās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas pasākumu īstenošanā.

Nodarbinātības, ekonomiskās aktivitātes un ražošanas attīstībai Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta pasākumus, kuri ir vērsti uz pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu, finanšu resursu pieejamību aizdevumu un garantiju formā komersantu konkurētspējas uzlabošanai, atbalstu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai ražošanā.

Komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programma

Struktūrfondu aktivitātes “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” mērķis ir paaugstināt uzņēmējdarbības aktivitāti valstī, īpaši reģionos, attīstot uzņēmējdarbības uzsācēju zināšanas un iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Aktivitāti finansē no Eiropas Sociālā fonda, valsts budžeta un Hipotēku un zemes bankas līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 14,3 milj. LVL.

Plānots martā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, pēc kā tiks uzsākta aktivitātes ieviešana.

Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai

Struktūrfondu aktivitātes “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) izsniegs aizdevumus komersantiem situācijās, kad komersantus vai projektus bankas uzskata par pārāk riskantiem vai komersantu ķīla nav pietiekama. Kopējais aizdevumiem novirzītais finansējums sastāda 210 milj. LVL. Aizdevumus izsniegs investīcijām (līdz 5 milj. LVL) un apgrozāmajiem līdzekļiem (līdz 2,5 milj. LVL) uz termiņu līdz 5 gadiem. Aizdevumi segs ne vairāk kā 75% no ieguldījumu summas. Aizdevumi paredzēti visiem komersantiem. Programma būs pieejama martā.

Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programma

2008.gada 25.novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināta Finanšu ministrijas izstrādātā Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programma. Minēto programmu plānots īstenot sadarbībā ar LHZB. Programmas ietvaros atbalsts tiks piešķirts mazajiem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVK) un pašnodarbinātām personām ārpus Rīgas pilsētas teritorijas. Programmas mērķis ir ieviest MVK un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai.

Mikrokredītu saņēmēji būs pašnodarbinātas personas un nelieli MVK, kuriem pašreizējā ekonomiskajā situācijā finanšu pieejamība ir īpaši ierobežota. Aizdevumu saņēmēji – 300 pašnodarbinātās personas un MVK (līdz 10 strādājošie), kuri varēs piesaistīt finansējumu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai. Programmas kopējais budžets sastāda 565 tūkst. LVL. Aizdevuma fonds izsniegs mikrokredītus līdz 3000 LVL ar fiksētu mikrokredītu procentu likmi no 5% līdz 8% gadā. Mikrokredīts ir paredzēts nelielu investīciju veikšanai un apgrozāmajiem līdzekļiem. Mikrokredīta termiņš – līdz 5 gadiem. Programmas ieviešanas laiks: 2009.–2010.gads.

Aktivitāti finansē no Eiropas Sociālā fonda, valsts budžeta un Hipotēku un zemes bankas līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 14,3 milj. LVL.

Atbalsts ieguldījumiem mazajos un vidējos komersantos īpaši atbalstāmajās teritorijās

Aktivitātes finansējums ir 25,64 milj. LVL. Atbalsts tiek piešķirts komersanta sākotnējiem ieguldījumiem, kas saistīti ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu. Uz šo dienu 158 komersanti jau īsteno ražošanas iekārtu iegādes projektus. Minēto projektu kopējās investīcijas ražošanas iekārtu iegādei sastāda 45 milj. LVL. Jāatzīmē, ka lielākā daļa jeb 101 komersants projektus īsteno īpaši atbalstāmajās teritorijās, t.i., pagastos, kuros bezdarbs ir augstāks nekā vidēji Latvijā. Šai aktivitātei martā tiks iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, palielinot viena projekta maksimālo atbalsta summu no 70 tūkst. LVL uz 150 tūkst. LVL.

Eksporta garantijas

Atbilstoši š.g. 3.februārī apstiprinātajam Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas rīcības plānam Ekonomikas ministrija strādā pie eksporta kredītu garantēšanas noteikumu izstrādes, kas ļautu komersantiem, jo īpaši pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos, saglabāt konkurenci ārvalstu tirgos.

Sākotnēji īstermiņa eksporta kredītu garantēšanu bija plānots ieviest Eiropas Savienības struktūrfondu programmas “Uzņēmējdarbības un inovācijas” ietvaros. Ņemot vērā jautājuma aktualitāti un ilgo laiku, ko prasa šī instrumenta ieviešana Struktūrfondu programmas ietvaros, š.g. 28.janvārī Tautsaimniecības padomes sēdē tika panākta vienošanās nekavējoties ieviest īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas sistēmu (garantijas tiek izsniegtas uz termiņu līdz 2 gadiem, iekļaujot ražošanas, realizācijas un atmaksas riska periodu). Garantiju saņemšana eksporta darījumiem uz ES un ESAO dalībvalstīm būs pieejama pēc apstiprinājuma saņemšanas no Eiropas Komisijas. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi”, kas visdrīzākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. MK noteikumu projekts šobrīd tiek saskaņots ar Finanšu un Tieslietu ministriju un nozaru asociācijām. Garantijas tiks izsniegtas papildus privāto apdrošinātāju garantijām, lai segtu riskus valstīs, uz kurām eksporta darījumus privātās kompānijas garantē nelabprāt vai negarantē vispār, tādējādi ļaujot Latvijas eksporta uzņēmumiem uzlabot eksporta līguma nosacījumus, konkurējot ar citu valstu eksportētājiem, un palielināt aizņemšanās iespējas bankā, garantijai kalpojot par nodrošinājumu.

Biznesa inkubatoru programma

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra februārī izsludinās iepirkumu konkursus biznesa inkubatoru operatoriem. Inkubatoros komersanti saņems atbalstu telpu un komunikāciju izmantošanai, sekretariāta, konsultāciju un apmācību organizēšanai. Finansējums aktivitātei ir 20,2 milj. LVL.

3. Informējam, ka pēc vairāku pētījumu rezultātiem Konkurences padome (turpmāk KP) ir konstatējusi augstu tirgus koncentrācijas līmeni tieši pārtikas produktu mazumtirdzniecības sektorā, kā arī secināts, ka lielākais uzcenojums atsevišķām pārtikas grupām veidojas tieši tirdzniecības tīklos, kas būtiski palielina preces gala cenu. KP 2008.gadā pētījusi pārtikas piegādes ķēdes funkcionēšanu piena, biezpiena un maizes tirgos 2006.–2007.gada periodā. Pētījumos ir izdarīti šādi secinājumi par uzcenojumu pētāmajiem produktiem mazumtirdzniecībā:

– pienam (2% – 2,5%, 1l) vidējais mazumtirdzniecības uzcenojums 2006.gadā bija 25,06% (robežās no 12,80% – 46,92%), 2007.gadā vidējais uzcenojums – 31,62% (robežās no 16,66% – 50,46%);

– biezpienam (9%, 200g) vidējais mazumtirdzniecības uzcenojums 2006.gadā – 20,06% (robežās no 14,46% – 31,93%), bet 2007.gadā – 29,7% (robežās no 13,09% – 53,65%);

– rupjmaizei 2006.gadā no 5% līdz 47%, 2007.gadā – no 19% līdz 51%;

– baltmaizei 2006.gadā mazumtirdzniecības uzcenojums bija no 18% līdz 37%, 2007.gadā no 16% līdz 35% no maizes gala cenas veikalu plauktos.

Situācijas uzlabošanai, lai mazinātu mazumtirdzniecības tīkliem piemītošo varu pār saviem piegādātājiem, 01.10.2008. spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, kas paredz atbildību par dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus vai maksājumus attiecībā pret piegādātājiem par preču atdošanu atpakaļ, par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, par līguma slēgšanu, par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai, par netaisnīgiem un nepamatoti gariem norēķinu termiņiem un sankcijām par darījumu noteikumu pārkāpumu.

Sakarā ar attiecīgo grozījumu spēkā stāšanos mazumtirgotāji mainīja “kritiskos” līguma noteikumus ar piegādātājiem. Pašreiz KP tirgus uzraudzības ietvaros ir uzsākusi noslēgto līgumu atbilstības Konkurences likuma prasībām izvērtēšanu.

Tomēr iepriekš minētais likums paredz izsmeļošu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu uzskaitījumu. Ņemot vērā, ka līgumos var tikt ietverti arī tādi netaisnīgi noteikumi, kas nav iekļauti šajā regulējumā (13.panta otrajā daļā), lai padarītu pastāvošo regulējumu efektīvāku un novērstu centienus to apiet, nepieciešams nodrošināt to, ka Konkurences likuma 13.panta otro daļu būtu iespējams piemērot kā ģenerālklauzulu arī gadījumiem, kas nav tajā uzskaitīti. Tādēļ Ekonomikas ministrija ir pieteikusi izsludināšanai š.g. 19.februāra valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, kas paredz, ka dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu varēs konstatēt arī gadījumos, kas nav tajā uzskaitīti. Papildus likumprojekts paredz arī aizliegumu piemērot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos ar piegādātājiem, lai novērstu šādu gadījumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci un informētu mazumtirgotājus par šādas prakses neatbilstību likumam.

Informējam, ka š.g. 19.februāra valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija pieteikusi izsludināt arī likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Lai veicinātu reģionālo ražotāju pārtikas preču nonākšanu veikalos, tādējādi ievērojot patērētāju intereses iegādāties veikalos attiecīgā reģiona preces, likumprojekts paredz pienākumu veikaliem, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus, tirdzniecības vietās realizēt reģionālo ražotāju pārtikas preces, nodrošinot to piegādātājiem iespēju piegādāt pārtikas preces tieši attiecīgajai tirdzniecības vietai, nevis caur centralizētu loģistikas sistēmu, kā rezultātā nevajadzīgi tiek pārvadātas pārtikas preces, tām līdz ar to sadārdzinoties.

Lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejamas noteiktas pārtikas preces, likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” paredzēs arī iespēju Ministru kabinetam, ja nepieciešams, uz laiku, kas ir ne ilgāks par 3 gadiem, noteikt īpašus pasākumus pārtikas preču apritē, tai skaitā nosakot to maksimālo uzcenojumu. Tomēr, realizējot šo deleģējumu, jāņem arī vērā, ka maksimālā uzcenojuma noteikšana var negatīvi ietekmēt mazo veikalu pastāvēšanu, jo bieži vien tiem ir pavisam atšķirīga izmaksu struktūra un mazāks peļņas procents, turklāt nereti tie ir spiesti uzlikt lielāku uzcenojumu lielāku izmaksu uz vienu pārdoto preces vienību dēļ. Tie lielākoties uztur mazāku preču sortimentu, kas pārsvarā arī satur patērētājiem svarīgākās preces, līdz ar to, nosakot uzcenojumu, būtu jāizvērtē nepieciešamība šo regulējumu neattiecināt uz mazajiem veikaliem, kas citādi, iespējams, tiktu izspiesti no tirgus, konkurencei mazumtirdzniecībā pasliktinoties vēl vairāk.

Norādām, ka Ekonomikas ministrija rīko tikšanās ar ražotāju un tirgotāju pārstāvjiem (to asociācijām). Š.g. 23.februārī Ekonomikas ministrija uzklausīs abu pušu uzņēmēju priekšlikumus, lai vienotos par papildu pasākumiem situācijas uzlabošanai, tai skaitā arī lai veicinātu Latvijas pārtikas ražotāju produkcijas noietu lielveikalos.

Ar cieņu,

ekonomikas ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2009.gada 18.februārī