Latvijas Republikas Finansu ministrijas un  Baltkrievijas Republikas Finansu ministrijas  sadarbības nolīgums

Latvijas Republikas Finansu ministrija un Baltkrievijas Republikas Finansu ministrija (turpmāk — Puses) piešķir lielu nozīmi abpusējai sadarbībai jautājumos, kas ietilpst to kompetencē, un vienojas par tālāk minēto.

1.pants

Regulāri rīkot konsultācijas par Pušu kompetencē esošajām problēmām, tai skaitā:

— tiesību akti par budžeta un nodokļu politiku;

— budžeta izpildīšanas metodoloģijas un tehnoloģijas pilnveidošana valsts kases sistēmā;

— tiesību akti, kas regulē brīvās tirdzniecības, brīvo ekonomisko zonu un analoģisku ekonomisko veidojumu, ja tādi ir, izveidošanu un funkcionēšanu Pušu teritorijās;

— Pušu valstu rezidentu un trešo valstu personu aplikšana ar nodokļiem saskaņā ar tiesību aktiem un noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām;

— sākotnējā un otrreizējā vērtspapīru tirgus, atvasināto vērtspapīru tirgus, tai skaitā starptautiskajos tirgos veikto operāciju regulēšana;

— pieredzes apmaiņa sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām (Pasaules tirdzniecības organizāciju, Apvienoto Nāciju organizāciju un citām) un starptautiskajiem finansu institūtiem (Starptautisko valūtas fondu, Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citām);

— citas sfēras, kuras savstarpēji interesētu Puses.

Jebkura informācija, ko Puse saņēmusi no otras Puses, uzskatāma par konfidenciālu un var tikt izpausta vai nodota trešajai Pusei tikai pēc tās Puses rakstiskas piekrišanas, kas sniegusi šo informāciju.

2.pants

Pēc abpusējas vienošanās tiks organizēti semināri un konferences, lai sekmētu pieredzes un viedokļu plašāku apmaiņu par jautājumiem, kas atrunāti 1.pantā. Ja Pusēm tas ir pieņemami, trešo valstu pārstāvji var tikt ielūgti piedalīties šādos pasākumos. Puses savlaicīgi atrunās šādu semināru un konferenču organizēšanas finansiālos jautājumus.

3.pants

Kad tas ir pieņemami, pēc savlaicīgas vienošanās rīkot tikšanās un sanāksmes par iepriekš minētajiem jautājumiem. Šādas tikšanās notiks pēc kārtas katras Puses teritorijā.

4.pants

Šis Nolīgums nevar un nedrīkst ietekmēt Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no jebkuriem starptautiskajiem vai citiem nolīgumiem, kuru dalībnieki ir Puses.

5.pants

Nepieciešamības gadījumā šis Nolīgums var tikt grozīts un papildināts saskaņā ar Pušu vienošanos. Nolīguma grozījumi un papildinājumi, kuri tiek noformēti protokolu veidā, kļūst par šī Nolīguma neatņemamu sastāvdaļu.

6.pants

Šis Nolīgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā piecus gadus. Pēc Nolīguma termiņa izbeigšanās termiņš automātiski tiek pagarināts par iepriekš minēto laiku. Jebkura no Pusēm var pārtraukt šī Nolīguma termiņu, iepriekš paziņojot otrai Pusei par šo nodomu. Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no datuma, kad jebkura no Pusēm ir saņēmusi šāda nodoma apliecinājumu.

Nolīgums parakstīts Pāterniekos 1999.gada 27.augustā divos eksemplāros latviešu un krievu valodā. Nolīguma eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.

Latvijas Republikas Baltkrievijas Republikas

Finansu ministrijas vārdā Finansu ministrijas vārdā

Edmunds Krastiņš Nikolajs Korbuts

Par nama saimniekiem un iemītniekiem spriež pēc mājas durvīm. Šķērsojot valsts robežu, pirmais iespaids tiek gūts muitas un robežkontroles punktā. Latvijas valsts nu var lepoties ar vēl vienām skaistām "durvīm" uz robežas ar kaimiņvalsti Baltkrieviju.

Piektdien, 27.augustā, uz Latvijas austrumu robežas, Krāslavas rajonā, tika atklāts moderns, Eiropas standartiem atbilstošs muitas kontrolpunkts "Pāternieki".

Jaunā muitas kontrolposteņa atklāšana bija svinīgs un priecīgs brīdis gan pašiem muitas un robežsardzes darbiniekiem, gan, protams, ar būvdarbu izpildītājiem — firmas "Cēsu būvnieks" strādniekiem.

Šī muitas kontrolpunkta atklāšanā piedalījās finansu ministrs Edmunds Krastiņš, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, kā arī viesi no kaimiņvalsts: Baltkrievijas finansu ministrs Nikolajs Korbuts un Valsts muitas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Goševs. Sveicot visus šī pasākuma saimniekus un viesus, E.Krastiņš sacīja:

— Ir prieks, ka mūsu pelēkajā ikdienā ir šādas gaišas un saulainas dienas, kad varam būt lepni par šāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Četrpadsmit mēnešos izlietotie 2,5 miljoni latu ir devuši Latvijai vienu civilizētu būvi, kas palīdzēs pildīt valstiski svarīgās funkcijas trim dienestiem: muitai, robežsardzei un sanitārajai robežinspekcijai.

Zīmīgi, ka šī muitas kontrolpunkta atklāšanā piedalās arī Baltkrievijas finansu ministrs Nikolajs Korbuts un mēs šodien parakstīsim abu valstu Finansu ministriju sadarbības nolīgumu. Tas apliecina, ka Latvija un Baltkrievija ir draudzīgas valstis, kas kopīgi darbojas savu tautsaimniecisko sakaru attīstīšanā.

Otra zīmīga lieta, ka apmēram trešdaļa līdzekļu, kas izlietoti šī muitas punkta būvniecībā, ir saņemti no Eiropas Savienības. Es domāju, tas ir skaidrs apliecinājums, ka jau pārskatāmā nākotnē šeit atradīsies Eiropas Savienības robeža.

Novēlu visiem mūsu valsts dienestiem izmantot šo skaisto un civilizēto būvi tā, lai to funkcijas tiktu pildītas pēc iespējas labāk un nestu labumu Latvijas valstij un sabiedrībai.

Šis muitas postenis pastāv kopš 1990.gada oktobra. 1991.gada maijā OMON uzbrukuma laikā posteni nodedzināja un iznīcināja arī vagoniņus un muitas inventāru, taču tās pašas dienas vakarā tika uzstādīti jauni muitas vagoniņi, un darbs turpinājās. Šie vagoniņi tagad saglabājušies kā Atmodas laika, mūsu valsts veidošanās vēsturiskā liecība.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks, uzrunājot šī priecīgā vēsturiskā brīža dalībniekus, atzīmēja, ka toreiz, kad šeit tika izveidots muitas postenis, te bija izvietotas pagaidu mājiņas, ceļš līdz postenim nebija asfaltēts un darbinieku rīcībā bija tikai viens telefons. Viņš teica:

— Tagad mēs esam šādā mūsdienīgā muitas punktā, kas galvenokārt domāts mūsu sabiedrības, mūsu uzņēmēju interešu aizstāvēšanai. Šeit mēs gaidām mūsu sadarbības partnerus, mūsu draugus un ciemiņus. Es novēlu visiem trim valsts dienestiem — ieņēmumu dienestam, robežsardzei un sanitārajai robežinspekcijai, lai šī muitas punkta darbs pirmām kārtām būtu vērsts uz mūsu sabiedrības labklājības celšanu.

Šis nav pirmais vai vienīgais muitas punkts mūsu valstī. Tas ir kārtējais muitas punkts. Tas ir mūsu sabiedrības, mūsu valsts un mūsu valdības politikas īstenošanas kārtējais solis. Pagājušā gada rudenī tika nodots Terehovas robežkontroles punkts, šodien esam šeit, Pāternieku muitas un robežkontroles punktā. Šogad plānojam nodot Grebņevas muitas punktu, uz robežas ar Krieviju, bet 2000. gada pavasarī — Silenes muitas un robežkontroles punktu ar mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju.

Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts robeža un muita, ar ko sākas katra valsts un ar ko sākas sakārtota valsts, jau nākamā gada pirmajā pusē būs ar tādām "durvīm" mūsu valstī, kādas ir šeit un kādas būs uz visas austrumu robežas. Es to novēlu jums visiem!

Kad atklāšanas lentīte bija pārgriezta, visi tika aicināti muitas kontrolposteņa galvenajā ēkā, kur notika otrs nozīmīgs šīs dienas pasākums. Te Latvijas un Baltkrievijas finansu ministri parakstīja abu valstu Finansu ministriju sadarbības nolīgumu. Kaimiņvalsts finansu ministrs atzīmēja, ka ir gūti labi panākumi abu valstu ekonomiskajā sadarbībā, ir izstrādāta arī laba līgumtiesiskā bāze — noslēgti 37 līgumi un vienošanās, apmēram 20 nolīgumi ir sagatavošanas stadijā. Viņš sacīja, ka būtu nepieciešams panākt vienošanos attiecībā uz mūsu valsts jūras ostu un Baltkrievijas aviotransporta izmantošanu. Finansu ministriju sadarbības nolīgums, viņaprāt, tuvinās abu valstu finansu struktūras un sekmēs ekonomiskās sadarbības attīstību. Paužot prieku par iespēju piedalīties jaunā muitas kontrolpunkta atklāšanā, N.Korbuts teica: "Domāju, ir pienācis laiks, ka robežas un muitas punkti nevis šķir, bet vieno mūs un nodrošina labākus apstākļus sadarbībai."

Arī E.Krastiņš atzina, ka Baltkrievija ir nopietna mūsu valsts sadarbības partnere. Viens no sadarbības apliecinājumiem, pēc viņa vārdiem, ir abu valstu Finansu ministriju sadarbības nolīgums, kas paredz informācijas apmaiņu gan par budžeta plānošanu, gan par tautsaimniecības rādītājiem. Un ar lepnumu piebilda: "Lai kā mēs sevi arī kritizējam, taču jāatzīst, ka Latvijā ir uzkrāta pietiekami laba pieredze gan nodokļu sistēmas izstrādāšanā, gan nodokļu administrēšanā, gan valsts finansu resursu pārvaldīšanā. Mēs esam gatavi šajā pieredzē dalīties ar Baltkrievijas kolēģiem."

Kad līgums bija parakstīts, viesi tika aicināti apskatīt jaunās būves telpas. Muitas pārvaldes direktoru Aivaru Krastiņu lūdzām raksturot modernā kontrolpunkta darbu. Viņš pastāstīja:

— Šis muitas kontrolpunkts daļēji jau ir, bet nākotnē pilnībā tiks nodrošināts ar ļoti modernu tehniku. Tas būs pirmais kontrolpunkts, kurā ar video novērošanas iekārtu palīdzību tiks izveidota stingra sistēma. Pirms nedēļas tika parakstīta vienošanās starp Valsts robežsardzi un Galveno muitas pārvaldi par kopīgas videosistēmas izveidošanas, izmantošanas, videomateriālu glabāšanas un pieejamības noteikumiem. Tā ir kopēja koncepcija, kopēji noteikumi robežsardzei un muitai. Domājams, ka tas būs pirmais kontrolpunkts, kurā tiks savākts un apkopots tik ļoti daudz informācijas. Līdz ar to tas būs viens no veidiem, kā panākt, lai nauda neaizplūstu prom no valsts kabatas.

Par kravu pārbaudi. Pirmajā pusgadā ir noformēti 375 tūkstoši kravu deklarāciju. Pilnīgi skaidrs, ka nav iespējams likt izkraukt pārbaudei katru kravu. Nepieciešama atlase. Kopš tā laika, kad pie mums darbojās "Croron Agent", esam saņēmuši no viņiem mantojumā riska analīzes programmas. Muitas kontrolpunktos, tā ir arī "Pāterniekos", ir attiecīga datorprogramma, kas pēc muitas deklarācijas datu ievadīšanas sniedz ziņas par attiecīgo firmu, konkrētu automašīnu vai preču grupu. Tātad var noskaidrot, vai konkrēta krava varētu būt aizdomīga vai ne. Modernā kontrolpunktā kravas pārbaudes iespējas ir plašas. Piemēram, man bija ļoti patīkami pirms pāris dienām presē lasīt kādu nelielu informāciju, ka "Rīgas miesnieks" vairs neievedīšot cūkgaļu no Igaunijas, bet iepirks to no vietējiem ražotājiem. Bet tā vēsture ir šāda. "Rīgas miesnieks" veda svaigu cūkgaļu, apkaisītu ar sāli, uzdodot to par "sālītu cūkgaļu". Kad mēs nodevām gaļu ekspertīzei, tika konstatēts, ka 1,2% vietā ir tikai 0,2—0,3% sāls. Rezultātā uz divām mašīnām tika iekasēts papildus 16 tūkstošu latu nodoklis. Un turklāt Latvijas zemnieki tagad varēs pārdot pašu izaudzētās cūkas. Lūk, ko dod kravu pārbaude.

Caur muitas kontrolpunktu "Pāternieki" tiek vesti medikamenti, pārtikas preces, lauksaimniecības tehnika, kokmateriāli un rūpniecības iekārtas. Šā gada sešos mēnešos posteni šķērsojušas 14 707 automašīnas. Arī sadarbība ar Baltkrievijas kolēģiem ir izveidojusies laba.

Muitas kontrolpunkta atklāšanas svētkos gaisā tika palaistas divas dūjas, kā simbols abu draudzīgo valstu sadarbībai. Lai šī sadarbība vēršas plašumā!

Dace Bebre,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"