Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Šajā numurā aiz ievadraksta seko vairāki Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku komentāri par būtiskiem grozījumiem Civilprocesa likumā. 5.februārī Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009.gada 1.marts. Būtiskas pārmaiņas ir skārušas tiesas dokumentu izsniegšanas, prasības nodrošinājuma, saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā un nolēmumu izpildīšanas regulējumu. Mazāk apjomīgi, bet ne mazāk nozīmīgi grozījumi atrodami arī citās Civilprocesa likuma nodaļās.

• Māris Grudulis. Par blakustiesību spēku laikā 

Izpildītāju, fonogrammu un filmu producentu tiesības, kā arī raidorganizāciju tiesības uz saviem raidījumiem ir tiesības, kas cieši saistītas ar autortiesībām un tāpat kā autortiesības rada to īpašniekam juridiski garantētu monopolu blakustiesību objekta lietošanai un līdz ar to arī iekļaušanai komerciālajā apritē. Lai arī šis juridiski garantētais monopols nav absolūts, jo likums tam paredz vairākus ierobežojumus, tomēr tiesību garantētā ekskluzivitāte rada to īpašniekam iespēju faktiski vienīgajam piedāvāt tirgū attiecīgos blakustiesību objektus un gūt atbilstošus ienākumus un peļņu no šā monopola izmantošanas.

• Anita Zikmane. Jauninājumi tiesas spriedumu izpildē 

Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes regulējumā kā nozīmīgi grozījumi atzīmējami papildinājumi nolēmumu uzskaitījumā, kas jāizpilda. Proti, Civilprocesa likuma 539.panta uzskaitījums ir papildināts, nosakot, ka tiesas sprieduma izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi arī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu 256.panta pieņemtie Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumi. Attiecīgs papildinājums ir arī Civilprocesa likuma 240.pantā.

• Irēna Kucina. Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība 

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā un pierādījumu iegūšanā mūsdienās nav iedomājama bez starptautisko līgumu, Eiropas Savienības normu un nacionālo normu paralēlās piemērošanas. Tāpēc sakārtots un pārskatāms nacionālais regulējums ļauj efektīvi piemērot starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normas, kas nereti atstāj vairākus jautājumus papildināšanai vai ieviešanai ar nacionālo normu noteikumiem.

• Evita Jurēvica. Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā 

Līdz ar citiem jauninājumiem būtiski uzlabota arī līdzšinējā Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas “Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā” piemērošanas kārtība. Proti, nosakot, ka pieteikums tiesai, brīdinājums un parādnieka atbilde turpmāk būs noformējami atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem paraugiem, vienlaikus papildinot tajos iekļaujamo informāciju.

• Roberts Bērziņš. Mainītas valsts un kancelejas nodevas 

Līdz ar Civilprocesa likuma (CPL) grozījumu spēkā stāšanos izmaiņas skārušas arī valsts nodevu un kancelejas nodevu tiesisko regulējumu. Tādējādi grozījumi minētajos tiesību institūtos ne tikai maina jau noteiktos valsts nodevu un kancelejas nodevu apmērus, bet arī nosaka jaunas valsts nodevas. Tādēļ likumā ietvertos grozījumus, kas attiecas uz valsts nodevām un kancelejas nodevām, var iedalīt divās daļās: 1) grozījumi, kas attiecas uz jau noteiktiem valsts nodevu un kancelejas nodevu apmēriem, un 2) grozījumi, kas attiecas uz jaunu valsts nodevu noteikšanu.

• Jānis Pleps. Bīskaps Rancāns un Satversme 

Latvijas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīna ir valsts oficiāls viedoklis par to, ka 1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas Republika, neraugoties uz 1940.gadā notikušo okupāciju un aneksiju, ir turpinājusi nepārtraukti eksistēt. Viens no nozīmīgākajiem kontinuitātes doktrīnas elementiem ir secinājums, ka 1940.gadā Latvijas pievienošana PSRS ir notikusi, pārkāpjot starptautisko tiesību normas un Satversmes prasības, proti, PSRS ir īstenojusi prettiesisku agresiju pret Latviju, to okupējusi un anektējusi. Jau 1940.gadā Latvijas pievienošanu PSRS neatzina vairākas rietumvalstis, kā arī Latvijas sūtņi ārvalstīs. Tāpat jāatzīmē, ka liela daļa Latvijas pilsoņu gan Latvijā, gan ārvalstīs neatzina savas valsts patstāvības zudumu.

“Jurista Vārda” redakcija