Par Baltijas jūras reģiona e-biznesa forumu

Šoruden no 12. līdz 14.septembrim projektu vadīšanas sabiedrība SIA "Birojs 2000" iecerējusi organizēt Baltijas jūras reģiona e-biznesa forumu, kurā piedalīsies Baltijas jūras reģiona valstu ministri, starptautisko organizāciju vadītāji un starptautiskie biznesa līderi, kas savā darbībā saskaras ar e-biznesa, e-komercijas, e-pārvaldes un informāciju tehnoloģiju jautājumiem. Organizētāji lēš, ka foruma dalībnieku skaits varētu sasniegt trīs četrus simtus.

Lai iepazīstinātu ar foruma mērķiem un uzdevumiem, vakar, 17.janvārī, tā organizētāji rīkoja preses konferenci, kuru atklāja "Biroja 2000" direktore Selga Laizāne. Viņa uzsvēra, ka tā nepieciešamību diktējusi pati dzīve, jo pēdējā laikā tiek pieņemti dažādi dokumenti, kas saistīti ar informācijas sabiedrības attīstību — nacionālā programma "Informātika" un sociāli ekonomiskā programma "e-Latvija", ir izveidota darba grupa e-valdības koncepcijas izstrādei, kā arī tiek pieteikti dažādi nozīmīgi ar e-biznesu saistīti projekti. Arī plašsaziņas līdzekļi gandrīz vai ik dienu ziņo par kādu interesantu, izaicinošu projektu, ar kuru valstis cenšas pārsteigt cita citu.

Tālab arī radās ideja organizēt Baltijas jūras reģiona e-biznesa forumu, jo — lai arī dažādi pasākumi notiek, tie tomēr nav sevišķi plaši pārstāvēti un parasti skar ne vairāk kā divas trīs valstis. Gaidāmajā biznesa forumā varētu apspriest tieši Baltijas reģiona problēmas un nospraust to risināšanas ceļus, lai šis reģions ar laiku spētu konkurēt globālā mērogā. Tātad foruma mērķis ir pieredzes apmaiņa starp dažādām valstīm informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā un harmonizētas e-biznesa vides veidošanā Baltijas reģionā.

Šāda foruma rīkošana nebūtu iespējama bez valdības atbalsta, un S.Laizāne pauda gandarījumu, ka Ministru kabinets pagājušā gada beigās atbalstījis šā pasākuma organizēšanas ideju. Savukārt Ministru prezidents Andris Bērziņš ir piekritis būt foruma goda priekšsēdētājs.

Vakar preses konferencē: Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, SIA "Birojs 2000" direktore Selga Laizāne un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis

Foto: A.F.I.

Lielu atsaucību izrādījušas arī valsts institūcijas un profesionālās asociācijas, piedaloties foruma konsultatīvās padomes darbā, lai veicinātu kvalitatīvu tā programmas sagatavošanu. Konsultatīvajā padomē tiks iesaistīti arī eksperti no citām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Kā informēja S.Laizāne, foruma darbs ritēs ne vien plenārsēdēs, kurās tiks runāts par globāliem jautājumiem, kas skar visas valstis, bet arī vairākās darba sekcijās, kurās spriedīs par tādiem jautājumiem kā e-finansu pakalpojumi, e-projektu finansēšana, e-drošība un e-mārketings, kā arī tiks dota iespēja prezentēt jaunus e-projektus. Notiks arī seminārs uzņēmumu vadītājiem par uzņēmuma vadīšanu jaunās ekonomikas apstākļos. Foruma dalībnieki prezentēs arī e-pašvaldību projektus.

Iepazīstinot ar jaunās ekonomikas procesu attīstību Latvijā, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka jauno gadsimtu, kas tikko sācies, raksturo pilnīgi cits ekonomikas modelis — te līdzās tradicionālajiem ekonomikas stūrakmeņiem, tādiem kā kapitāls, darbaspēks un tehnoloģijas, nostājas zināšanas, kuru daļa produkta vērtībā aizvien palielinās. Svarīgi ir apzināties, ka jaunā ekonomika balstās uz zināšanu resursu izmantošanu tautsaimniecībā.

Lai Latvija varētu palielināt ekonomisko konkurētspēju, lai uzņēmumi sekmīgi attīstītos un tiktu nodrošināta valsts augšupeja un līdz ar to arī sabiedrības labklājība, ikvienam sabiedrības loceklim, ikvienai kompānijai jāiesaistās šajā procesā, uzsvēra ministrs. A.Kalvītis pastāstīja, ka līdztekus programmai "e-Latvija" izstrādāta e-komercijas koncepcija, kas drīz tiks iesniegta valdībai. Viņš uzsvēra, ka ar e-komerciju nevajadzētu saprast tikai interneta tirdzniecību — tā ir kopējā tautsaimniecības vide, kas veidosies nākotnē. Šajā sakarā ļoti svarīgs uzdevums ir visā valsts teritorijā izveidot atbilstošas jaudas informācijas un telekomunikāciju infrastruktūru — pirmām kārtām nepieciešama pilna fiksētā telekomunikāciju tīkla digitalizācija, telekomunikāciju tirgus pilnīga liberalizācija, īrēto līniju tirgus atvēršana, universālo telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšana. Tāpat jāievieš interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzēju reģistrācija un jānosaka to atbildība.

Kā īpaši svarīgu uzdevumu ekonomikas ministrs uzsvēra nepieciešamību radīt elastīgu un ātri reaģēt spējīgu normatīvo aktu bāzi un nodokļu sistēmu un padarīt e-komerciju pievilcīgu uzņēmējdarbībai. Ir jānodrošina arī patērētāju tiesību aizsardzība, jāievieš e-dokuments un e-paraksts, jāizdara grozījumi Kriminālkodeksā, lai panāktu pilnīgu e-komerciju regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, jāgarantē augsts visu transakciju drošības līmenis, jārada uzticība šāda veida uzņēmējdarbībai, tādējādi nodrošinot intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma un personas datu aizsardzību.

A.Kalvītis augstu novērtēja e-biznesa foruma sarīkošanas ideju, jo pēdējos divos gados tiek darīts ļoti daudz, lai Latvija neatpaliktu no tām tendencēm, kas e-komercijas jomā šobrīd vērojamas Eiropā un pasaulē.

Ar programmas "e-Latvija" īstenošanu saistīto jautājumu risināšanā līdztekus Ekonomikas ministrijai aktīvi iesaistās arī Tieslietu ministrija, jo, kā norādīja tieslietu ministre Ingrīda Labucka, ekonomikas un e-biznesa attīstība nav iedomājama bez pareizi sakārtotas likumdošanas bāzes. Tieslietu ministrija kopīgi ar citu ministriju speciālistiem aktīvi strādā pie attiecīgas likumdošanas bāzes radīšanas. Tuvu nobeigumam ir to jautājumu risināšana, kas saistīti ar e-dokumenta un e-paraksta ieviešanu. Ir sākts sarežģīts darbs, kas saistīts ar e-pārvaldes modeļa izveidošanu.

Akcentējot gaidāmā foruma nozīmi, I.Labucka uzsvēra, cik svarīgi, lai visi Tieslietu ministrijā tapušie normatīvie akti būtu saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvām. Viņasprāt, forumā varētu ne vien apmainīties ar informāciju un iepazīties ar pārējo reģiona valstu pieredzi šajā jautājumā, bet arī apspriest iespējamos veidus, kā cīnīties pret kibernoziegumiem, kas cieši saistīti ar e-biznesu. Pēc ministres domām, šai nolūkā nepieciešama savstarpēja normatīvās bāzes harmonizācija.

Jautāta par foruma finansētājiem, S.Laizāne informēja, ka to iecerēts rīkot par dalības maksām, kā arī ar dažādu sponsoru atbalstu. Šobrīd sāktas sarunas ar vairākiem iespējamajiem sponsoriem. Arī dalības maksas apmērs vēl nav noteikts. Tas būs atkarīgs no tā, cik sponsoru izdosies piesaistīt — jo lielāks būs sponsoru atbalsts, jo lielākas iespējas samazināt dalības maksu.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore